#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Jūrmalas domei piederošajā SIA Dzintaru koncertzāle ievēlēta jauna valde, un par tās vadītāju kļuvis Svens Renemanis, liecina Lursoft dati.

Valdes locekles amatā iecelta Diāna Bērza. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdē darbojās Ingrīda Vilkārse un Viesturs Krauksts.

S. Renemanis SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētāja amatu jau ieņēmis laika posmā no 2009. gada 12. augusta līdz 2012. gada 17. augusta. Arī D. Bērza jau iepriekš darbojusies uzņēmuma vadībā, valdes locekles amatu ieņemot no 2009. gada 12. augusta līdz 2010. gada 1. oktobrim.

SIA Dzintaru koncertzāle reģistrēta 1998. gadā, un tās pamatkapitāls ir 209,5 tūkst. Ls. Pērn tā apgrozījusi 332 tūkst. Ls, un koncertzāles peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 14,4 tūkst. Ls. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti vidēji 33 strādājošie.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Jūrmalas pilsētas domes rīkotajā arhitektūras metu konkursā Dzintaru koncertzāles vasaras zāles atjaunošanai ir noteikts uzvarējušais projekts. Izvērtējot iesniegtos darbus, otrā godalga piešķirta projektam, ko izstrādājis arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA «Vincents».

Kopumā metu konkursam tika iesniegti pieci darbi, kas paredzēja dažādus Dzintaru koncertzāles lielās zāles attīstības scenārijus no vēsturiskās zāles pilnīgas pārbūves līdz modernu risinājumu piedāvājumam, saglabājot vēsturiskās zāles aprises, kā arī tika piedāvāti dažādi Dzintaru koncertzāles lielās zāles teritorijas labiekārtošanas virzieni.

Atbilstoši konkursa nolikumam otrās godalgas ieguvējs, SIA «Vincents» saņems 7500 eiro, savukārt trīs konkursa dalībniekiem, kuri izpildījuši visas darbu iesniegšanas un kvalifikācijas prasības – SIA «MARK arhitekti», pilnsabiedrība «ZGT», SIA «DUAL arhitekti» –, piešķirs 4000 eiro. Pirmā godalga konkursā netika piešķirta.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk, rastos virkne problēmu. Pirmkārt, Turaidas iela Jūrmalā ir diezgan gara, otrkārt, būsim godīgi – liela daļa no mums nemaz nezina, kur tā ir. Toties, pasakot «laukumiņā pie Dzintaru koncertzāles», principā uzreiz viss ir skaidrs.

Vēl pirms koncertzāles jau pa gabalu vēd uzraksts, kas liecina, ka tur var nopirkt Baskin Robbins saldējumu. Tā kā Turaidas ielas sākumgala apmeklējumam izvēlēto dienu par saulainu nosaukt ir grūti, pie saldējuma vitrīnām satiekam acīm redzami nosalušu un arī garlaicības māktu meiteni, kura teic, ka viņu sauc Karolīna un mēs tiešām neesot atnākuši īstajā dienā – ne spīd saule pie debesīm, ne līdzās esošajā koncertzālē notiek kāds pasākums. Pēc viņas teiktā, principā visu tirdzniecību šeit var iedalīt divās kategorijās – kad notiek Jaunais vilnis un kad tā nav. Beidzoties šim festivālam, rodoties sajūta, ka visi cilvēki no Jūrmalas ir aizbraukuši.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Ar vēsturiskās Mazās (slēgtās) zāles atslēgu svinīgu nodošanu būvniekiem sākusies Dzintaru koncertzāles restaurācija un rekonstrukcija, ko paredzēts paveikt divās ziemās, netraucējot vasaras koncertsezonu.

Dzintaru koncertzāles atslēgas Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis svinīgi nodeva būvfirmas RE&RE valdes priekšsēdētājam Aināram Pauniņam 2012. gada 23. oktobrī.

G.Truksnis norāda: «Dzintaru koncertzāle Jūrmalai ir viens no nozīmīgākajiem objektiem, un šī skaistā ēka sen jau bija pelnījusi jaunu veidolu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām. Pirms vairākiem gadiem modernizējām brīvdabas zāli, pēc tam – koncertzāles apkaimi, tagad varam ķerties klāt pašai vēsturiskajai ēkai.»

