Latvijas Nacionālajā operā aizvadītajā gadā izrādīta 231 izrāde un koncerts, no kuriem 217 pasākumi notikuši operas telpās, savukārt 14 pasākumi pulcējuši skatītājus viesizrādēs, liecina gada pārskatā publicētā informācija Lursoft.

Kopumā Latvijas Nacionālās operas telpās notiekošās operas un baleta izrādes, koncertus un citus operas organizētos mākslas pasākumus 2014.gadā noskatījušies 158,9 tūkstoši skatītāju.

Pagājušajā gadā Latvijas Nacionālā opera palielinājusi savu apgrozījumu par 4,46%, audzējot to līdz 11,107 miljoniem eiro, pēc 2013.gada 20,425 tūkstošu eiro zaudējumiem aizvadīto gadu noslēdzot ar 126,489 tūkstošu eiro peļņu. Pērn Latvijas Nacionālā opera atzinusi ieņēmumos valsts dotācijas 7,864 miljonu eiro apmērā, kā arī piesaistījusi pašu ieņēmumus 3,512 miljonu eiro apjomā, savukārt lielāko daļu jeb 70% no operas izdevumiem veidojusi darba samaksa un tai pielīdzinātās izmaksas un ar to saistītie nodokļi.

Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, informē kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties pēc likuma «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» 63.panta pamata. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat Kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks mūzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova.

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Latvijas Nacionālās operas darbu būtu jāvada valdei vairāku cilvēku sastāvā, paredz vairāku deputātu rosinātie grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā.

Pašlaik operas valdē ir tikai viens valdes loceklis. Saeima likumprojektu nodevusi izskatīšanai komisijās.

Deputāti rosina noteikt, ka Latvijas Nacionālās operas darbu turpmāk vada valde un operas pārraudzību īsteno Kultūras ministrija. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka opera darbības un attīstības stratēģiju izstrādā plānošanas ciklam – trijiem gadiem. Pašlaik Latvijas Nacionālās operas likums nosaka, ka operas darbības un attīstības stratēģija izstrādājama pieciem gadiem.

«Valde, kuras sastāvā ir viens valdes loceklis, nenodrošina nepieciešamo dažādu speciālistu pārstāvniecību,» klāsta deputāti, minot, ka atbilstoši labākajai praksei ir nepieciešama Latvijas Nacionālās operas valdes paplašināšana, kas uzlabotu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkā tuvākajos piecos gados vajadzētu ieguldīt 4 līdz 5 miljonus eiro, šorīt Latvijas Radio pastāstīja LNOB valdes loceklis Sandis Voldiņš, gan piebilstot, ka šīs esot, "maigi sakot, spekulatīvas" aplēses.

Voldiņa skatījumā, nākamajos gados būtu jākoncentrējas uz ieguldījumiem operas vecās ēkas iekšējo tīklu sakārtošanā, kā arī jādomā par to, kā ēku padarīt energoefektīvāku.

LNOB valdes loceklis atzīmēja, ka līdz šim ik gadu Rīgas pašvaldībai tika maksāta 300 000 eiro nomas maksa, bet vēl 100 000 līdz 150 000 eiro ēkā ieguldīja pati LNOB, kas arī veidos lielu daļu no tuvāko gadu ieguldījumiem operas ēkā.

Kā ziņots, valdība 18.februārī nolēma LNOB ēku bez atlīdzības pārņemt valsts īpašumā un nodot Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Ministrija uzsver, ka LNOB turpinās darbību Aspazijas bulvāra 3 ēkā, lai radītu daudzveidīgas un kvalitatīvas profesionālās operas un baleta mākslas izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, kā arī nacionālās identitātes nostiprināšanu.

Ņemot vērā, ka komponists Arturs Maskats, kuram ir piedāvāts kļūt par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdes priekšsēdētāju, ir atteicies no amata, Kultūras ministrija (KM) apsver iespēju sludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu, informē ministrija.

Vienlaikus tiek apsvērta iespēja vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.

Lai nodrošinātu sekmīgāku operas administratīvo pārvaldību, pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums LNO valdes vadību turpmāk uzticēt pieredzējušajam operas darbiniekam, komponistam A. Maskatam. Valdē darbosies arī vairāku lielu uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja, Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte, kā arī Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, RISEBA lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Līdzšinējam operas vadītājam Andrejam Žagaram, ņemot vērā viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, ir piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014, Latvijas Prezidentūras ES padomē un citiem nozīmīgiem pasākumiem.

