Jaunā studiju semestra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlaments (RTU SP) izvērtējis 2007. gada RTU fakultāšu un filiāļu studentu pašpārvalžu veiktos labos darbus un vairākās nominācijās pasniedzis RTU SP Gada Balvu’ 2007, liecina sniegtā informācija medijiem.

Svarīgāko nomināciju Gada pašpārvalde ieguva RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Studentu pašpārvalde.

Arī nominācija Gada projekts tika piešķirta RTU MLĶF Studentu pašpārvaldei par realizēto projektu Profesionālās orientācijas un karjeras dienas ķīmijas nozarē. Savukārt nominācija Gada kopprojekts tika piešķirta gan MLĶF Studentu pašpārvaldes, gan Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) Studentu pašpārvaldes kopīgi rīkotajam projektam Vasaras nometne pirmkursniekiem Noraujies no ķēdes!.

Nominācija Gada jauninājums tika piešķirta Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Studentu pašpārvaldei par veiksmīgi realizēto projektu Jauno studentu dienas. Nominācija Gada notikums tika piešķirta Inženierekonomikas fakultātes (IEF) Studentu pašpārvaldes rīkotajam projektam Eku pieredzes dienas.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management sākusi Torņakalnā būvēt modernu privāto viesnīcu studentiem.

Projekta investīciju kopapjoms ir 12 miljoni eiro.

I Asset Management projektu attīsta partnerībā ar līdzinvestoriem SIA MBC Capital un SIA Bonum Management, kas iegādājās zemes īpašumu un atbild par projekta dizainu un atļaujām. Būvniecības ģenerāluzņēmējs ir kompānija AS LNK Industries.

Projekts Rīgā ir daļa no I Asset Management studentu mājokļu attīstības stratēģijas, kas paredz attīstīt modernas studentu viesnīcas Baltijas valstīs un citviet Centrāl-Austrumeiropā.

Studentu viesnīca tiek būvēta studentiem draudzīgajā Torņakalna apkaimē - Jelgavas ielā 12, kas atrodas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra tuvumā. Tā ir ērta vieta, lai dotos arī uz citām augstākās izglītības iestādēm. Plānots, ka jaunā studentu viesnīca Rīgā sāks darbu 2022.gadā. Sešu un četru stāvu ēkās 6600 kvadrātmetru platībā būs izvietotas 240 atsevišķas istabas.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Skrundas novada domes sēdē šodien apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi attiecībā uz daļu no bijušās Skrundas lokatora teritorijas Raņķu pagastā, ko plānots iznomāt uz 12 gadiem, aģentūru LETA informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Izsolē, kas paredzēta augustā, plānots atrast nomnieku vienai no četrām bijušā lokatora teritorijas kadastra vienībām - 19 hektāriem zemes ar būvēm. Viens no izsoles nosacījumiem ir jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā, uzsvēra Robežniece.

Ar izsoles noteikumiem varēs iepazīties Skrundas pašvaldības mājaslapā, kur tos plānots publicēt šīs dienas gaitā.

Pašvaldība turpina sarunas arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izrādījuši vēlmi daļā no bijušā lokatora teritorijas ierīkot savu mācību bāzi. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā gan aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar NBS bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pausto NBS ir ieinteresēti bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas izmantošanā, proti, šī teritorija būtu nepieciešama karavīru apmācībai operāciju veikšanai apdzīvotās vietās.

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Rīga, 2007. gada 29. augusts - lai nosvinētu jaunā akadēmiskā gada sākumu, ceturtdien, 13. septembrī, Rīgā notiks grandiozs studentu kultūras pasākums "Parex Studentu paradīze", kura laikā Esplanādē un vairākos Rīgas klubos notiks muzikāli, informatīvi un izklaidējoši pasākumi. Dažos "Parex Studentu paradīzes" pasākumos piedalīsies arī augstskolu vadība.

Izbaudīt studentu paradīzi ikviens interesents varēs jau no plkst. 14.00, kad Esplanādē darbu sāks "Dienas paradīze", kuru apmeklējot nebūs grūti saprast, kāpēc studentu gadus atceras ar smaidu sejā: līdz plkst. 19.00 Esplanādē atradīsies augstskolu izklaidējošie stendi, kuros atraktīvā veidā tiks parādītas katras augstskolas studentu aktivitātes, radoši nemierīgais gars un atšķirības.

Savukārt 13. septembra vakarā, sākot no plkst 21.00, studenti tiek aicināti uz vairākiem Rīgas klubiem - "Sapņu Fabriku", "La Rocca", "Studentu Klubs".

