FKTK vadībā kopā ar
sadarbības partneriem kopš 2014. gada tiek īstenota Finanšu
pratības stratēģija, kuras mērķis ir veicināt finanšu
plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju, finanšu
pakalpojumu vides integritāti un sabiedrības finansiālo ilgtspēju
un attīstību.
FKTK priekšsēdētāja
Santa Purgaile analizē rezultātus:
"Aplūkojot 2019. gada datus, redzams, ka mērķu sasniegšanas
indikatori rāda vēlamo virzību, tomēr jāturpina veicināt
iedzīvotāju uzkrājumu un drošības spilvena veidošana, lai
palielinātu mājsaimniecību izturību krīzēs. Covid-19 negaidītā
atnākšana spilgti parāda finanšu pratības nozīmi. Šobrīd
īpaši svarīgi pieņemt pārdomātus lēmumus par savām finansēm,
salīdzināt pakalpojumus, neiekrist krāpnieku slazdos un meklēt
profesionāļu palīdzību, ja nepieciešams."
S. Purgaile skaidro, ka
pēdējo gadu laikā mājsaimniecību finanšu labsajūta ir būtiski
uzlabojusies. Noguldījumi stabili pieaug jau vairākus gadus pēc
kārtas. Palielinoties ienākumiem, nedaudz mazinājies to
mājsaimniecību īpatsvars, kas pastāvīgi plāno savu budžetu.
Vienlaikus paaugstinājies mājsaimniecību īpatsvars, kas daļu
ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem. Vēl būtiskāk pieaudzis
mājsaimniecību kopējo uzkrājumu apmērs, ko galvenokārt noteica
pensiju sistēmas 2. līmeņa iemaksas un labie darbības rezultāti
2019. gadā.
Raksti par tēmu
Arī pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto personu skaits pieaudzis par gandrīz 21 tūkstoti, un iemaksu apmērs 2019. gadā palielinājies par teju septiņiem miljoniem.
Samazinājies mājsaimniecību problemātisko
kredītu, kas kavēti ilgāk par 90 dienām, skaits un apmērs, tāpat
arī nebanku kavēto kredītu skaits un apmērs. Uzlabojusies
sabiedrības finansiālā ilgtspēja un attīstība, par ko liecina
mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecība, kā arī
kopējais iekšzemes klientu noguldījumu atlikums komercbankās, kas
2019. gadā palielinājies par vienu miljardu eiro.
Secinājumi izdarīti par laika posmu līdz 2020. gada sākumam, tāpēc nav iekļauta Covid-19 radītās krīzes ietekme uz finanšu pratību un tās rādītājiem.
