Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pašas Latvijas vai pat Baltijas dēļ šādu uzņēmumu uzturēt nebūtu jēgas. Tuvu 100% no LM produkcijas tiek eksportēts, tāpēc ļoti lielā mērā uzņēmuma dzīvotspēju nosaka patēriņš Eiropā, reģiona ekonomikas atkopšanās, būvniecības tempi utt., skaidroja ministrs.
Viens no lielākajiem neziņas avotiem, domājot par nākotni un uzņēmuma dzīvotspēju, ir pieprasījums – vai divu trīs tuvāko gadu laikā ir paredzams pietiekams pieprasījuma pieaugums, lai pietiktu darba metalurģijas un tērauda uzņēmumiem Eiropā. «Nav tā, ka tikai Metalurgam ir grūtības, ka mums notiktu kaut kas pilnīgi unikāls,» sacīja D. Pavļuts.
Raksti par tēmu
.jpg)
Politiķis arī norādīja, ka ekonomikas ministrs nav ne gaišreģis, ne arī Dievs, lai pateiktu, kas īsti būs. Ekonomikas ministrijai gan esot scenāriji, kuros pieņemts, ja pieprasījums tuvāko trīs gadu laikā neatjaunojas pietiekamā līmenī, tad būs vesela virkne Eiropas tērauda uzņēmumu, kuri būs spiesti pārtraukt darbību.
Savukārt šobrīd situācija LM atkarīga no akcionāru un kreditoru lēmumiem. Valdība nevar uzņēmuma vietā pieņemt lēmumus.
Db.lv jau vēstīja, ka aprīlī LM veikusi kredīta procentu maksājumu pilnā apmērā saskaņā ar Itālijas UniCredit S.p.A. bankas kredīta līgumu. Savukārt Valsts kase LM vietā Itālijas bankai UniCredit S.p.A. pārskaitīja kredīta pamatsummas maksājumu ‒ 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu).
.png)