Klubā "Sapņu Fabrika", Lāčplēša ielā 101, studentus sveiks augstskolu vadība, tiks organizēti dažādi interesanti konkursi, notiks Haven disco. Muzicēs grupas "Gain Fast", "Z-Scars", "Tumsa". Vakaru vadīs Ufo.

15. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu Padomes sēdē pēc ilgstošas diskusijas tika noraidīta vairāku studentu iniciatīva rīkot mītiņu pie Saeimas ar konkrētām prasībām, kas vērstas uz studentu dzīves uzlabošanu Latvijā.

Iniciatīvu izteikušie studenti norāda uz RSU Studentu pašpārvaldes valdes un padomes politisko angažētību, neleģitīmu negatīvu balsojumu un nevēlēšanos iedziļināties jautājuma būtībā.

Iniciatīvu izteikušie studenti ierosināja šādus priekšlikumus, uz kuru pamata bija ieplānots rīkot streiku, ar mērķi ietekmēt nākamā gada budžeta likumprojektu:

 Paplašināt valsts stipendijas saņēmēju loku, lai studenti, kuru vidējā atzīme ir virs 7.5 ballēm garantēti saņemtu šo valsts stipendiju;

 Palielināt valsts stipendijas apjomu vismaz inflācijas apmērā;

 RSU Eiropas studiju fakultātei kā fakultātei valsts universitātes ietvaros piešķirt valsts budžeta vietas vismaz 5 uz katru specialitāti;

Ceturtdien, 13. septembrī Rīgā par godu jaunā akadēmiskā mācību gada sākumam notiks grandiozs studentu kultūras pasākums "Parex Studentu paradīze". Pasākuma laikā Esplanādē un vairākos Rīgas klubos notiks muzikāli, informatīvi un izklaidējoši pasākumi. "Parex Studentu paradīzes" pasākumos piedalīsies arī augstskolu vadības pārstāvji.

Izbaudīt studentu paradīzi ikviens interesents varēs jau no plkst. 14.00, kad Esplanādē darbu sāks "Dienas paradīze". Līdz plkst. 19.00 Esplanādē atradīsies un garāmgājējus izklaidēs Rīgas lielāko augstskolu atraktīvie stendi. Stendos īpašā veidā tiks parādītas katras augstskolas studentu aktivitātes, radoši nemierīgais gars un īpatnības, kas raksturīgas tieši konkrētās augstskolas studentiem.

Savukārt tās pašas dienas vakarā, sākot no plkst. 21.00, studenti tiek aicināti uz Rīgas klubiem - "Sapņu Fabriku", "La Roccu" un "Studentu Klubu".

Klubā "Sapņu Fabrika", Lāčplēša ielā 101, studentus sveiks augstskolu vadība, tiks organizēti dažādi interesanti konkursi, notiks Heaven disco, un ar īpašu pitonšovu piedalīsies Leons Zviedrs. Muzicēs grupas "Gain Fast", "Z-Scars" un "Tumsa". Vakaru vadīs Ufo.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Studenti vēlas mācīties bez rūpēm un uztraukumiem par studentu kredītu atmaksu studiju laikā un pilnībā nodoties mācībām. Par to liecina Nordea bankas aptauja par svarīgākajiem faktoriem studentu kredīta izvēlē topošo studentu vidū. Par svarīgāko kredīta priekšrocību studenti uzskata iespēju studiju laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus.

Nordea aptaujā vairāk kā puse (55%) studentu uzskata, ka svarīgākais faktors, ņemot studentu kredītu ir iespēja mācību laikā nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procentus. Otra svarīgākā lieta (15%) ir bankas sniegtais papildu finansējums mācību gada sākumā mācību materiālu iegādei vai jaunās dzīvesvietas iekārtošanai. Iespēju saņemt kredītu, kas sedz arī ikdienas tēriņus gan ziemas, gan vasaras mēnešos, ir trešais svarīgākais faktors studentu kredīta izvēlē (10%).

