Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

T/c Spice atvērts otra lielākā britu zīmola veikals Next, kurš darbojas pēc franšīzes principa. Kopumā Baltijas valstīs plānots atvērt desmit Next zīmola veikalus, Db.lv stāstīja franšīzes turētāja SIA Modir izpilddirektors Austris Krūmiņš.

«Pirms ienākšanas ieguvām secinājumus, ka Latvijā ir vieta jauniem ārzemju konceptiem,» norāda A. Krūmiņš.

Jautāts, vai tas, ka Latvijas tirgū aptuveni vienā laikā ienācis gan atpzīstamais zīmols H&M, gan Next, nesaasinās konkurenci, viņš stāsta, ka tas lielākoties esot atkarīgs no ekonomiskās situācijas un pirktspējas, tomēr kopumā uz iespējamo konkurenci raugās pozitīvi.

Pirmais Next veikals Baltijas valstīs tika vērts vaļā pagājušajā gadā Viļņas t/c Akropolis. Veikals t/c Spice ir otrs Next veikals Baltijā, kur uzņēmums plāno kopumā atvērt desmit veikalus. Igaunijā uzņēmums cer atvērt pirmo veikalu 2014. gadā, un patlaban vēl meklē piemērotu tirdzniecības vietu, jo, kā norāda A. Krūmiņš, negribas veikalu vērt «kurā katrā vietā».

Ar nodomu uzsākt izpēti, lai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā uzbūvētu ražotni, kurā tiktu nodrošināta “Fokker Next Gen N.V.” jaunās paaudzes ar ūdeņraža dzinēju darbināmās lidmašīnas montāža un testēšana, sadarbības memorandu parakstījuši “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann un Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Iepriekš “Fokker Next Gen N.V.” parakstīja sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju un RTU.

Papildināta - Latvijā plāno ražot ar ūdeņraža dzinēju darbināmas pasažieru lidmašīnas  

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen”...

Sadarbības memorandā norādīti projekta etapi, kādos plānots veikt jauna ar ūdeņraža dzinēju darbināma gaisa kuģa izstrādi, kas sevī ietver arī ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centra izveidi Latvijā, koncentrējoties uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, lidostas infrastruktūru un ūdeņraža infrastruktūru.

Jaunas paaudzes lidmašīnu izstrādei un ražošanai “Fokker Next Gen N.V.” iecerējis Latvijā veidot arī ūdeņraža lidmašīnu ekspluatācijas izcilības centru, kas koncentrētos uz gaisa kuģu apkalpošanu uz zemes, un tehniskās apkopes un dokumentācijas atbalsta centru, kas koncentrētos uz nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu aviokompānijām un gaisa kuģu tehniskās apkopes centriem, kā arī gala montāžas līniju, kas darbotos paralēli galvenajai montāžas līnijai Nīderlandē.

“Fokker Next Gen N.V.” novērtē Liepājas SEZ priekšrocības un ar šo sadarbības memorandu paziņo, ka ir ieinteresēts veikt priekšizpēti, lai būvētu ražotni jauno ar ūdeņraža dzinēju darbināmo lidmašīnu gala komplektācijai starptautiskās lidostas Liepāja (LPX) teritorijā, kas ietilpst Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

“Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann atklāj uzņēmuma stratēģiskos plānus: "Labi aprīkotā Liepājas lidosta, kas piedāvā plašas teritorijas, kas piemērotas mūsu montāžas līnijas izbūvei, ir lieliska potenciālā vieta mūsu ražotnei. Tās tiešais jūras savienojums ar Nīderlandi un paredzamais tuvums ūdeņraža ražotnēm nākotnē ir nozīmīgas priekšrocības. Turklāt mūsu darbībai ļoti labvēlīgs varētu būt arī uzņēmējdarbībai draudzīgais klimats šajā reģionā. Mēs esam sajūsmā par iespēju sadarboties ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu (LSEZ) un citām ieinteresētajām pusēm, lai attīstītu stabilu aviācijas ekosistēmu Latvijā. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt iespējamo nākotnes gala montāžas līnijas izveidi Liepājā, kas darbosies paralēli līnijai Nīderlandē, ievērojami palielinot mūsu spēju ražot inovatīvus, ar ūdeņradi darbināmus lidaparātus."

