Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Rīgas rajona tiesa šodien kādreizējo Babītes novada pašvaldības uzņēmuma "Babītes siltums" kapitāla daļu turētāja pārstāvi, tagadēji Mārupes novada domes priekšsēdētāju Andreju Enci (LRA) atzina par vainīgu par 37 561 eiro nelikumīgu izmaksāšanu atvaļinājuma kompensācijā un piemēroja viņam 18 900 eiro naudas sodu, noskaidroja tiesā.

Tāpat ar tiesas spriedumu viņam atņemtas tiesības divus gadus ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Tiesa pilnībā arī apmierināja cietušās SIA "Babītes siltums" materiālā kaitējuma kompensācijas pieprasījumu 37 561 eiro apmērā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt otrās instances tiesā.

Patlaban Ence ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs.

KNAB rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Enci par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.

KNAB toreiz informēja, ka saskaņā ar savāktajiem pierādījumiem amatpersona, atsaucot no amata pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekli, bez tiesiska pamata nolēma izmaksāt neizmantoto atvaļinājumu kompensāciju, proti, ignorēja kapitālsabiedrību valdes locekļu darbību reglamentējošo normatīvo regulējumu, kas neparedz valdes locekļu tiesības uz atvaļinājumu un neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu.

Šodien Rīgā atklāta jauna "Rīgas BioEnerģija" šķeldas katlumāja, informē projekta kreditētāju - "SEB bankas" - uzņēmumu komunikācijas vadītāja Anete Igaune.

Katlumāja uzbūvēta ar "SEB bankas" aizdevumu 22 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums "Rīgas BioEnerģija" izveidojis biokurināmā katlumāju ar siltuma ražošanas jaudu līdz 48 megavatiem. Bankas skatījumā, tā ļaušot būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā Rīgā.

SIA "Rīgas BioEnerģija" biokurināmā katlumāja atrodas Rīgā, Rencēnu ielā 30. Iecerēts, ka projekta rezultātā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars pieaugs par 7%, sasniedzot 30% siltumenerģijas ražošanu no biokurināmā Rīgas Daugavas labajā krastā.

Biokurināmā katlumāja gadā saražos aptuveni 253 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir līdzvērtīgs siltumenerģijas patēriņam 600 daudzdzīvokļu māju apkurei gada laikā.

Latvijā pirmā biomasas tirdzniecības platforma BioEx sekmīgi noslēgusi darbības pirmo gadu, 2023. gadā īstenojot 42 tiešsaistes izsoles, kurās noslēgti darījumi par 4 908 281 eiro un 182 980 MWh.

Kopumā platformā šobrīd ir 90 reģistrēti tirgus dalībnieki un platformā iesaistās arī virkne Latvijas enerģētikas tirgus lielāko dalībnieku, piemēram, AS Rīgas Siltums, SIA Liepājas Enerģija un SIA Jūrmalas Siltums.

“BioEx dibināšanas mērķis bija veicināt Latvijas enerģētikas tirgus efektivitāti, izveidojot vienotu tirdzniecības platformu biomasai, kurā gan pārdevēji, gan pircēji var atklāti noteikt tā brīža labāko tirgus cenu, paļauties uz piedāvāto izejvielu kvalitāti un piegāžu nosacījumiem. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo platformā esam spējuši pulcēt teju visus galvenos tirgus dalībniekus – no biomasas ražotājiem līdz kurināmā patērētājiem. Piemēram, platformā tirdzniecību veic Latvijas lielo pilsētu siltumapgādes uzņēmumi, kas gūst būtisku labumu no tirgus caurskatāmības,” saka Gunārs Greiža, BioEx valdes loceklis.

Pašvaldības AS "Rīgas siltums" varētu sadalīt divos atsevišķos uzņēmumos un vienu no tiem kotēt biržā, pirmdien "Rīgas namu pārvaldnieka" rīkotājā diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons.

Uzņēmuma vadītājs pauda viedokli, ka nav nepieciešams apvienot "Rīgas siltumu" un "Rīgas ūdeni", veidojot vienu lielu uzņēmumu, bet gan drīzāk būtu apsverama "Rīgas siltuma" sadalīšana divos uzņēmumos - siltumtīklu uzņēmumā un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumā.

Pētersona ieskatā siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu varētu virzīt uz biržu.

Viņš norādīja, ka siltumenerģiju varētu piedāvāt brīvajā tirgū, un klients varētu izvēlēties, no kura uzņēmuma iegādāties siltumu. Savukārt siltumtīklu pārvaldes uzņēmums nodrošinātu siltuma piegādi klientiem.