„Lai sniegtu vislabākās studentu kredīta priekšrocības, mēs uzsākām rūpīgu tirgus izpēti jau šī gada sākumā. Tomēr, mūs pārsteidza, ka aptaujās kā otru svarīgāko lietu studenti norādīja nevis iespēju saņemt regulāru bankas „stipendiju” katru mēnesi, bet gan – saņemt „starta kapitālu” mācību gada uzsākšanai. Tas apliecina to, studentu prātus jau tagad nodarbina sadzīviski un organizatoriski jautājumi – gan tas, cik sākumā vajadzēs iztērēt mācību materiāliem, gan arī savas jaunās mājvietas – studentu kopmītņu vai īrēto dzīvokļu – labiekārtošanai. Saprotot to, ka studijas augstskolā ir īpašs dzīves posms, arī Nordea studentu kredīts strukturēts tā, lai tā izvēles gadījumā, students tiešām var pilnvērtīgi veltīt savu laiku mācību procesam,” uzsver N.Seņkova.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Lielbritānijas izglītības nozares uzņēmuma «Quacquarelli Symonds» ikgadējā pasaules labāko studentu pilsētu sarakstā šogad pirmo reizi iekļuvusi arī Rīga, liecina reitinga saraksts, kas publicēts organizācijas tīmekļa vietnē.

Reitingā «QS Best Student Cities» iekļauto 120 pilsētu vidū Rīga ierindojusies 110.vietā. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa apsteigusi Rīgu un ierindojusies 95.vietā, bet neviena Igaunijas pilsēta šajā sarakstā nav iekļauta.

Topa pirmajās trīs vietās atrodas Londona, Tokija un Melburna.

Kritēriju vidū, kas tiek izvērtēti, sastādot ikgadējo pilsētu topu, ir augstskolu reitingi, studentu sastāvs, pilsētas pievilcība, darba devēju aktivitāte un pieejamība, kā arī studentu vērtējums, kas tiek iegūts, veicot studentu un neseno absolventu viedokļu aptauju.

Pētījuma veicēji norāda, ka Rīgā atrodas trīs augstskolas, kas ir iekļautas britu uzņēmuma pasaules labāko augstskolu topā «QS World University Rankings». Tās ir Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvija Universitāte.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā Ķīpsalā otrdien, 12. jūlijā, viesojās Ministru prezidents Māris Kučinskis. Vizītes laikā viņš iepazinās ar RTU fakultātēm, zinātniskajām un studiju laboratorijām, kā arī kopā ar RTU rektoru akadēmiķi Leonīdu Ribicki un pārējo RTU vadību pārrunāja augstskolas attīstības plānus un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, informē RTU.

Kučinskis apskatīja RTU Dizaina fabriku un ar AS «Latvenergo» atbalstu izveidoto radošo laboratoriju, kur studentu un zinātnieku idejas pārtop prototipos, ko iespējams komercializēt, inženieru radītos produktus ieviešot tautsaimniecībā. Premjerministram bija iespējams pārliecināties par RTU atbalstu jaunu zinātnes ietilpīgu uzņēmumu veidošanā.

M. Kučinskis apskatīja arī RTU Ūdens inženierijas un tehnoloģijas laboratoriju un Zinātnisko bibliotēku, kā arī iepazinās ar RTU nākotnes attīstības stratēģiju un pauda atbalstu RTU infrastruktūras attīstības plāniem, Ķīpsalā turpinot būvēt studentu pilsētiņu.

RTU teritoriālais komplekss Ķīpsalā ir Latvijā pirmā studentu pilsētiņa, kuras celtniecība sākās jau 1965. gadā, taču finanšu trūkuma dēļ tika pārtraukta, Latvijai atgūstot valstisko neatkarību. Fakultāšu renovāciju un jaunu ēku būvniecību RTU atsāka pirms sešiem gadiem, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, kā arī pašas RTU līdzekļiem. Plānošanas perioda pirmajā posmā RTU studentu pilsētiņā ir no jauna uzcelta Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes ēka, Laboratoriju māja un RTU Zinātniskās bibliotēkas jaunā ēka, kā arī renovēta Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Studentu dienesta viesnīca un RTU peldbaseins.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

8. un 9. martā Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes (RTU BF) Studentu pašpārvalde rīko būvniecības studentu Karjeras dienas, kurās topošie būvniecības speciālisti tiksies ar nozares uzņēmumu pārstāvjiem un uzzinās par darba iespējām nozares darba tirgū, Db.lv informēja RTU.

Ar informāciju par nozari un prezentācijām par būvniecības speciālistu praktisko darbu būvniecības studentu Karjeras dienās piedalīsies piecu uzņēmumu - SIA PBLC, a/s RBS SKALS, SIA Merks, kompānijas STATS un a/s UPB - pārstāvji.

