Lombarda industrijai ir daudzu gadsimtu sena vēsture, tā ir konsekventi attīstījusies, neskatoties uz ekonomikas cikliem un satricinājumiem.

Lai arī salīdzinot ar citām nozarēm laika gaitā lombardi ir piedzīvojuši salīdzinoši mazākas transformācijas, straujā tehnoloģiju attīstība arī tradicionālajam lombardam ir piešķīrusi jaunu attīstības perspektīvu. Runa ir par digitalizāciju, kas lombardam ir devusi iespēju paplašināt darbības spektru. Kāds ir digitālā lombarda pakalpojuma potenciāls un vai tas var kļūt par nozares nākotni Latvijā un citviet pasaulē?

Lombardu segments – pieprasīts un augošs

Kopumā lombarda pakalpojumus katru dienu izmanto miljoniem cilvēku visā pasaulē un tā ir neatņemama ekonomikas attīstības sastāvdaļa. Skandināvijā un Rietumeiropā lombarda pakalpojums jau izsenis ir stabils un pieprasīts finanšu produkts gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, piedāvājot ātru un elastīgu finansējumu pret ķīlu. Arī Latvijā lombardi ir pieprasīti – saskaņā ar PTAC datiem kopējais tirgus apjoms ar katru gadu pieaug, piemēram, 2022. gadā aizdevumu pret kustamas lietas ķīlu kopējais apjoms bija teju 36 miljoni, savukārt 2023. gadā – teju 41 miljons.

Laiku pa laikam valdības līmenī rodas doma stingrāk kontrolēt, pārraudzīt, ietekmēt vienu vai otru nozari. Piemēram, lombardu darbību Latvijā.

Doma jau nav nepareiza, ņemot vērā, ka lombardi faktiski ir kreditēšanas uzņēmumi un teju vienīgā atsķirība ir tā, ka, piemēram, nekustamo īpašumu vietā ķīlā tiek ņemti pulksteņi, mobilie telefoni, datori un pat krūšu palielināšanas pumpītis. Tādējādi ir skaidrs, ka runa ir par uzraugāmu nozari. Tomēr šeit ir jārunā vismaz par pāris nopietnām problēmām.

Pirmkārt, lombardu kontrolēšana šodienas Latvijā vistiešākajā mērā atgādina krīzes gados īstenoto nodokļu ieņēmumu plānošanu. Proti, tika uzskatīts, ka, ieviešot, piemēram, tā dēvēto dienesta auto nodokli, noteikti tiks iegūta summa, kas ir atbilstoša valstī esošajām darba automašīnām. Bet nekā! Izrādījās, ka ekseļtabulas aprēķini un reālā dzīve ir divas pilnīgi dažādas lietas. Arī, pastiprinot prasības un dažādus maksājumus lombardiem, reāli notiek vēršanās pret uzņēmumiem, kuri pilnīgi legāli ir pozicionējuši sevi kā lombardi, nevis attiecīgās darbības veic pa kluso, maskējoties, piemēram, par antikvariātiem un vēl šo to. Tēlaini sakot, runa ir par melna kaķa meklēšanu izgaismotā istabā, jo līšana tumšā pagrabā ir pārāk bailīga. Nav jau vairs noslēpums, ka policijas darbiniekiem bieži vien nav nepieciešamo prasmju, lai atšķirtu, piemēram, vienkāršus preču uzpircējus no nelegāla lombarda.

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija pieprasa Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) apturēt vēl viena nelegālā kredītdevēja darbību, kurš kreditēšanas pakalpojumus no ārvalstīm sniedz interneta vietnē www.creditday.eu. Informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas komunikācijas konsultante Elīna Dobulāne.

Asociācija atkārtoti prasa, lai PTAC nekavējoties īstenotu sabiedrības informēšanas pasākumus par nelegālajiem kredītdevējiem.

«Saņemto informāciju par nelegālajiem kredītdevējiem vērtējam kā satraucošu signālu nelegālā tirgus ienākšanai Latvijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētāju interesēm,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Asociācija pauž satraukumu par PTAC vieglprātīgo izturēšanos attiecīgā jautājuma risināšanā.

