Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par 2024. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

2024. gads ir Latvenergo koncerna jaunu atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu izrāviena gads, mērķtiecīgi attīstot trīs dažādu enerģijas avotu ražošanas portfeli – ar saules un vēja enerģiju papildinot esošo ūdens enerģijas izmantošanu. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncerna jau izbūvētās vai projektēšanas un būvniecības stadijā esošās jaunās jaudas sasniedz 1 000 megavatus (MW). Tās stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību un veicinās pāreju videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, vienlaikus stiprinot Latvenergo lomu reģionālajā enerģētikas tirgū.

Šī gada deviņos mēnešos būtiski augušas Latvenergo koncerna investīcijas, lielākoties jaunos atjaunīgo energoresursu (AER) elektroenerģijas ražotņu projektos Baltijā, sasniedzot 323,5 miljonus EUR jeb divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā darbu uzsākuši deviņi saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 65 MW, divi saules parki Igaunijā ar kopējo jaudu 24 MW, bet Lietuvā darbību uzsācis Akmenes vēja parks (15 MW). Tāpat sekmīgi tiek attīstīts Telšu vēja parks Lietuvā (124 MW), savukārt Latvijā tiek iegādātas apjomīgas jaunas AER elektroenerģijas ražošanas jaudas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Grozot atbalsta metodiku elektrības ražotājiem, Ekonomikas ministrija solīja 28 milj. eiro ietaupījumu; rezultāts gan var izrādīties pretējs

Jau kopš 2012. gada Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) viens no galvenajiem publiskās retorikas elementiem ir bijusi cīņa ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kā iemeslu steidzamai OIK reformu veikšanai minēja pat Liepājas metalurga krahu – tas liecinot, ka trauksme par subsidētās enerģijas izmaksu pieaugumu un potenciālajām sekām uz visu Latvijas ekonomiku esot nopietna un pamatota.

«Šīs izmaksas jau drīzumā var apdraudēt ne tikai mūsu uzņēmumu konkurētspēju, bet arī atsevišķos gadījumos dzīvotspēju,» tā D. Pavļuts. Rezultātā 2013. gada vasarā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 221. noteikumos par atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām. Šo grozījumu rezultātā EM solīja, ka tiks ietaupīti vismaz 28 milj. eiro gadā. Jau tobrīd DB, atsaucoties uz bijušā EM valsts sekretāra vietnieka Gata Ābeles informāciju, rakstīja, ka faktiski a/s Latvenergo dabasgāzes stacijām šo reformu rezultātā atbalsts tikai pieaugs, nevis samazināsies. Tagad, kad ir pieejami pilni 2013. gada dati, šis apgalvojums pierādīts arī skaitļos.

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Enerģētikas uzņēmums AS “Latvenergo” ir iegādājies 100% SIA “DSE Aizpute Solar” kapitāla daļu no Dānijas zaļās enerģijas attīstītāja “Danish Sun Energy” ApS, lai līdz 2025. gada beigām uzbūvētu saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 265 MWp (megavati līdzstrāvas) apmērā.

Šis ir būtisks solis, lai īstenotu “Latvenergo” darbības stratēģijā noteikto mērķi – sniegt izšķirošu ieguldījumu Latvijas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, paplašinot un diversificējot savu ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, virzoties uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: „2024. gadā esam intensīvi strādājuši savas darbības izvēršanai mūsu pašmāju tirgū – Baltijas valstīs, un esmu gandarīts, ka līdztekus jaunu ražošanas aktīvu ieguvei ārpus mūsu zemes nu esam ievērojami nostiprinājuši enerģijas ražošanas pozīcijas Latvijā. Projekts, kas uzstādītās jaudas ziņā ir līdzvērtīgs Ķeguma HES, līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu mūsu klientiem siltajā sezonā, kurā līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug. Šogad iegūto projektu realizācija ļaus “Latvenergo” saražot 1,7 TWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīga 1/4 daļai no Latvijas patēriņa.”

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

AS Latvenergo atkārtoti nosūtījusi oficiālu vēstuli AS Latvijas Gāze (LG) ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, aģentūru LETA informēja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Siksnis stāstīja, ka Latvenergo ir atsākusi sarunas ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas par gāzes piegādi energokompānijai, lūdzot atjaunot pērn izteikto piedāvājumu.

Latvenergo arī vērsusies LG ar lūgumu atļaut piekļūt gāzes koncerna infrastruktūrai. Tiesa, LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka gāzes koncerns šo lūgumu noraidīs.

Savukārt Siksnis norādīja, ka pagaidām LG atteikums nav saņemts, bet, kad tāds tiks saņemts, Latvenergo iepazīsies ar LG atbildi un lems, kā racionāli panākt iespēju izmantot gāzes transporta sistēmu papildu gāzes apjoma iegādei no Lietuvas.

Latvenergo arī apsver iespēju vērsties ar iesniegumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), lūdzot skaidrot piekļuves normatīvos aktus.

Oficiāli atklāts 225 miljonu latu vērtais a/s Latvenergo piederošais TEC-2 otrais energobloks.

Ar krāšņu gaismu šovu tika atklāts valsts uzņēmumam a/s Latvenergo piederošais lielākais enerģētikas objekts atjaunotās Latvijas vēsturē – TEC-2 otrais energobloks. Kopā ar jau iepriekš veiktajām rekonstrukcijām TEC-2 tagad šī spēkstacija, izmantojot dabasgāzi, spēj saražot 832 megavatus (MW) elektrības – aptuveni par 200 MW vairāk nekā pirms rekonstrukcijas. Par 225 milj. Ls šo staciju aptuveni trīs gadus būvēja Turcijas uzņēmums GAMA, bet spēkstacijai specifiskas iekārtas piegādāja arī Siemens un General Electric.

«Ar TEC-2 otrās kārtas pabeigšanu Latvija pirmo reizi vēsturē no elektroenerģijas ražošanas viedokļa ir kļuvusi pašpietiekama. Tas nav pasaulē pašsaprotams fakts. Ar rekonstruēto TEC-2 mēs varam arī ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes cenu – ražot elektrību, kad tas ir komerciāli izdevīgi, vai arī to importēt. TEC-2 ir Latvijas enerģētikas un tautsaimniecības zelta rezerve un drošības garants,» atklāšanā sacīja a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Zīmīgi, ka tik liela objekta atklāšanā nebija manāmi a/s Latvenergo akciju turētāji jeb vadošie Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Arī a/s Latvijas gāze vadībai acīmredzot bija citas prioritātes, nevis sava lielākā klienta a/s Latvenergo publiska sveikšana.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam par SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) 100% daļu īpašnieku kļuvusi AS "Latvenergo", kurai līdz šim kopuzņēmumā piederēja 80% kapitāla daļu, 20% - AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" un pieņēma lēmumu - atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS "Latvenergo".

LVP kapitāla daļu vērtību noteica starptautiski atzīts biznesa konsultāciju uzņēmums KPMG Baltics SIA. Saskaņā ar Latvenergo koncerna konsolidēto vidēja termiņa darbības stratēģiju 2022.–2026. gadam, kurā viens no būtiskākajiem Latvenergo mērķiem ir noteikts atjaunīgos energoresursus (AER) izmantojoša ģenerācijas portfeļa audzēšana mājas tirgū un ārpus tā, fokusējoties uz vēja un saules elektrostacijām, ir plānots līdz 2026. gadam īstenot AER projektus 600 MW apmērā, bet līdz 2030.gadam - 2300 MW apmērā.

AS "Latvenergo" iegādājusies 100% "Utilitas Wind" projektu "Telšiai", un tas ļaus uzsākt vēja enerģijas ražošanu ar jaudu 124 megavatu (MW) jau 2026.gada pirmajā ceturksnī.

Līdz projekta pabeigšanai būvniecības darbus vadīs Utilitas Wind. Projekta ietvaros plānots uzstādīt 20 Vestas 6.2MW vēja turbīnas, nodrošinot vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējo elektroenerģijas patēriņu. Projekta īstenošana ir nozīmīga konkurences pozīcijas stiprināšanai Lietuvas tirgū, kā arī elektroenerģijas cenu pazeminošs faktors klientiem Baltijā. Latvenergo šis darījums ir būtisks izrāviens koncerna stratēģijas izpildē.

Dinamiskai un straujai virzībai uz Latvenergo koncerna stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvenergo jāveido diversificēts atjaunīgo energoresursu (AER) ražošanas jaudu portfelis visā mājas tirgū - gan Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, gan īstenojot ģeogrāfisku izvēršanos arī ārpus tā.

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Latvenergo koncerna ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā ir 543,1 miljons eiro, savukārt peļņa – 42,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn 1. pusgadā Latvenergo peļņa bija 28,7 miljoni eiro. Peļņas izmaiņas nodrošināja saskaņota obligātā iepirkuma ieņēmumu un izmaksu atzīšana pretstatā 26,3 miljonu eiro lieliem zaudējumiem no obligātā iepirkuma darbības 2013. gada 1. pusgadā. Ja saskaņota obligātā iepirkuma darbības ieņēmumu un izmaksu atzīšana tiktu uzsākta ar 2013. gada sākumu, tad Latvenergo koncerna peļņa 1. pusgadā būtu samazinājusies.

Rezultātus negatīvi ietekmēja par 35% mazāka Daugavas HES izstrāde un izmaksu pieaugums 7,7 miljonu eiro apmērā līdz ar subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešanu no šā gada sākuma. Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulētu tarifu Latvijā 1. pusgadā bija 21 miljons eiro (2013. gadā – 44,2 miljoni eiro).