Būvniecības studentu Karjeras dienu svinīgā atklāšana notiks ceturtdien, 8. martā, plkst. 10 BF telpās, Āzenes ielā 16/20. Līdz plkst. 15. 30 BF centrālajā daļā, pie dekanāta telpas studenti ar uzņēmumu darbiniekiem tiksies speciāli uzstādītos uzņēmumu stendos. Interesentiem tiks piedāvātas uzņēmumu prezentācijas. Piektdien, 9. martā, minētās Karjeras dienu aktivitātes BF turpināsies no plkst. 10 līdz plkst. 14.

Sestdien, 28.aprīlī Baltijas Starptautiskās akadēmijas telpās norisinājās Latvijas Studentu apvienības (LSA) ārkārtas kongress un Domes sēde, kuros tika ievēlēta jaunā LSA prezidente un jaunā valde. Tika apstiprināts LSA budžets un organizācijas vadlīnijas nākamajam darbības gadam, Db.lv informēja Latvijas Studentu apvienības sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Mārtiņš Lūsis.

Par Latvijas Studentu apvienības prezidenti ievēlēja līdzšinējo sabiedrisko attiecību virziena vadītāju Katrīni Pļaviņu (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente), savukārt viceprezidenta amatā jau LSA 12. kongresā ievēlēts Jānis Grandāns (Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes students). Katrīne Pļaviņa prezidenta amatā nomainīja Uldi Luckānu, kurš šajā amatā bija divus termiņus pēc kārtas.

Balstoties uz kandidāta piedāvāto un vēlāk Domē apstiprināmo valdes modeli, LSA biedri – studējošo pašpārvaldes, līdz 25.aprīlim izvirzīja savus aktīvākos studentus darbam LSA valdē.

Par LSA Akadēmiskā virziena vadītāju tika ievēlēta Zane Grigale (studē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), darbojas augstskolas Studentu parlamenta Studiju nodaļā); Par Sociālā virziena vadītāju tika ievēlēts Konstantīns Lukoško (studē RTU, darbojas studējošo pašpārvaldēs un ir RTU zinātniskās konferences laureāts).

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Laika posmā no 1.09.2006. līdz 21.02.2007. no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) eksmatrikulēti 282 pamatstudiju pirmā kursa studenti. Lai gan situācija būs skaidra tikai marta vidū, RTU vadība prognozē, ka gadījumā, ja atbiruma tendence nemainīsies, šogad pirmkursnieku atbirums būs mazliet mazāks nekā iepriekšējos gados.

2006./2007. akadēmiskajā gadā pamatstudiju 1. kursā RTU tika uzņemti 3052 studenti. Līdz pirmajai sesijai (līdz 2.01.2007.) kopējais atskaitīto pirmā kursa studentu skaits bija 115. Šobrīd eksmatrikulēto studentu skaits ir 282, no tiem 205 ir studenti, kas mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, 77 - par personīgajiem līdzekļiem, biznesa portālu Db.lv informēja RTU.

Studenti no RTU tiek atskaitīti vairāku iemeslu dēļ, taču lielākais skaits studentu atskaitīts nesekmības dēļ. Pēc pašu vēlēšanās studijas pārtraukuši 58 studenti, par nodarbību neapmeklēšanu - 7 studenti, kā studijas neuzsākuši no RTU atskaitīti 24 studenti, par nesekmību - 192 studenti, kā miris - 1 students.

Latvija ir kļuvusi par pagaidu mītnes valsti daudziem ārvalstu studentiem, kas, pateicoties dažāda veida reklāmai un dažādiem projektiem un stipendijām, studē Latvijā. Ar katru gadu ārvalstu studentu skaits aizvien palielinās.

Ar laiku, ja tiks novērsti administratīvie šķēršļi, augstākā izglītība Latvijā varētu kļūt par itin labu eksporta preci. Un Rīga ir atzīta par pievilcīgu pilsētu, kur studēt, raksta Neatkarīgā.

Latvijas augstskolās ir daudz ārvalstu studentu no dažādām valstīm, sākot ar Eiropas Savienības valstīm, beidzot ar Pakistānu, Maroku un Libānu. Līdere ārvalstu studentu piesaistē viennozīmīgi ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).

«RSU šobrīd studē gandrīz 350 ārvalstu studenti, kas ir lielākais ārvalstu studentu skaits augstskolā ne tikai Latvijā, bet arī viens no lielākajiem Baltijā, tas ir – 7% ārvalstu studentu no kopējā studējošo skaita, pērn tie bija 5%, bet mērķis ir, lai pēc diviem gadiem tie būtu vairāk nekā 12%,» norāda RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers.