Rīgas Zooloģiskajā dārzā noslēdzies projekts ZOO eksperiments, kura uzdevums bija noskaidrot pērtiķu reakciju uz televīzijas pārraidēm un cilvēku reakciju uz pērtiķu reakciju.
Japānas makaku būrī bija izvietots Panasonic LCD televizors un stacionāra pults, ar kuras palīdzību pērtiķi varēja pārslēgt televīzijas kanālus. Projekta norises laikā interesenti makaku reakciju varēja aplūkot klātienē zooloģiskajā dārzā vai arī tiešsaistē - www.reactiv.lv. Televizoram pievienotais TNS TV Metrs (pētījumu aģentūra TNS Latvia) fiksēja katru televīzijas kanālu pārslēgšanu un kanāla pārraides ilgumu. Televizors bija ieslēgts no pulksten 11 līdz 18.
Japānas makaki ir vieni no visgudrākajiem pērtiķiem un, ja neskaita cilvēkus, ir vistālāk ziemeļos dzīvojošie primāti. Saukti arī par sniega pērtiķiem, viņi ziemas laikā spēj izturēt temperatūru līdz -15 grādiem pēc Celsija. Par Japānas makaku izcilo intelektu liecina fakts, ka pēdējo desmitgažu laikā pētnieku acu priekšā vairāki savvaļas bari ir apguvuši vairākas pilnīgi jaunas iemaņas: ziemā sildīties, sēžot vulkāniskajos avotos, mazgāt smilšainu ēdienu upē un uzlabot tā garšu, iemērcot jūras ūdenī, kā arī veidot sniega bumbas, lai spēlētos ar tām. Attiecības pērtiķu barā un tā dzīvesveids līdzinās nelielai cilv��ku kopienai, skaidro pētījuma veicēji.
Eksperimenta laikā no 6. līdz 20. augustam pērtiķi televīzijas kanālus pārslēdza no pāris līdz pat desmit reizēm dienā. Par raidīšanas ilguma līderi otrās nedēļas laikā izvirzījās TV3, kas arī uzvarēja ar kopīgo laiku 34 stundas. Pavisam nedaudz atpalika LNT ar laiku 29h 46'. Seko LTV1 (22h 16'), TV5 (14h 40'), bet sarakstu noslēdz LTV7 (12h 38').
Vērojot, kā tieši notiek kanālu pārslēgšana, secināts, ka pērtiķiem tā arī neizdevās uztvert sakarību starp pulti un televizoru. Pogas netika spiestas apzināti. Pārslēgšana notikusi nejauši, graužot pulti vai uzlecot tai virsū, tāpēc iegūto rezultātu ārkārtīgā līdzība reālajiem televīziju reitingiem ir nejaušība.
Pērtiķi uztvēra televizoru kā vēl vienu logu savā mītnē, un, kad tajā bija redzami cilvēki, nepievērsa pārraidēm īpašu uzmanību. Tas ir saprotami, jo cilvēkus viņi ikdienā redz ļoti daudz. Salīdzinoši lielāku uzmanību izpelnījās raidījumi par dzīvniekiem, it īpaši tajos dzirdamie dzīvnieku radītie trokšņi. Kopumā pērtiķi praktiski neskatījās televizoru tā, kā to dara cilvēki - ieņemot ērtu pozu un ilgstoši pievēršoties ekrānā redzamajam.
Tomēr televizora, pults un kameru atrašanās mītnē un tai blakus būtiski iespaidoja gan pērtiķu, gan zooloģiskā dārza apmeklētāju uzvedību. Pērtiķi uzvedās mierīgāk - iespējams, tādēļ, ka televizors sev piesaistīja daļu viņu uzmanības un mazināja garlaicību.
Zooloģiskā dārza apmeklētāji, zinot par kamerām, bija daudz pieklājīgāki: vairs nemeta mītnē atkritumus, kā arī nebaroja pērtiķus tik atklāti kā parasti. Projekta dalībnieki no apmeklētājiem dzirdēja tādas piezīmes kā "kaut man būtu tāds televizors" un "vajadzēja viņiem uzlikt Animal Planet vai Adult Channel".
"ZOO eksperiments pierādīja, ka, kombinējot dažādu mediju iespējas, iespējams radīt jaunas iespējas komunikācijai - pārsteidzošai, daudzslāņainai, personiski uzrunājošai un interaktīvai. Turklāt arī mums pašiem izdevās apmierināt savu ziņkāri un pamēģināt, kas notiek, ja Japānas makakiem tiek dota iespēja baudīt civilizācijas sasniegumu - televīziju," informēja pētījuma organizatori.