«Esmu pat ļoti apmierināts ar uzcelto māju. Kaut arī būvniecības procesā neiztika bez kļūdām un problēmām, iecere bija tā vērta. Vairs nav jārūpējas par apkuri, un dzīves kvalitāte jūtami uzlabojusies,» saka Voldemārs Jānis Uplejs, vienģimenes pasīvās dzīvojamās mājas Ikšķiles novadā saimnieks, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Par pasīvajām mājām sauc zema enerģijas patēriņa mājas, kurās nav apkures sistēmas un enerģijas patēriņš ir daudzkārt zemāks nekā parastai ēkai. Piemēram, parastai dzīvojamai mājai apkures patēriņš ir 100 kilovatstundu uz kvadrātmetru (kWh/m2) gadā, turpretim pasīvās mājas standarts ir 15 kWh/m2. «Pēc speciālas pasīvo ēku projektēšanas programmas aprēķiniem, man iznāca vien 13 kilovatstundu uz kvadrātmetru,» uzsver V. J. Uplejs.
Pasīvo ēku būvniecības standarts balstīts uz pieciem pamatprincipiem – tai ir blīvas un no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas, nepārtraukts siltumizolācijas slānis, trīskāršs stiklojums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Pasaulē pirmā pasīvā ēka uzbūvēta Vācijā 1991. gadā. Lai arī zema enerģijas patēriņa māju standarti tika veidoti, tos pielāgojot mērenam Centrāleiropas klimatam, prakse apliecina, ka tās labi funkcionē arī Ziemeļeiropā. Kā norāda Latvijā izveidotās biedrības Passive House Latvija speciālisti, pasīvo ēku kritēriji nav atkarīgi no klimata, taču katras pasīvās ēkas projektam jābūt piemērotam konkrētajam klimatam.
Latvijā pirmā pasīvā ģimenes māja tika uzbūvēta 2010. gadā Ģipkā, šī projekta autors ir arhitektu biroja Krauklis Grende arhitekts un pasīvo māju idejas aizsācējs Latvijā Ervīns Krauklis. Pievēršot uzmanību internetā pieejamai informācijai par šādas mājas tapšanu, ideja iepatikusies arī V. J. Uplejam. Viņš ir pensionēts lidotājs izmēģinātājs, Ikšķiles lidlauka īpašnieks, kurš tolaik dzīvoja lidlauka bijušās administrācijas gandrīz 400 kvadrātmetru plašajā, no gāzbetona blokiem celtajā ēkā. «Es zinu, ko nozīmē mājā salt – no rīta piecelties un drebināties, tāpēc 2009. gadā sāku plānot mazākas mājas būvniecību,» saka V. J. Uplejs.
Viņš bija dzirdējis arī par iespēju pasīvās mājas būvniecībai saņemt līdzfinansējumu. Kad 2011. gada janvārī tika izsludināta pieteikšanās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) projekta atklātajam konkursam Zema enerģijas patēriņa ēkas, bijušais lidotājs nolēma tajā piedalīties. Konkursa mērķis bija oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju.
Iepriekš internetā rūpīgi izpētījis pasīvo māju būvniecības pieredzi Vācijā un Zviedrijā, V. J. Uplejs sazinājās ar arhitektu E. Kraukli, un ieceres īstenošana varēja sākties. Turklāt izrādījās, ka starp 82 KPFI konkursā iesniegtajiem projekta pieteikumiem V. J. Upleja projekts ir apstiprināts. Jāpiebilst, ka toreiz konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums bija 75 000 latu (106 500 eiro). Faktiski konkursā tika noslēgti 28 līgumi, bet īstenoti 14 projekti, apgūstot KPFI finansējumu 4 487 139 eiro apmērā. Kopumā 14 zema patēriņa ēku izbūvē un rekonstrukcijā par zema patēriņa ēkām tika ieguldīti 6 376 640 eiro (ar KPFI un projekta iesniedzēja finansējumu). Lai gan oglekļa dioksīda emisiju samazinājums tika plānots 1016 tonnu oglekļa dioksīda gadā, saskaņā ar emisiju monitoringa datiem 2014. gadā sasniegtais emisiju samazinājums bija pat labāks – 1084 t oglekļa dioksīda gadā.
Plašāk lasiet rakstā Māja bez jaudīgas apkures. Māja, kurā nekad nesalst pirmdienas, 9.novembra laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
#2/9
Ar saules baterijām mājas saimnieks Voldemārs Jānis Uplejs saražo 7800 kilovatu elektroenerģijas gadā, tomēr lēš, ka ieguldījumi sistēmas uzstādīšanā tomēr neatmaksāsies.