Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, sākoties ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmei un Japānai paceļot procentlikmes pirmoreiz 17 gadu laikā.

Pēc pozitīvas dienas Eiropas biržās visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga, indeksam "Standard & Poor's 500" pat sasniedzot jaunu rekordu.

FRS Federālā atvērto tirgu komiteja otrdien sāka divu dienu ilgas diskusijas par procentlikmēm.

Kamēr investori turpina gaidīt procentlikmju pazemināšanu šogad, jaunākie ASV inflācijas dati ir radījuši šaubas par to, ka FRS sāks šo pazemināšanu jau jūnijā.

"Tieši kad Japānas Banka beidzot sāk celt procentlikmes, investori vēl cer, ka FRS tās samazinās," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Lielbritānijas pārtikas un sadzīves ķīmijas preču ražošanas uzņēmuma "Unilever" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 3% pēc paziņojuma, ka tas atsevišķā kompānijā atdalīs saldējuma ražošanas biznesu, kas ietver zīmolus "Ben & Jerry's" un "Magnum", kā arī nākamajos trīs gados plāno likvidēt aptuveni 7500 darbavietas un ietaupīt 800 miljonus eiro.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā palielinājās, atjaunojoties optimismam, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad varētu pazemināt procentlikmes. Analītiķi lēš, ka tas varētu notikt septembrī.

Galvenie ASV biržu indeksi otrdien maz mainījās. Analītiķi norādīja uz nelielu tirdzniecības apjomu salīdzinoši mierīgā ziņu periodā pēc pagājušās nedēļas, kurā tika publiskoti svarīgi uzņēmumu peļņas ziņojumi un ekonomikas dati, kā arī tika pieņemts FRS lēmums nemainīt bāzes procentlikmi.

Iespējami tirdzniecības katalizatori var būt ASV patēriņa cenu dati un uzņēmuma "Walmart" peļņas rādītāji, kuru publiskošana paredzēta nākamajā nedēļā.

Londonas biržas indekss otrdien sasniedza jaunu rekordu, un tādu sasniedza arī Amsterdamas biržas indekss.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 38 884,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 5187,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 16 332,56 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga, investoriem apsverot, kā negaidīti labi ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma dati ietekmēs ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju samazināšanu.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average", kas pirmdien bija pieaudzis līdz jaunam rekordam, otrdien nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

"Es domāju, ka investori sāk rekalibrēt savas gaidas," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins, ar to saprotot prognozes par lielāku vai mazāku FRS procentlikmju samazinājumu.

"Es vienkārši domāju, ka ir drusku par daudz optimisma par lielāku procentlikmju samazinājumu," viņš piebilda.

FRS otrdien sāka divu dienu sanāksmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels jau ir devis signālus par to, ka inflācijas tempu palēnināšanās ļaus ASV centrālajai bankai trešdien samazināt procentlikmes, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada. Vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pieauga, investoriem pievēršot maz uzmanības negaidīti augstam ASV inflācijas rādītājam un atkal pievēršoties tehnoloģiju uzņēmumu akcijām.

Otrdien publiskotais ASV patēriņa cenu indeksa (CPI) gada pieaugums februārī bija 3,2%, savukārt "pamata" CPI pieaugums bez nestabilajām pārtikas un enerģijas cenām bija 3,8%.

Abi pieaugumi bija nedaudz augstāki, nekā bija gaidīts, bet nebija pietiekami, lai noslāpētu cerības uz procentlikmju pazemināšanas sākumu šovasar.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi pieauga. Indeksa "Nasdaq Composite" pieaugumu veicināja "Nvidia" un "Meta" akciju cenu palielināšanās attiecīgi par 7,2% un 3,3%.

"Tirgus šodien atviegloti nopūšas, ka inflācijas draudi samazinās," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans.

Eiropas biržās akciju cenu kāpums saglabājās visu dienu, un galvenie biržu indeksi palielinājās par apmēram vienu procentu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien atkal pieauga, un divi no Volstrītas indeksiem sasniedza jaunus rekordus, savukārt Eiropas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par eirozonas deflāciju augustā un ražošanas aktivitātes vājināšanos.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un kāpa arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

Lai gan ASV bezdarba līmenis ir pieaudzis un vairākos ekonomikas sektoros turpinās problēmas, analītiķi paredz, ka Vašingtonas atbalsta veicinātā ekonomikas atveseļošanās drīz novedīs pie spēcīga uzņēmumu peļņas kāpuma.