Asociācija uzskata - ja PTAC nav resursu vai instrumentu, lai cīnītos ar nelegālo tirgu, tad nekavējoties tas ir jārisina politiskā līmenī. «Ir jau, protams, viegli legālajam biznesam uzlikt neadekvātu regulējumu, bet jāatceras, ka jebkura valsts iejaukšanās tirgus ekonomikā rada blakus efektus. Un viens no tiem ir nelegālais tirgus. Lombardi tam ir labs piemērs – šobrīd Latvijā strādā vismaz 24 nelegālie lombardi, ar kuriem valsts netiek galā. Ierobežot pakalpojumu sniegšanu internetā būs vēl grūtāk,» norāda B. Fromane, atgādinot, ka nelegālie pakalpojumu sniedzēji nemaksā ne nodokļus, ne pakļaujas normatīvajam regulējumam.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Ar lielākiem sodiem būs jārēķinās komersantiem, kuri bez licences izsniedz kredītus pret kustamas mantas ķīlu. To paredz Saeimā trešajā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.

Pelēkajā zonā strādājoši lombardi Latvijā ir liela problēma. Licences maksa ir tik augsta, ka daudzi labprātāk izvēlas maksāt sodus, intervijā laikrakstam Diena pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Patlaban aktualizēta gan nelegālu ātro kredītu devēju, gan nelegālu lombardu darbības problēma. Rodas iespaids, ka šo nozaru uzņēmumiem nelegāli strādāt Latvijā ir vienkārši, jo atbildīgās institūcijas, arī (PTAC), pret nelegālajiem tirgus dalībniekiem necīnās pārāk intensīvi. Kā jūs to varat komentēt?

Ja runā par distances kredītiem, sauktiem par ātrajiem kredītiem, neredzam nozīmīgu risku, ko radītu nelegāli strādājošie uzņēmumi. To apjoms ir nebūtisks. Savukārt nelicencēti lombardi tiešām ir problēma. Iespējams, lombardiem noteiktā licences maksa ir pārāk augsta, lai lombardus piespiestu strādāt legāli. Turklāt, iespējams, lombardus pelēkajā zonā ir pārāk viegli noslēpt, lai piespiestu darboties legāli.

Enši pilsētā Hubei provincē Ķīnā notikušajā Tea Masters Cup International finālā Andrejs Ivanovs no Latvijas ieguva 1. vietu kategorijā Tējas kompozīcija, 2. vietu Tējas degustācijā un 2. vietu Tējas gatavošanas meistarībā

Kopsummā tas bija augstākais kopējais sasnieguma rādītājs, ko līdz šim kāds dalībnieks šajās sacensībās ir sasniedzis. A. Ivanova kompozīcijas nosaukums Shan Shui (Kalni un upes) – piecu elementu garšas sistēma Wu Xing ar līdzsvaru starp saldu, sāļu, skābu, rūgtu un umami. Tējas kompozīcija, kura uzvarēja, sastāvēja no 2008. gada Menghajas Puerh tējas, kas pasniegta kopā ar mandarīna daiviņu, uz kura bija neliela skaidiņa ingvera un čilli pipara gabaliņš, pārlieta ar medu. Kompozīcijā tika pasniegts arī akmens, kurš bija aromatizēts ar priežu eļļu.

Konkursā piedalījās 29 dalībnieki no 13 valstīm. Dalībnieki sacentās četrās kategorijās – Tējas gatavošanas meistarība, Tējas kompozīcija, Tējas degustācija un Tējas miksoloģija. Uzstāšanos vērtēja starptautiski tiesneši – Deniss Šumakovs no Krievijas, Tony Gebely no ASV, He Jie no Ķīnas, Sharyn Johnston no Austrālijas, Gabriella Lombardi no Itālijas, William Lee no Dienvidorejas.

Šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu līzinga sabiedrību aktīvi samazinājās par 9,2%, liecina Latvijas Bankas (LB) apkopotā informācija par citu finanšu starpnieku rādītājiem.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni aktīvi pieauga par 0,3%.

