Jaunākais izdevums

Pensiju 2.līmeņa plānu rezultāti aizvadītajā gadā uzrādījuši mīnusus, taču tajā pašā laikā vērojama pozitīva tendence saistībā ar pārvaldīšanas komisiju maksu izmaiņām – tās virzās lejup, vairāk līdzekļu atstājot uzkrājumam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, pārvaldītāji uzskaita vairākas jaunas potenciālās izmaiņas, kas varētu palielināt pensiju kapitālu – tostarp iemaksu palielināšanu, jauniešu iemaksu novirzīšanu aktīvajos plānos un citus.

Pērnais gads, vērtējot pēc pasaules finanšu indeksiem (tai skaitā, SP 500, Eurostoxx 50 un Shanghai Composite), bijis viens no neveiksmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā, stāsta SEB Dzīvības apdrošināšana valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Šis gads, savukārt, ir iesācies uz pozitīvas nots, un pārvaldnieki, kas pieturējušies pie savām ilgtermiņa stratēģijām, lielu daļu iepriekšējā gada zaudējumu jau ir atguvuši, vērtē IPAS «PNB Asset Management» fonda pārvaldnieks Ģirts Veģeris, kurš piebilst, ka pagaidām nesaskata iemeslus, lai šogad mainītu savas pārvaldīšanas stratēģijas, kas ir nodrošinājušas to atdevi, kādu plāni uzrādījuši par pēdējiem 5 – 10 gadiem.

Pensiju 2.plāna dalībnieki nereti, redzot mīnusus, pauž satraukumu, taču ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs skaidro, ka tikai, ieguldot svārstīgos ilgtermiņa instrumentos, var cerēt 2. pensiju līmenī uzkrāt pietiekami daudz, lai atstātu jūtamu efektu uz mūsu pensijām. Lai mazinātu satraukumu, viņš rosina celt sabiedrības izpratni par ilgtermiņa ieguldīšanas pamatprincipu: lai pelnītu ilgtermiņā, jābūt gatavam piedzīvot īstermiņa svārstības. Tomēr pēdējā gada laikā notikušas arī pozitīvas pārmaiņas. Tā, vairāku faktoru ietekmē patlaban rūk pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas un pārvaldnieki paredz, ka šāda tendence turpināsies.

Pērn pensiju 2.līmeņa pārvaldīšanas komisijas maksas tika samazinātas atbilstoši grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā un šis samazinājums turpinās arī šogad, stāsta INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs, piebilstot, ka samazināta gan nemainīgā jeb fiksētā komisijas daļa, gan mainīgā daļa, kas ir atkarīga no pārvaldītāja ieguldījumu atdeves snieguma. Komisijas maksu samazinājums galvenokārt saistīts ar faktu, ka 2.līmeņa sistēmā ir strauji pieaudzis naudas līdzekļu apjoms, pietuvojoties 3 miljardiem, kā arī tika saņemti starptautisko organizāciju ieteikumi un vietējo atbildīgo instanču iniciatīva, skaidro A. Martinovs.

Visu rakstu Komisijas sarūk lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fondēto pensiju iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu samazinās nākotnes pensionāru ienākumu līmeni.

Tādu nākotnes ainu prognozē Finanšu nozares asociācija. Jāatgādina, ka lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu uz trijiem gadiem no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pārnest 1 procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Tādējādi pēc Finanšu ministrijas informācijas valsts papildus iegūtu 104 milj. eiro 2025. gadā, 162 milj. eiro 2026. gadā, 171 milj. eiro 2027. gadā, bet 2028. gadā pat 179 milj. eiro.

Pirmā līmeņa riski

SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska uzsvēra, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā katra līmeņa uzdevums ir mazināt noteiktus riskus. Pirmais pensiju līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa — valsts sociāli apdrošināto iemaksas novirza pašreizējiem pensionāriem pensiju izmaksai. Otrais pensiju līmenis ir tas, kurš mazina demogrāfiskos un sabiedrības novecošanās riskus, jo iemaksas tajā tiek izvietotas finanšu tirgos un pelna naudu – palielina šo iemaksu veicēju kapitālu, ko izmanto, sasniedzot pensijas vecumu. Trešais līmenis balstās uz brīvprātīgām iemaksām, par kurām ir iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts noteiktā limita ietvaros. “Apņemšanās bija 10% novirzīt pirmajā (valsts) pensiju līmenī un 10% novirzīt otrajā līmenī, bet šāds apmērs nav bijis, jo bija 2% līdz 2012. gadam, 2014. gadā - jau 4%, 2015. gadā — 5% un no 2016. gada - 6%, un tagad no 2025. gada tiks sperts solis atpakaļ uz 5%,” norādīja K. Lomanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Pensiju 2. līmeņa plāna rezultāti pēdējā gada laikā uzrāda mīnusus

Elīza Grīnberga, speciāli DB,06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 6% jeb 198,1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3,48 miljardus eiro. Augot apjomiem, aktīvāki kļuvuši arī pensiju fondu pārvaldnieki, un pēdējos pāris gados notikušas izmaiņas gan dalībnieku skaitā, gan normatīvos, kas mainījušas arī plānu pārvaldītāju stratēģijas.

Tiesa, pēdējā gada rezultāti gan uzrāda mīnusus, taču tas saistāms ar svārstībām akciju tirgos, kur dominējušas negatīvas tendences, ko lielā mērā ietekmēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu «kariem» – pirmā pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1,5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4,2% līdz +1,3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2,1% līdz -0,4%, konservatīvajiem no -2% līdz -0,4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. 2018. gada atdeves rādītāji atspoguļo to, kas notiek akciju un obligāciju tirgū, taču tā ir tikai atelpa pēc strauja kāpuma deviņu gadu laikā, uzskata SEB dzīvības apdrošināšanas vadītāja, ilgtermiņa uzkrājumu jomas vadītāja Kristīne Lomanovska, piebilstot, ka šogad investoriem nav bijis droša patvēruma, kur glābties. Negatīvus rezultātus uzrāda gan akcijas, gan obligācijas, bet naudas tirgus likmes jau vairākus gadus ir negatīvas. Tiesa, pozitīvais aspekts ir tāds, ka jaunās iemaksas pensiju 2. līmenī pēc nelielā krituma var salīdzināt ar preču pirkšanu ar atlaidēm. Svarīgi ir nebīties un pieturēties pie izvēlētās stratēģijas, it īpaši, ja līdz pensijai vēl vairāki gadu desmiti, iesaka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru