Augstākā tiesa (AT) ir apmierināja bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina lūgumu par atsevišķu AS Reverta nekustamo īpašumu un arī kapitāldaļu apķīlāšanu.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, ar lēmumu tika apmierināts Kargina pieteikums par prasības nodrošināšanu civillietā.

Tiesa nolēma ierakstīt par labu Karginam ķīlas tiesības uz dažiem Reverta piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ierakstīt Kargina labā aizlieguma atzīmi Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā uz konkrētām Reverta piederošajām kapitāla daļām. Tiesa arī noteica, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 5 miljonu eiro apmēram.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Reverta, iepazīstoties ar tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu, Reverta esot guvusi pārliecību par tā nepamatotību, tāpēc AT spriedumu Kargina prasības lietā Reverta ir pārsūdzējusi un ir ierosināta kasācijas tiesvedība. "Būtiski, ka tiesa atzinuma sniegšanai ir pieaicinājusi Eiropas Komisiju, norāda Reverta.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Apvienība Saskaņas centrs (SC), kas Saeimā virza grozījumus Kredītiestāžu likumā, saņēmusi ziedojumus no bijušajiem Parex bankas īpašniekiem pietuvinātām personām, šodien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums skaidro, ka dažas dienas pēc tam, kad SC sagatavotie grozījumi likumā nonāca Saeimā, 26.aprīlī 10 000 latu SC ziedoja bijušais Parex augsta līmeņa darbinieks Andris Riekstiņš, kurš tagad ir bijušā bankas īpašnieka Valērija Kargina dēla vadītā uzņēmuma MiniCredit padomes loceklis. Dienu vēlāk 9000 latu šai pašai partijai ziedoja Kargina dēls Rems. Vēl pēc trim dienām - 30.aprīlī - 9000 latu SC pārskaitījusi arī Kargina dzīvesbiedre Anna Barinova.

Apvienība no ziedotājiem neesot atkarīga, stāsta SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš apgalvo, ka likuma grozījumi tapuši, lai neļautu valdībai izsaimniekot Parex banku.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Rīgas apgabaltiesa otrdien apmierināja bijušo Parex bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka pieteikumu par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai Privatizācijas aģentūras (PA) un problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) prasībā par kopumā 99,5 miljonu latu (141,567 miljonu eiro) piedziņu no Kargina un Krasovicka, aģentūrai BNS pastāstīja tiesas pārstāve Inta Šaboha.

Viņa informēja, ka tiesa arī pieņēma izskatīšanai iesniegto blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 22.decembra lēmumu par tiesvedības apturēšanu PA un Reverta prasībā pret Karginu un Krasovicki. Minētās blakus sūdzības izskatīšanas datums vēl nav zināms.

PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka aģentūra prasa Karginam un Krasovickim atlīdzināt tai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 miljonu latu (17,1 miljona eiro) apmērā un piedzīt par labu Reverta kompensāciju vairāk nekā 82,7 miljonu latu (117,672 miljonu eiro) un līgumsodu 4,5 miljonu latu (6,4 miljonu eiro) apmērā.

Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgas apgabaltiesa 24.maijā atsāka skatīt krimināllietu, kurā par liela apmēra krāpšanu un dokumentu viltošanu apsūdzēta bijušā Parex bankas prezidenta Valērija Kargina šķirtā sieva Tatjana Kargina un viņas māte Elvīra Iņušova.

Par cietušo atzītā Andreja Kalēja pārstāvis šodien izteica lūgumu mainīt T. Karginai noteikto drošības līdzekli, aizliegumu pamest valsti, pret policijas uzraudzību. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka A. Kalējam esot informācija, ka apsūdzētā, tomēr bez tiesas atļaujas esot pametusi valsti pagājušā gada augustā un septembrī. Cietušā puse savu lūgumu arī pamatoja ar to, ka T. Kargina varētu arī kādu reizi neatgriezties atpakaļ Latvijā.