Citu finanšu starpnieku sektorā dominē līzinga sabiedrības, veidojot 44,8% no sektora kopējiem aktīviem pārskata ceturkšņa beigās, bet otro vietu ieņem ieguldījumu fondi ar 8%.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mazāk nozīmīgas, vērtējot pēc to aktīvu lieluma – aizņem tikai 0,2%. Atlikušo daļu – 47% - veido lombardi un pārējie starpnieki.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 2. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies sešas reizes līdz 960,36 miljoniem latu. Savukārt ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši 33,8 reizes līdz 170 miljoniem latu.

Latvijā strādājošo banku prasības pret uzņēmējiem ir kļuvušas pārāk stingras, un tas kavē ekonomikas attīstību, intervijā Rietumu Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

Iepriekš uzņēmumi varēja ar dažādiem nodrošinājumiem un biznesa plānu sakombinēt iespējami labāko risinājumu, lai iegādātos iekārtas un attīstītu uzņēmumus, taču patlaban pat kārtīgi maksājoši uzņēmumi nespēj kreditēties.

«Pirms gadiem pieciem, sešiem ķīlas vērtība varēja būt arī puse vai nedaudz vairāk no kredīta vērtības, taču, ja uzņēmums sevi bija pierādījis, kredīts attīstības projektiem tika izsniegts,» sacīja Ģ. Kronbergs. «Patlaban, kamēr uzņēmumam nav pozitīvas bilances, ko ieķīlāt, tikmēr neviens tā īpaši neskatās. Šobrīd banku nav, - ir skaisti noformēti lombardi, kas paņem visu ķīlā un pretī iedod naudiņu par to, kas tev jau pieder.»

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja ir akceptējusi SIA «Kalnciema iela» sagatavoto Āgenskalna tirgus teritorijas atjaunošanas projektu, kas paredz tirgū ierīkot arī lasītavu un konferenču zāli.

SIA «Kalnciema iela» pārstāvis Kārlis Dambergs sēdes sākumā pateicās pašvaldībai un visām iesaistītajām institūcijām par darbu, kas jau līdz šim ieguldīts tirgus sakārtošanā. «Kalnciema kvartāla teritorijas sakārtošana mums prasīja 18 gadus un pieļauju, ka ar Āgenskalnu varētu būt līdzīgi, jo līdzās ir spēļu zāles, lombardi, tādēļ palīdzība mums noderēs. Taču man ir pārliecība, ka ar savu uzdevumu mēs tiksim galā un Āgenskalna tirgus būs ne tikai lieliska vieta rīdziniekiem, bet ar to mēs spēsim nest Rīgas vārdu arī ārpus pilsētas robežām,» sacīja Dambergs.

Tirgus atjaunošanas projekta vadītājs Roberts Valdmanis klātesošajiem pastāstīja, ka izstrādātais plāns paredz novērst esošās Āgenskalna tirgus ēkas administratīvās daļas avārijas stāvokli, izstrādāt risinājumus šīs zonas visu stāvu un pagraba pārsegumu rekonstrukcijai, un, ja nepieciešams - nomaiņai, kā arī projekta dokumentāciju sagatavot tā, lai šos darbus varētu veikt un nodot ekspluatācijā neatkarīgi no kopējā apjoma.

66 lati – tik liela summa, atbilstoši CSP aplēsēm, pērn ir pietrūkusi nepieciešamo izdevumu segšanai ik mēnesi uz vienu mājsaimniecības locekli. Protams, šī summa ir vidējais aritmētiskais rādītājs, jo realitātē vienai daļai iedzīvotāju pēc ikdienišķo tēriņu segšanas noteikts līdzekļu apjoms vēl paliek pāri, bet otra daļa grimst mežonīgos parādos.

