Finanses

Par valsts atbalstu Liepājas metalurgam cīnās septiņi Saeimas deputāti

Vēsma Lēvalde, Db,04.11.2008

Jaunākais izdevums

3. novembrī Liepājas domes sagatavotā vēstule ar lūgumu atbalstīt valsts galvojuma piešķiršanu A/S Liepājas metalurgs modernizācijas projektam nepieciešamajam kredītam iesniegta LR Saeimas Budžeta un finanšu ( nodokļu ) komisijā. Atbalsta vēstuli parakstījuši septiņi Saeimas deputāti : Jānis Lagzdiņš, Aija Barča, Valērijs Agešins, Uldis Ivars Grava, Pēteris Hanka, Aigars Kalvītis un Andris Bērziņš.

Saeimas deputāte Aija Barča informēja, ka deputāti ne tikai parakstījuši vēstuli, bet arī iesaistījušies aktīvā informēšanas un skaidrošanas kampaņā gan Saeimas frakcijās, gan individuālās sarunās ar deputātiem. Db jau rakstīja, ka 3.novembrī Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks valdības koalīcijā tikās ar Ministru prezidentu un valdības ministriem, lai izskaidrotu uzņēmumā Liepājas metalurgs radušos situāciju un problēmu iemeslu. Plānots, ka priekšlikumu par valsts galvojumu A/S Liepājas metalurgs kredītam Saeimas deputāti varētu izskatīt 14.novembrī 2009. gada valsts budžeta projekta 2. lasījuma ietvaros. Līdz tam viedokli par priekšlikumu vēl izteiks Ministru kabinets.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks 31. oktobrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, kurā izskaidrota nepieciešamība atbalstīt A/S Liepājas metalurgs lūgumu piešķirt valsts galvojumu 160 milj. eiro apmērā uzņēmuma modernizācijai nepieciešamajam kredītam. Kā uzsver Domes priekšsēdētājs, šāds lēmums nepalielinātu valsts ārējo parādu, bet dotu iespēju uzņēmumam turpināt ražotņu modernizāciju, lai palielinātu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū, spētu izpildīt Eiropas Savienības noteiktās vides prasības un nodrošinātu valsts lielāko uzņēmumu darbību.

U. Sesks uzsver, ka, neizpildot ES noteiktās vides prasības tuvākajā nākotnē, var tikt apdraudēta A/S Liepājas metalurgs turpmākā darbība. Lai īstenotu sagatavoto modernizācijas projektu, A/S Liepājas metalurgs ir vērsusies ar lūgumu pie lielākajām Eiropas bankām izsniegt aizdevumu projekta turpināšanai. Līdz šim saņemtas negatīvas atbildes, kas pamatotas ar ekonomiskās krīzes apstākļiem, kad tik ievērojami aizdevumi ražojošajiem uzņēmumiem netiek izsniegti.

Domes priekšsēdētāja parakstītajā vēstulē teikts, ka A/S Liepājas metalurgs ir ļoti nozīmīgs uzņēmums ne tikai Liepājai, bet arī visai Latvijai. No uzņēmuma darbības ir atkarīgi arī vairāki valsts uzņēmumi, kā A/S Latvijas gāze, VAS Latvenergo un A/S Latvijas Dzelzceļš. A/S Liepājas metalurgs ir šo uzņēmumu lielākais klients Latvijā. 1993.gadā A/S Liepājas metalurgs kā galvenais akcionārs ir izveidojis LSEZ AS Liepājas Osta LM, kura ar savu darbību nodrošina 25 procentus no kravu apgrozījuma Liepājas ostā.

A/S Liepājas metalurgs ir lielākais nodokļu maksātājs Liepājas pilsētas pašvaldības budžetā, vidēji gadā iemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli 3.3 milj.latu apmērā, kas veido 19 procentus no visas pašvaldībai iemaksātās iedzīvotāju ienākuma nodokļu summas, teikts vēstulē. Pateicoties šādam ieguldījumam pilsētas budžetā, Liepājas pilsētas pašvaldība var plānot pilsētas ekonomisko attīstību, kā arī nodrošināt pilsētas sociālās vajadzības, uzsver U.Sesks. A/S Liepājas metalurgs ir vienīgais metalurģiskais uzņēmums Baltijā, dibināts 1882.gadā, kā arī Latvijā lielākais pārstrādājošais eksporta uzņēmums un astotais lielākais pēc apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv,05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA,05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA,07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apmierina Latvenergo prasību par 962 084 latu parāda piedziņu no Liepājas metalurga

Nozare.lv,12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa šodien pilnībā apmierinājusi AS Latvenergo prasību par parāda 962 084,56 latu apmērā piedziņu no finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma Liepājas metalurgs, informēja tiesneša palīdze Marika Jankovska.