Kā norāda Uldis Hmieļevskis: “Liepājai ir arī tradīcijas lidmašīnu ražošanā. Aptuveni pirms simts gadiem kuģu remonta rūpnīcā Tosmare, ko tolaik dēvēja par “Kara ostas darbnīcām”, tika uzbūvētas aptuveni 15 lidmašīnas Latvijas Aizsargu organizācijai. Uzbūvētās lidmašīnas ar plostiem tika nogādātas uz Liepājas Ziemeļu aerodromu Karostas kanāla otrā krastā, lai veiktu nepieciešamos testa lidojumus. Liepāja var arī šodien.”

Lai Latvijā īstenotu tik vērienīgu projektu, “Fokker Next Gen N.V.” izpilddirektors Juriaan Kellermann parakstīja sadarbības memorandu ar RTU rektoru Tāli Juhnu, paužot ieinteresētību kopīgi veicināt pētniecības un inovācijas spējas un attīstīt reģionālu aviācijas inovāciju ekosistēmu, tajā skaitā cīnoties par nacionālu un starptautisku finansējumu izglītībai, pētniecībai un inovācijām. Lai Latvijā veidotu ūdeņraža gaisa kuģu ekspluatācijas inženierzinātņu izcilības centru, būtiski ir izmantot esošo zinātnisko un izglītības kapacitāti, piemēram, īstenojot augsta līmeņa pētījumus, piesaistot tiem finansējumu no ES fondiem un citiem ārējiem finanšu avotiem un komercializējot to rezultātus, tādējādi palīdzot tirgū nonākt inovatīvām tehnoloģijām. Ne mazāk svarīga ir augsti izglītota cilvēkkapitāla attīstība.

Sadarbības memorandu Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” parakstīja arī ar Ekonomikas ministriju, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē. “Uzņēmums “Fokker Next Gen” ar šo projektu stimulēs straujāku ūdeņraža tehnoloģiju attīstību. Tas ir īpaši būtiski atkrastes vēja parka “Elwind” attīstības kontekstā, jo potenciāli veicinās pieprasījumu pēc ūdeņraža degvielas nākotnē”, uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja, piebilstot, ka šobrīd vēl vairāki uzņēmumi ir pauduši gatavību iesaistīties ūdeņraža klāstera attīstībā.

Latvijas jaunuzņēmums Anatomy Next, piesaistot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus, plāno radīt virtuālajā realitātē balstītu neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, kas ļautu militārajiem mediķiem apgūt precīzas rīcības modeli dažādu traumu gadījumā, informē RSU.

Ar simulatora palīdzību, izmantojot īpašas brilles, mediķis nonāk virtuālā militārā medicīnas centra uzņemšanas nodaļā, kur ir jāpieņem lēmumi par cietušo ārstniecības kārtību, balstoties uz ASV akreditētu vienotu rīcības algoritmu ATLS (Advanced Trauma Life Support). Simulācijas laikā virtuālais cietušais reaģē atbilstoši veiktajām manipulācijām, un viņa veselības stāvoklis var gan uzlaboties, gan pasliktināties, piemēram, ja netiek apturēta asiņošana. Tādējādi simulatora mākslīgais intelekts novērtē mediķa spējas.

Simulatoru militārās medicīnas personāla apmācībām uzņēmums Anatomy Next izstrādā pēc ASV Aizsardzības departamenta pasūtījuma, un sākotnēji tas tiks izmantots ASV militāro mediķu sagatavošanā, bet turpmāk varētu tikt lietots arī citās NATO dalībvalstīs. Patlaban, sadarbojoties IT speciālistiem no Anatomy Next un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra speciālistiem, norisinās programmēšanas darbi.

Eiropas Komisija (EK) izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026.gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās, veicot pasākumus, kas nodrošinās, ka aizdevumi no pagaidu atveseļošanās instrumenta "Next Generation EU" tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus EK raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

Paredzēts, ka "Next Generation EU", kas centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju, tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026.gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro. Kā skaidroja EK, tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā un tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058.gadam.

