Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā
To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.
Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.
Viens no galvenajiem tālsatiksmes lidojumu galamērķu attīstības ierobežojumiem ir aviācijas pasažieru radītā apgrozījuma un pievienotās vērtības sadalījums starp pakalpojumu sniedzējiem, secina LAD. Rīgas lidosta saņem vien nelielu daļu no tūristu iztērētās naudas (lidlauka pakalpojumi, neaviācijas ieņēmumi), bet lielāko ‒ tūrisma nozares uzņēmumi, saistīto pakalpojumu sniedzēji (viesnīcas, restorāni) un valsts nodokļos. Tālsatiksmes maršrutu attīstība gan iespējama vienīgi tad, ja finansiālu atbalstu sniegs visas iesaistītās puses (Rīgas lidosta, valsts, pašvaldības, tūrisma nozares komersanti). Lai nodrošinātu efektīvu un elastīgu finansiālo atbalstu, kā arī izvairītos no iespējamiem ar komercdarbības atbalstu saistītiem ierobežojumiem, īpaši svarīga ir privāto tūrisma uzņēmumu iesaiste.
Viens no šķēršļiem tālsatiksmes tirgus attīstībai ir salīdzinoši mazais Baltijas tirgus, kur ir vien nedaudz virs septiņiem miljoniem potenciālo pasažieru, sacīja Starptautiskās lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu un biznesa attīstības departamenta direktore Liene Freivalde. Tas ir par maz, lai kāds liels pārvadātājs vienpusēji uzņemtos riskēt ar lielām izmaksām pie nepietiekama pieprasījuma. Tirgū ir arī spēcīga konkurence, un par salīdzinoši zemām cenām var izmantot dažādus lielo kompāniju piedāvātos savienojumus. Rīgai tuvākie tranzīta centri ir Helsinki un Maskava. Līdz ar to pārvadātājam, kas gribētu veikt tiešo lidojumu no Rīgas, būtu grūti konkurēt vienīgi ar cenu. Lidosta gan var piedāvāt pārvadātājiem mārketinga atbalstu, proti, 200 tūkst. eiro trīs gadu periodā, taču tās ir vien 1‒2 lidojumu izmaksas, kas nebūs pietiekams pamats pieņemt lēmumu lidojumiem uz Latviju.
Skatoties 10‒15 gadu griezumā uz to, kā attīstīsies gaisa kuģu tehnoloģijas, šobrīd tendence ir tāda, ka lidmašīnas ar mazāku pasažieru skaitu kļūst lētākas un var lidot tālāk, norādīja A. Kokars. Pēc viņa teiktā, lētās tālsatiksmes modelis pasaulē attīstās, taču pagaidām vēl nav kļuvis par veiksmes stāstu. Taču tieši reģionālās lidostas, kurās tiešo tālsatiksmes lidojumu pieprasījums nav apmierināts, ir piemērotas zemo cenu tālsatiksmes lidojumu koncepta attīstībai.
Pērn atvērusi 13 jaunus virzienus, šogad – 11, nākamgad plāno vismaz piecus, tomēr uzsākt tālsatiksmes lidojumus tuvākajā laikā airBaltic nedomā, norādīja kompānijas pārdošanas vadītājs Toms Andersons. Pagaidām Latvijas nacionālā lidsabiedrība plāno izplesties Tallinā. Jaunie Airbus A220-300 gaisa kuģi, kas tērē par 22% mazāk degvielas nekā esošā flote, ļauj lidot un pelnīt arī tālākos maršrutos, piemēram, Abū Dabī un Almati.
Visu rakstu Par aviācijas tālsatiksmi jādomā jau šodien lasiet 20. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/34
#2/34
#3/34
#4/34
#5/34
#6/34
#7/34
#8/34
#9/34
#10/34
#11/34
#12/34
#13/34
#14/34
#15/34
#16/34
#17/34
#18/34
#19/34
#20/34
#21/34
#22/34
#23/34
#24/34
#25/34
#26/34
#27/34
#28/34
#29/34
#30/34
#31/34
#32/34
#33/34
