Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējs SIA «Baltcom» 11.martā reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas gan vairākas preču zīmes, gan SIA «Baltcom» meitas uzņēmuma SIA «B-Com Holding» pamatkapitāla daļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar vienu no komercķīlām uzņēmums par labu AS «SEB banka» ieķīlājis 17 preču zīmes, starp kurām ir preču zīmes «baltcom», «Baltkom», «izzi», «es esmu IZZI», «IZZI Prime», «baltcom SMART ENERGY» un «GG NET». Savukārt ar otru komercķīlu par labu AS «SEB banka» ieķīlātas 2 702 800 SIA «B-Com Holding» kapitāldaļas, kuru īpašnieks ir SIA «Baltcom".

Abām jaunreģistrētajām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 34,2 miljoni eiro, un komercķīlas nodrošina prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Arī paša SIA «Baltcom» kapitāla daļas ieķīlātas. 11.martā uzņēmuma vienīgais īpašnieks - Luksemburgā reģistrētā kompānija «RPAX ONE S.A.» reģistrējusi komercķīlu, ar kuru ieķīlātas visas «RPAX ONE S.A.» piederošās 33 010 899 SIA «Baltcom» pamatkapitāla daļas. Arī šīs komercķīlas ņēmējs ir AS «SEB banka», tās nodrošinātā prasījuma summa - 34,2 miljoni eiro.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom, kas saviem klientiem piedāvā gan interneta, gan televīzijas pakalpojumus, ir neizpratnē par PTAC lēmumu liegt uzņēmumam reklāmas materiālos atsaukties uz Baltcom saņemto Speedtest apbalvojumu kā ātrākajam interneta pakalpojumu sniedzējam Latvijā, liecina šodien izplatīts uzņēmuma paziņojums.

Baltcom apzinoties, ka interneta ātrumu var mērīt un definēt dažādos veidos, izmantojot arī citas metodoloģijas. «Tomēr Speedtest.net ir starptautiski atzīts pasaulē vadošais interneta ātruma mērījumu rīks, kurš izmanto Ookla izstrādāto tehnoloģiju, kuru oficiāli atzīst un izmanto virkne pasaules valstu un starptautisku organizāciju, piemēram, Eiropas Elektronisko komunikāciju regulators (BEREC) un sabiedrisko pakalpojumu regulatori Kanādā, Singapūrā, Itālijā, Portugālē, Īrijā, Dānijā un citviet. Mērījumus veic paši lietotāji un rīku visā pasaulē izmanto vairāk nekā 3000 serveru, nodrošinot mērījumu precizitāti neatkarīgi no lietotāja atrašanās vietas,» skaidrots Baltcom paziņojumā.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Baltcom vienīgais īpašnieks, Luksemburgā reģistrētā kompānija RPAX One S.A. palielinājusi uzņēmuma pamatkapitālu par 1,2 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma pamatkapitāls bija 31 610 899 eiro, taču tagad tas ir 32 810 899 eiro. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.decembrī.

Uzņēmuma izziņa Lursoft liecina, ka šogad šis ir jau otrais SIA Baltcom pamatkapitāla palielinājums. Iepriekš SIA Baltcom pamatkapitāls palielināts par 800 tūkstošiem eiro šī gada 30.oktobrī un 6.novembrī attiecīgās izmaiņas tika ierakstītas komercreģistrā.

SIA Baltcom dibināta 1991.gadā, un tā piedāvā interneta, televīzijas, telefonijas, kā arī elektrības tirdzniecības pakalpojumus.

2017.gadā SIA Baltcom apgrozījums bija 17,021 miljons eiro, taču uzņēmums strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 3,701 miljonu eiro; uzņēmums tajā gadā nodarbināja 290 darbiniekus.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

«Kopš aizgāju no telekomunikāciju operatora Baltcom, uzņēmums nav īpaši progresējis,» intervijā atzina uzņēmuma bijušais valdes un padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.

«Godīgi sakot, tāpēc aizgāju, ka zināmā mērā paredzēju, kas telekomunikācijās notiks,» atzina Šmidre. «Tā ir globalizācija, tā ir ļoti nopietna konkurence un, protams, pilnīgi nekāda attieksme no mūsu valsts institūcijām par to, kas uz vietas attīstās.»

«Tad, kad aizgāja līdz tam, ka valdība pieņēma lēmumu neatļaut pāriet uz jauno standartu, ar to man bija pietiekami,» piebilda uzņēmējs.

Viņš arī atklāja, ka īpaši neinteresējas, kas notiek Baltcom. «Tādā situācijā tā kompānija arī palika ar klasisko kabeļu tīklu. Kā strādāja, tā strādā, kas bijis pirms daudziem gadiem, tas ir arī tagad,» sacīja Šmidre. «Nedzirdu, ka būtu kādi lieli izrāvieni. Man gribētos redzēt straujāku attīstību.»

Augustā spēkā stājušās izmaiņas AS Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifos ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) nepārdomāts brāķis, aģentūra LETA pauda SIA Baltcom valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns.

«Lielu skaitu Latvijas uzņēmumu aizvadītajā mēnesī sagaidījis vairāk nekā nepatīkams pārsteigums. Nosakot jaunu tarifu struktūru, būtiski pieauguši elektrības rēķini. Lai gan Sadales tīkla mērķis bijis saprotams, tā izpildījums liecina par nepārdomātību un sasteigtību,» uzsvēra Buasēns.

Pēc viņa teiktā, Sadales tīkls, 8,5 reizes palielinot fiksēto likmi par pieslēgumu, plānojis sekmēt sistēmas efektīvāku izmantošanu un dot stimulu sistēmas lietotājiem precīzāk pieprasīt tiem nepieciešamo pieslēguma kapacitāti.

«Telekomunikāciju, lauksaimniecības un virknei citu nozaru uzņēmumu, kam tehnoloģiski nepieciešami daudzi pieslēguma punkti, tas nozīmējis ievērojamu un nepamatotu elektrības izmaksu sadārdzinājumu, kas neadresē izmaiņās izvirzīto mērķi - uzņēmumi jau pašlaik pieslēgumu jaudas izmanto efektīvi. Piemēram, Baltcom šo izmaiņu rezultātā elektrības izmaksas ir pieaugušas par vairāk nekā 30%. Gan SPRK, gan Sadales tīkls izprot pašreizējo situāciju, taču izmaiņas neplāno veikt,» klāstīja uzņēmuma vadītājs.

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Telekomunikāciju uzņēmums «Baltcom» ieguldījis 6,87 miljonus eiro infrastruktūras uzlabošanā. Par šo summu četru gadu laikā modernizēti agregācijas un interneta tīkli, palielināta tīkla kapacitāte un nodrošināts lejupielādes ātrums līdz gigabaitam sekundē.

«5G laikmetā cīņa par labākā interneta piedāvājumu ir ļoti sīva. Tādēļ pirms laika pieņēmām biznesa lēmumu arvien uzlabot pakalpojumu esošajiem klientiem – ja internets ir stabils un ātrs, nevienam nerodas vēlme meklēt citu piegādātāju,» komentē «Baltcom» izpilddirektors un valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka, uzsākot modernizāciju, identificētas galvenās problēmas – tīkla kapacitātes trūkums un rūteri ar nepietiekamu jaudu. «Neatkarīgi no pārklājuma, izšķirīgi svarīga ir infrastruktūra, lai patērētājs saņemtu to jaudas apjomu, kas tiek minēts reklāmās. Ja pārklājums ir kvalitatīvs, bet izmantotā rūtera jauda nav pietiekama, lietotājs nevarēs pilnvērtīgi izmantot interneta pieslēgumu,» skaidro D. Ņikitins.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom turpmāk piedāvās ne tikai telekomunikāciju pakalpojumus, bet arī iespēju uzreiz iegādāties elektrotehniku, tajā skaitā arī uz nomaksu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Interesenti varēs iegādāties elektrotehniku no «Baltcom», izmantojot bezprocentu līzinga finansējumu no SIA «Inbank Līzings». Tehnikas piedāvājums būs pieejams esošajiem klientiem, kā arī jauni abonenti to varēs iegadāties kopā ar televīzijas vai interneta pakalpojumiem.

«Viena no mūsdienu telekomunikāciju aktuālākajām tendencēm ir iespēja visus sev svarīgos jautājums risināt vienuviet. Patērētājiem tas nozīmē ne vien pieslēgt internetu vai televīziju, bet attiecīgi uzreiz iegādāties arī datoru un televizoru,» komentē «Baltcom» valdes priekšsēdētājs Nikolā Buasēns (Nicolas Boissin).

