Kāds Vācijas iedzīvotājs trīs gadus pēc Eiropas Savienības interneta domēna .eu ieviešanas 11. janvārī ir reģistrējis trīsmiljono domēna .eu nosaukumu.

«Trīs miljoni domēnu .eu liecina, ka Eiropas interneta lietotāji uzticas tam,» sacīja ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. «Šis sasniegums dažus mēnešus pirms domēna izveides trešās gadskārtas norāda, cik nepārprotami tas iemantojis sabiedrības labvēlību: aizvien vairāk interneta lietotāju izmanto iespēju tiešsaistē apliecināt savu eiropeisko piederību. Īpaši priecājos, ka palielinās to mazo un vidējo uzņēmumu skaits, kuri pieņēmuši .eu kā neatņemamu daļu no sava uzņēmuma identitātes, un ar nepacietību gaidu, kad vēl vairāk uzņēmumu sāks izmantot šī domēna nodrošinātās priekšrocības».

Iepriekš asas diskusijas izraisījušais domēns .xxx, kas paredzēts pornogrāfiska satura interneta vietnēm, otrdienas pēcpusdienā ir nonācis pārdošanā, vēsta BBC.

Aptuveni 100 tūkstoši interneta vietņu jau ir iegādājušās domēnu. .xxx bija iespējams iegādāties iepriekš ierobežotā pārdošanā, bet pirmās interneta vietnes ar šo domēnu sāka darboties jau šā gada septembrī.

Divi lielākie pornogrāfijas industrijas uzņēmumi Manwin Licensing un Digital Playground jau apvainojuši ICM Reģistru, kas pārrauga interneta adreses, konkurenci «bremzējošā» un monopolistiskā darbībā. ICM Reģistrs norādījis, ka .xxx domēns ir izdevīgs sabiedrībai, jo tas nosūta skaidru signālu - interneta vietne satur pornogrāfiju, gan tiem, kuri to meklē, gan tiem, kuri no tās vēlas izvairīties.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Ja raugās no augstākā līmeņa domēnu puses, dažas valstis ir laimīgākas nekā citas, raksta BBC.

Kā piemēru medijs min Klusā okeāna Tuvalu salas, kurām ir raidorganizācijām pievilcīgs .tv domēns, kā arī Tongu, kuras .to domēns ir sekmējis tādu interneta vietņu kā go.to (doties uz) un how.to (kā) izveidi. Taču, iespējams, visvairāk šajā vārdu spēlē ir paveicies Melnkalnei. Pēc tam, kad tā 2006.gadā atdalījās no Serbijas, Melnkalne ieguva domēnu .me - ideālu domēnu sociālo mediju paaudzei.

«Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka .me būs sava daļa tirgū,» stāstījis .me reģistra Melnkalnē izpilddirektors Predrags Lesiks (Predrag Lesic). BBC piebilst: «Šī daļa tagad ir milzīga.»

Kopš «palaišanas dzīvē» 2008.gadā reģistrēti vairāk nekā 320 tūkstoši domēna vārdu, padarot to par jebkad visātrāk pārdoto debitējušo augstākā līmeņa domēnu. Tas ir īss, personisks un populārs, sekmējot tādu domēna vārdu kā youand.me (tu un es) un whatabout.me (dziesmas nosaukums) izveidi. To bijis viegli izmantot uz darbību aicinošu domēna vārdu veidošanai, piemēram, notify.me (paziņo man).

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Pasaules valstu valdības apkopojušas vairāk nekā 250 sūdzības par jaunajiem vispārējiem (ģenēriskajiem) augšējā līmeņa domēniem (Generic top-level domain (gTLD)), kuru pieteikumi iesniegti Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijai (Icann).

Piecdesmit valstu izveidotajai Valdību Konsultatīvajai padomei (Gac) neesot patikuši domēni, kas saistīti ar cilvēku tautībām vai ģeogrāfiskām vietām, tostarp, .roma, .islam, .patagonia, .africa un .zulu. Padomei bijušas arī bažas par domēnvārdiem, kas aptvēruši plašas nozares, kā, piemēram, .casino, .charity, .health, .insurance un .search.