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Viens no lielākajiem jaunumiem, ko japāņu autoražotājs Toyota ved uz Frankfurtes autoizstādi būs kopaktklases modeļa Auris HSD pilnā hibrīda koncepta pasaules pirmizrāde.

Tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Toyota stratēģijā – Toyota pilnā hibrīda tehnoloģijas ieviešanu plašam tirgum paredzētā modelī, kas ir pirmais solis Hybrid Synergy Drive® (HSD) izmantošanā visos uzņēmuma piedāvātajos modeļos.

Frankfurtē paredzēta arī jaunā Prius Plug-in hibrīda koncepta pasaules pirmizrāde. Prius Plug-in hibrīds paplašina pilnā hibrīda tehnoloģijas (HSD) iespējas, ļaujot darbināt automobili tikai ar elektrību netālos ikdienas braucienos. 2010. gada sākumā īpaši izvēlētiem klientiem Eiropā plaša mēroga izmēģinājuma braucieniem iznomās vairāk nekā 150 automobiļu.

SveiOperas jubilejā translē emKlīstošo holandi /emcot Latvijas Nacionālo operu (LNO) deviņdesmitās jubilejas gadā, Latvijas Televīzija sestdien, 31. janvārī, plkst. 22:50 LTV1 ēterā skatītājiem piedāvās sen nebijušu iespēju – noskatīties Latvijas Nacionālās operas iestudējuma Klīstošais holandietis ierakstu.

Iestudējums ir LNO direktora Andreja Žagara debija operas režijā. Tas tapis 2002. gadā starptautiski plaši pazīstamajam Dalhallas operas festivālam. 2003. gada janvārī šis uzvedums piedzīvoja pirmizrādi arī uz LNO skatuves, un šo gadu laikā pabijis ne tikai viesizrādēs Vīsbādenē, bet kļuvis Vāgnera operu renesanses aizsācējs Latvijā. Izrādes ieraksts veikts 2008. gada 20. aprīlī. Pie diriģenta pults — Kauņas un Lietuvas Nacionālā orķestra galvenais diriģents Modests Pitrenis. Galvenajās lomās — Egils Siliņš, Mlada Hudoleja, Krišjānis Norvelis, Džonijs van Hals.

Kamēr Latvijas Nacionālajā operā (LNO) ir sezonas pārtraukums, tiks uzsākts operas skatuves remonts, kura laikā paredzēts vecos, nederīgos grīdas dēļus nomainīt pret jauniem, informē Rīgas dome.

Lai tiktos ar operas vadību un novērtētu skatuves grīdas tehnisko stāvokli, trešdeien operā viesojās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), kā arī SIA Rīgas nami un SIA Rīgas meži vadība.

Esošā LNO skatuves koka dēļu grīda izbūvēta 1995.gadā. «Ekspluatācijas 17 gadu laikā tā kļuvusi nelīdzena, dēļu virsma ir ar atskabargām, atslāņojas koksnes šķiedra, vietām grīdas dēļi ir pat izlūzuši. Tas viss būtiski apgrūtina baletdejotāju darbu, iespējamas pat traumas,» klātesošiem šodien stāstīja LNO baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.

«Skatuves grīdas remonts nepieciešams baleta drošībai un dekorāciju stabilitātei. Turklāt grīda ir tik sliktā stāvoklī, ka to publiski vairs nav iespējams rādīt, bet nākamgad ar lielu koncertu paredzētas operas nama 150 gadu jubilejas svinības, savukārt 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Svarīgi, lai operas namu šajos pasākumos var izmantot pilnasinīgi,» kolēģi papildināja Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Pie Nacionālās operas vairs nebūs iespējams novietot automašīnas, jo pusotra mēneša laikā tur tiks ierīkoti apstādījumi.

Db novēroja, ka ap stāvvietu uzsliets pagaidu žogs. SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Andris Lācis norādīja, ka projekts bijis izstrādāts jau ļoti sen un beidzot tiks realizēts. Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā liecina, ka darbus konkursa kārtībā veiks SIA Lapmas un summa ir 55.6 tūkstoši latu.

