Ieguldot 3,53 miljonus eiro, atkritumu pārstrādes uzņēmumā SIA Getliņi Eko darbu uzsākusi otra siltumnīca. Trīskāršojot tomātu ražošanas jaudas, uzņēmums raugās arī eksporta virzienā.

Līdztekus Getliņi Eko «firmas zīmei» - lielaugļu oranžajiem tomātiem – jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī aveņtomāti un tumši sarkanie, Montenegro šķirnes, tomāti. Pamatā arī jaunajā siltumnīcā tiek ražoti oranžie tomāti, jo tie atšķiras un tiem tirgū nav tik daudz konkurentu. Pretēja situācija ir ar aveņtomātiem, kuru audzēšana plaši izplatīta, piemēram, Polijā. Tagad SIA Getliņi Eko vienā nedēļā tiek novākti aptuveni 200 kilogrami tumši sarkano tomātu, aptuveni divas tonnas aveņtomātu un aptuveni desmit tonnas oranžo tomātu. Tāpat jaunajā siltumnīcā tiek audzēti arī ziedi podiņos.

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai rekultivētu veco atkritumu kalnu, un vēlāk varētu izveidot biomasas pārstrādes rūpnīcu, aģentūrai LETA pastāstīja Getliņi EKO sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Vītola-Barānova.

Savukārt atklātā konkursā «Getliņi EKO» meklē pretendentu, kas aizdevumu sniegtu par 800 000 eiro procentu maksājumu, kas būtu jāmaksā, ja izmanto pilnu astoņu gadu aizdevuma laiku.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija liecina, ka pretendentiem aizdevuma procentu priekšlikumi jāiesniedz līdz šī gada 16.oktobrim.

Kā ziņots, atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekotājs SIA «Getliņi EKO» šogad plāno sakārtot teritoriju, lai nākamgad, ja viss noritēs atbilstoši plānam, varētu sākt celt biomasas pārstrādes rūpnīcu.

«Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns atgādināja, ka «Getliņi EKO» līdz 2020.gadam savā teritorijā plāno uzcelt biomasas pārstrādes rūpnīcu ar apmēram 100 000-130 000 tonnu bioloģiskā materiāla pārstrādes jaudu gadā. «Pašlaik norit teritorijas sakārtošanas un sagatavošanas darbi saistībā ar rūpnīcas celtniecību. Esam spiesti veco atkritumu kalnu rakt nost, pārstrādāt šos atkritumus un atbrīvot vietu,» sacīja Stirāns, norādot, ka tas ir šā gada darbs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Getliņi EKO decembrī atvērs veikalu, kur tirgos jauno tomātu ražu; nākotnē neizslēdz arī garneļu audzēšanu

Tā DB pastāstīja Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns. Gājām soli pa solim, par tomātu audzēšanu saka I. Stirāns. Sākotnēji Getliņos bija maza siltumnīca, bet tagad apjomi ir palielināti. Jau ziņots, ka Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecībā tika investēti 3,55 milj. eiro, tādējādi tomātu sezonas laikā mēnesī ir iespējams novākt 50–60 t dārzeņu. Protams, tomātu audzēšanas projekts nav atmaksājies, taču tas ir pareizs virziens, norādīja I. Stirāns. Vienīgās bažas viņam ir par to, kas Krievijas sankciju dēļ dārzeņu tirgū notiks 2015. gadā. Tas, kas mums liek būt cerīgiem, ir apstāklis, ka audzējam dārgo tomātu sortimentu, neslēpa I. Stirāns. Turklāt uzņēmums ir no retajiem, kas tomātus audzē arī ziemā, viņš piebilda. 1. decembrī sāksies jaunā tomātu sezona, un no tā laika visi iedzīvotāji tomātus varēs nopirkt Getliņos, Stopiņu novadā. Veikalam vieta tiks iedalīta pie siltumnīcas. To, cik maksās dārzeņi, noteiks izsole, jo tomāts ir pašvaldības īpašums. Tomātiem būs neliels uzcenojums, lai samaksātu pārdevējam. Mums ir svarīgi, lai neviens kilograms tomātu netiktu izmests ārā, tādējādi cena būs zemāka kā tirdzniecības vietās, tomēr tā būs lielāka nekā vairumtirgotājiem, iemeslus veikala atvēršanai atklāj I. Stirāns. Vairumā tomātus veikalā nevarēs nopirkt. Eksporta plāni esošās politiskās situācijas dēļ ir apturēti. Šobrīd eksportēt varam vienīgi savas zināšanas un pieredzi, ko varētu pārņemt Zagreba, un viena tuva valsts kaimiņos, stāstīja I. Stirāns.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien atbalstīja poligona "Getliņi" teritorijas attīstīšanu, veicot poligona teritorijas paplašināšanu.