Jāatzīst, ka šādus datus nevar uzskatīt par pārsteidzošiem, ņemot vērā pēdējā laikā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus. No vienas puses, arvien vairāk pieaug summas apmērs, ko patērētāji kopumā nav samaksājuši, piemēram, par siltumenerģiju. No otras puses, teju uz katra stūra savus pakalpojumus piedāvā dažādi ātro kredītu izsniedzēji un lombardi. Principā atkal jau var teikt, ka mūsu ekonomika lielā mērā turas uz aizlienētas naudas pamatiem. Vienīgi tā dēvētajos treknajos gados ekonomiku pārsvarā sildīja hipotekārie kredīti un līzings dārgu auto iegādei, bet tagad daudzi ņem ātros kredītus vai ieķīlā lombardā savu mobilo telefonu, lai «izvilktu» līdz algai. Arī šajā gadījumā, visticamāk, ir sagaidāms, ka vienā brīdī šis ātrās kreditēšanas burbulis kaut kad plīsīs, tomēr iedzīvotājiem tas lietas būtību nemaina – kā zināms, bankrotējot kreditētājam, aizņēmēja saistības nekur nemēdz pazust. Tiesa, statistikas dati liecina arī par iekšējā patēriņa palielināšanos, taču arī tam ir pāris izskaidrojumu, kuriem ir stipri vien mazs sakars ar optimismu par nacionālās tautsaimniecības attīstību. Pirmkārt, ir palielinājies korporatīvā pieprasījuma apjoms. Var teikt, ka dāsnākas jeb tērēt gribošākas ir personas, kuru maki krīzi tā īsti nav izjutuši. Otrkārt, jāņem vērā, ka izmaksas pēdējā gada laikā ir palielinājušās tieši svarīgākajās pozīcijās. Maksa par energoresursiem ir palielinājusies, pārtikas cenas ir cēlušās, nekustamā īpašuma nodokļa veidā maksājamās summas augušas utt. Tātad «vidējais» latvietis nevis vairāk pērk, bet gan dārgāk maksā, savukārt statistikas datu apkopotāji redz, ka ekonomikā tiek iepludinātas arvien lielākas summas. Vienkārši sakot, ir izveidojušās pamatīgas šķēres starp iedzīvotāju ienākumu un izdevumu pieaugumu. Proti, izdevumi pēdējā gada laikā ir auguši pamatīgāk nekā ienākumi.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena no tām ir iecere rosināt diskusiju par nebanku kreditētāju licencēšanas kārtības maiņu.

Patlaban licences nozares uzņēmumiem tiek izsniegtas uz vienu gadu. Šāda sistēma neļauj nozares uzņēmumiem plānot savu darbību ilgtermiņā un investēt attīstībā, piemēram, datu drošībā, informācijas tehnoloģiju sistēmās, iekšējā kārtībā, skaidro Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Asociācija rosinās pārskatīt esošo sistēmu un mudinās noteikt, ka licence nav terminēta, bet, ja kāds uzņēmums pārkāpj normatīvo aktu prasības, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var lemt par licences atņemšanu. Šāda sistēma šobrīd tiek piemērota arī komercbankām.

Otrs būtisks jautājums, ko asociācija rosinās Ekonomikas ministrijai, ir izveidot vienu datu apmaiņas sistēmu par klientu aktīvajām, bet nekavētajām saistībām. Šāda sistēma būtu jāuztur valstij, un datu apmaiņa ar valsts regulējumu jānosaka kā obligāta prasība visiem tirgus dalībniekiem, uzskata asociācijas vadītāja.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

No 2000. gada beigām līdz 2014. gada 3. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 226,649 miljoniem eiro līdz 1,601 miljardam eiro jeb 7,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 7,154 miljoniem eiro līdz 204 miljoniem eiro jeb 28,6 reizes.

2014. gada 3. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi pieauga salīdzinājumā gan ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 8,5%), gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (par 6,9%). Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 32,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet palielinājās par 23,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet pieauga salīdzinājumā iepriekšējo ceturksni (attiecīgi par 2% un 22,5%).

Kārtējie grozījumi likumos, iespējams, palīdzēs ierobežot un apturēt nelicencēto lombardu darbību, kas ir viena no šīs nozares lielākajām sāpēm.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izsniedzis licences 18 kapitālsabiedrībām, kuras sniedz patērētājiem kreditēšanas pakalpojumus pret kustamas lieta ķīlu. Tomēr Latvijā darbojas aptuveni simt vietu, kur lombardu pakalpojumu tiek sniegti bez licences. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar aizdevuma izsniegšanu pret kustamas mantas ķīlu bez licences, bieži vien maskējas zem citas darbības. Piemēram, kā komisijas vai uzpirkšanas veikali, vai arī norāda, ka glabā dažādas mantas.