Tāpat apmierināta arī Latvenergo prasība daļā par valsts nodevas piedziņu 13 707 latu apmērā.

Pilnais tiesas spriedums būs pieejams 20.septembrī. Pēc tam to 20 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Liepājas metalurga valdes locekle Antra Čirkše sacīja, ka uzņēmums spriedumu nepārsūdzēs, jo atzīst šo parādu. Tiesiskās aizsardzības procesa laikā gan nekādu parādu piedziņu no uzņēmuma nedrīkst veikt, piebilda Čirkše.

Kā ziņots, tiesā par parāda piedziņu no Liepājas metalurga vērsusies gan Latvijas Gāze, gan AS Latvenergo.

Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris iepriekš uzsvēra, ka, ņemot vērā kreditoru kluba, tostarp Valsts kases un valstij piederošo uzņēmumu lūgumu, kā arī Liepājas metalurga tehnoloģisko iekārtu specifiku, neraugoties uz parādu, Latvijas Gāze turpina nodrošināt minimālo nepieciešamo dabasgāzes apjomu Liepājas metalurgam. Latvijas Gāze neesot kreditoru klubā, teica Makaris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesā saņemts Liepājas metalurga lūgums pagarināt termiņu tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei

LETA,26.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldību vēlēšanās visvairāk deputātu vietu ieguvusi ZZS

LETA,07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB,08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Haralds Velmers nosūtīja uzņēmuma kreditoriem mantas pārdošanas plāna precizējumus, kuros ir noteikts, ka AS Liepājas osta LM akcijas tiks pārdotas bez izsoles jeb tiešajā piedāvājumā.

Akciju pārdošana tiks izsludināta vismaz vienā biznesa laikrakstā un portālā Latvijā un piedāvājumus varēs iesniegt mēneša laikā, informē Velmers.

Precizējumi plānā attiecas uz Liepājas metalurga ieķīlāto un neieķīlāto mantu, kas nav saistīta ar uzņēmuma pamatražotni. Tie veikti, ņemot vērā saņemtos kreditoru iebildumus un priekšlikumus, precizējumus mantas novērtējumos, faktisko apstākļu izmaiņas un jauniegūto informāciju.

«Liepājas osta LM un Liepājas metalurgs ir divi dažādi biznesi. Ievērojot ostas sarežģīto saimniecisko situāciju, uzņēmuma pārdošanai un restrukturizācijai ir nepieciešama atsevišķa un kompleksa pieeja. Tas vienlaicīgi palīdzēs risināt gan Liepājas ostas LM tālāko darbību, gan arī Liepājas metalurga pārdošanas jautājumus. Bez pamatražotnes Liepājas ostu LM var pārdot vieglāk un tādējādi ātrāk atrisināt ostas kritisko finansiālo situāciju. Savukārt Liepājas metalurga cena varētu negatīvi mainīties, ja uzņēmumu pārdotu kopā ar nopietnajām ostas finansiālajām saistībām,» norāda Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināts - Rosenergomaš pauž gatavību iesaistīties Liepājas Metalurga glābšanā

Elīna Pankovska, Vēsma Lēvalde,10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas koncerns Rosenergomaš gatavs iesaistīties metālapstrādes uzņēmuma a/s Liepājas Metalurgs glābšanā ar ekspertu komandu, kam esot pieredze līdzīgu uzņēmumu glābšanā, kā arī ar nepieciešamo metāllūžņu apjomu, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību.

Tā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim norāda Kirova Lipmana piesaistītā investora Rosenergomaš prezidents Vladimirs Palihata.

V.Palihata vēstulē atzīmē, ka koncerns ir gatavs piegādāt Liepājas Metalurgam nepieciešamo metāllūžņu daudzumu, lai uzņēmums varētu darboties bez pārtraukumiem. Kā arī Krievijas koncerns ir gatavs nodrošināt komandu, kam ir pieredze darbā ar līdzīgiem uzņēmumiem NVS valstīs, ar klientu bāzi gatavās produkcijas realizācijai.

Tāpat V.Palihata vēstulē V. Dombrovskim izsaka gatavību Liepājas Metalurgam piesaistīt arī vadošos ekonomistus un cilvēkus ar pieredzi ražošanas un tehniskajā jomā, kuri strādā metalurģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izsolēs pārdos KVV Liepājas metalurgam piederošo mantu; sākumcena 2,64 miljoni eiro

LETA,26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Saeima neatbalsta atlaisto deputātu kompensāciju atcelšanu

Egons Mudulis,10.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputāti noraida Zatlera Reformu partijas deputātu likumprojekta nodošanu komisijām.