Paplašināšana plānota, SIA "Getliņi eko" iegādājoties papildu teritorijas poligona "Getliņi" tiešā tuvumā.

Kā norādīts pētījums par "Getliņi eko" attīstības perspektīvām saistībā ar ierobežoto poligona "Getliņi" teritoriju, pēdējo gadu laikā poligonā ir pieņemta gandrīz puse no visā Latvijas teritorijā sadzīves atkritumu poligonos pieņemtā atkritumu apjoma.

Paredzamais poligona "Getliņi" atlikušais darbības laiks ar pašlaik izbūvēto un būvniecībā esošo infrastruktūru, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, paredzamās iedzīvotāju skaita izmaiņas un norādīto faktoru korelāciju ar atkritumu apjomu valstī, ir 6-7 gadi.

Kā atzīts pētījumā, lai gan aprites ekonomikas politika esot vērsta uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma ievērojamu samazinājumu, tomēr šīs politikas ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks liek meklēt attīstības perspektīvas termiņā līdz septiņiem gadiem.

Pēc Konkurences padomes (KP) lēmuma par pagaidu noregulējuma noteikšanu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas lietā ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina, sacīja Rīgas pašvaldības jaunā atkritumu apsaimniekotāja AS «Tīrīga» valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš norādīja, ka «Tīrīga» ir iepazinusies ar KP sēdes protokolu, ar kuru uzlikts pienākums Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA «Getliņi EKO» apturēt koncesijas līguma izpildi daļā, kas skar nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā arī veikt citus pasākumus.

Ņemot vērā, ka KP lēmumā norādītie uzdevumi ir noteikti Rīgas pilsētas pašvaldībai un «Getliņi EKO», «Tīrīga» gaida no Rīgas domes informāciju par tālākajām darbībām koncesijas līguma ietvaros.

«Ir izveidojusies absurda situācija, kas steidzami jārisina. Ir noteikts pienākums Rīgas domei apturēt koncesijas līgumu sadaļā, kas skar tikai atkritumu izvešanu, kas rada neizpratni, kā rīkoties. Līguma sadaļa, kas skar investīcijas un sabiedrības informēšanu, nav apturēta,» norādīja Levics.

Atkritumu poligona "Getliņi" pārvaldītājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 48,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,8% mazāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 2,1% - līdz 2,751 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Tostarp no atkritumu poligona darbības "Getliņi eko" pagājušajā gadā guva ieņēmumus 44,012 miljonu eiro apmērā, kamēr kompānijas ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 3,341 miljons eiro, bet no elektroenerģijas ražošanas - 1,478 miljoni eiro. Tajā pašā laikā no citu viengadīgo kultūru realizācijas kompānija pērn guva ieņēmumus 5533 eiro apmērā, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 74 829 eiro apmērā.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn turpināja kristies "Getliņi eko" pieņemto sadzīves un ražošanas atkritumu apmērs, kas liecina par pieaugumu atkritumu šķirošanā, kā arī ekonomikas lejupslīdi augstās inflācijas laikā.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka "Getliņi eko" pagājušajā gadā saražoja apmēram 25,88 gigavatstundas elektroenerģijas, kas lielākoties pārdota brīvajā tirgū.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" jaunajā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā lielākais pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokli (DRN), pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētajā uzklausīšanas sanāksmē norādīja kompānijas pārstāvji.

Esošajā "Getliņi eko" tarifā DRN izmaksā 24,89 eiro par tonnu, savukārt plānotajā šīs pozīcijas izmaksas pieaug līdz 46,07 eiro, kas ir par 85,1% vairāk. Tāpat ievērojams pieaugums plānots arī saimnieciskās darbības izmaksās, par kurām turpmāk varētu būt jāmaksā 42,93 eiro par tonnu, kas ir par 74,4% vairāk.

Vienlaikus pieaugums plānots arī nodokļu, tai skaitā nākotnes DRN, pozīcijā, kur uzņēmums noteicis cenu 12,5 eiro par tonnu, kas ir par 12,49 eiro par tonnu vairāk nekā līdz šim. Personāla izmaksas pieaugs par 57,2% - līdz 13,05 eiro par tonnu, pamatlīdzekļu nolietojuma pozīcija pieaugs par 66,2% - līdz 11,22 eiro par tonnu, rentabilitātes pozīcija pieaugs par 93,4% - līdz 5,28 eiro par tonnu, bet kredītu procentu izmaksas pieaugs līdz 0,71 eiro par tonnu, kas ir par 36,5% vairāk.

Ar mērķi iepazīt un pārņemt Rīgas atkritumu pārstrādes un apsaimniekošanas modeli, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Getliņi EKO no 27. marta viesosies Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas domes un uzņēmēju delegācija, informē kompānijas pārstāvji.

Zagrebas delegācijas darba mērķis ir iepazīties ar Getliņi EKO izveidoto atkritumu apsaimniekošanas centru un lemt par tā piemērotību Zagrebas pilsētai.

Getliņi EKO vadības komanda dalīsies pieredzē par atkritumu apsaimniekošanas poligona izveidi, tā vēsturisko attīstību un ikdienas darba niansēm, kā arī iepazīstinās ar ekoloģiski saderīgu darbības virzienu attīstīšanas iespējām un ieviešanas pieredzi.

«Getliņi EKO izveidotais atkritumu apsaimniekošanas modelis, kas nākotnē paredz atkritumu pārstrādes centra izveidi, ir ideāli piemērojams līdzīga izmēra pilsētām kā Rīga. Uzskatu, ka mūsu pārbaudītā un dokumentētā pieredze var kļūt par eksporta un atpazīstamības preci ārpus Latvijas robežām un, iespējams, Zagreba var kļūt par pirmo piemēru,» stāsta Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

SIA Getliņi Eko jāizvērtē, vai saimnieciski izdevīgāk nebūtu tomātu un gurķu siltumnīcas nodot privātā apsaimniekošanā

Konkurences padome (KP), izvērtējot tai pieejamo informāciju, ir vērsusi SIA Getliņi Eko un Rīgas domes uzmanību uz to, ka siltumnīcu apsaimniekošanas tiesības piemērotāk būtu piešķirt privātajiem uzņēmumiem, piemēram, rīkojot siltumnīcu nomas tiesību izsoli. KP jau pērn saņēma iesniegumu par dārzeņu audzēšanu SIA Getliņi Eko siltumnīcās, kurā tika vērsta KP uzmanība uz pašvaldības iesaisti dārzeņu audzēšanas tirgū, kas var negatīvi ietekmēt konkurenci. Savukārt SIA Getliņi Eko vadītājs Imants Stirāns intervijā DB apstiprināja, ka patiesi KP ir šāds iesniegums, jo uzņēmums kropļojot tirgu. Tomēr viņš kategoriski norāda, ka tas nav iespējams, jo, piemēram, Getliņi Eko tomātu cena veikalos ir krietni augstāka nekā citu audzētāju tomātiem.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs SIA "Getliņi eko" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 50,833 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 63,8% vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas peļņa palielinājās par vairāk nekā deviņām reizēm un bija 2,718 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp pērn "Getliņi eko" ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 45,161 miljonu eiro, kas ir par 71,3% vairāk nekā 2021.gadā, ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas palielinājās par 30,2% un bija 2,855 miljoni eiro, savukārt ieņēmumi no dārzeņu realizācijas bija 2,762 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 14,8%. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no citu viengadīgo kultūru realizācijas pērn veidoja 9305 eiro, bet no otrreizējo izejvielu realizācijas - 46 319 eiro.

"Getliņi eko" finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums sāka bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksa pastāvīgu apsaimniekošanu un uzturēšanu, kas paredz pakāpenisku jaudas kāpināšanu, plānojot sasniegt tās maksimumu 2025.gadā, kad ir paredzēts pārstrādāt 125 000 tonnu bioloģisko atkritumu gadā, saražojot līdz 100 000 tonnu komposta.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Uzņēmums Getliņi EKO ir novācis pirmo šīs sezonas oranžo tomātu ražu. Otro gadu pēc kārtas Latvijā audzēto tomātu jaunā raža pie pircējiem nonāks īsi pirms Ziemassvētkiem.

