Ceturtdien notikušas sarunas par telekomunikācijas uzņēmuma «Tet» (iepriekš Lattelecom) un mobilo sakaru operatora «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apvienošanu, apstiprināja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Aļona Zandere.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri - Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un «Telia Company» - pārsprieda jautājumus par «Tet» un LMT nākotnes perspektīvām. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par «Tet» un LMT apvienošanu ir pāragri spriest.
Pēc ministra teiktā, patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par «Tet» un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Paredzams, ka akcionāri līdz maija beigām veiks aprēķinus par izdevīgāko abu uzņēmumu nākotnes darbības modeli. Savukārt valdībā priekšlikums par abu uzņēmumu nākotni, pēc ministra teiktā, varētu nonākt jūnijā vai jūlijā.
Linkaits norādīja, ka abu kompāniju tuvināšana būtu ieguvums gan patērētājiem, gan akcionāriem. «No abu kompāniju tuvināšanas mēs saredzam ieguvumus gan patērētājiem, gan akcionāram,» teica satiksmes ministrs. Tajā pašā laikā «Tet» un LMT vadība savu pozīciju par spriesto abu uzņēmumu apvienošanu nekomentēja, norādot, ka tas ir uzņēmumu akcionāru jautājums.
LMT vadītājs Juris Binde pērn norādīja, ka pēc LMT īpašnieces «TeliaCompany» un valdības noslēgtā saprašanās memoranda iespējamā funkciju dublēšanās starp nozares «galvenajiem spēlētājiem» nostiprinās nepieciešamo konkurenci. Viņš papildināja, ka funkciju dublēšanās dēļ LMT nav gatavs atteikties ne no kā par labu Tet, jo konkurence ir attīstības galvenais virzītājspēks un tas nāk par labu klientiem.
Savukārt «Tet» vadītājs Juris Gulbis 2017.gadā, pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu neatbalstīt abu uzņēmumu apvienošanu, sacīja, ka respektē valdības lēmumu, un kompānija turpinās savu darbu atbilstoši akcionāru mērķiem.
2017.gada novembrī Ministru kabinets lēma, ka «Tet» un LMT netiks apvienoti. Savukārt 2018.gada jūlijā iepriekšējās valdības Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību. Memorandu parakstošās puses apņēmās izstrādāt vienotu «Tet» un LMT darbības stratēģiju sinerģijas sasniegšanai, tajā ietverot nākamās paaudzes sakaru sistēmu stratēģijas izstrādi un īstenošanu, inovatīvas ekselences veidošanu, šajā procesā aktīvi sadarbojoties ar zinātni. Tāpat ziņots, ka 2018.gada 23.augustā Kučinskis izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu Latvijas interešu pārstāvniecību «Tet» un LMT vienotas uzņēmumu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, kā arī tās finansēšanā.
Rīkojuma projekts paredzēja, ka darba grupai līdz 2018.gada 15.novembrim jāsagatavo un jāiesniedz Valsts kancelejā Latvijas pozīciju sarunām ar kompāniju līdzīpašnieku «Telia Company» par abu uzņēmumu tālāko darbību. Tomēr vēlāk šī uzdevuma izpilde tika pārcelta līdz 2019.gada 15.februārim. Tāpat tika pagarināts termiņš, kurā darba grupai jāizstrādā turpmāk veicamo darbu plāns - šī uzdevuma izpildes termiņš tika pārcelts no 2019.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 1.aprīlim.
«TeliaSonera» un «Sonera Holding» kopā pieder 49% LMT kapitāldaļu, bet Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra starpniecību pieder 28%. Vēl 23% LMT kapitāldaļu pieder Tet, kur 51% kapitāldaļu kontrolē Latvijas valsts, bet 49% - Telia Company. «Tet» konsolidētais apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt koncerna peļņa palielinājās par 26,4%, sasniedzot 40,7 miljonus eiro.
Savukārt LMT grupas apgrozījums 2017.gadā sasniedza 204,271 miljonu eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet grupas peļņa pērn bija 33,534 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 50%.
