Elektrovilcienu iekārtu ražotāja «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» kapitālā 33,04% līdzdalību ieguvis Kiprā reģistrēts uzņēmums «Measurestep Enterprises Limited», teikts kompānijas paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

«Measurestep Enterprises Limited» īpašumā kopumā ir 1 915 792 «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» balsstiesīgo akciju.

«Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» kapitālu veido 5 799 005 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 2 798 400 akciju.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2017.gada oktobra beigās «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» lielākie akcionāri bija «Krona Grup» (46%), «Mals Company Ltd.» (23%), «Crowning Finance Cyprus Limited» (17,4%), kā arī «Imfelant Productions Inc.» (10,05%). Taču 2017.gada decembrī «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» informēja, ka «Crowning Finance Cyprus Limited» palielinājusi līdzdalību tās kapitālā līdz 18,19%.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Ņemot vērā AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) biznesa plānā paredzēto tuvāko gadu straujo attīstību, valde pieļauj, ka RER vērtība nākotnē pēc akciju atpirkšanas pieaugs, uzskata kompānijas vadība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ar 25. maijā nolēma atļaut RER akcionāram Measurestep Enterprises Limited izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu – 6,51 eiro.

RER valde ir izvērtējusi piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām. RER valde pozitīvi vērtē to, ka piedāvātājs plāno turpināt RER komercdarbību saskaņā ar pastāvošo praksi, un tajā nav paredzētas būtiskās izmaiņas.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka Measurestep Enterprises Limited izteiktais piedāvājums neietekmēs RER nodarbinātības politiku – visas darba attiecības tiks turpinātas atbilstoši to noteikumiem. Tāpat piedāvātājs neplāno mainīt RER komercdarbības vietu vai veikt tās reorganizāciju un/vai pārstrukturēšanu, skaidro uzņēmums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionārs Sergejus Grečukas parakstījis administratīvo līgumu, kura ietvaros tam piemērota soda nauda 10 800 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Sergejus Grečukas kontrolētā sabiedrība Measurestep Enterprises Limited FITL paredzētajā termiņā nebija izpildījusi FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Measurestep Enterprises Limited 2018. gada 16. martā radās pienākums 10 darba dienu laikā iesniegt FKTK iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma veikšanu, taču Measurestep Enterprises Limited dokumentus iesniedza 14.05.2018., tādējādi FITL noteikto termiņu kavējot par vairāk nekā mēnesi.

Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī faktu, ka 2018. gada 7.martā noslēgto darījumu rezultātā Sergejus Grečukas ieguva netiešo līdzdalību, kura saskaņā ar FITL 613. pantu ir paziņojama akciju sabiedrībai un FKTK ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad iegūts attiecīgais balsstiesīgo akciju skaits. Paziņojums FKTK iesniegts 24.04.2018., bet oficiālajā regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicēts 11.05.2018, kavējot paziņošanas pienākumu vairāk nekā mēnesi.

Elektroiekārtu ražotājs AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» par labu «VTB Bank (Europe) SE» ieķīlājusi visu mantu, nodrošinot bankas prasījumus pret uzņēmumu, kas izriet no 2019. gada 1.aprīlī noslēgtā aizdevuma līguma par 10 miljonu eiro aizņemšanos. Jaunā komercķīla reģistrēta 4.aprīlī. AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» šobrīd ir aktuālas kopumā 27 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» dibināta 1991.gadā, un tā specializējas dzelzceļu ritošajam sastāvam, metropolitēnam, pilsētas sabiedriskajam transportam paredzētu elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un citas produkcijas ražošanā. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Sergejus Grečukas.

Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Uzņēmumus Rīgā viņi kontrolē gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību.

Latvijas varasiestādes Bokarjevu un Mahmudovu par draudiem nacionālajai drošībai neuzskata, neraugoties uz to, ka viņi ir Krievijas armijas piegādātāji, "The Insider" ceturtdien norāda publikācijā "Kremļa īstie aģenti Rīgā. Kā kriminālie Krievijas oligarhi, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas pasūtījumus, veic uzņēmējdarbību Latvijā".

Turklāt šie oligarhi joprojām saņem finansējumu Eiropas Savienības (ES) grantu veidā, ko sadala Latvijas iestādes.

Atbilstoši Latvijas uzņēmumu reģistra datiem Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akciju 36% kontrolē Krievijas juridiskā persona "TransComponent Holding". Latvijas reģistra datos norādīta Maskavas uzņēmuma vecā adrese Lielajā Lubjankas ielā, tomēr pērn uzņēmums pārcēlies uz Tveru.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Valkā bāzētā daudznozaru uzņēmuma SIA Pepi Rer izpilddirektora amatā iecelts pārmaiņu vadības eksperts Vigants Lesausks, kura galvenais uzdevums būs palielināt uzņēmuma eksporta apjomu un attīstīt e-komercijas segmentu.