Šosezon Getliņi EKO tirgo oranžo tomātu šķirni Beorange. Neliela daļa pirmo tomātu tirdzniecībā jau esot nonākuši, bet pilns ražas apjoms pie pircējiem aizceļos nākamnedēļ. Tos tirgos Sky, RIMI, Prisma, Maxima, kā arī Stockmann un MC2.

Getliņu tomātu sezona turpināsies līdz 2014. gada augusta beigām. Ražas apjoms būs vidēji 4,5 tonnas nedēļā.

2014. gada pavasara beigās ražu papildinās Getliņi EKO otrās, divtik lielās siltumnīcas tomātu raža.

«Getliņu tomātus pircēji ir iecienījuši, iepriekšējās sezonās mēs pat nespējām nodrošināt to tomātu apjomu, kuru pircēji būtu gatavi pirkt. Tāpēc šobrīd ceļam jauno siltumnīcu, kas ļaus ne vien palielināt piedāvājumu, bet arī nodrošināt citas tomātu šķirnes,» skaidro Imants Stirāns, Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunu SIA Getliņi EKO sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu.

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā Getliņi būs 15,54 eiro par tonnu, kas ir par 13% lielāks nekā spēkā esošais tarifs bez dabas resursu nodokļa (DRN).

Apstiprinātajā tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un DRN. Jaunais tarifs attiecas uz tiem komersantiem un individuālajiem atkritumu piegādātājiem, kas nodod sadzīves atkritumus apglabāšanai poligonā Getliņi.

Pirms tarifa apstiprināšanas Regulators izvērtēja SIA Getliņi EKO iesniegto informāciju un tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatotību. Sākotnēji komersanta iesniegtais tarifa projekts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai poligonā Getliņi paredzēja 18,87 eiro par tonnu. Izskatīšanas procesā tika precizētas tarifu veidojošās izmaksas, pārstrādāts izdevumu un ieņēmumu attiecināšanas modelis, kā rezultātā tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, samazinājās par 3,33 eiro par tonnu.

Atkritumu apsaimniekošanas poligona Getliņi apsaimniekotājs SIA Getliņi EKO šodien svin spāru svētkus otrajai siltumnīcai. Nepilnus 8000 kvadrātmetru lielās siltumnīcas izveidošanā ir ieguldīti 2,5 miljoni lati.

No tiem SEB bankas piešķirtais līdzfinansējums sasniedz gandrīz 70%.

SIA Getliņi EKO jaunās siltumnīcas būvniecību uzsāka 2013. gada vasarā, un visus būvniecības darbus ir plānots pabeigt 2014. gada februārī. Tās platība būs divreiz lielāka nekā jau esošajai siltumnīcai. Saskaņā ar projektu kopējā siltumnīcas bloka platība būs 11 448 m2, no kuriem lielāko daļu - 10 512 m2 - aizņems augi.

Tūlīt pēc būvdarbu noslēgšanas jaunajā siltumnīcā tiks stādīti tomāti.

«Jaunajā siltumnīcā pirmajā, nepilnajā sezonā esam nolēmuši izmēģināt jaunas tomātu šķirnes. Līdzās Getliņu lielaugļu oranžajiem tomātiem, mēs stādīsim arī aveņu jeb rozā lielaugļu tomātu šķirni, oranžos ķekaru tomātus un speciālo tomātu šķirni. Pieprasījums Latvijas tirgū pēc Getliņu tomātiem ir liels,» apgalvoja Imants Stirāns, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" no nākamā gada par apmēram 90% iecerējis palielināt sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas, izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastus, Olaines, Salaspils, Saulkrastu novadiem un daļas Bauskas novada administratīvo teritoriju - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes un Vecsaules pagastiem.

"Getliņi eko" septembra sākumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegusi vērtēšanai tarifu projektu. Tas aprēķināts pie dažādām dabas resursa nodokļa likmēm. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam dabas resursu nodokļu likme, kas tiek piemērota poligonā apglabātajam atkritumu daudzumam, šogad ir 65 eiro par tonnu, 2022.gadā - 80 eiro par tonnu, bet no 2023.gada - 95 eiro par tonnu.

Aizvadītajā gadā SIA Getliņi Eko aktīvi strādājis pie ieņēmumu palielināšanas gan atkritumu pieņemšanas, gan enerģētikas jomās, liecina Lursoft dati.