Tirgus gaida rekordlielu peļņu 2021.gada 4.ceturksnī, sacīja "S&P Dow Jones Indices" vecākais analītiķis Hovards Silverblats.

Eiropā Londonas biržas indekss krasi saruka, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga un Parīzes biržas indekss nedaudz samazinājās.

Eirozonā augustā bijusi 0,2% gada deflācija, salīdzinot ar 0,4% inflāciju jūlijā, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem atbrīvojoties no akcijām Ķīnas-ASV saspīlējuma eskalācijas laikā.

Investori seko ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītei Taivānā, kas ir izprovocējusi Ķīnas sašutumu un manevru rīkošanu ap Taivānu šīs vizītes laikā.

Pelosi ir augstākā vēlētā ASV amatpersona, kas pēdējos 25 apmeklējusi Taivānu, un Pekina ir likusi saprast, ka uzskata viņas klātbūtni Taivānā par provokāciju.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās kritās par vairāk nekā 2%, bet Taibei un Tokijas biržās - par vairāk nekā 1%.

Kritumi ASV un Eiropas biržās notika, kamēr investori mēģina izvērtēt globālās ekonomikas prognozi un centrālās bankas mēģina iegrožot inflāciju, ceļot procentlikmes un vienlaikus mēģinot uzturēt ekonomikas izaugsmi.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien turpināja kāpt, lai gan ASV un Āzijas biržās tās kritās, investoriem izvērtējot procentlikmju prognozes.

Akciju cenas pirmdien bija pieaugušas pēc pagājušās nedēļas krituma, mazinoties bažām par inflāciju un investoriem atzinīgi novērtējot progresu Covid-19 vakcīnu jomā.

Āzijas biržās otrdien bija kritums, un saruka arī akciju cenas Volstrītā, lai gan ASV medikamentu jomas regulators - Federālā pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) - sestdien apstiprināja izmantošanai valstī amerikāņu kompānijas "Jonhnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret Covid-19.

Jau pēc finanšu tirgu slēgšanas ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka ASV līdz maija beigām sagādās pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu, lai varētu vakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.

"Šodienas tirdzniecības sesijā nebija vienotas tendences (..) investoriem mēģinot izvērtēt augošā obligāciju ienesīguma ietekmi pret spēcīgas ekonomikas atkopšanās perspektīvām, turpinoties Covid-19 vakcīnu izplatīšanai," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, mazinoties bažām par problēmām banku nozarē, bet naftas cenas krasi saruka recesijas risku dēļ.

Akciju cenas atkopās pēc tam, kad tirgus nedēļas sākumā bija satricinājis divu ASV reģionālo komercbanku "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" krahs, kurš lika varas iestādēm veikt ārkārtējus pasākumus ar mērķi novērst problēmu izplatīšanos banku nozarē.

"First Republic Bank" un citu reģionālo banku akciju cenu kāpums otrdien veicināja galveno Volstrītas indeksu palielināšanos. Indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1,7%.

Akciju cenu kāpums Volstrītā sekoja līdzīgai tendencei Eiropas biržās. Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%.

Investori arī reaģēja uz Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotiem datiem, ka gada inflācija ASV februārī samazinājusies līdz 6% salīdzinājumā ar 6,4% janvārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada septembra, turklāt inflācijai kritums fiksēts astoto mēnesi pēc kārtas.

Paniskā izpārdošana pasaules lielākajos akciju tirgos skārusi arī Baltiju, un dramatiski samazinājušies visu Baltijas biržu akciju indeksi.

Šodien visvairāk samazinājās pašmāju – Rīgas biržas OMXR indeksa vērtība – par 8,07%. Tikmēr Tallinas un Viļņas biržu indeksu vērtības nogāzās attiecīgi par 7,37% un 7,93% (tirdzniecības sesija vēl nebija noslēgusies). Jāpiebilst, ka dramatiski šo indeksu vērtības kritumi bija vērojami arī vakar, kad OMXR saruka par 3,35% OMXT par 6,24% un OMXV par 5,08%.

Arī apgrozījums šodien Baltijas biržās bija lielāks nekā parasti un sasniedza 2,42 milj. Ls (kopējais Baltijas biržu apgrozījums). Tiesa gan, tirdzniecības sesija vēl nebija noslēgusies.