Šī gada augustā privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital ieguldīja ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā Pepi Rer. Uzņēmums pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs, kuram pieder ProVent un IGLU zīmoli. Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļuva par uzņēmuma vairākuma akcionāriem. Pērn Pepi Rer apgrozījums sasniedza 13 miljonus eiro, no kuriem būtisku daļu veido IGLU eksportētāji, organizējot e-komerciju tādos tirgos kā ASV, Kanāda un Eiropa.

“Es ticu, ka mēs varam nest pasaulē Valkas un Latvijas vārdu ar kvalitatīviem produktiem, kas palīdzēs bērniem attīstīties un radoši pavadīt laiku. Mana prioritāte ir rūpes par Pepi Rer darbiniekiem, lai mēs kopā varētu strauji augt, ieviest ražošanas inovācijas un radīt jaunus produktus. Pats esmu pārcēlies uz Valku, lai atbalstītu un aktīvi iesaistītos pilsētas sabiedriskajā dzīvē,” stāsta Vigants Lesausks.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) plāno īstenot projektu Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas energoefektivitātes paaugstināšanai 2.kārta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projekta ietvaros plānots iegādāties sekojošu aprīkojumu: kompaundštance ģeneratora statora lokšņu sagatavju izciršanai, indikatīvā cena - 53 500 eiro; žāvēšanas krāsns, indikatīvā cena - 45 000 eiro; klimatisko iekārtu komplekts izstrādājumu izturības testēšanai, indikatīvā cena - 60 000 eiro; klimatiskā kamera, indikatīvā cena - 30 000 eiro; karuseļvirpošanas darbgalds, indikatīvā cena - 160 000 eiro; frēzēšanas-centrēšanas darbgalds, indikatīvā cena - 150 000 eiro; horizontālais frēzēšanas centrs, indikatīvā cena - 1 250 000 eiro; universāls robotizēts lokveida metināšanas komplekss, indikatīvā cena - 100 000 eiro; gaisa kompresors, indikatīvā cena - 33 000 eiro; LED apgaismes ierīču komplekts, indikatīvā cena - 55 760 eiro.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» 2018.gada 29.janvārī noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta «Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca energoefektivitātes paaugstināšanai» īstenošanu, finansējuma piešķiršanu un uzraudzību.

Projekta mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu AS RER ražotnē.

Projekta ietvaros tiks veikta 11 ražošanas iekārtu/iekārtu komplektu iegāde, montāža un nodošanas ekspluatācijā (esošo ražošanas iekārtu nomaiņu), kā arī 5 ražošanas ēku vienkāršotu atjaunošanu.

Projektu plānots īstenot 16 mēnešu laikā, no 2018.gada 1.februāra līdz 2019.gada 31.maijam.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Measurestep Enterprises Limited iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, informē FKTK.

Kipras sabiedrībai Measurestep Enterprises Limited kopā tieši un netieši pieder 97,23% no akciju sabiedrības «Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca» balsstiesīgajām akcijām.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas noteikta 6,51 eiro.

Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad piedāvājums ir publicēts oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca dalība meitas uzņēmuma SIA RER-Termināls pamatkapitālā ir samazināta līdz 7,89%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Otrs dalībnieks SIA «BSCT» papildus iegādājies 2500 SIA «RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, kopumā tam pieder 10500 SIA »RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, jeb 92,11 %.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Akciju sabiedrība «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» plāno īstenot projektu «25kV maiņstrāvas elektrovilciena ar asinhrono piedziņu elektroaprīkojuma izgatavošanas līnijas izstrāde», liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projekta ietvaros plānots iegādāties šādu aprīkojumu: multifukcionālais apstrādes centrs ar virpošanas un frēzēšanas funkciju zobratu izgatavošanai – 425 000 eiro; zobratu zobu slīpēšanas iekārtas – 703 000 eiro; bezcentra slīpēšanas iekārtas – 82800 eiro; garenvirziena virpošanas automāts – 145 417 eiro; inventora tipa punktmetināšanas iekārtas – 30 621 eiro; elektroaprīkojuma izmēģināšanas stenda komponentu iegāde – 612 502.50 eiro.

Iekārtu iegādes iepirkumi tiks izsludināti līdz 2019. gada 30. jūnijam.

Tāpat arī projekta ietvaros ir plānots veikt Pētniecības un Attīstības darbus, kas nepieciešami jaunā produkta «»25kV maiņstrāvas elektrovilciena ar asinhrono piedziņu elektroaprīkojums« ieviešana ražošanā.