Patlaban Gac izdevusi «agrīnos» brīdinājumus, lai dotu iespēju domēnu iesniedzējiem laiku atrisināt padomes bažas vai arī atteikties no domēna reģistrācijas un atgūt 80% no par domēnu samaksātajiem 185 tūkstošiem ASV dolāru.

Aizvadītā gada jūnijā Icann izlēma atcelt ierobežojumus augšējā līmeņa domēniem, tādējādi paverot ceļu kompānijām un organizācijām, kas varēs to domēnos izmantot savus vai savu zīmolu nosaukumus. Icann paredz, ka pirmie jaunie domēnvārdi darbosies jau nākamajā gadā un nozīmīgi mainīs internetu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.

Latvijas domēnu vārdu reģistra turētājs NIC izveidojis jaunu klientu apkalpošanas tiešsaistes sistēmu ar nosaukumu NIC24, lai atvieglotu un paātrinātu domēnu vārdu reģistrācijas un pārvaldīšanas procesus.

Izmantojot NIC interneta mājas lapas nic.lv vai nic24.lv, turpmāk varēs ne tikai ātri un viegli piereģistrēt jaunus domēna vārdus, bet veikt arī citas darbības, kas saistītas ar to administrēšanu, pavēstīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Līdz šim izmaiņas DNS serveros un personas datu apstrādē tika veiktas tikai uz rakstisku vai uz e-pastu sūtītu iesniegumu pamata. Turpretī jaunā sistēma ļaus lietotājam pašam jebkurā diennakts laikā kontrolēt savu domēnu vārdu stāvokli, veikt nepieciešamās izmaiņas tehniskajā vai kontaktinformācijā, kā arī iesniegt jaunus pieteikumus. Arī rēķinus par domēnu vārdu lietošanas apmaksu klienti turpmāk varēs aplūkot elektroniski.

Sākot ar pirmdienu Igaunijas nacionālā līmeņa .ee domēnu adresēs var iekļaut arī igauņu alfabēta burtus ar umlautiem un citām diakritiskajām zīmēm (ä, ö, ü, õ, ð un þ), tādējādi tagad adresēs var izmantot visu igauņu alfabētu, raksta The Baltic Course.

Visīsākā no jaunajām, reģistrētajām adresēm ir öö.ee (öö tulkojumā no igauņu valodas nozīmē nakts), norāda Igaunijas interneta fonds, bet visgarākā - eesti-inglise-eesti-sõnastik.ee (igauņu – angļu – igauņu vārdnīca).

Uzsākot domēnu reģistrāciju ar umlautiem, pirmā tika reģistrēta adrese tiigrihüpe.ee, kas pieder Tīģera lēciena fondam.

Pirmie desmit jaunie domēnu vārdi, kas tika reģistrēti bija: äri.ee (äri - bizness), sülearvuti.ee (sülearvuti - klēpjdators), käsipall.ee (käsipall - rokasbumba), töö.ee (töö - darbs), lemminkäinen.ee, tööaeg.ee (tööaeg – darba laiks), büroomööbel.ee (büroomööbel – biroja mēbeles), üritusturundus.ee, kännukas.ee un jürgens.ee.

Interneta lietotājus, kuri vēlas apmeklēt mājaslapu zrp.lv, kas ir Zatlera reformu partijas (ZRP) nosaukuma saīsinājums, sagaida visai pikanti skati.

Ievadot šīs mājaslapas adresi, notiek pāradresācija uz interneta vietni "sextrem.lv", kur attēloti dažādi pornogrāfiska rakstura materiāli. Mājaslapas titullapā norādīts, ka tas ir «sociālais tīkls seksuālām būtnēm ar tieksmi pēc laba seksa, stingrāka seksa, savādāka seksa».

ZRP īstā interneta mājaslapa ir reformupartija.lv.