Pēc divu gadu produkta izstrādes un 50 klientu interviju procesa Latvijas medicīnas izglītības tehnoloģiju jaunuzņēmumam «Anatomy Next» ir izdevies uzsākt maksas pilotprojektu ar vienu no vadošajām ASV augstskolām

«Pēc divu gadu darba mums vēl nav pabeigts produkts, bet ir maksas pilotprojekts. Tajā sadarbojamies ar Vašingtonas Universitāti, kas šobrīd lieto mūsu maksas pilotversiju un vēlas sagaidīt gala produktu. Pats foršākais ir tas, ka Vašingtonas Universitāte izvēlas mūs, nevis kādu citu produktu, piemēram, labi zināmu tehnoloģiju, kas izstrādāta Stenfordas universitātē un ir labi nostiprinājusies tirgū. Tas, ko mēs darām ir ekstremāls izaicinājums, turklāt mēs to darām no Latvijas – lielākā daļa komandas strādā Latvijā, bet es pats daudz laika pavadu ASV. Tā ir neiespējamā misija, kas pamazām kļūst iespējama,» biznesa portālam db.lv saka Sandis Kondrāts, SIA «Anatomy Next» līdzīpašnieks. Viņš uzsver, ka medicīnas izglītības tehnoloģijas ir viena no grūtākajām startup darbības jomām, kur pārdošanas cikls no pabeigta produkta līdz darījumam var būt pat piecus gadus ilgs.

Fokker Next Gen N.V. (Fokker Next Gen) – revolucionārs ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu ražotājs, kas plāno ražot lidmašīnas gan Nīderlandē, gan Latvijā –, un Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo par saprašanās memoranda parakstīšanu, kas veido pamatu sadarbībai nākotnē aviācijas nozarē.

Šis memorands ļaus izmantot airBaltic pieredzi un zināšanas, lai veicinātu Fokker Next Gen ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu attīstību. No airBaltic perspektīvas šī ir iespēja izpētīt ūdeņraža lidaparātus, kas būtu piemēroti lidsabiedrības maršrutiem.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Mēs novērtējam, ka Baltijas reģionā tiek strādāts pie šādiem inovatīviem risinājumiem. Mums ir viena no jaunākajām lidmašīnu flotēm Eiropā, un esam apņēmušies iesaistīties nozares mēroga dekarbonizācijas iniciatīvās. Tomēr mēs arī saprotam, ka aviācijas nozarei ir nepieciešami kopīgi centieni jaunu tehnoloģiju izstrādē, lai sasniegtu savas ilgtermiņa apņemšanās.”

SIA Modir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 6. decembrī.

Lielbritānijas apģērbu tirgotāja Next veikalu pārvaldītāja Latvijā bija SIA NX.LV. NX.LV pilnībā piederēja SIA Modir. Next veikali Latvijā ir slēgti.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Modir juridiskā adrese ir Rīga, Aleksandra Čaka iela 109 – 49. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 35 tūkstoši eiro.

Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2011.gada 22.martā.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 2940 eiro, bet zaudējumi – 91,4 tūkstoši eiro. Kompānijā strādāja trīs darbinieki.

Parakstot sadarbības memorandu ar Ekonomikas ministriju, Nīderlandes uzņēmums “Fokker Next Gen” plāno attīstīt ūdeņraža lidmašīnu projektu Latvijā, sniedzot būtisku ieguldījumu zaļās enerģijas klāstera attīstībai Kurzemes piekrastē, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā.

“Projekta īstenošana neapšaubāmi būs nozīmīgs notikums Latvijas ekonomikā, kas veicinās tautsaimniecības attīstību un kalpos kā būtisks solis moderna mūsu valsts zīmola nostiprināšanai pasaulē. Lielais investīciju apjoms, vismodernākās inovatīvās tehnoloģijas, pilnīga atbilstība virzībai uz klimatneitralitāti, paredzēta ciešā sadarbība ar Latvijas augstskolām – visi šie elementi ūdeņraža lidmašīnu būvi un uzturēšanu padarītu par Latvijas veiksmes stāstu, dodot grūdienu inovācijām labvēlīgas vides radīšanā kopumā. Tādēļ es no savas puses apņemos uzturēt ciešu kontaktus ar projekta virzītājiem un pielikt visas pūles, lai projekta virzībai no valsts puses nebūtu nepamatotu šķēršļu,” komentē eonomikas ministrs Viktors Valainis: .

Maksājumu karšu sistēma "Visa" jau trešo gadu pēc kārtas Baltijā un Ziemeļvalstīs rīkos grantu programmu uzņēmējām "She’s Next", informē "Visa" pārstāvji.