Savukārt T. Kargina tiesas sēdē norādīja, ka neesot pārkāpusi drošības līdzekli un valsti pametusi tikai tās reizes, kad tiesa to ir atļāvusi. Arī aizstāvības puse un prokurors pauda pozīciju, ka neesot pamata mainīt esošo drošības līdzekli, jo T. Kargina vienmēr ierodoties uz tiesas sēdēm un nekādi netraucējot un nevilcinot procesa darbību. Aizstāvība arī norādīja, ka tas drīzāk izskatoties, kā procesa novilcināšana no cietušo puses.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Parex banka un Privatizācijas aģentūra ir vērsušās tiesā pret bijušajiem Parex bankas akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, prasot viņiem atlīdzināt Privatizācijas aģentūrai nodarītos zaudējumus vairāk nekā 12 milj. Ls apmērā un piedzīt par labu Parex bankai kompensāciju vairāk nekā 82,7 milj. Ls un līgumsodu 4,5 milj. Ls apmērā.

Kopējā prasības summa sasniedz gandrīz simts miljonus latu – 99,5 milj. Ls, norādīts Parex bankas un Privatizācijas aģentūras paziņojumā. Izvērtējot 2008.gada 10.novembrī noslēgtā Ieguldījuma līguma izpildi, kas bija pamats bankas pārņemšanai, konstatēts, ka vairāki V.Kargina un V.Krasovicka, sniegtie apliecinājumi un garantijas nav bijušas precīzas un patiesas.

Celtās prasības ietvaros abas prasītājas vēršas pret V.Karginu un V.Krasovicki arī par kompensācijas un ar to saistītā līgumsoda piedziņu saistībā ar noslēgtajā Ieguldījuma līgumā paredzēto V.Kargina un V.Krasovicka atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu par faktisko situāciju bankā šī līguma slēgšanas brīdī. Banka konstatējusi, ka faktiskie zaudējumi, kas bija jāatzīst bankas bilancē uz 2008.gada 31.oktobri, bija vismaz par 82 milj. Ls lielāki.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nekad nav veicis nodokļu auditu fiziskām personām Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, dienests veicis nodokļu auditu Parex bankai kā tādai. To LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? paskaidroja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītāja Nelija Jezdakova.

«Diemžēl uzrēķins, kas attiecās uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, manā uzskatā un esmu pārliecināta, bija nepamatots, jo tikai ar 2010.gada 1. janvāri parādījās tāds nodokļa veids kā depozīta maksājums,» norādīja N. Jezdakova.

Db jau vēstīja, ka juridisku nianšu dēļ VID daļēji atcēlis lēmumu par 2.9 milj. Ls uzrēķinu Parex bankai par V. Kargina un V. Krasovicka depozītiem. Ar Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes lēmumu Parex bankai par tās bijušo īpašnieku V. Kargina, V. Krasovicka un arī Ņinas Kondratjevas bēdīgi slavenajiem depozītlīgumiem bija papildus uzrēķināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa 2.9 milj. Ls apmērā.

Augstākā tiesa (AT) apmierinājusi bijušā AS Parex banka akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasību pret AS Reverta un viņam par labu piedzinusi vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, tiesa 13.jūnijā apmierināja Kargina prasību pret Revertu par termiņa noguldījuma piedziņu. Līdz ar to AT nolēma piedzīt Karginam par labu termiņa noguldījuma pamatsummu 15 000 000 eiro, valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro.

AT nolēma izbeigt tiesvedību prasībā pret Revertu par līguma un papildu vienošanās pie līguma izbeigšanu.

«Par šādu spriedumu pašlaik varam izteikt tikai savu izbrīnu, jo ir pasludināts tikai saīsinātais spriedums, kura teksts mums vēl nav pieejams. Gaidām to ar lielu interesi, jo šajā lietā esošie divi tiesneši bija tās tiesas sastāvā, kas analogā lietā Ņinas Kondratjevas prasību noraidīja,» tā aģentūrai LETA spriedumu komentēja Revertas pārstāvis Agris Bitāns.

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt pastarpināti valstij piederošās SIA "Reap" prasību pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā tiesā (AT).

Jau vēstīts, ka SIA "Reap" iesniedza kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru tika nolemts noraidīt uzņēmuma prasību par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā no Kargina un Krasovicka.

AT apgabaltiesas spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza to atkārtotai izskatīšanai.

Tagad apgabaltiesa lēma par labu uzņēmumam.