Šovasar veiklas privātpersonas piereģistrēja vairākus domēnus ar ZRP vārdu, kurus piedāvāja partijai atpirkt.

Darījumam tika piedāvāti četri neizmantoti, brīvi domēni bez piesaistīta satura - zatlera-reformu-partija.lv, zatlerareformupartija.lv, reformu-partija.lv un zrp.lv.

Rotaļlietu mazumtirgotājs ToysRUs samaksājis 5.1 miljonu ASV dolāru par interneta domēna nosaukumu toys.com, ziņo BBC.

Tirgus analītiķi lēš, ka krīzes dēļ šogad šī iespējams, būs lielākā summa, kāda samaksāta par interneta domēnu, taču, lai pārspētu 2007. gadā par14 miljoniem dolāru iegādāto sex.com un par 9.5 miljoniem dolāru iegādāto porn.com, toys.com vēl tāls ceļš ejams.

Lielbritānijas domēnu tirgotājs Sedo norādījis, ka šogad vērojama domēnu cenas samazināšanās. Atsevišķu domēnu cenas pat nokritušās par 50%.

Iztrūkstošs punkts e-pasta vēstules adresātā var nozīmēt to, ka vēstule nonāk kiberzagļu rokās, atsaucoties uz pētījumu, vēsta BBC.

Izveidojot interneta domēnus, kuru nosaukumos bija populārākās pareizrakstības kļūdas, pētnieki saņēma e-pastus, kas citādāk netiktu piegādāti. Vairāk nekā sešus mēnešus ilgušā pētījuma laikā, viņi saņēma aptuveni 20 GB datu no 120 tūkstošiem kļūdaini nosūtītām elektroniskām vēstulēm. Dažos no «pārtvertajiem» e-pastiem bija norādīta arī privāta informācija – lietotājvārdi, paroles un informācija par korporatīvajiem tīkliem.

Aptuveni 30% no 500 vadošajām kompāijām ASV nebija pasargāti no šādas drošības nepilnības, pavēstījuši pētnieki Pīters Kims (Peter Kim) un Džerets Džī (Garret Gee) no Godai Group.«Tas ir iespaiīgi, cik daudz informācijas pētnieki ieguva, izmantojot tikai vienu vienīgu kļūdu,» savā blogā norādīja Marks Stoklejs no drošības firmas Sophos.

Turpmāk interneta domēnu nosaukumus varēs reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus. Šis Icann valdes lēmums atstās lielu iespaidu uz interneta vidi, raksta BBC.

Vairāk nekā puse no 1.6 miljardiem cilvēku, kas izmanto internetu, runā valodās, kuru alfabēts ir atšķirīgs no latīņu valodas alfabēta, tāpēc Icann valdes gadskārtējās tikšanās laikā Seulā tika nolemts atļaut domēnu nosaukumos izmantot arī citu valodu alfabētu simbolus.

Tiek lēsts, ka šīs būs lielākās izmaiņas interneta vidē kopš tā izveides pirms 40 gadiem.

Pirmie domēnu nosaukumi, kas veidoti no ne-latīņu alfabēta simboliem, varētu parādīties jau nākamgad.

Sākot no šā gada domēna vārdu «.lv» reģistrēt var ne tikai LU aģentūras Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta tīkla risinājumu daļā NIC, bet arī Latnet datu centrā.

Tas ir iespējams, jo NIC tiesības Latvijā reģistrēt «.lv» domēnus ir deleģējis arī citiem pakalpojumu sniedzējiem, izveidojot «reģistrs – reģistratūras» sadarbības modeli.

Latnet ir gandarīts par NIC lēmumu ieviest šādu sadarbības modeli, jo pēc šāda principa domēnu pārvaldīšanu nodrošina lielākā daļa valstu domēnu reģistru, piemēram, Lielbritānijas, Lietuvas, kā arī globālie reģistri «.com», «.org», «.net» un Eiropas domēnu reģistrs «.eu».