Kā norāda uzņēmums, pārskata gadā tā neto apgrozījums no pamatdarbības palielinājies par 3%, savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas samazinājušies par 3%, jo veiktas izmaiņas attiecīgajā likumdošanā un valsts atbalsta aprēķinā elektrības cenu formulā. SIA Getliņi Eko saražojis 15,187 tūkstošus kubikmetru biogāzes un 34,863 tūkst.kWh elektrības, kuras lielākā daļa realizēta VAS Latvenergo. SIA Getliņi Eko vadība skaidro, ka pēc saražotā apjoma 2014.gads uzņēmumam bijis viens no veiksmīgākajiem biogāzes savākšanas un elektroenerģijas ražošanas ziņā.

Uzņēmuma ieņēmumus no dārzeņa audzēšanas pagājušajā gadā veidojuši 789,055 tūkstošus eiro, kas ir par 83% vairāk nekā pirms gada.

«Tomātiem ar atkritumiem nav absolūti nekāda sakara. Pilnīgi. Siltumnīcā pa slēgtām caurulēm nonāk siltums no energobloka. Viss pārējais ir tomātu audzēšana kā tāda, kas nekādi nav saistīta ar atkritumiem,» Db.lv uzsvēra Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns.

Viņš atzīst, ka pašā sākumā, pirms vēl pirmie Getliņu tomāti nonāca pie patērētājiem, pircējiem bija zināmas bažas, ka tomāti auguši Getliņos, kuru vārds iepriekš saistīts tikai ar atkritumu poligonu, taču tagad viss izvērties gluži otrādi. «Tagad cilvēki sūdzas, ka Getliņu tomātus nav kur nopirkt un ka to ir par maz,» norāda A. Pēkšēns. Viņš uzsver – tas, ka siltumenerģija tomātu siltumnīcai nāk no atkritumu pārstrādes nekādi neietekmē tomātu augšanu. «Cilvēkiem ir arī stereotips, ka uz Getliņiem jādodas kārtīgos zābakos, citādi te varēs noslīgt mēslos, taču realitāte ir nedaudz citādāka,» smaida uzņēmuma tehniskais direktors, izrādot Getliņi Eko teritoriju.

Rīgas domes ārkārtas sēdē tika nolemts izlīgt ar Konkurences padomi "Tīrīgas" jautājumā un samaksāt pusmiljona eiro sodu.

Tika sagatavots izlīgums Rīgas domes, SIA "Getliņi EKO" un Konkurences padomes (KP) strīdā par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, paredzot Rīgas domei samaksāt sodu pusmiljona eiro apmēra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē.

Domes sēdē Rīgas domes priekšsēdētājs tika pilnvarots parakstīt izlīgumu starp KP, Rīgas domi un SIA "Getliņi EKO" par 2019.gadā sākto tiesvedību par atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.

Vienošanās tikšot ņemts vērā gan tas, ka KP savos lēmumos ir norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā pilsētā, gan tas, ka pašreizējie Rīgas domes deputāti piekrīt KP redzējumam, kā šajā jomā ir nepieciešams rīkoties, lai tiktu pilnvērtīgāk ievērotas konkurences tiesības, kā arī iespējamās tiesvedības ilgums un izmaksas.

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājam SIA "Getliņi eko" slēgt līgumu iepirkumā par sociālo kampaņu bioloģisko atkritumu jomā, liecina IUB tīmekļvietnē publiskotā informācija.

Sūdzību par konkursa nosacījumiem iesniedza SIA "Alpha Baltic Media", konkursa rīkotājiem pārmetot nepilnības vērtēšanas kritērijos, tostarp "Rimi Latvia" lomu konkursa iznākumā.

Izskatot sūdzību, IUB aizliedzis "Getliņi eko" turpināt konkursu, kā arī uzdevis atcelt nolikumā minēto prasību saņemt "Rimi Latvia" atzinumu pretendentiem un veikt grozījumus konkursa nolikumā.

IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā liecina, ka konkursu "Sociālā kampaņa "BIO atkritumu dalīta vākšana sadarbībā ar mazumtirdzniecības lielveikaliem, atkritumu apsaimniekotājiem u.c."" "Getliņi eko" izsludināja 2024.gada 23.februārī ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro apmērā.