Pagājušā gada beigās un šī gada sākumā mediju telpā un sabiedrībā sākās īsta viļņošanās, konstatējot, ka 2018. gads ir bijis ļoti neveiksmīgs pensiju plānos uzkrātajam kapitālam.
Pensiju plāni, īpaši aktīvie, strādāja ar mīnusiem, sociālā nodokļa maksātāju uzkrātais pensiju kapitāls samazinājās. Pensiju nauda tiek izsaimniekota! Kurš par to atbildēs? Kas notiks ar mūsu senioriem? Skanēja šādi un līdzīgi izsaucieni. Pensiju pārvaldītāji un ekonomikas eksperti tolaik skaidroja, ka ekonomika attīstās cikliski, pasaules vērtspapīru tirgus dalībnieku garastāvoklis ir mainīgs kā Latvijas laikapstākļi un tas ietekmē arī finanšu instrumentu ienesīgumu. Tāpēc arī pensiju fondiem gadās gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki periodi, taču ilgtermiņā profesionāli un pārdomāti pārvaldīti vērtspapīru portfeļi praktiski “garantēti” palielina uzkrāto kapitālu. Akcijās un obligācijās ir “iebūvēts” spēcīgs pozitīvas atdeves potenciāls.
20 gadu laikā, kopš nodarbojos ar vērtspapīru analīzi un portfeļu pārvaldīšanu, esmu par to vairākkārtīgi pārliecinājies praksē. Gandrīz katrs cenu kritums (bet ne gluži visi!) palielina nākotnes atdeves potenciālu. Tā notika arī pērn. Var teikt, ka tirgū valdīja īstas Ziemassvētku atlaides, tikai vajadzēja nenobīties un prast tās izmantot. 2019. gada pirmā pusgada rezultāti apliecinājuši, ka pensiju pārvaldītāji nav runājuši tukšu. Turklāt acīmredzot neviens pārvaldītājs pērn nav kritis panikā un nav pārdevis nelaikā.
Pateicoties tam, gan aktīvie, gan konservatīvie 2. līmeņa pensiju plāni šī gada pirmajos 6 mēnešos ir ar uzviju atpelnījuši pagājušā gada zaudējumus. Latvijā populārākās plānu grupas - ar pieļaujamo akciju komponenti līdz 50% - tīrā peļņa šogad ir vidēji ap 8,5%. Konservatīvajiem plāniem, kas iegulda tikai obligācijās, ar vidējo atdevi virs 3,5% šis ir bijis viens no labākajiem periodiem vairāku gadu laikā. Bankas "Citadele" meitas uzņēmuma CBL Aktīvā plāna un CBL Universālā plāna atdeve bijusi vēl augstāka - attiecīgi +9.4% un +5.3% (dati no manapensija.lv). CBL plānos virspeļņu palīdzēja nopelnīt tieši laikā nopirktas ASV valdības obligācijas, ļoti veiksmīgs oportūnistisks īstermiņa darījums ar Facebook akcijām, tiešās pozīcijas atsevišķās Vācijas akcijās un Eiropas augstas kvalitātes kompāniju obligācijas.
Jāatzīst, tik strauji un vienlaicīgi gan akciju, gan arī obligāciju cenu kāpumi nav tipiska parādība. Tāpēc arī likumsakarīgi rodas jautājumi – kāpēc tā ir noticis un vai tas turpināsies? Atbildēt uz pirmo jautājumu nav sarežģīti. Gadu mijā notikušajam pozitīvajam pagriezienam finanšu tirgos pamatā bija divi cēloņi. Pirmkārt, pasaules vadošās centrālās bankas kopš pērnā gada rudens ir strauji mainījušas retoriku. ASV Federālo rezervju sistēma atzina ārējos riskus ASV ekonomikai (tirdzniecības kari), solīja atbalstu ekonomikai – dolāra procentu likmes vairs necelt un pat, iespējams, pazemināt jau šī gada vidū.
Eiropas Centrālā banka atmeta jebkādus plānus par eiro procenta likmju celšanu 2019. gadā, pārslēdzoties atpakaļ stimulēšanas režīmā (cerība kaut kad nākamo gadu laikā sagaidīt jēdzīgu eiro termiņdepozītu likmju atgriešanos ar to pašu gan ir izplēnējusi…). Otrkārt, gada pirmajos mēnešos bija iestājies pavasaris ASV un Ķīnas attiecībās – parādījās cerība, ka tirdzniecības karš šo valstu starpā iztiks bez tālākas eskalācijas.
Runājot par nākotni, ar lielu pārliecības devu varu prognozēt, ka gada otrajā pusē pensiju plāni nespēs atkārtot pirmo sešu mēnešu sasniegumus. Līdzīgi kā strauji kritumi palielina, tā lieli kāpumi samazina nākotnes atdeves potenciālu. Faktori, kas šogad strauji dzina vērtspapīru cenas augšup, ir sevi faktiski izsmēluši. Turklāt pasaules ekonomika pašlaik ir pagurusi, izaugsmes prognozes turpina iet lejup. Arī tirdzniecības karu frontē situācija mainās no viena Donalda Trampa tvīta līdz otram. Principi cīnās ar reālpolitiku, nenoteiktība ir liela, riski augsti.
Pensiju plāni Latvijā un jebkur citu pasaulē ir tieši atkarīgi no pasaules finanšu tirgos notiekošā. Ja tie aug, tad pieaug arī pensiju plānu ienākumi un otrādi. Tajā pašā laikā ievērojiet, ka plānu rezultāti būtiski atšķiras. Šī gada pirmajā pusgadā augstākais un zemākais rezultāts relatīvi mierīgākajā universālo plānu grupā attiecīgi ir 5,4% un 2,0%.
Pensiju plānu pārvaldītāju spēkos nav ietekmēt pasaules ekonomikas attīstību, tomēr viņu pieredze, kļūdas un tālredzība nosaka to, cik dziļi būs attiecīgā plāna kritumi un cik augsti kāpumi. Par spīti svārstībām vērtspapīru portfelis, tostarp pensiju plāns ar saprātīgu un pārdomātu struktūru, ilgākā laikā dod peļņu un joprojām ir izdevīgākais un pasaulē visplašāk izplatītais līdzekļu uzkrāšanas veids vecumdienām. Savukārt nesenā pieredze, kad bija vērojams kritums, kam sekoja izaugsme, noteikti palielinās iedzīvotāju izpratni par finanšu tirgu un pensiju fondu darbību, un tas ļaus nākotnē mierīgāk pārdzīvot arī ne tik veiksmīgus periodus.