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Pašlaik Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 tūkstošus latu lielu aizņēmumu 2012. gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

Lai Dzintaru koncertzāli padarītu pievilcīgāku lielu starptautisku pasākumu rīkošanai, Jūrmalas dome domā arī par atklātās zāles rekonstrukciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagaidām gan tā ir tikai iecere, jo finansējuma nav. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzskata, ka finansiāli būtu jāiesaistās valstij. Rekonstruētās slēgtās zāles izmaksas – nepilnus 13 milj. eiro – sedza pašvaldība. Dzintaru koncertzāle ir vienīgā Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. «Tā nav pat Latvijas, tas ir Baltijas mēroga projekts. Vai Rēzeknes koncertzāle ir uzcelta par pašvaldības naudu? Vai Cēsu koncertzāle uzcelta par pašvaldības naudu? Jelgavā Zemgales Olimpiskais centrs tapa par pašvaldības naudu? Jūrmalā visi objekti tiek būvēti par pašvaldības naudu, bet tas tā nevar turpināties, jo pilsēta nevar pavilkt šādus projektus,» pauž kūrortpilsētas vadītājs, atgādinot, ka iepriekšējā plānošanas periodā no ES fondiem Jūrmala nesaņēma neko.

Vieta, kas Jūrmalai nes naudu un nodrošina prestižu - tā varētu raksturot Dzintaru koncertzāli. No pilsētas maka viedokļa izdevīgākie ir Krievijas un NVS valstu iedzīvotājus piesaistoši pasākumi, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, norāda laikraksts Diena.

Konkurss Jaunais vilnis, Dziedošais KiViNs un citi krievu valodu saprotošajai auditorijai paredzēti pasākumi nodrošina pilsētai to pietiekami labi situēto cilvēku pieplūdumu, no kura savukārt barojas nekustamo īpašumu kompānijas, viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, uzsver laikraksts.

Tas atgādina, ka pirms desmit gadiem Dzintaru koncertzāle izskatījās visai nožēlojami ar veciem koka soliem. Vairāku gadu laikā brīvdabas daļa ir pilnībā rekonstruēta un labiekārtota apkārtne, tagad pienākusi kārta vēsturiskajai ēkai, kuras restaurācijas un rekonstrukcijas projekts sākts 2012. gada oktobrī. Darbus plānots pabeigt divu gadu laikā ar tehnoloģiskajiem pārtraukumiem vasarā, un tos veic būvniecības uzņēmums RE&RE. Kopējās izmaksas ir 8,47 miljoni latu.

Aizvadītajā gadā SIA Dzintaru koncertzāle nodrošinājusi Jūrmalas pilsētā 92 dažādus pasākumus, no kuriem 30% bijuši dažāda mēroga festivāli un konkursi, liecina Lursoft.

2012.gads Dzintaru koncertzālei bijis finansiāli stabils, un ieņēmumi ir saglabājušies 2011.gada līmenī. Pērn uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 332 tūkstoši, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 14,47 tūkstoši latu. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn uzņēmuma neto peļņa samazinājusies par 42%, kas saistīts ar izmaksu palielināšanos.

Kā lielākie festivāli, kas pērn notikuši koncertzālē, tiek minēti Starptautiskais populārās mūzikas jauno izpildītāju konkurss Jaunais Vilnis 2012, Starptautiskais humora festivāls Jūrmala 2012 un Dziedošais Kivins 2012. Jau astoto gadu par sava festivāla norises vietu Dzintaru koncertzāli izvēlējies arī Starptautiskais mūzikas festivāls Summertime – aicina Inese Galante.

Dzintaru koncertzāle šosezon piedzīvo daļēju rekonstrukciju. Daļa koncertzāles, tā saucamā VIP kafejnīca jeb VIP zona, šogad iegūs jaunu seju un jaunu nosaukumu.

Pēc SIA Priority un komercbankas Trasta komercbanka iniciatīvas līdz vasaras sezonas sākumam norisinās Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcas rekonstukcija, pēc kuras tai tiks piešķirts nosaukums TKB CLUB.

TKB CLUB būšot gan restorāns vasaras koncertzāles terasē, kur pasākuma apmeklētāji varēs sekot uz skatuves notiekošajam, gan sava veida muzikālais klubs – vieta, kur tikties cilvēkiem ar līdzīgām interesēm.

TKB CLUB atjaunotā terase būšot plašāka un ārēji pievilcīgāka par agrāko VIP kafejnīcu. Rekonstrukcija arī uzlabošot dzirdamību terasē.

TKB CLUB veidotāji – Priority un Trasta komercbanka – uzsver Dzintaru koncertzāles infrastruktūras uzlabošanas nozīmīgumu tūrisma attīstībai Jūrmalā un cer, ka TKB CLUB kļūs par tradicionālu vasaras koncertzāles apmeklētāju atpūtas vietu, piesaistot pilsētai tūristus ar augstu ienākumu līmeni.

SIA Dzintaru koncertzāle, kurā ik gadu notiek tādi pasākumi kā Jaunais Vilnis un Baleta Zvaigznes Jūrmalā, 2013. gadā apgrozīja 423 tūkstošus eiro (297 tūkst. Ls) un noslēdza gadu ar zaudējumiem 46 tūkstošu eiro (32 tūkst. Ls) apmērā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums raksturojis pērno gadu kā finansiāli neveiksmīgu. Apgrozījuma kritums, salīdzinot ar 2012. gadu, mērāms 10% apmērā.

