Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekotājs Zaļā josta organizē informatīvo semināru Būtiskākās izmaiņas elektrisko un elektronisko iekārtu uzskaitē un apsaimniekošanā uzņēmumā.

Seminārs norisināsies šī gada 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils konferenču centrā, sākums plkst.10.00. Seminārs tiek rīkots ar mērķi sniegt grāmatvežiem un citiem uzņēmumu atbildīgajiem pārstāvjiem svarīgāko informāciju par izmaiņām elektroiekārtu uzskaites kategorijās, kā arī informēt par būtiskākajām aktualitātēm elektroiekārtu uzskaites un apsaimniekošanas jomā.

Seminārā piedalīsies nozares vadošie speciālisti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vecākā eksperte Ilze Doniņa informēs par gaidāmajām izmaiņām elektrisko un elektronisko iekārtu kategoriju noteikšanā, kas stāsies spēkā ar 2019. gada 1. janvāri. Savukārt plašāku ieskatu, kurā kategorijā turpmāk uzskaitīt konkrētās elektroiekārtas, sniegs SIA Zaļā josta pārstāvis Mārtiņš Eglīte. Viņš arī izskaidros, kā pareizi rīkoties dažādās strīdīgās situācijas, kad ir grūti noteikt elektroiekārtu kategorijas vai nav pieejama nepieciešamā informācija par preci.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekotājs Zaļā josta uzsācis dalībnieku pieteikšanos semināram par iepakojuma, videi kaitīgu preču, tostarp elektroiekārtu, plūsmas uzskaiti uzņēmumā. Seminārs norisināsies šī gada 27. martā Rīgā.

Seminārs „Izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču plūsma un dabas resursu nodokļa uzskaite uzņēmumā” norisināsies šī gada 27. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils konferenču centrā, sākums plkst. 10.00. Lai piedalītos seminārā, nepieciešams reģistrēties. Pieteikuma forma atrodama Zaļā josta mājaslapā www.zalajosta.lv.

Semināra laikā Zaļā josta dalībniekus informēs par dabas resursu nodokļa nozīmi un objektiem, kas ir apliekami ar šo nodokli. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iepakojuma un videi kaitīgu preču veida un svara noteikšanas metodēm, kas nereti sagādā vislielākās grūtības, kā arī sniegts ieskatu pareizā uzskaites sistēmas vešanā un pārskatu sagatavošanā. Par aktualitātēm saistošajā likumdošanā informēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Savukārt Valsts vides dienesta pārstāvis informēs par aktualitātēm ražotāju atbildību sistēmu uzraudzībā.

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Vides investīcijas iegūt izšķirošu ietekmi SIA ZMK investīcijas un SIA Vides pakalpojumu grupa. Lai netiktu ierobežota konkurence sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgū, KP noteikusi apvienošanās dalībniekiem saistošos noteikumus.

Darījuma rezultātā daļa no SIA ZMK investīcijas un tam piederošā uzņēmuma SIA Vides pakalpojumu grupa tiks pievienota SIA Vides investīcijas piederošajam uzņēmumam SIA Clean R. Šajā daļā apvienošanās atļauta, jo tā nesamazinās konkurenci vai nenostiprinās apvienotā dalībnieka dominējošo stāvokli ražošanas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības pakalpojumu tirgū, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumu tirgū, kā arī vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecības un labiekārtošanas pakalpojumu tirgū.

Latvijas vides pakalpojumu uzņēmuma AS “CleanR Grupa” 2022. gada apgrozījums, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis par 26% sasniedzot 68 miljonus eiro, savukārt investīcijas Grupas uzņēmumos sasniedza 9,7 miljonus eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešu periodu.

Pērnais gads uzņēmumu grupā bija iekšējās restrukturizācijas, modernizācijas un korporatīvās pārvaldības pilnveides gads.

“Nodalījām biznesa virzienus - atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi, jo tā katrs bizness var fokusēties uz savu pamata darbību, lai sasniegtu izaugsmi,” skaidroja AS “CleanR Grupas” valdes loceklis Guntars Levics.

Īsteno pārmaiņas straujākai un ilgtspējīgai izaugsmei 

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu...

