Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problēmām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausīties un no viņiem mācīties. Diemžēl publiski izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus spriedumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un nepārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.
Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas nepamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņēmumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.
Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuveni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārliecinoši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozījums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pagājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uzņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.
Uzņēmums regulāri strādā ar peļņu, un akcionāriem tiek izmaksātas dividendes. Turklāt būtiski ir palielinājusies arī akciju cena biržā, un cilvēki, kas tās savulaik iegādājās par dažiem desmitiem santīmu, izvēloties piemērotu laiku, akciju var pārdot pat par 7-8 eiro. Protams, ja vien viņi nerīkojas tik nesaprotami bezatbildīgi kā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena uzraudzītā (vai drīzāk - neuzraudzītā) Privatizācijas aģentūra, kas izvēlējās pašu nepiemērotāko brīdi un savu AS «Grindeks» akciju paketi pirms pusotra gada pārdeva laikā, kad cena par vienu akciju bija tikai 3,85 eiro.
Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata FKTK neuzticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata piedāvājuma izteikšanai.
Protams, ka tiem mazākuma akcionāriem, kuri izlēmuši savas akcijas pārdot, visizdevīgāk būtu sagaidīt brīdi, kad tiek izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. «Grindeks» gadījumā tad viņi saņemtu jau krietni virs biržas cenas – 11,40 eiro par akciju. Taču tas nozīmētu, ka man, ja es izlemtu kļūt par vairākuma akcionāru, uzreiz būtu jāatrod vairāki miljoni eiro akciju iegādei. Tāda rīcība nebūtu ekonomiski pamatota, daudz saprātīgāk ir investēt ražošanas attīstībā, tāpēc es vienmēr esmu centies nepieļaut, ka šāda situācija izveidojas.
Neko tādu nevēlējās pieļaut arī mans dēls, kad tālajā 2009. gadā izlēma iegādāties nelielu skaitu uzņēmuma akciju. Viņš toreiz speciāli lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt skaidrojumu, vai pēc akciju iegādes nebūs jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. FKTK atbildēja, ka nebūs gan un «ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā ´»Grindeks«, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu». Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata komisijai neuzticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata piedāvājuma izteikšanai.
Kad komisija pēc pieciem gadiem pēkšņi mainīja viedokli, tās lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, un arī tad piedāvājums nebija jāizsaka. Šajā laikā mana sieva pārdeva 0,04 procentus no sev piederošajām «Grindeks» akcijām, tā novēršot strīdīgo situāciju, kad mūsu ģimenes netiešā kontrolē it kā atradās vairāk nekā 50 procentu farmācijas uzņēmuma akciju. Arī Administratīvā apgabaltiesa norādīja, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to nevar izpildīt, un nesen arī tiesas spriedums civilprasībā apliecināja to pašu.
Diemžēl «ekspertam» pirms sava viedokļa izteikšanas šādas nianses vai nu ir bijušas pārlieku sarežģītas, vai arī viņš iedziļināšanos tajās uzskatījis par lieku laika tērēšanu. Savukārt man ir ļoti žēl, ka rezultātā nepelnīti tiek mesta ēna pār vienu no neapšaubāmi labākajiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.