Iniciatīva tiek īstenota sadarbībā ar "Luminor Bank" un "Novatore". Tās mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai.

Nesenajā pētījumā, ko "Visa" veica Ziemeļvalstīs un Baltijā, tika atklāts, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. "Visa" pārstāvji norāda, ka tas liecina par tādu iniciatīvu kā "She’s Next" nepieciešamību, jo tās palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem.

Tāpat pētījums atklāja, ka 52,3% no respondentiem apgalvoja, ka, apsverot savas uzņēmējdarbības sākšanu, būtiskākā motivācija ir kļūt par priekšnieku sev un labāk kontrolēt savu darba dzīvi. Tas īpaši būtiski ir tieši Latvijas sievietēm, jo kļūt sev par priekšniecēm un labāk kontrolēt savu dzīvi vēlas vairāk nekā puse jeb 58,2% sieviešu.

Lai Latvenergo koncerna ietvaros koncentrētu aktivitātes un resursus jaunu zaļās enerģētikas projektu attīstīšanai un elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem (AER), izveidota un darbu sāk SIA Elektrum Next.

Ar Elektrum Next dibināšanu tiek nodalīti jaunie AER aktīvi no pārējām koncerna biznesa funkcijām, koncentrējot koncerna AER kompetences un paātrinot jaunu projektu attīstību gan Latvijā, gan Baltijas valstīs un reģionā. Šāda pieeja atbilst starptautiskai nozares un līdzīgu energokompāniju praksei, kas nodrošinās vienotu koncerna pārvaldības struktūru, lai sekmētu turpmāku Latvenergo komercdarbības attīstību, vienlaicīgi garantējot efektīvu ģenerācijas aktīvu ekspluatāciju un elektroenerģijas tirdzniecību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Šajā gadā Latvenergo ir veicis būtisku izrāvienu jaunu enerģijas ražošanas projektu izveidē un iegādē , un tie ir dažādas jaudas, ģeogrāfijas projekti, kurus vieno galvenais – tie paaugstina Latvenergo vērtību, tie ir pilnīgi jauni, un to darbībā ir racionāli īstenot vienotus efektīvas pārvaldības standartus."

Divos gados uzņēmumam ir izdevies nonākt līdz klientiem; šobrīd Anatomy Next digitālos mācību līdzekļus izmanto zobārstniecības katedrā Vašingtonas Universitātē Sietlā.

«Esam sapratuši, ka interese ir vairāk par individualizētiem risinājumiem, kas pielāgoti katrai skolai, pasniedzējam un konkrētajai tematikai. Visi mācās vienu un to pašu anatomiju, bet veids, kā par to pastāstīt, katram ir nedaudz atšķirīgs. Tieši šī atšķirība ir galvenais, kas interesē skolas, – vismaz pagaidām, kamēr vēl pa gaisu nelido mašīnas un kamēr vēl atrodamies XX gadsimta izglītībā. XXI gadsimta izglītībai jābūt diezgan individualizētai. Pāreja notiek lēni, bet šis ir ļoti interesants process,» atzīst Uldis Zariņš, SIA Anatomy Next līdzdibinātājs. Sandis Kondrāts, cits Anatomy Next līdzdibinātājs, piebilst, ka izglītība un medicīna ir divas konservatīvākās nozares. Kā piemēru viņi piesauc jaunu medikamentu izstrādi – paiet pieci līdz 15 gadi, kamēr tie nonāk tirgū. Anatomy Next medicīnas izglītības produkts dienasgaismu ieraudzīja 2017. gada janvārī – pēc tam, kad kopš 2016. gada septembra viņi bija cītīgi strādājuši pie tā. Formāli komanda ar to strādā jau kopš 2012. gada, bet pēc būtības viņu interesei par anatomiju ir vēl senāka vēsture – abi ir tēlnieki un savā darbā vēlējās precīzi atveidot cilvēka anatomiju.

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Jomas eksperti starp potenciālākajiem jaunuzņēmumiem Latvijā min vairākus – Anatomy Next, Cake.HR, Mintos, Notakey, Sonarworks, Funderful, Twino, Mintos, Edurio, Giraffe360, Nordigen, Vividly, PlayGineering Systems u.c.

«Manuprāt, potenciālākie ir tie uzņēmumi, kas ir savā attīstībā ir tikuši tiktāl, ka viņiem ir regulāri ienākumi, nevis tikai interese par produktu. Angliski šādus uzņēmumus dažkārt sauc par «scale ups» jeb uzņēmumiem, kas ir atraduši vai ir ļoti tuvu «product-market fit» un nākamais izaicinājums ir izaugsmes paātrināšana. Ceru, ka Latvijas veiksmes stāsts MikroTik izaugs lielāks par ASV konkurentu Ubiqiuiti Networks, kas pagājušā gadā apgrozīja vairāk nekā 600 miljonus dolāru,» saka Dāvis Siksnāns, Printful izpilddirektors. Viņa favorīts jaunuzņēmmu vidū ir Anatomy Next, kas nesen ir piesaistīja 300 tūkstošu eiro investīcijas, un uzrāda veiksmīgus rezultātus pārdošanā ASV. Šis ir viens no retajiem uzņēmumiem no Latvijas ar darbiniekiem ASV. Kā otru D. Siksnāns izceļ Cake.HR, kas ir programmatūra kā pakalpojums (SaaS) produkts, kas uzņēmumiem palīdz atvieglot personālvadības procesus, automatizējot tādas lietas kā darbinieku atvaļinājumu uzskaite. «Produkts veiksmīgi attīstās jau vairākus gadus un, manuprāt, ir viens no visaugstākās kvalitātes SaaS produktiem no Latvijas,» viņš spriež.

Atklājot deviņpadsmito Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu, Eiropas Komisija (EK) izvārēja, kā tiek īstenota Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ("React-EU"), kuras satvarā ir apstiprināts 34,1 miljards eiro un četru mēnešu laikā izmaksāti 3,5 miljardi eiro, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Tādējādi "React-EU" ir kļuvis par pirmo "Next Generation EU" instrumentu, no kura tiek veikti maksājumi dalībvalstu ekonomikas atveseļošanai. EK atzīmēja, ka četru mēnešu laikā apstiprināti 86% no šim gadam pieejamajiem "React-EU" resursiem. 21,7 miljardi eiro mobilizēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 12 miljardi eiro - no Eiropas Sociālā fonda un 410 miljoni eiro - no Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām.

EK atzīmēja, ka "React-EU" finansējums papildina Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) paketi, kas mobilizēja vairāk nekā 21 miljardu eiro, reaģējot uz koronavīrusa pandēmijas visvairāk skarto nozaru neatliekamajām ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic aizvada sarunas ar Kanādas kompāniju Bombardier par četru Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnu iegādi, Db.lv apstiprināja airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags

Viņš pastāstīja, ka lidmašīnas plānots iegādāties lidsabiedrības ReShape biznesa plāna, kurš paredz flotes modernizāciju, izmaksu optimizāciju, darbības efektivitātes paaugstināšanu, ieņēmumu palielināšanu un uzlabojumus lidojumu tīklā, ietvaros.

Lidsabiedrības plāns paredz nākotnē pamatā izmantot divu veida lidaparātus – Q400 Next Gen turbopropelleru lidmašīnas reģionālajiem lidojumiem un Bombardier CS300 jaunās paaudzes reaktīvās lidmašīnas.

Patlaban airBaltic rīcībā ir astoņas Bombardier Q400 Next Gen lidmašīnas. Kā skaidroja J. Vanags, Q400 Next Gen iespējams izmantot maršrutos uz Tallinu, Helsinkiem, Viļņu, Kijevu, Kopenhāgenu u. tml.

Britu laikraksts The Independent publicējis karikatūru, kurā imigrantu strādnieki attēloti «iepakoti» līdzīgi pārtikai ar piebildēm, ka «noderīgs ir katrs lietuvietis» (Every Lithuanian helps) un «pērc divus par viena cenu» (2 for the price of 1). Lietuvas vēstniece Lielbritānijā raksturojusi karikatūru kā pretīgu, ksenofobisku un rasistisku.

Asta Skaistgirute-Liauskiene (Asta Skaisgiryte-Liauskiene), Lietuvas vēstniece Lielbritānijā, norādīja, ka vērsusies pie The Independent redaktora, lai paustu neapmierinātību par tās publicēšanu. «Tāpat es atgādināju, ka lietuvieši ir dzīvojuši Lielbritānijā vairāk nekā simts gadus. Turklāt šeit strādājošie lietuvieši maksā nodokļus Apvienotajai Karalistei, tādējādi sniedzot savu artavu valsts ekonomiskajā labklājībā,» pauda vēstniece.