Kā DB atzīst Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina lombardu darbību, ir tieši nelegālie lombardi, kas darbojas bez licences. Jāmin, ka bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot šo nozari un ieviest stingrāku regulēju, lai izskaustu nelegālos darboņus, tomēr pagaidām šie centieni, iespējams, pat vairāk «situši» pa legālajiem lombardiem. Arī šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus patērētāju kreditēšanas normatīvā regulējuma pilnveidei, kas nodrošinātu stingrāku ātro kredītu jomas regulējumu un efektīvāku patērētāju interešu aizsardzību. Lai gan vairāk tas attiecas uz ātro kredītu izsniedzējiem, regulējums skars arī lombardus.

No 2000. gada beigām līdz 2012. gada beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,29 miljoniem latu līdz 968,4 miljoniem latu jeb 6,1 reizi, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CSF) sektoru.

CFS sektorā dominē līzinga sabiedrības (46% no CFS kopējiem aktīviem pārskata ceturkšņa beigās), bet otro vietu ieņem ieguldījumu fondi (8%). Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mazāk nozīmīgas, vērtējot pēc to aktīvu lieluma (0,2%). Atlikušo daļu jeb 45,8% veido lombardi un pārējie CFS.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 169,56 miljoniem latu jeb 33,7 reizes. 2012. gada 4. ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi par 0,1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu , bet par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi par 1,5% samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet par 1% pieauga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.

Reaģējot uz Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) publiskiem izteikumiem par to, ka nelegālais tirgus nebanku kreditēšanas nozarē ir nenozīmīgs, SIA ExpressCredit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, vadība ir nosūtījusi PTAC informāciju par 20 nelegālajiem lombardiem un pieprasa nekavējoties apturēt to darbību.

Ar zīmolu Lombards24.lv strādājošā SIA ExpressCredit valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis atzīmē, ka nu jau aptuveni trīs gadus atbildīgās valsts institūcijas – PTAC, Ekonomikas ministrija, Valsts policija, pašvaldības policija - ir informētas par nelegālo lombardu biznesu Latvijā, bet reakcija ir pielīdzināma nullei. «Tāds pats absurds, kā bija ar «spaisa» tirgošanu – visi redz, bet neviens neko nevar vai nevēlas darīt,» saka A. Evertovskis.

Viņš velta asu kritiku PTAC darbam pēdējos mēnešos pauzōt neizpratni - ar ko uzraugošā institūcija nodarbojas? SIA ExpressCredit vadība uzskata, ka nav pieņemams, ka vienīgie PTAC īstenotie pasākumi ir sodi vidēji 280 eiro apmērā, kas nemotivē nelegālos komersantus pārtraukt savu darbību. Turklāt tie piemēroti tikai atsevišķiem nelegālajiem uzņēmumiem.

Tie, kas interesējās par investīcijām, jaunu biznesa veidošanu vai uzņēmumu iegādi, visdrīzāk sociālajos tīklos būs noskatījušies vismaz kādu no biznesa konsultantes un influenceres Kodijas Sančesas (Codie Sanchez) atraktīvajiem video.

Piemēram, Youtube platformā viņai jau ir vairāk nekā 656 tūkstoši abonentu. Viens no viņas ieteikumiem ir – investējiet garlaicīgos, bet stabilos uzņēmumos, kas spēj ģenerēt pastāvīgu naudas plūsmu. Īpaši, ja ir iespējams šādu biznesu iegādāties ar atlaidi. Tie ir uzņēmumi, kas “dēj zelta olas”.

Šķiet, ka šo stāstu šobrīd varam attiecināt arī uz AS “DelfinGroup” akcionāru – SIA “L24 Finance” un SIA “EC finance” – publiski izteikto akciju piedāvājumu. Kopumā tiek piedāvāti 4,66 miljoni “DelfinGroup” akciju ar 10 % atlaidi.