Pateicoties modernizācijai un aizvien lielākām investīcijām procesu un pakalpojumu digitalizācijā, “CleanR Grupai” 2022. gadā ir izdevies kāpināt apgrozījumu un uzlabot peļņas rādītājus. Tas panākts energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas biznesa virzienu, un pie inflācijas spiediena uz darba algām un izejmateriāliem, kas izteikti iespaido vides pakalpojumu segmentu. Kopumā "CleanR Grupas” uzņēmumos Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku, kuriem Grupa kā sociāli atbildīgs darba devējs pērn sniedza atbalstu energokrīzes ietekmes mazināšanai 240 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat uzņēmumu grupa ir spērusi soļus, ieguldot biznesa attīstībā, lai mazinātu ārējo apstākļu negatīvo ietekmi un veicinātu izaugsmi. 2022. gada beigās ar ievērojamu pieprasījumu noslēdzās “CleanR Grupas” obligāciju emisija – kopumā piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp arī M&A darījumu īstenošanai.

Pērn "CleanR Grupa" noslēdza divus būtiskus uzņēmumu iegādes darījumus, lai stiprinātu savu klātbūtni gan būvniecības atkritumu, gan iepakojuma un videi kaitīgo preču ražotāju atbildības sistēmu segmentā. Proti, “CleanR Grupa” iegādājās būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Latvijā SIA “RSC Noma” un veica vairākuma kapitāldaļu iegādi SIA "Zaļā josta”.

“Mūsu darbība un tostarp investīcijas tiek virzītas uz vienu no aprites ekonomikas pamatmērķu sasniegšanu, proti, paplašināt dalītu atkritumu vākšanu un šķirošanu. Mēs esam pārliecināti, ka padarot šo sistēmu ērtu iedzīvotājiem un turpinot modernizēt “CleanR Grupas” uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, mēs virzīsimies uz Latvijas kopējo vides mērķi - mazināt poligonos noglabāto atkritumu apjomu,” piebilda Levics.

Piemēram, lai dalītā atkritumu vākšana un šķirošana kļūtu ērtāka arī Latvijas iedzīvotājiem, Grupas uzņēmums "CleanR" ir turpinājis paplašināt tekstila konteineru pieejamību gan Rīgā, gan ārpus tās. Turklāt Rīgā uzstādīti arī pirmie pazemes konteineri, kas ir ietilpīgāki, drošāki un vienlaikus arī estētiskāki vidē. Tāpat 2022. gada nogalē tika pabeigta un darbu testa režīmā sāka "CleanR Grupas” pirmā polimēru jeb plastmasas pārstrādes rūpnīca.

“Arī 2023. gadu esam plānojuši dinamisku, mērķtiecīgi virzoties gan uz aprites ekonomikas un zaļā kursa principu attīstīšanu Latvijā, gan uz uzņēmuma izaugsmi, gan darbinieku labbūtības stiprināšanu un sabiedrības izglītošanu. Tāpat turpināsim investīcijas klientu apkalpošanas un citu procesu digitalizācijā,” teica Levics.

Levics uzsvēra, ka atkritumu šķirošana un aprites ekonomika ir tās jomas, kuras īstenot var tikai ar sabiedrības līdzdalību un iesaisti, tāpēc arī šogad Grupa ir plānojusi dažādas izglītojošas un informatīvas aktivitātes.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 10,6 miljonus eiro – tas ir par 4% vairāk nekā 2021. gadā. Investīcijas tika finansētas no iepriekšējo gadu peļņas un saimnieciskās darbības naudas plūsmas.

Lai sekmētu sabiedrības iesaisti videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, Zaļā josta uzsāk izlietoto bateriju vākšanas konkursu Tīrai Latvijai!. Konkursā aicinātas iesaistīties mācību iestādes, ar kuru audzēkņu starpniecību ikdienas atkritumu šķirošanas kultūru un cīņu ar videi kaitīgiem atkritumiem plānots izvērst visas valsts mērogā.