Savukārt kā zaudējumu galvenais iemesls tiek minēts tas, ka darījuma partnere SIA Attarctio nepildīja savas saistības.

Pagājušajā gadā par aptuveni 20% samazinājušies SIA Dzintaru koncertzāle ilgtermiņa ieguldījumi. Kompānijas vadība skaidro, ka uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvs ir novecojis un jaunu iegāde ir samērā minimāla. Jaunu pamatlīdzekļu iegāde paredzēta 2015. gadā, kad durvis pēc rekonstrukcijas vērs mazā zāle.

Db.lv jau ziņoja, ka Dzintaru koncertzāles rekonstrukcijas izmaksas ir 8,47 milj. Ls, projektu plānots pabeigt līdz 2014. gada beigām ar diviem tehnoloģiskajiem pārtraukumiem šā un nākamā gada vasaras mēnešos. Telpu platība pēc rekonstrukcijas būs 2435,4m², vietu skaits zālē - 460.

Vakar Dzintaru koncertzālē tika atklāts konkurss Jaunais vilnis, kas gada sākumā draudēja atrast citu mājvietu Eiropā. Par to, vai šovs paliks Jūrmalā arī turpmāk, pagaidām vēl nav zināms, vēsta laikraksts Diena.

«Šis ir vispārzināms fakts, ka mums tika izteikti divi nopietni piedāvājumi - no Sanremo un Montekarlo. Abu pilsētu mēri ieradušies uz konkursa atklāšanas ceremoniju. Šogad mums bija konflikts ar Jūrmalas domi, taču uz to brīdi bija pārdota jau puse biļešu, un mēs palikām šeit,» JV atklāšanai veltītajā preses konferencē paziņojis festivāla rīkotājs - uzņēmējs un komponists Igors Krutojs.

«Man vismazāk gribētos, lai jūs domātu, ka mēs izvirzām kaut kādas ārkārtīgas pretenzijas. Mēs prasījām, lai Dzintaru koncertzālē tiktu uzstādītas normālas tualetes. Ja Stīvijs Vonders redzētu, kādā tualetē viņš ir gājis, viņš negribētu atgūt redzi. Infrastruktūrai ir jāatbilst pasākuma vērienam. Mēs arī gribējām paši pārdot biļetes Dzintaru koncertzāles VIP zonā,» uzsvēris I. Krutojs.

«Protams! Jaunais vilnis šogad notiks! Kāpēc lai nenotiktu?» atbild komponista un starptautiskā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis mākslinieciskā vadītāja Igora Krutoja pasākumu aģentūrā ARS Maskavā. Projektu vadītāja Natālija atklāj, ka «zvaigžņotās blices» sastāvs vēl tiekot apzināts, bet uz jautājumu, vai konkursā piedalīties tiks aicināti arī Ukrainas pārstāvji, Jaunā viļņa organizētāja atbildējusi: «Ja Ukraina izvirzīs spējīgus dziedātājus, tad kāpēc ne?»

Tā šodien ziņo laikraksts Diena.

Tas norāda, ka, kamēr pasaules lielvalstis spriež par sankciju piemērošanu pret Krieviju, bet daudzu valstu, to skaitā Latvijas, mākslinieki aicina pārtraukt kultūras sakarus ar Krieviju, līdz tā nebeigs savu agresiju Ukrainā, Jūrmalā šovasar līksmos viss austrumu lielā kaimiņa šovbiznesa zieds un viņu performances no skatītāju rindām, kā parasti, vēros Krievijas amatpersonas. Diena uzsver, ka vairākas Jaunā viļņa zvaigznes, kas Dzintaru koncertzālē ik gadu uzstājas ar priekšnesumiem un sēž žūrijas krēslos, ar savu parakstu publiski apliecinājušas atbalstu Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijai attiecībā uz Krimas pussalu un Ukrainu.

Vērienīgie kultūras infrastruktūras objekti, kas pēdējos gados tapuši reģionos, rada ne vien iespēju baudīt augstvērtīgu mākslu ārpus Rīgas, bet papildina arī konferenču un semināru telpu tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šoruden durvis vērs daudzfunkcionālais centrs – koncertzāle Lielais dzintars Liepājā, un jau šobrīd ir vērojama kultūras pasākumu producentu, privāto un korporatīvo pasākumu organizatoru interese par telpu izmantošanu, norāda SIA Lielais Dzintars valdes locekle Baiba Bože. Tas atbilst koncertzāles stratēģiskajiem mērķiem, starp kuriem ir gan izaugsme kā Latvijas un Baltijas jūras reģiona kultūras centram, gan regulāru konferenču, semināru, forumu un lekciju nodrošinājums. Ēkā būs pieejamas piecas dažāda lieluma telpas, kā arī kafejnīca, restorāns, aprīkojums un personāls. Plašākā telpa – Lielā zāle – ir paredzēta 350 līdz 1010 skatītāju vietām. Tā ir pielāgojama gan koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu, konferenču, pieņemšanu organizēšanai un pat pasākumiem bez pastāvīgām sēdvietām. Mazāka mēroga semināriem, lekcijām, banketiem būs pieejama arī kamerzāle un eksperimentāla skatuve. Koncertzālē ir divas dažāda izmēra (vienas ietilpība ir līdz 450 cilvēkiem) publiskas telpas, kas paredzētas tiklab mākslas un kultūras norisēm, kā korporatīvu un privātu pasākumu organizēšanai.