Pirms pāris dienām britu politiķis Kriss Braiants (Chris Bryant) izteicies, ka tādi Lielbritānijas uzņēmumi kā Next un Tesco britu vietā darbā pieņem strādniekus no Austrumeiropas. Medijos izskanēja informācija, ka politiķis, kurš atbildīgs par darba lietām, Next un Tesco raksturo kā «bezprincipu uzņēmumus, kurus interesē tikai tas, kā nolīgt pēc iespējas lētāku darbaspēku». Politiķis norādīja, ka tas neesot godīgi nedz pret imigrantu strādniekiem, nedz pret britiem, kuriem ir parādsaistības un kuriem jāuztur ģimenes un kas nespēj sacensties ar austrumeiropiešiem.

Novembrī, «Global Entrepreneurship Week» laikā, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā jau tradicionāli norisinājās starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa «Creative Business Cup» fināls, kurā par galveno balvu un uzvarētāja titulu sacentās dalībnieki no 59 pasaules valstīm. Viņu vidū bija arī Latviju pārstāvošais medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums «Anatomy Next», kas vasaras izskaņā nacionālajā atlasē bija izcīnījis pirmo vietu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Radošo industriju inkubatora pārstāve Agnese Kuzmina.

Latvijas pārstāvis, «Anatomy Next» izpilddirektors Sandis Kondrāts, konkursā prezentēja interaktīvu medicīnas izglītības lietotni, kas palīdz topošajiem ārstiem pilnvērtīgi apgūt cilvēka anatomiju 3D formātā ar papildinātas realitātes iespējām. Komplicētā aplikācija ir vairāku gadu darba rezultāts, kas tapis sadarbībā ar medicīnas profesionāļiem no Latvijas un ASV vadošajām universitātēm. «Anatomy Next» komandai «Creative Business Cup» konkurss izrādījās īpaši veiksmīgs, jo, lai arī godpilno pirmo vietu šoreiz ieguva Ķīnas pārstāvji, tieši Latvijas dalībnieki spēja ieinteresēt un piesaistīt jaunus investorus savas biznesa idejas tālākai attīstībai.

Fotogrāfija spēj no jauna izraisīt emocijas un palīdz mums atcerēties notikumus, kuri citādāk vienkārši izbalētu un aizmirstos – tā uzskata fotogrāfs Valdis Skudre, kurš būs Latvijas žūrijas pārstāvis Huawei mobilās fotogrāfijas un video konkursā Next Image 2020. Viņaprāt, Latvijā ir daudz talantīgu jauno fotogrāfu, tādēļ pats galvenais ir aizmirst paškritiku un uzdrošināties parādīt savus darbus visai pasaulei.

Runājot par jaunajiem Latvijas fotogrāfiem, Valdis Skudre saredz lielu izaugsmi vietējā mērogā: "Fotogrāfija kā tāda kļuvusi krietni populārāka un arī jauno fotogrāfu ir vairāk nekā tad, kad ar to sāku nodarboties es. Šīs konkurences dēļ jaunie fotogrāfi ir spiesti būt radošāki. Turklāt mēs dzīvojam diezgan plakanā vidē bez pārāk iespaidīgiem dabas skatiem, tāpēc darbu autoriem vairāk jāpiedomā pie tā, kur meklēt šīs elpu aizraujošās vietas un skatus, kas būtu fotogrāfijas vērti." Kā vērtē pieredzējušais fotogrāfs, mūsmājās ir daudz talantīgu dabas, ainavu, ceļojumu, kā arī pilsētvides un portretu fotogrāfu.

Viena no galvenajām lietām, kas atšķir labu fotogrāfiju no pārējiem darbiem, ir tās spēja nodot emocijas. Kā stāsta V. Skudre, fotogrāfiju uzdevums ir ne vien likt atkārtoti sajust jau piedzīvotas emocijas, bet arī radīt jaunas, vēl nebijušas sajūtas. "Fotogrāfija spēj mūsos raisīt ļoti bagātīgu un krāsainu emociju un sajūtu gammu – tā var motivēt, palīdzēt noteikti jaunus dzīves mērķus, apskatīt jaunas vietas, kā arī izbaudīt ko jaunu uz savas ādas. Taču tikpat iespējams, ka kādam tā atgādina par pagātni un liek pārdomāt līdz šim pieredzēto," tā fotogrāfs.