Uz jautājumu, kāpēc dobes nevarēja ierīkot pavasarī, bet pa ziemu vēl uzturēt autostāvvietu, A.Lācis izteicās, ka labāk darbus paveikt ātrāk, taču atzina, ka viengadīgos ziedus jaunajās dobēs tomēr nestādīšot. Pie operas tiks atstāts piebraucamais ceļš valdības delegāciju transportam. A.Lācis arī zināja teikt, ka ar operas direktoru Andreju Žagaru darbi esot saskaņoti, bet operas darbinieku arodorganizācijas esot iebildušas, ka vairs nevarēs novietot savu transportu pie operas ēkas bez maksas. Savukārt operas apmeklētājiem A.Lācis ieteica novietot automašīnas citās stāvvietās vai izmantot sabiedrisko transportu. Darbi tikšot veikti tā, lai minimāli kavētu gājēju plūsmu, solīja A.Lācis.

Vidējais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) izrāžu apmeklējums 2019.gadā bija 91%. Kopumā operas un baleta iestudējumus pērn apmeklēja 176 569 šī žanra cienītāji. Pagājušajā gadā LNOB ieņēmumi no biļetēm bija gandrīz 3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā bija plānots, taču par 6% mazāk nekā 2018.gadā.

Apmeklētākie jauniestudējumi pērn bija Pāvela Akimkina balets "Trīs draugi", Imanta Kalniņa opera "Spēlēju, dancoju", baleta viencēlieni "Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas", Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi".

No iepriekšējo sezonu uzvedumiem visvairāk skatītājus 2019.gadā pulcēja Riharda Vāgnera opera "Tanheizers", Džuzepes Verdi operas "Nabuko" un "Traviata", Pētera Čaikovska baleti "Apburtā princese" un "Gulbju ezers", kā arī balets ar Johana Štrausa mūziku "Pie zilās Donavas".

Decembrī tradicionāli apmeklētākā izrāde bija Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis".

Šajā sezonā LNOB skatītājus priecēs ar Pētera Čaikovska operas "Pīķa dāma" atjaunojuma pirmizrādi (20. februārī), Pētera Čaikovska baleta "Gulbju ezers" pirmizrādi (3. aprīlī), Volfganga Amadeja Mocarta operas "Dons Žuans" pirmizrādi (21. maijā).

A/s Latvijas balzams piektdien, 20. decembrī, uzsācis bezalkoholiska bērnu dzēriena Quick Fox ražošanu. Uzņēmums cer dzērienu arī eksportēt.

Ašais lapsēns būs pirmais Latvijas balzama dzēriens, kas paredzēts tieši bērniem. Pirms diviem gadiem pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs Latvijas balzams laida klajā «Rīgas bezalkoholisko dzirkstošo dzērienu», kas tika pozicionēts kā dzēriens svētkos.

Jaunais dzēriens nesatur mākslīgas krāsvielas, stāsta a/s Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže. Quick Fox dzirkstošais bezalkoholiskais dzēriens tiks piedāvāts divās garšu variācijās – ar ābolu-vaniļas garšu un ar persiku-ķiršu garšu. Iepakojuma tilpums – 0,75 litri.

SIA Bauskas alus šogad uzsācis inovatīva produkta - tējas sēnes dzēriena Dr. Kombucha rūpniecisku ražošanu Baltijā, papildinot bezalkoholisko dzērienu segmentu, informē uzņēmumā.

SIA Bauskas alus rūpnieciski izgatavotais tējas sēnes dzēriens D. Kombucha ir 100 % raudzēts, bezalkoholisks un dabīgs dzēriens.Jaunā produkta izstrādē ir investēti 300 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāve Inga Zālīte

«Līdz šim tējas sēnes dzērienu gatavoja galvenokārt mājas apstākļos un tas ir pazīstams daudzām tautām no seniem laikiem. To uzskata par patiesu dzīvības eliksīru. Tautas medicīnā to iesaka organisma imūnsistēmas, zarnu trakta darbības uzlabošanai un kā detoksikācijas līdzekli. Rūpnieciski SIA Bauskas alus izgatavotais tējas sēnes dzēriens Dr. Kombucha ir 100 % raudzēts, dabīgs dzēriens ar viegli dzirkstošām, veldzējošām un tonizējošām īpašībām. Satur B grupas vitamīnus: B1, B3, B6 un B12 un nesatur konservantus,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore D. Kārkliņa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti pēc garām debatēm atbalstīja pazemes autostāvvietas būvniecību pie Latvijas Nacionālās operas.