Ar rekonstruēto slēgto zāli, jauniem koncertiem un pakalpojumiem Dzintaru koncertzāle uzsāk kārtējo sezonu

Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas ir 12,9 miljoni eiro. Aizņēmumu Jūrmalas dome šim mērķim ņēmusi no 2012. līdz 2015. gadam, atmaksu plānojot laikā no 2015. līdz 2035. gadam, maksājumu sadalot pa gadiem.

Slēgtās koncertzāles apsaimniekošanas izmaksas vēl nav precizētas. «Pagaidām par slēgtās zāles apsaimniekošanu mums ir daudz nezināmo, par ko vairāk varēsim runāt pēc 1. janvāra, kad būsim jau maksājuši rēķinus par zāles ekspluatāciju. Tad arī zināsim, cik mums izmaksās tukša zāle, cik – ja tajā notiek koncerts un biļetes ir izpirktas,» turpina G. Ķirsis. Viņš atgādina, ka abās zālēs vienlaicīgi koncertus rīkot nevar, jo skaņas intensitāte ir liela, taču vienā dienā gan paredzēti dienas un vakara koncerti abās zālēs.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Festivāla Jaunais vilnis laikā Dzintaru koncertzāles VIP zonu turpinās apkalpot SIA Priority.

Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis organizatoru nepatika pret to, kā tiek organizēta ēdināšana VIP personām, šā gada sākumā tika minēta kā viens no iemesliem pateikt ardievas Jūrmalai un festivālu rīkot citur, piemēram, Rīgā vai pat citā valstī. Tomēr šā gada pavasarī Jūrmalas dome noslēdza sadarbības līgumu par konkursa norisi Jūrmalā ar pasākuma organizatoriem SIA Dzintara disks uz vienu gadu. Organizatori ieguva tiesības izvietot reklāmu, tirgot biļetes un arī apkalpot terases zonu, kur atrodas kafejnīcas.

Tad atkal aktualizējās jautājums, vai ilggadējais Dzintaru koncertzāles VIP zonas apkalpotājs SIA Priority arī šogad tur sniegs attiecīgos pakalpojumus, - tieši ar tiem festivāla organizatori nav bijuši mierā. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis norādīja, ka nezinot, kā varēs nodrošināt izvirzītās līguma prasības. Tomēr šobrīd izskatās, ka «pamiers» ir noslēgts, jo sagatavošanās darbi rit pilnā sparā, un līgums ar SIA Priority nav lauzts. To apstiprina gan koncertzāles, gan SIA Priority pārstāvji. Diemžēl ar pasākuma organizatoriem DB sazināties neizdevās.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Ar svinīgu ceremoniju un pirmo koncertu pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem 20.maijā tika atklāta 1936.gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, informē koncertzāles pārstāve Dace Ankipāne.

DB jau rakstīja, ka Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas ir 12,9 miljoni eiro. Aizņēmumu Jūrmalas dome šim mērķim ņēmusi no 2012. līdz 2015. gadam, atmaksu plānojot laikā no 2015. līdz 2035. gadam, maksājumu sadalot pa gadiem.

Pirms gada atjaunota mazā zāle un jau tiek kalti plāni par brīvdabas koncertzāles infrastruktūras uzlabošanu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Dzintaru koncertzāle pēdējo gadu vērienīgās investīcijas mērāmas 17 miljonu eiro apmērā, kas tika novirzītas Mazās zāles vēsturiskās ēkas renovācijai, restaurācijai un papildu arhitektūras formu izveidošanai, kas ir pusotras reizes lielāks apjoms nekā pati ēka. Ieguldījumus veica Jūrmalas pašvaldība, un nedz valsts, nedz Eiropas fondu nauda šim projektam netika piesaistīta. «Pēdējos piecus gadus Mazā zāle stāvēja dīkstāvē, un tur koncerti nenotika. Tur nebija ne apkures, ne tualešu. Turklāt mitrumu, kas sakrājās ziemas mēnešos, vasarā nebija iespējams izvēdināt. Zāle tika izmantota kā mākslinieku ģērbtuve,» stāsta Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.