Latvijas politisko partiju sakarā jautājums ir tikai par to, kura partija ir ļoti vāja, kura – ļoti, ļoti vāja, bet kura – ļoti, ļoti, ļoti vāja. Tā par politisko vidi intervijā Dienas Biznesam izsakās sociologs Arnis Kaktiņš. « Visas partijas cieš no liela cilvēkresursu trūkuma, no spilgtu, pārliecinošu līderu trūkuma.»
Jautāts vai varētu būt tiesa kuluāros nereti dzirdamais, ka Rīgas mēra amatam partijas izvirzot vājus kandidātus, uzskatot, ka spēcīgākus nav vērts virzīt, jo tāpat esot skaidrs, ka pašreizējais pilsētas mērs saglabāšot amatu arī pēc vēlēšanām, A. Kaktiņš teic: « Jā, tāda tēze ur dzirdēta – kandidāti ir vāji un tādi viņi ir izvirzīti apzināti. Taču te varētu uzdot pretjautājumu – kuri tajās partijās varētu būt stiprāki kandidāti. Tā ir liela Latvijas politikas problēma – visas partijas cieš no liela cilvēkresursu trūkuma, no spilgtu, pārliecinošu līderu trūkuma. Jautājums ir tikai par to, kura partija ir ļoti vāja, kura – ļoti, ļoti vāja, bet kura – ļoti, ļoti, ļoti vāja. Redzot, kādi mēra amata kandidāti tiek izvirzīti, mēs varam redzēt, kas tad īsti katrai konkrētajai partijai vispār ir. Izvirzītie mēra amata kandidāti šobrīd izskatās vāji uz Nila Ušakova (SC) fona, bet ko tad, ja viņš pārdomātu un nolemtu ar politku vairs nenodarboties – SC ir septiņi, pieci vai vismaz vēl viens spēcīgs kandidāts, ko izvirzīt? Šobrīd SC ir vienkārši noveicies, bet īstenībā visām partijām ir ļoti lielas problēmas ar kadriem.»