Ēģipte būs pasaulē pirmā valsts, kas globālajā tīmeklī palaidīs domēnu, kura nosaukums veidots no ne-latīņu alfabēta simboliem, proti, izmantojot arābu alfabētu, ziņo BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka tagad interneta domēnu nosaukumus var reģistrēt ne tikai ar latīņu alfabēta burtiem, bet arī izmantot arābu, ķīniešu un citu valodu alfabētu simbolus.

Ēģiptes komunikāciju ministrs Tareks Kamels (Tarek Kamel) norāda, ka jaunā domēna nosaukums ir .مصر بلد (.masr). Tas veidots ar simboliem no arābu alfabēta un tulkojumā nozīmē Ēģipte.

Interneta regulators Icann lēmumu par domēnu nosaukumu veidošanu no ne-latīņu alfabēta simboliem pieņēma šogad oktobrī.

Interneta adrešu, kas beigsies ar paplašinājumu «.masr», reģistrēšana Ēģiptē sāksies pusnaktī (2200 GMT).

Daudzas Ķīnas kompānijas, kas internetā tirgo pakaļdarinājumus, izmanto domēnu co.uk, lai apmānītu pircējus, vēsta BBC.

Tādējādi Ķīnas kompānijas, kas patiesībā tirgo pazīstamu zīmolu pakaļdarinājumus, radot iespaidu, ka tās ir Lielbritānijas kompānijas, kurām pircēji parasti uzticas.

BBC noskaidrojis, ka varētu būt aptuveni 480 000 mājaslapu, kuras lieto domēnu co.uk, bet nav bāzētas Lielbritānijā.

Piemēram, kāds vīrietis «iekritis krāpnieku slazdā», kad iegājis mājaslapā trainers9.co.uk. Lai gan viņam bijušas aizdomas, ka tur tirgotās preces varētu būt viltotas, viņu tomēr pārliecinājuši piegādes termiņi - piegāde solīta mazāk kā trīs dienu laikā, kā arī mājaslapā norādītā Lielbritānijas adrese. Rezultātā viņš iegādājies viltotas firmas Nike sporta kurpes.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Valsts ieņēmumu dienests apturējis SIA Internet, kas administrē Latvijā populārāko sludinājumu vietni ss.lv, saimniecisko darbību, informē VID.

Papildināta visa ziņa!

Patlaban ss.lv vēl darbojas, jo pēc lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa pašu domēnu slēdz piecu dienu laikā.

Situācijā, kad ir apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība, VID aicina patērētājus neveikt maksājumus par sludinājumu ievietošanu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine ceturtdien preses konferencē pastāstīja, ka VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem.

Kārliņa-Ādmine norādīja, ka VID, analizējot ar e-komerciju saistītos riskus, konstatēja, ka, izmantojot šo interneta vietni, notiek ne tikai legāla uzņēmējdarbība, bet ir daļa cilvēku, kas nereģistrē savu saimniecisko darbību un nodarbojas ar auto tirdzniecību.

Sludinājumu portāla ss.lv īpašnieks nopietni izvērtē iespēju pārcelt savu ekonomisko darbību uz citu valsti, aģentūrai LETA sacīja ar ss.lv saistīto uzņēmumu SIA Internet un SIA SS līdzīpašnieks Juris Līnis.

Viņš uzsvēra, ka portāla ss.lv īpašnieks nav Internet, bet gan cits uzņēmums, kuram Valsts ieņēmumu dienests (VID) neko nav lūdzis un nekādu pienākumu nav uzlicis, līdz ar to slēgt mājaslapu ss.lv, kas pieder citai personai ir nelikumīgi.

Līnis norādīja, ka VID pieprasīja informāciju uzņēmumam Internet par trešajām personām, kuras izmanto konkrēto pakalpojumu portālā ss.lv, pieprasītās informācijas apjoms ir ļoti plašs un nekonkrēts.