Jau ziņots, ka Nacionālajai operai plānots būvēt piebūvi, zem kuras iecerēts būvēt piecu līmeņu pazemes autostāvvietu. Būvniecības ieceres ierosinātājs ir pašvaldības uzņēmums Rīgas nami, bet projektētājs - SIA AG birojs. Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis deputātus informēja, ka publiskās apspriešanas laikā Būvvaldē saņemtas trīs aptaujas lapas, no kurām viena bija pozitīva un divas - noraidošas.

Tāpat A. Cinis noraidīja bažas, ka pazemes autostāvvietas būvniecība ietekmētu gruntsūdeņu plūsmu un varētu apdraudēt tuvumā esošās ēkas. Viskarstākās diskusijas izvērtās, vai ņemt vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu, ka pazemes autostāvvietas izbūves priekšlikums izvērtējams tikai kontekstā ar operas piebūves projekta risinājumiem. Vairāki deputāti norādīja uz nepieciešamību Latvijas Nacionālās operas projekta vizualizāciju vērtēt kopskatā ar pārējo kvartālu, lai redzētu, vai tas iekļaujas Rīgas vēsturiskajā centrā. A.Cinis norādīja, ka stāvvietu var turpināt projektēt un uzsākt pazemes komunikāciju pārcelšanu arī tad, ja operas piebūvei vēl nav zināms vizuālais veidols. Db jau rakstīja (28.07.2008.), ka operas piebūves vizuālā tēla izstrādei pieaicināts slavenais Šveices arhitekts Mario Bota. „Stāvvietas projekts jau 2000. gadā bija izstrādāts un apspriests, trūka tikai sarkanā zīmoga, bet priekšvēlēšanu noskaņā un mediju spiediena ietekmē pašvaldība no projekta atteicās. Šodien izskatāmā iecere ir ļoti svarīga un nepieciešama Rīgas centram,” norādīja Rīgas vicemērs Andris Ārgalis.

Šogad jau piekto reizi Jūrmalā dzintaru koncertzālē notiks Belvederas jauno operas solistu Baltijas atlases konkurss.

Piecu gadu laikā Jūrmalā atlases kārtā piedalījušies daudzi šodien pasaulē labi zināmi dziedātāji – Metropolitēna operas Ņujorkā soliste Maija Kovaļevska, Grācas operas (Austrijā) solists Andrejus Kalinovas, Lietuvas operdziedātāja Raminta Vaicekauskaite, viens no vadošajiem Baltijas tenoriem Egidijus Bavikinas, Tartu operas Vanemuine soliste Viktorija Stanelite, kura jau veiksmīgi debitējusi Latvijas Nacionālajā operā Violetas lomā Dž.Verdī operā Traviata un šobrīd Itālijā dziedošā Asmika Grigorjana.

Belvederas jauno operas solistu atlase notiek 50 pasaules pilsētās. Pagājušajā gadā otro vietu pasaules prestižākajā operdziedātāju konkursā ieguva Jūrmalas konkursā izvirzītais bass no Lietuvas – Igors Bakans.

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Kopā ar orķestri Aleksanda Viļumaņa vadībā viņa dziedās Nāras āriju no Antonīna Dvoržāka operas Nāra, Elektras āriju no Volfganga Amadeja Mocarta operas Idomenejs, kā arī Džudītes dziesmu no Ferenca Lehāra operetes Giuditta.

Bet jau 1. augustā K. Opolais debitēs prestižajā Zalcburgas festivālā, dziedot soprāna partiju Dmitrija Šostakoviča 14. simfonijā. Koncertā, kas notiks Mocarta mājā (Haus für Mozart), pie orķestra Camerata Salzburg diriģenta pults festivālā debitēs arī Andris Nelsons. K. Opolais partneris simfonijas atskaņojumā būs bass Anatolijs Kočerga.

Koncertā oktobrī Birmingemā K. Opolais kopā ar Birmingemas simfonisko orķestri Dmitrija Slobodenjuka vadībā dziedās skatus no Pētera Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins un Džuzepes Verdi operas Otello.