Eksperti norāda, ka Baltijas reģionā pēdējā laikā ļoti izteikti palielinājusies korelācija Igaunijas un ASV biržas indeksu starpā, kas ir saistīts ar Igaunijas biržās augstāko likviditāti reģionā, kā arī ārzemju investoru (ieskaitot institucionālo investoru) lielu interesi par NASDAQ OMX Tallinn tirgotajām akcijām. «Ja lielie investori samazina savas pozīcijas akcijās, viņi pārdod arī mūsu reģiona akcijas, turklāt samērā lielos apjomos,» klāsta SEB bankas brokerpakalpojumu vadītāja Nataļja Točelovska.

Ņemot vērā visus ap Olainfarm notikušos procesus, skandālus un uzraugošo institūciju dīvaino pasīvo attieksmi pret tiem, daļa Olainfarm akcionāru apsver iespēju lemt par uzņēmuma akciju izslēgšanu no Rīgas biržas sarakstiem, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Neskatoties uz gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iniciatīvu ar tā saukto desmit soļu programmu aktivizēt uz Eiropas un pat Baltijas valstu fona krietni panīkušo Latvijas kapitāla tirgu un sekmēt jaunu uzņēmumu interesi savas akcijas tirgot publiskajā regulētajā tirgū jeb biržā, izskatās, ka šī iniciatīva vismaz pagaidām nav devusi cerēto rezultātu, jo pat jau biržā kotēto uzņēmumu īpašnieki lemj par savu uzņēmumu akciju izslēgšanu no fondu tirgus.

Turpina aiziet no biržas

Diena jau rakstīja, ka no biržas savulaik nolēma aiziet tādi uzņēmumi kā a/s Grindeks, a/s Rīgas Farmaceitiskā fabrika, a/s Brīvais vilnis, a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, a/s Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, un tie ir tikai daži no uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pametuši Nasdaq Riga biržu. Nenoliedzami, ir arī zināms sava veida veiksmes stāsts a/s Madara Cosmetics, taču kopumā gan tirgoto akciju apgrozījuma, gan arī biržas dalībnieku statistika nerada nekādu pamatu optimismam par Rīgas biržas dzīvīgumu.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Baltijas biržu raksturojošie indeksi šonedēļ turpina pieaugumu, piemēram, Rīgas biržās OMXR indeksa vērtība šo ceturtdien palielinājās par 0,29%. Savukārt Tallinas un Viļņas biržu indeksu vērtības pieauga attiecīgi par 0,95% un 0,08%.

Rīgas biržā šodien strauju cenas kāpumu piedzīvoja Grindeks akcija, kuras vērtība pieauga par 4,4% līdz 4,75 Ls atzīmei. Lielākais tirdzniecības apgrozījums gan bija ar Olainfarm akcijām un sasniedza 71,9 tūkst Ls. Olainfarm akcijas vērtība ceturtdienas pieauga par 1,33% līdz 3,8 Ls atzīmei.

Jāpiebilst, ka vakar pēc tam, kad pasaules finanšu tirgus bija pārņēmis optimisms, kas bija saistīts ar ASV fiskālās klints neiestāšanos pilnā apmērā, Rīgas biržās OMXR indeksa vērtība pieauga par 1,06%. Zīmīgs gan ir fakts, ka šī gada pirmajā tirdzniecības sesijā minēta indeksa vērtība atgriezusies virs apaļās 400 punktu atzīmes, kas ir augstākais līmenis kopš pagājuša gada marta sākuma. Jāteic, ka vēl straujāks pieaugums bija vērojams Tallinas un Viļņas biržās. Šo biržu indeksu - OMXT un OMXV – vērtības vakar palielinājās attiecīgi par 2,54% un 2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja uzmundrinoši ASV inflācijas dati.

Investoru noskaņojumu uzlaboja arī Ķīnas pasākumi savas ekonomikas atbalstīšanai.

ASV dolāra vērtība turpināja kristies pēc datiem, ka ASV vairumtirdzniecības cenu inflācijas temps oktobrī palēninājies, vairojot cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu piebremzēt procentlikmju paaugstināšanu.

Otrdien publicētie dati parādīja, ka ražotāju cenas ASV oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 8%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā septembrī, kad tās gada griezumā palielinājās par 8,4%.

"Lai gan FRS amatpersonas cenšas nesekot naratīvam, ka inflācija varbūt jau sasniegusi virsotni, skaitļi runā paši par sevi," sacīja "CMC Markets" tirgus analītiķis Maikls Hjūsons.