Kā norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa, izlietoto bateriju vākšanas konkurss izglītības iestādēm kļuvis par ikgadēju tradīciju, ar kuras palīdzību Zaļā josta īsteno videi kaitīgu preču reģenerāciju. Šajā mācību gadā konkurss divpadsmito gadu pēc kārtas apvieno bērnus un jauniešus, palīdzot visiem piedalīties tīras Latvijas vides veidošanā un vērtīgu resursu taupīšanā. Turklāt konkursa laikā bērni mācās izprast izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi uz vidi, iepazīst bateriju pārstrādes gaitu un savām acīm ierauga, cik daudz šo videi kaitīgo atkritumu katrs no mums ik gadu rada.

Izlietoto bateriju vākšanas konkursā Tīrai Latvijai! aicinātas piedalīties vispārējās, profesionālās un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības iestādes no visas Latvijas. Dalībnieku pieteikumi tiek pieņemti līdz 2017.gada 31.decembrim. Savukārt bateriju vākšana ilgs līdz pat 2018.gada 28.februārim.

Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

Puse no projekta kopējām izmaksām ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projekts tiek realizēts programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektu pēc SIA Getliņi Eko pasūtījuma attīsta un turpmākos desmit gadus operēs Vides pakalpojumu grupa.

Celtniecības darbus un tehnoloģiskos risinājumus nodrošina pilnsabiedrība Technobalt - Piche. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura īstenošanas laikā sadzīves atkritumu šķirošana ir viena no prioritātēm.

CleanR Grupa meitas sabiedrība SIA “Vizii Urban” īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums SIA “KOM-Auto” kļūst par CleanR Grupā ietilpstošā pilsētvides uzkopšanas uzņēmuma SIA “Vizii Urban” pārstāvi Vidzemes reģionā.

Darījums paredz izmaiņas tikai SIA “KOM-Auto” īpašnieku sastāvā, nemainot uzņēmuma vadības komandu, darbinieku sastāvu un pakalpojumu klāstu. Vienlaikus darījums saistās ar ambīcijām uzņēmumam, kas ilgstoši gādājis par Cēsu pilsētas ielu uzkopšanu, paplašināt savu darbības reģionu Cēsu novadā un Vidzemes reģionā.

AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis: “Jau pērn, lai skaidrāk iezīmētu uzņēmumu sniegto pakalpojumu virzienus un nodrošinātu straujāku biznesa virzienu attīstības dinamiku, Grupa vairākos jaunos uzņēmumos izdalīja specializētas pakalpojumu funkcijas – tādejādi kopš šī gada pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumu attīstību nodrošina Grupas uzņēmums SIA “Vizii Urban”. Iegādājoties Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmumu SIA “KOM-Auto”, SIA “Vizii Urban” paplašina savu pakalpojumu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, tagad arī Vidzemē. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē.”

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Fragments no intervijas

Kādi ir šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti?

2023. gada pirmo sešu mēnešu saimnieciskās darbības rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tika iespēts analogā laikā 2022. gadā. Proti, AS CleanR Grupa 2023. gada pirmajā pusgadā sasniegusi kopējo apgrozījumu 45,5 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Tas ir apliecinājums pērn veiktajām investīcijām uzņēmumu grupas izveidē un attīstībā. Pirmais pusgads Grupā ievērojams ar vairākiem biznesa paplašināšanās darījumiem, tas ļāvis nostiprināt biznesa pozīcijas noteiktos biznesa virzienos plašākā Latvijas teritorijā. Aprīlī Grupas meitas sabiedrība Vizii Urban īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums KOM- Auto kļuvis par Vizii Urban pārstāvi Vidzemes reģionā. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē. Sava ietekme ir gan saimnieciskās darbības organiskai izaugsmei, gan arī pirkšanas un apvienošanas darījumiem. Proti, sava ietekme ir CleanR Grupas pērn iegādātajam industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam RSC Noma, kā arī ražotāju atbildības sistēmas uzturētāja Zaļā josta vairākuma kapitāldaļu iegādei un apvienošanai ar grupas īpašumā esošo Eko Rija.Ienākumu palielinājumā būtiska artava pienākas 2023.gada martā darbu uzsākušajai 5,4 milj. eiro vērtajai plastmasas pārstrādes rūpnīcai, kas ražo plastmasas granulas, kuru noieta tirgus ir visa pasaule — Eiropa, Āzija, Amerika. Šī investīcija ir vērsta uz to, lai vairāk darbotos nevis vienkārši izejvielas — plastmasas - piegādes tirgū, bet gan spētu piedāvāt industriālo produktu, kam jau ir plašāks tirgus un cenu diapazons. Plastmasas tirgus ir globāls. Vienlaikus šī rūpnīca ir virzība uz mērķi samazināt atkritumu daudzumu, pārstrādāt atkārtoti to, kam jau ir beidzies dzīves cikls.