Jau ziņots, ka februāra sākumā Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) rosināja diskutēt par "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltuma" apvienošanu, pievienot vēl kādu Pierīgas ūdensapgādes vai siltumapgādes uzņēmumu, un veidot vienu lielu biržā kotējamu uzņēmumu.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam ar komerciālas darbības potenciālu Skārņu ielā, Rīgas vēsturiskajā centrā pie Svētā Pētera baznīcas, informēja VNĪ pārstāvji.

Izsolē nekustamā īpašuma sākumcena ir noteikta 519 000 eiro apmērā. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Izsolē pieejamā ēka atrodas uz vienas no Vecrīgas senākajām ielām – Skārņu ielas – kura izveidota 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela. Nams Skārņu ielā 4 celts 15.gs. un tā pārbūve pēc Bīriņu muižas pils arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa projekta sākta 1875. gadā. Ēka ekspluatācijā nodota 1886. gadā. Fasādes atjaunošanas darbi veikti 2018. gadā. Nams ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 6564) sastāvdaļa.

“Nekustamā īpašuma tirgus dinamiku pēdējos gados ietekmējušas gan pandēmijas radītās ekonomiskās svārstības, gan kara situācija Ukrainā. Globālās tendences, piemēram McKinsey Global Institute veiktais pētījums rāda, ka pieprasījums pēc biroju telpām mūsdienās sarūk. Tomēr vēl aizvien pašmāju tirgū novērojam pieprasījumu nekustamajam īpašumam Rīgā, sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā gan komerciāla potenciāla, gan dzīvojamo platību potenciāla attīstīšanai. Īpašums Skārņu ielā investoriem sniedz ne tikai ekskluzīvu atrašanās vietu, bet arī iespēju attīstīt biznesu lielas tūristu plūsmas zonā. Saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem, Vecrīga kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem, līdz ar to novērojama tūrisma, nekustamā īpašuma un viesmīlības industriju attīstība,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tehnoloģiju un inovāciju uzņēmuma “Tet” datu centru biznesa apgrozījums ir pieaudzis par 16%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā.

Palielinās arī nozaru skaits, kas sākušas aktīvāk izmantot datu centru pakalpojumus, tajā skaitā mazumtirdzniecība, e-komercija un ražošana. Klientu interese pārcelt uzņēmumu IT infrastruktūru uz datu centriem un mākoņskaitļošanas platformām ir motivējusi paplašināt uzņēmuma datu centru globālo infrastruktūru un sākt darbu pie vairākiem jauniem projektiem.

No 2024. gada maija “Tet” ir paplašinājis Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu un klientiem sniedz iespēju savus datus izvietot arī Vācijā, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā.

“Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Jaunā infrastruktūra gūst lielu atsaucību klientu vidū, jo tā nodrošina ģeogrāfisku infrastruktūras dublēšanu vairāk nekā 1500 kilometru attālumā no Rīgas un atrodas vienā no jaudīgākajiem un drošākajiem datu centriem FR5, kas pieder uzticamajam un atpazīstamajam starptautiskajam datu centru pakalpojumu sniedzējam Equinix,” stāsta Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Iekšzemes loģistikas uzņēmumus Baltijas valstīs “Baltic Logistic Solutions” paplašina savu esošo loģistikas centru Rāmavā, Ķekavas novadā. Investīciju apjoms sasniegs 9 miljonus eiro un jaunās noliktavas būvniecību plānots pabeigt 2024. gada rudenī.

“Esam sasnieguši situāciju, kurā loģistikas centra Rāmavā noliktavas ir pilnībā aizpildītas. Lai turpinātu izaugsmi un nostiprinātu mūsu vadošās pozīcijas loģistikas tirgū Baltijā, ar vēl vienas ēkas būvniecību būtiski paplašināsim esošo loģistikas centru, kas atrodas stratēģiski labā vietā – Rāmavā, kura tiek uzskatīta par vienu no labākajām loģistikas atrašanās vietām Rīgas apkaimē,” stāsta “Baltic Logistic Solutions” valdes loceklis Pēteris Krīvens.

Esošais 33 700 m2 plašais loģistikas centrs tiks papildināts ar vēl vienu ēku 7000 m2 platībā un tajā tiks izbūvēti trīs atsevišķi moduļi jeb telpas, kur viena būs +18°C temperatūras precēm un divas telpas būs paredzētas -18°C temperatūras precēm. Jaunā noliktava ietvers 14 kraušanas rampas un 10 000 palešu uzglabāšanas kapacitāti, no kurām 5000 paletes būs telpā ar +18 temperatūru (“Narrow aisle” glabāšanas plaukti), bet 5000 paletes – telpā ar -18 temperatūru (klasiskās plauktu sistēmas). Papildus tiks izbūvēta mezanīnas telpa, efektīvi izmantojot noliktavas operāciju plača otro stāvu.