Stabils un sakārtots bizness

“DelfinGroup” biznesu veido trīs galvenie balsti, kas ļoti veiksmīgi cits citu papildina – lombardi, patēriņa kreditēšana un lietotu preču tirdzniecība. Lombardu biznesā “DelfinGroup” ir līderis ar vairāk nekā 90 filiālēm visā Latvijā. Vispelnošākais biznesa virziens ir patēriņa kreditēšana, kas, pēc normatīvās vides sakārtošanas pirms dažiem gadiem, gadu no gada piedzīvo stabilu augšupeju. Savukārt lietotu un mazlietotu preču tirdzniecība ir viens no svarīgiem zaļās jeb aprites ekonomikas elementiem, un arī šim biznesa segmentam ilgtermiņā var prognozēt tālāku izaugsmi. Visai iespaidīgs Latvijas mērogiem ir arī “DelfinGroup” kopējais reģistrēto klientu skaits, kas pārsniedz 400 000.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Pirmajā ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājušies par 10,7%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati par citu finanšu starpnieku (CFS) sektoru.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, aktīvi sarukuši par 0,4%.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159 miljoniem latu līdz 964 miljoniem latu jeb 6,1 reizi.

Savukārt ieguldījumu fondu aktīvi no 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām palielinājušies 35,48 reizes. Fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši no 5,03 miljoniem latu līdz 178 miljoniem latu.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi šā gada pirmajā ceturksnī pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - attiecīgi par 44,2% un 3,6%.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga sabiedrību aktīvi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauguši par 0,9%), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukuši par 0,4%, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

No 2000. gada beigām līdz šā gada 1. ceturkšņa beigām līzinga sabiedrību aktīvi palielinājušies no 159,2 miljoniem latu līdz 966 miljoniem latu jeb 6,1 reizi.

Arī ieguldījumu fondu aktīvi šajā laika periodā ir pieauguši - no 5 miljoniem latu līdz 174,3 miljoniem latu jeb 34,67 reizes.

Ieguldījumu fondu kopējie aktīvi samazinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet pieauguši par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību aktīvi pieauga gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gan iepriekšējo ceturksni, attiecīgi par 2,7% un 13,3%.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Bez lielveikaliem un burzmas, bet ar mazām bodītēm un pastāvīgajiem klientiem Avotu iela attīstās, saglabājot agrāko šarmu.

Avotu ielā jūtama reibinoši patiesa vecās, varbūt pat Ulmaņlaiku strādnieku Rīgas «garša». Bez lieka izskaistinājuma te sastopama dzīve - kāzu saloni, kam kaimiņos apbedīšanas birojs, lombardi līdzās smalku sieru un vīnu veikalam - šajā ielā ir viss. Iela ir gluži kā mājas ābolkūka, kas varbūt neizskatās tik labi kā veikalā pirktā, bet smeķis gan ir nesalīdzināmi labāks. Avotu ielu iemīl ikviens, kas saņēmies un to apmeklējis par spīti aizspriedumiem, atzīst tās pastāvīgie «iemītnieki».

Avotu ielas sākums pie Čaka ielas ir mājvieta nelieliem veikaliņiem, frizētavām un jo īpaši kāzu saloniem. Tādu kvartālā starp Lāčplēša un Čaka ielu ir deviņi un tūlīt būšot arī desmitais. Šis ir viens no Latvijas līgavu galvenajiem galamērķiem pirms lielā notikuma, atzīst tirgotāji. Kāzu kleitas šujot gan pēc pasūtījuma, gan iespējams iegādāties arī gatavos tērpus, daļa salonu ir pat tik pieprasīti, ka vasarā, kad ir karstākais precību laiks, pie kleitas bez iepriekšēja pieraksta nevarot tikt. Kāzu salona Amelia konsultante Evija Turkupole atzīst: «Konkurence ir, bet katram ir savas cenu kategorijas. Mēs tērpus šujam paši, tādēļ nedaudz atšķiramies.» Ja kleita kādai ļoti iepatikusies, tās izmaksas cenšoties piemērot maciņa biezumam un arī šūšanas laiku varot sarunāt. Ar citiem saloniem šajā ielā Amelia gan īpaši nekomunicējot, bet klientes jau visu izstāstot.