Eiro ieviešana Latvijā un Igaunijā ir sekmējusi skaidras naudas īpatsvara mazināšanos Baltijas valstu ekonomikās, jo pirms eiro ieviešanas mājsaimiecības izvēlējās daļu savu skaidras naudas uzkrājumu noguldīt bankā, lai nodrošinātu automātisku pāreju no nacionālās valūtas uz eiro, secināts SEB bankas mājsaimiecību apskatā.
Lai gan Lietuvā no visām Baltijas valstīm šobrīd ir vislielākā skaidras naudas un noguldījumu proporcija, janvārī gaidāmā eiro ieviešana, visticamāk, arī kaimiņvalstī mazinās lielo atšķirību un tuvinās to pārējām Baltijas valstīm.
Skaidras naudas un noguldījumu proporcija Latvijā vēsturiski ir uzrādījusi vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un bijusi visaugstākā Baltijas valstīs. Ja 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas tā veidoja 25%, tad šā gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu šī attiecība samazinājās līdz 7,6%, noslīdot zem eirozonas valstīs esošā vidējā rādītāja (9,9%).
SEB bankas Latvijā sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzsver - lai gan šī gada pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas neliela daļa no iepriekš banku kontos iemaksātās skaidras naudas apjoma atgriezās apgrozībā, mājsaimniecību noguldījumu apjoms komercbankās 8 mēnešu laikā ir palielinājies par 110 miljoniem eiro. Noguldījumu apjomu tālāks kāpums un maksājumu karšu darījumu skaita un apjomu pieaugums liecina par bezskaidras naudas norēķinu popularitātes palielināšanos un skaidras naudas īpatsvara mazināšanos mājsaimniecību finansēs, un to sekmējusi pāreja uz eiro.
Igaunijā skaidras naudas un noguldījumu proporcija eiro ieviešanas laikā – 2011. gadā bija vēl zemāka nekā Latvijā – nepilni 3%. Tomēr trīs gadu laikā kopš eiro ieviešanas, skaidras naudas apjoms salīdzinot ar noguldījumiem ir atkal palielinājies, šī gada 1.ceturksnī sasniedzot 12%.
SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību eksperte Trīna Messima skaidro, ka šīs izmaiņas noguldījumu dinamikā nav saistītas ar naudas līdzekļu izņemšanu no noguldījumiem bankās, bet gan ar skaidras naudas apjomu palielināšanos tirgū, lai nodrošinātu ikdienas finanšu darbības. Skaidras naudas pieaugumu ekonomikā ietekmē nereģistrētā nodarbinātība, Somijā nopelnītie un uz Igauniju skaidrā naudā atvestie ienākumi. Turklāt zemie noguldījumu procenti neveicina Igaunijas iedzīvotājos interesi doties uz banku noguldīt savus skaidras naudas līdzekļus. Neraugoties uz to, skaidras naudas un noguldījumu proporcija Igaunijā arvien saglabājas pietiekami zemā līmenī, salīdzinoši tuvu eirozonas vidējam rādītājam.
Sagaidāms, ka Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā, eiro ieviešana palīdzēs tuvoties eirozonas valstu rādītajam skaidras naudas izmantošanā, samazinot skaidras naudas apjomus un to izmantošanu ikdienas norēķinos. Pēc SEB bankas ekspertu aplēsēm, nākotnē skaidras naudas apjomu tirgū ietekmēs vairāki faktori, tajā skaitā, kopējā ekonomiskā situācija, finanšu institūciju noguldījumu piedāvājums un procentu likmes, kā arī mājsaimniecību izvēle savus ienākumus uzkrāt un noguldīt tos bankā.