Likumprojektā bija paredzēts, ka Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, nesaņemtu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredzēto atlīdzību. Par likumprojektu nobalsoja 34 deputāti (ZRP, ZZS, VL!/TB/LNNK), pret 39 (SC,V), atturējās 15 (ZZS, V) deputāti.

ZRP deputāti sava pieteikumā norādīja, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta vienpadsmitajā daļā paredzēts vispārīgs noteikums, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šī tiesību norma šobrīd ir piemērojama arī tādējādi, ka vienreizējo pabalstu ir tiesīgi saņemt ne vien tie deputāti, kuriem deputāta mandāts izbeidzas vispārējā kārtībā līdz ar Saeimas pilna pilnvaru termiņa beigām, bet arī visam Saeimas deputātu sastāvam, kuriem mandāti izbeidzas Saeimas atsaukšanas vai Saeimas atlaišanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas osta LM tiks pārdota atsevišķi; ostas pakalpojumus nodrošinās 50. piestātne

LETA,16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Valsts prezidenta amatā ievēlēts Raimonds Vējonis

Dienas Bizness,03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Valsts prezidentu Saeima šodien ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Piektajā vēlēšanu kārtā viņu atbalstīja 55 deputāti.

Pret R.Vējoni nobalsoja 42 deputāti. Viens biļetens bija nederīgs, bet viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Jau ziņots, ka Valsts prezidenta vēlēšanās ceturtajā kārtā par Egilu Levitu atdotas 26 balsis, bet par Raimondu Vējoni 46 balsis. Līdz ar to ceturtajā kārtā Valsts prezidents nav ievēlēts un tika rīkota vēlēšanu piektā kārta. Saeimas sēdē tika izsludināts 90 minūšu pārtraukums.

Valsts prezidenta vēlēšanu trešajā kārtā saņemot vismazāko balsu skaitu (23 balsis), no turpmākās cīņas izstājies Sergejs Dolgopolovs. Tādējādi vēlēšanu nākamajā kārtā cīņu turpināja Egils Levits un Raimonds Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība sestdien (8. novembrī) ārkārtas sēdē nolēma piešķirt galvojumu 112 miljonu LVL apmērā a/s Liepājas metalurgs, tādējādi garantējot uzņēmumam kredītu, kas nepieciešams ražotņu modernizācijai. Par to žurnālistiem paziņoja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Valdiba atbalstijusi 12 miljonu LVL galvojumu emLiepajas metalurgam/em"Bija priekšlikumi arī par galvojuma piešķiršanu Olimpiskajiem centriem, taču pēc diskusijām valdība nolēma atbalstīt ražošanu," uzsvēra U. Sesks.

Liepājas mērs norādīja, ka pēc tam, kad galvojuma piešķiršanu būs atbalstījusi Saeima, a/s Liepājas metalurgs iesniegs dokumentus, kas nepieciešami valsts galvojuma saņemšanai.

Kopumā process varētu ilgt 2 līdz 3 mēnešus.

"Galvojums uzņēmumam nav par velti. Saskaņā ar valdības noteikumiem, valsts par galvojuma izsniegšanu saņems 2.5% no galvojuma summas," skaidro U. Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Velmers pieļauj, ka Liepājas osta LM akcijas varētu pārdot atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes

Nozare.lv,19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM kapitāldaļas varētu tikt pārdotas arī atsevišķi no Liepājas metalurga pamatražotnes, pirms tam juridiski nodrošinot metalurģijas ražotnei ostas pakalpojumu pieejamību. Šis pārdošanas veids varētu būt izdevīgāks, nekā pārdodot Liepājas osta LM akcijas komplektā ar metalurģijas pamatražotni, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Patlaban Liepājas osta LM pārdošanas veids administratora izstrādātajā pārdošanas plānā nav noteikts, un tas ir darīts viena apsvēruma dēļ - pamatražotnei ir jānodrošina pieeja ostas infrastruktūrai, skaidroja Velmers.

«Maksātnespējīgajam uzņēmumam pieder gandrīz 97% Liepājas osta LM akciju, protams, varētu ņemt šīs akcijas, ielikt pārdodamajā uzņēmuma mantas kopumā, un investors nopirktu pamatražotnes aktīvus kopā ar ostas uzņēmuma akcijām. Taču no efektivitātes viedokļa un vadoties pēc principa - iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no Liepājas metalurga mantas pārdošanas, izdevīgāk būtu Liepājas osta LM akcijas pārdot atsevišķi,» sacīja Velmers.

Komentāri

Pievienot komentāru