Apvienojot vairākus stratēģiski svarīgus privātos investīciju projektus, kas balstās uz zaļo enerģētiku, viedo ražošanu un inovācijām, parakstīts nozīmīgs paziņojums par Liepājas Ilgtspējīgās Industrijas centra izveidi Liepājas speciālās ekonomiskā zonā (Liepājas SEZ).

Paziņojumu parakstījuši privātie investori, kuri īstenos attīstības projektus - uzņēmumi Van Oord, Euroports, Smulders, CIS Liepāja, GI Termināls, Fokker Next Gen Latvia, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Liepājas pilsētas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas Tehniskā universitāte.

Kopīgā paziņojuma mērķis ir noteikt attīstības projektiem augstāko prioritāti valdības dienas kārtībā, nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu, gan vienkāršotu procedūru un saskaņojumu veidā, gan nodrošinot nepieciešamo finanšu instrumentu pieejamību un ieguldījumus infrastruktūrā. Šie projekti veicinās Latvijas ekonomikas ilgtspēju, radīs jaunas augsto tehnoloģiju nozares, sekmēs valsts IKP pieaugumu un rūpniecības attīstību.

#«Domāju, ka 2018. gadā Latvijā vajadzētu parādīties jaunuzņēmumiem apdrošināšanas jomā. Šis lauks Latvijā ir faktiski tukšs un ir perspektīvs.»

Vaicāta, kuru startup attīstībai vajadzētu sekot līdzi 2018. gadā, Startup Wise Guys jaunzņēmumu atlases vadītāja un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.lv vadītāja Egita Poļanska laikrakstam Dienas Bizness min vairākus – HackMotion, CastPrint, Notakey, DigiPulse, TheMonetizr, Robotic Solutions, CEnOS, Solfeg.io un Airboard.

«Protams, ļoti interesē, kā veiksies Anatomy Next ar lielo investīciju raundu, kā arī dažiem citiem salīdzinoši lielajiem jaunuzņēmumiem,» teic E.Poļanska.

Nordigen līdzdibinātājam Robertam Bernānam ir interesanti sekot līdzi jaunuzņēmumiem, kuri strādā konservatīvās nozarēs, tādēļ viņš vēros, kā veiksies Edurio, kā arī nosacītiem jaunpienācējiem – Anatomy Next un Toneboard. «Latvijā ir virkne ar jaunuzņēmumiem, kas pierādījuši sava produkta vērtību, un būs interesanti pavērot, kuri no tiem spēs kļūt par patstāvīgiem biznesiem. Šajā grupā ir diezgan daudzi jaunuzņēmumi, starp kuriem minami ir tādi kā Notakey un Hackmotion,» viņš teic. Savukārt Anatomy Next līdzdibinātājs Sandis Kondrāts aicina sekot līdzi Toma Zvidriņa aktivitātēm Silīcija ielejā, būvējot Latvijas un ASV ekonomisko tiltu.

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Atklāt, kas lācītim vēderā jeb kas slēpjas cilvēkam zem ādas, palīdzēs Sanda Kondrāta un Ulda Zariņa veidotā mobilā lietotne, kas ar papildinātas realitātes iespējām nāks talkā studentiem

Šobrīd viņu izveidotā SIA Anatomy Next strādā pie interneta vietnes, kur apkopota visa informācija un attēli par cilvēka ķermeni. Tā vairāk domāta pasniedzējiem, lai uz lielā ekrāna ilustrētu stāstāmo lekcijās. Top arī mobilā lietotne, kas rāda dažādu ķermeņa daļu anatomisko modeli, kas ar papildināto realitāti ļauj uzskatāmi redzēt, ka atrodas cilvēkam zem ādas. «Tā darbosies kā iedomāts rentgens reālā laikā – skatoties uz otru cilvēku caur telefonu, varēs redzēt viņa muskuļu kārtas, orgānus utt., turklāt, kustoties cilvēkam, papildinātās realitātes attēls mainīsies līdzi,» skaidro Sandis Kondrāts, SIA Anatomy Next līdzīpašnieks.