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, par Grupas finanšu un IT direktori iecelta Juta Jākobsone. Jākobsones pārziņā būs finanšu un IT attīstības jomas.

“Pērn CleanR Grupai bijis lielu pārmaiņu gads – no meitas uzņēmuma CleanR atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Lai veicinātu straujāku Grupas uzņēmumu attīstību, decembrī emitējām obligācijas Nasdaq Riga biržā, piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu Grupas biznesa attīstības plānos ietilpst arī biznesa efektivizācija un procesu digitalizācija, tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, lai kopā strādātu pie sabalansētas visu Grupas uzņēmumu izaugsmes,” pauž CleanR Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Juta Jākobsone ir vadītāja ar ilggadēju pieredzi lielu Latvijas pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu finanšu vadībā. Darba pieredze 19 gadu garumā finanšu direktora amatā ir gūta tādos uzņēmumos kā SIA Orkla Latvija un SIA Putnu Fabrika Ķekava, kā arī SIA Linde pārtika (ELVI veikalu tīkls).

Sniedzot iespēju Rīgā videi draudzīgā veidā utilizēt nevajadzīgos spoguļus, SIA "Stikla Serviss" un SIA "Zaļā josta" uzsāk nevajadzīgu un bojātu spoguļu utilizācijas akciju.

"Bojāti, sasisti vai vienkārši vairs nevajadzīgi spoguļi ir diezgan neparocīgs atkritumu veids," skaidro "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot ka "Zaļā josta" regulāri saskaras ar iedzīvotāju jautājumiem par pareizu spoguļu utilizāciju.

"Spoguļu stikls nav piemērots pārstrādei un to nedrīkst izmest dalītās vākšanas konteinerā stiklam. Liela izmēra spoguļi, īpaši ierāmētie spoguļi vai spoguļi uz koka pamatnes, klasificējami kā lielgabarīta atkritumi, kuru utilizācija ir maksas pakalpojums. Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem šādi spoguļi būtu jānogādā Getliņu poligonā," norāda L. Kubliņa.

Kampaņas mērķis ir arī radīt pievienoto vērtību, dodot iespēju nevajadzīgām lietām nonākt atkārtotā apritē.

Aicinot nevajadzīgās otrreizējās izejvielās un izlietotajā iepakojumā saskatīt izejmateriālus jaunu spēļu radīšanai, “Zaļā josta” sadarbībā ar spēļu veikalu “Brain Games” organizēja radošo konkursu “Mana mājsēdes spēle”.

Konkursam pieteiktas vairāk nekā 40 oriģinālas idejas, kā tukšos iepakojumus, materiālu atgriezumus un citas nevajadzīgas lietas, kā arī dabas materiālus pārvērst aizraujošās spēlēs jēgpilnai laika pavadīšanai ģimenes lokā, vienlaikus mazinot radīto atkritumu daudzumu un sekmējot aprites ekonomiku.

“Radošais konkurss “Mana mājsēdes spēle” uzskatāmi parādīja, cik plašas ir šķietami nevajadzīgu lietu un izlietotā iepakojuma atkārtotas pielietošanas iespējas. Konkursā savas idejas pieteica gan bērni, gan pieaugušie, pierādot, ka ir nepieciešams pavisam nedaudz, lai resursiem dotu atkārtotu pielietojumu, nevis vienkārši izmestu tos atkritumu tvertnē. Pudeļu korķīši, burku vāciņi, dzērienu salmiņi, tukšās kartona kārbas, pat celtniecības materiālu pārpalikumi un koka dēļu atgriezumi, kas sākotnēji paredzēti sadedzināšanai – var atdzimt jaunā veidolā, dāvājot prieku visai ģimenei vēl vairāku gadu garumā,” konkursa dalībnieku radošumu slavē “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka nevajadzīgu lietu pārveidošana, labošana, pielietošana jaunu lietu radīšanai ir būtiska dzīvesveida sastāvdaļa, kuru tuvākajā nākotnē būs jāievieš ikkatrā ģimenē, lai mazinātu kopējo valstī radīto atkritumu apjomu.