Tehnikas piedāvājumā, kurš mainīsies ik mēnesi, būs TV un portatīvo datoru modeļi no budžeta, vidējās un augstākās klases ierīču segmentiem.

Lattelecom grupas ieņēmumi šī gada deviņos mēnešos pieauguši par 3% jeb 3,9 miljoniem eiro, sasniedzot 142,6 miljonus, informē uzņēmumā.

Trešais ceturksnis uzrādījis pozitīvu tendenci televīzijas pakalpojumu jomā, kas augusi par 6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tostarp ir divkāršots Lattelecom interneta televīzijas lietotāju skaits, pateicoties Shortcut aplikācijas ieviešanai šī gada jūlijā.

Palielinājies arī datu centru biznesa ieņēmumi, 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos pieaugot par 23%. Izvēršot datu centru pakalpojumu eksportu, 13. oktobrī Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību Ukrainas tirgū. Turpmāk Ukrtelekom vietējiem uzņēmumiem nodrošinās iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru (IaaS) vienā no aizsargātākajiem datu centriem Ziemeļeiropā Dattum.

Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Mājsaimniecību elektrības tirgus dalībniekiem grūtības atrast konkurences sviras, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Mājsaimniecību elektrības tirgus, tāpat kā daudzas citas nozares Latvijā saskaras ar demogrāfijas izaicinājumiem, gada laikā ir samazinājies apkalpoto mājsaimniecību skaits par diviem tūkstošiem jeb 0,2% (no 812 tūkstošiem mājsaimniecību 2015. gada beigās līdz 810 tūkstošiem 2016. gada beigās), savukārt vienlaikus ir pieaudzis šo mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas apjoms – par 5% (2016. gadā – 1 687 GWh; 2015. gadā – 1 605 GWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apkopotā informācija.

Tirgus dalībnieku pozīcijas ir palikušas praktiski nemainīgas, runa iet tikai par desmitdaļu jeb viena cipara aiz komata izmaiņām. Neapstrīdamajam tirgus līderim Latvenergo pieder 98,60% tirgus pēc lietotāju skaita un 98,66% pēc realizācijas daudzuma. Šeit jāatzīmē atsevišķs gadījums – gandrīz pieci tūkstoši mājsaimniecību elektrību iepērk pie Latvijas dzelzceļa, kas ir sadales operators ar tirdzniecības iespējām. Šīs mājsaimniecības atrodas Latvijas dzelzceļa darbības zonās. Atvērtajā mājsaimniecību elektrības tirgū lielākie privātie uzņēmumi ir Baltcom un 220 enerģija. Baltcom ir gandrīz četri tūkstoši elektrības klientu, kamēr 220 enerģija – nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem, savukārt pēc realizētās elektrības apjoma 220 enerģija ir apsteigusi Baltcom tieši pēdējā gada laikā. Pārējiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas rēķināmas tikai simtdaļās, kas absolūtos skaitļos ir apmēram 100 - 200 vai pat mazāk mājsaimniecību.

Lattelecom maina nosaukumu un koncentrēsies uz tehnoloģiskiem risinājumiem un izklaidi

Pēc valsts neatkarības atjaunošanas teju katrai Latvijas ģimenei telefonsakarus, interneta pieslēgumu vai televīzijas pakalpojumu nodrošināja uzņēmums Lattelecom. Tagad tas pāršķir jaunu lappusi – uzņēmums izaudzis ārpus telekomunikāciju jomas, un no 1.aprīļa tas būs zināms ar citu nosaukumu – SIA Tet. Pāreja uz jauno identitāti notiks pakāpeniski, tam vajadzētu atvieglot pierašanu pie trīsburtu vārda.

Vispirms jaunais nosaukums un zīmols ienāks uzņēmuma saziņā, ierastajos publiskajos Wi-Fi tīklos un veikalu noformējumā. Bezmaksas interneta tīkls tiks pārsaukts jau 2. aprīlī, un gandrīz 4600 vietās Latvijā atrodamie Wi-Fi piekļuves punkti turpmāk sauksies Tet-free, Tet-skola un Tet_plus. Tos lietojot pirmo reizi, ierīcē būs jānomaina tīkls un līdzšinējā Lattelecom_plus lietotājiem no jauna jāievada parole.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.