«No uzņēmuma tiek prasīta informācija, kas satur komercnoslēpumu, kā arī dati par personām, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav nodokļu maksātāji Latvijā. Mēs daudzus gadus ikdienā sadarbojamies ar VID un policijas struktūrām, sniedzam informāciju, ja tiek iesniegti skaidri, konkrēti un pamatoti pieprasījumi. Mūsu juristi apšauba VID pieprasītās informācijas likumību, tajā skaitā datiem, kas saistīti ar komercnoslēpumu un datiem ko sniegušas personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēji un nav Latvijas nodokļu maksātāji,» skaidroja Līnis.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Latvijā ir aktivizējušies "domēnu skvoteri", kuri reģistrē zināmu zīmolu un uzņēmumu mājaslapu nosaukumu latvisko versiju un mēģina to pārdot otrreizējā tirgū, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļā (NIC).

Pēdējā gada laikā dubultojies to domēna vārdu skaits, kuros izmantoti latviešu valodas burti ar diakritiskajām zīmēm, piemēram, "tūdaliņ.lv", jeb latviskie domēna vārdi. Turklāt interesi izrāda ne tikai uzņēmēji, bet arī tā sauktie "domēnu skvoteri". Ja latviskie domēna vārdi primāri maksā 8,47 eiro (ieskaitot PVN), tad otrreizējā tirgus cenas svārstās no 500 līdz pat 15 000 eiro un vairāk.

"Aicinām uzņēmējus būt vērīgiem un reģistrēt savas mājaslapas nosaukuma latvisko versiju, pirms to ir paspējis izdarīt kāds cits," uzsvēra NIC ārējo attiecību speciāliste Dana Ludviga.

Domēna vārdi, kuros izmantotas no pierastā latīņu alfabēta atšķirīgas rakstu zīmes, piemēram, "tūdaliņ.lv", "пример.рф" vai "??.??", sen vairs nav nekāds jaunums. Patlaban pasaulē ir reģistrēti jau 8,3 miljoni šādu domēna vārdu.

Šonedēļ pieteikumu sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) iesniedzis viens no lielākajiem domēnu reģistrācijas uzņēmumiem pasaulē GoDaddy, plānojot piesaistīt 100 miljonus ASV dolāru, raksta Bloomberg.

GoDaddy reģistrēti aptuveni 57 miljoni domēnu un tam ir 12 miljoni klientu. Uzņēmums gan pērn darbojies neveiksmīgi – neskatoties uz 1,1 miljardu dolāru apgrozījumu, tā zaudējumi sasnieguši 200 miljonus dolāru.

Šis nav pirmais GoDaddy IPO pieteikums – kompānija iesniedza pieteikumu jau 2006. gadā, taču piedāvājumu neveica.

Darījuma organizēšanai GoDaddy nolīdzis Morgan Stanley, J.P. Morgan un Citigroup.

Viens no lielākajiem domēnu reģistrācijas uzņēmumiem pasaulē GoDaddy šā gada pirmajā ceturksnī strādājis ar zaudējumiem 43,4 miljonu ASV dolāru apmērā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānijas ienākumi sasniedza 376,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar analītiķu prognozētajiem 374,52 miljoniem dolāru.

Domēnu ieņēmumi sasniedza 199,2 miljonus dolāru, kas ir par 10,4% vairāk nekā pirms gada, bet serveru pakalpojumu ienākumi – 140,2 miljonus, kas ir par 21,2 miljoniem vairāk nekā pērn.

GoDaddy šā gada otrajā ceturksnī prognozē, ka ienākumi būs diapazonā no 390-395 miljoniem dolāru, savukārt EBITDA – diapazonā no 75-78 miljoniem dolāru. Kopumā šā gada apgrozījums tiek prognozēts 1,595-1,605 miljardu dolāru apmērā.

GoDaddy akcijas sāka tirgot biržā šā gada 26. aprīlī. Otrdienu akcijas cena noslēdza ar 4,2% kāpumu, sasniedzot 26,77 dolārus, taču pēc tam cena saruka par 2,5% līdz 26,1 dolāram.