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Ar AS “CleanR Grupa” padomes lēmumu no 3. jūlija par grupas valdes locekli iecelta Agita Baltbārde, kam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ilgtspējas jomā, strādājot vadošajos Latvijas uzņēmumos, kā arī valsts pārvaldē. Baltbārdes pārziņā būs ilgtspējas, korporatīvās pārvaldības un vides izglītības jomas.

Jau 2021. gadā CleanR Grupā tika uzsāktas strukturālas pārmaiņas, kas noslēgušās pērn, īpašu vērību pievēršot korporatīvās pārvaldības modeļa stiprināšanai un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai Grupas ikdienas pārvaldībā. Sākot ar 2023. gadu, CleanR Grupas pamatdarbība tiek īstenota divos biznesa virzienos – atkritumu apsaimniekošanas un vides pakalpojumu jomās.

“Līdz ar Agitas Baltbārdes pievienošanos Grupas valdei, mēs Grupas līmenī piešķiram augstākā līmeņa prioritāti ilgtspējīgai korporatīvai pārvaldībai. Grupa jau šobrīd ir vides pakalpojumu nozares līderis, uzsākot stratēģisku nefinanšu ziņošanu un sasniedzot platīna statusu Latvijā vienīgajā ilgbūtības reitingā – Ilgtspējas indekss, taču atbildīga biznesa gadījumā darbs pie ilgtspējīgas pārvaldības uzlabošanas nekad neapstājas”, pauž CleanR Grupas dibinātājs un Padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka” no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā,” komentē Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs. Eco Baltia grupa ir vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā?

Tā kā esmu Eco Baltia grupas līdzīpašnieks, atbilde meklējama vairāk nekā desmit gadus senā pagātnē – kopā ar uzņēmuma partneriem, Viesturu Tamužu un Undīni Būdi, nonācām pie secinājuma, ka «zaļajā» domāšanā un inovācijās ir nākotne. Nodibinājām atkritumu šķirošanas uzņēmumu Eko Reverss, kas tobrīd Latvijā bija kaut kas jauns, jo neviens ar atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Redzējām, ka tā ir jauna sfēra, kura Eiropā strauji attīstās, bet Latvijā tā bija inovācija, un konkurences mums faktiski nebija.

Pērn, atļaujot SIA Vides investīcijas iegādāties SIA ZMK investīcijas un SIA Vides pakalpojumu grupa, Konkurences padome (KP) uzņēmumiem piemēroja saistošu noteikumu, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgū.

Noteikums paredzēja reorganizācijas ceļā nodalīt un citiem īpašniekiem nodot to SIA Vides pakalpojumu grupa biznesa daļu, kas aptver sadzīves atkritumu savākšanu.

Pārbaudot, kā šis noteikums ir izpildīts, KP secina, ka reorganizācija ir pabeigta 2015.gada 30.decembrī – ir izveidots, nodots jauniem īpašniekiem un veiksmīgi darbojas jauns uzņēmums SIA Pilsētvides serviss.

SIA Pilsētvides serviss ir pārņēmis ar atkritumu apsaimniekošanas biznesu saistītos SIA Vides pakalpojumu grupa aktīvus un līgumus un sniedz pakalpojumus Carnikavas, Priekules, Gulbenes, Ērgļu un Ķekavas novada pašvaldības teritorijā. SIA Pilsētvides serviss pārstāvji KP arī norādīja, ka uzņēmums gatavojas piedalīties iepirkuma konkursos, ko izsludinās pašvaldības, lai izvēlētos sadzīves atkritumu apsaimniekotāju.

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”