Ražošana

Par energoapgādes pakalpojumiem sūdzas mazāk

Žanete Hāka,10.04.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir saņēmusi un izskatījusi 78 patērētāju sūdzības energoapgādes pakalpojumu sniegšanas jomā, informē komisijas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2012. gadu, sūdzību skaits vidēji ir samazinājies par 20% visās energoapgādes nozarēs – elektroapgādē, gāzes apgādē, kā arī siltumapgādē, liecina regulatora apkopotā informācija par saņemtajām sūdzībām 2013. gadā.

Lielākā daļa no saņemtajām sūdzībām bija nepamatotas, un 7% sūdzību jeb 5 sūdzības bija pamatotas.

Visvairāk aizvadītajā gadā iedzīvotāji ir izteikuši neapmierinātību par elektroapgādes nozares jautājumiem, un 3 no iesniegtajām sūdzībām ir bijušas pamatotas. Aktuālās tēmas bija elektroenerģijas uzskaite un norēķini, elektroapgādes kvalitāte un piegāde. Pēc regulatora aicinājuma ir atrisinātas vairākas problēmas, kas ir bijušas saistītas ar elektroenerģijas kvalitātes neatbilstību spēkā esošā standarta prasībām – veikta novecojuša sadales transformatoru maiņa, kā arī atjaunota elektroenerģijas piegāde.

Dabasgāzes apgādes nozarē, tāpat kā iepriekšējos gados, galvenokārt sūdzas par dabasgāzes piegādes jautājumiem. Regulators vairakkārt ir vērtējis AS Latvijas Gāze atteikumus noslēgt līgumus par dabasgāzes piegādi ar jauniem lietotājiem, ja par objektā iepriekš saņemto dabasgāzi ir parāds. Daļā no sūdzībām tika panāktas vienošanās, savukārt daļā secināts, ka sūdzības ir bijušas nepamatotas. Pagājušajā gadā tika ierosināts arī viens strīds par AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi. Izvērtējot konstatētos faktus, 2014. gadā Regulators pieņēma lēmumu noraidīt prasību uzlikt par pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi.

Siltumapgādes jomā visvairāk iesniegto sūdzību skaits bija saistīts ar siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu paaugstinājumu tieši Talsu novadā. Veicot konkrēta komersanta siltumapgādes objektu apsekošanu dažādos pagastos, lai pārliecinātos par iesniegumos minētajiem faktiem un problēmām, regulators komersanta darbībā konstatēja pārkāpumus. Komersants regulatora noteiktajos termiņos pārkāpumus ir novērsis. Neskatoties uz to, kopumā 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samazinājies sūdzību skaits, kurās siltumenerģijas lietotāji izteica neapmierinātību par augsto apkures maksu.

Ja sabiedrisko pakalpojumu lietotājs ir neapmierināts ar sniegto pakalpojumu un vēlas par to iesniegt sūdzību, tad vispirms ir jāsazinās ar pakalpojuma sniedzēju un jāmēģina panākt vienošanās par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Ja pakalpojuma sniedzēja atbilde neapmierina, tad lietotājs var vērsties pie regulatora. SPRK lietotāju sūdzības izskata 30 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Palielinājies sūdzību skaits par elektroapgādes pakalpojumiem

Žanete Hāka,02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) par dabasgāzes apgādes, siltumapgādes un elektroapgādes pakalpojumiem saņēma 57 sūdzības, kas kopumā ir par 27% jeb par 21 sūdzību mazāk nekā 2013. gadā, informē SPRK.

Dabasgāzes apgādē aizvadītajā gadā saņemtas 13 sūdzības, kas ir par 40% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt siltumapgādē saņemtas piecas sūdzības, kas ir par 74% mazāk nekā 2013.gadā. Elektroapgādes nozarē 2014.gadā vērojams neliels sūdzību skaita pieaugums – SPRK saņēma 39 sūdzības, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir par 5% vairāk.

«Daļēji siltumapgādē saņemto sūdzību skaita samazinājums izskaidrojams ar piemērojamo siltumapgādes tarifu samazinājumu, pateicoties dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumam. Vienlaikus tiek veikts plašs izskaidrošanas darbs, kā veidojas maksa par siltumu un kādi jautājumi ir Regulatora kompetencē, un kādi jautājumi attiecas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jo, līdzīgi kā iepriekš, pretenzijas visbiežāk ir par dzīvokļu īpašumos saņemtajiem pakalpojumiem, kas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības,» norāda SPRK Enerģētikas departamenta Siltumenerģijas nodaļas vadītājs Kaspars Koncevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs,05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Regulators elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitātē konstatējis pirmos trūkumus

Žanete Hāka,08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu elektroenerģijas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sākusi mērīt elektroenerģijas sadales pakalpojumu kvalitāti raksturojošos parametrus, informē SPRK.

Regulators, veicot pirmos mērījumus, konstatējis trūkumus, kuri pārsvarā jau novērsti, kā arī apzinājis vairākus rādītājus, kas jāuzlabo, lai elektroenerģijas kvalitāte atbilstu noteiktam kvalitātes standartam.

«Šis ir pirmais solis, ko mēs kā atbildīgā institūcija esam spēruši, lai veicinātu elektroenerģijas pakalpojumu kvalitātes attīstību Latvijā. Pirmie mērījumu rezultāti atklāj tās lietas, kas ir jāsakārto gan attiecībā uz apgādes nepārtrauktību, gan attiecībā uz kvalitātes rādītājiem, kas noteikti likumdošanā ietvertajā standartā. Savukārt nākotnē plānojam jau veikt plašāku salīdzinošu analīzi par nepieciešamajiem kvalitātes uzlabojumiem ilgtermiņā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā arī paplašināt jau esošo vērtēšanas kritēriju mērogu,» stāsta regulatora padomes loceklis Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru