Swedbank grupa šī gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar 536 miljonu Zviedrijas kronu (39,3 milj. latu) lielu peļņu, taču tajā pat laikā bankas Latvijas filiāle šogad pirmajos trīs mēnešos zaudējusi 45 miljonus latu.
Swedbank Zviedrijā norāda, ka arī turpmāk šogad banku grupas peļņa varētu palielināties, jo zaudējumi no aizdevumiem Baltijas valstīs pakāpeniski sarūkot. Stokholmas biržā Swedbank akcijas cena pēc finanšu rezultātu paziņošanas palielinājusies par 2% līdz 74,80 kronām (5,48 Ls). Šā gada laikā Swedbank akcijas cena palielinājusies par 5,4%.
Swedbank Latvijā skaidro, ka zaudējumi radušies nepieciešamo uzkrājumu dēļ skaidro banka. Galvenās 1.ceturkšņa tendences bija lēnāka kredītu kvalitātes pasliktināšanās un pamatdarbības stabilizēšanās. Savukārt Swedbank operacionālā peļņa Latvijā 1.ceturksnī pirms uzkrājumiem bija 14 miljoni latu.
Kopējie ienākumi 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 10% līdz 31 miljonam latu. Tīro procentu ienākumu samazinājumu joprojām ietekmē kredītportfeļa apjomu samazināšanās. Kā arī, salīdzinot ar gada beigām, sezonāli mazākas klientu aktivitātes dēļ bija zemāki tīrie komisiju ienākumi un neto peļņa no finanšu pozīcijām.
Savukārt kopējie izdevumi saruka par 9% līdz 16 miljoniem latu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Ekonomikas lejupslīde un kavēto kredītu apjoma pieaugums palielināja bankas izdevumus saistībā ar kredītu restrukturizāciju un aizdevumu atgūšanu. Šie izdevumi ir saistīti ar ekonomikas ciklu, un līdz ar ekonomikas atgūšanos tie samazināsies.
2010.gada 1.ceturksnī bruto kredītportfelis saruka par 3%, ekonomikā turpinoties tendencei samazināties pārliekajām saistībām attiecībā pret ienākumiem (deleveraging), kas seko ekonomikas straujās izaugsmes periodiem.
Savukārt klientu noguldījumi saglabājas stabili.
1.ceturkšņa laikā darbinieku skaits samazinājās par 40 jeb 3% , filiāļu skaits salīdzinājumā ar 2009.gada beigām saglabājās nemainīgs.
2010. gada 31. martā problemātisko kredītu bruto apjoms bija 972 miljoni latu jeb 25% no kopējiem kredītiem. (925 miljoni latu 2009. gada 31. decembrī). Uzņēmumu un privātpersonu kredītu kvalitāte ievērojami atšķiras. Uzņēmumu segmentā lielākais kavēto kredītu īpatsvars joprojām ir nekustamā īpašuma un būvniecības nozarēs, un paredzams, ka šo problemātisko kredītu īpatsvara augstākais rādītājs tiks sasniegts 2010. gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Attiecībā uz privātpersonu kredītu kvalitāti prognozējams, ka ekonomikas atlabšana tos pozitīvi ietekmē vēlāk, un kavēto kredītu apjoma palielināšanās ir lielā mērā atkarīga no bezdarba līmeņa.