Prasība saistīta ar iepriekš izskatītu civillietu, kurā "Parex bankas" saistību un tiesību pārņēmēja LAS "Reverta" no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā skaidroja, ka prasību skata pēc būtības un lietā tiek vērtēta prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšana saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Lai gan opozīcijas partiju virzītie grozījumi Kredītiestāžu likumā ir loģiski un atbalstāmi, tomēr tiem neesot nekādas saistības ar bijušo Parex bankas akcionāru interesēm, žurnālistiem pirmdien sacīja Viktors Krasovickis.

Preses konferencē, ko viens no Parex kādreizējiem akcionāriem V.Krasovickis bija sasaucis, lai atbildētu uz publiskajā telpā izskanējušajiem apgalvojumiem, viņš atzina, ka ir ticies ar Saeimas deputātiem, tomēr konkrēti šis jautājums – Kredītiestāžu likuma grozījumi – neesot apspriests.

V.Krasovicka un viņa biznesa partnera Valērija Kargina intereses pārstāvošais advokāts Uģis Grūbe skaidroja, ka pašlaik spēkā esošā Kredītiestāžu likuma redakcija ir pretrunā ar Komerclikumu un Satversmi, tādēļ viņš pieļāva, ka gadījumā, ja Parex bankas restrukturizācija notiks saskaņā ar to, varētu sekot prasības Satversmes tiesā un starptautiskajās tiesās.

Bijušais AS Parex banka akcionārs Viktors Krasovickis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis AS "Reverta" maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 11.novembrī. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, maksātnespējas procesa lietu 26.novembrī plkst.14 vērtēs tiesnesis Didzis Melbārdis.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA norādīja, ka Reverta līdz šim ir pildījusi un pilda visas savas līgumiskās un likumiskās saistības, tādēļ šāda pieteikuma iesniegšana ir absurda un nepamatota, un Revertas valde jau pašreiz veic visas nepieciešamās darbības, lai to pierādītu. Jāuzsver, ka saskaņā ar Krimināllikuma 214.pantu par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu draud kriminālatbildība, rezumēja Ozoliņa.

Augstākā tiesa (AT) šodien vēl neizlēma par to, vai AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem.

Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30.janvārī apmierināja Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

Swedbank par šo spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, taču Rīgas apgabaltiesa 6.martā to atstāja bez virzības līdz 12.aprīlim, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. Šo apgabaltiesas lēmumu banka apstrīdēja AT, kas rakstveida procesā sūdzību bija paredzējusi skatīt šodien.

AS Swedbank būs jāmaksā 2585 latu valsts nodeva par apelācijas sūdzības iesniegšanu strīdā ar bijušā AS Parex banka prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu par vairākiem līgumiem. To paredz Augstākās tiesas (AT) lēmums, kurā banka apstrīdēja Rīgas apgabaltiesas uzdevumu šo nodevu samaksāt.

Kā aģentūru LETA informēja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru 6.martā bez virzības atstāta Swedbank apelācijas sūdzība, lai banka iesniegtu apliecinājumu 2585 latu valsts nodevas samaksai. AT lēmums nav pārsūdzams.

T. Kargina tiesā bija apstrīdējusi divus ar Swedbank noslēgtās vienošanās punktus par viņas mātei Elvīrai Iņušovai savulaik piederējušajam patlaban maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA Imperius izsniegtā galvojuma atmaksas kārtību. Rīgas apgabaltiesa 30. janvārī apmierināja T. Karginas prasību par vienošanās un galvojuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, bet izbeidza tiesvedību prasības daļā, kas attiecas uz savulaik slēgtā galvojuma līguma atsevišķiem punktiem.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Krāslavas rajona tiesā sākts Parex bankas akcionāra Valērija Kargina vecākā brāļa Georgija Kargina kā fiziskās personas maksātnespējas process.

Publiskie reģistri gan rāda, ka pirms tam Kargins vecākais sekmīgi atbrīvojies no pilnīgi visiem viņam oficiāli piederējušajiem īpašumiem, tā ka administratoram nebūs grūti pusgada laikā pārdot visu Georgija Kargina mantu, vēsta pietiek.com.

Kā rāda Lursoft datu bāze, Karginam vecākajam pašlaik nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, kaut viņš joprojām ir a/s Parex (nejaukt ar Parex banku) īpašumā esošās SIA TSI Serviss valdes priekšsēdētājs: nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmums pagājušo gadu beidzis ar 126 tūkstošu latu apgrozījumu un 3034 latu zaudējumiem.