Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā¹.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā².

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.¹ Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos².

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Mūsdienu digitālajā laikmetā cilvēki ar vien lielāku daļu no savas ikdienas dzīves pārceļ uz digitālo pasauli, kā piemēram, iepērkoties internetveikalos, izmantojot internetbankas sniegtos pakalpojumus, izmantojot e-parakstus un glabājot lielāko daļu savas privātās informācijas mākoņkrātuvēs (Cloud storage).

Ņemot vērā digitālās pasaules straujo attīstību, prognozējams, ka digitalizācija tikai virzīsies uz priekšu un aptvers arvien lielāku mūsu ikdienas dzīves daļu. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski izprast šo jauno digitālo pasauli un ar to saistītos riskus. Ikvienam ir saprotams, ko nozīmē maka zādzība uz ielas, kā arī vismaz aptuveni skaidrs, kā rīkoties, lai mazinātu iespēju kļūt par šāda zagļa upuri. Savukārt kiberdrošības jautājumos sabiedrības izpratne ir krietni zemāka – gan par potenciālām incidentu sekām, gan par iespējamajām preventīvajām darbībām, lai nekļūtu par kibernoziedznieku jeb hakeru nākamo upuri.

Turpmāk sniegsim īsu ievadu kiberdrošības un kiberuzbrukumu pamatos, kā arī gaidāmajās regulējuma pārmaiņas, ņemot vērā Eiropas Savienības nostādnes.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem.

Šā gada pirmajā pusgadā bedru remonta apjoms salīdzinājumā ar 2019.gada tādu pašu periodu ir samazinājies par 25% - šogad tas ir veikts vairāk nekā 199 tūkst. m² apjomā, savukārt 2019.gadā vairāk nekā 267 tūkst. m² apjomā.

Šā gada pirmajā pusgadā "Latvijas autoceļu uzturētājs" bedru remontdarbos uz valsts autoceļiem ir ieguldījis vairāk nekā 4,2 milj. eiro, savukārt 2019.gada šajā pašā periodā vairāk nekā 5,9 milj. eiro.

"Bedru remontdarbu apjoms ik gadu samazinās, jo notiek intensīvi rekonstrukcijas darbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī vienkārtas virsmas apstrāde reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, kas uzlabo autoceļu seguma stāvokli," skaidro VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistika, Latvijas darba tirgū 40% no kopējā bezdarbnieku daudzuma veido darba ņēmēji, kuri pārstāv vecuma grupu 50+*. Šobrīd, kad darba tirgū ir akūts dažāda profila speciālistu trūkums, tas ir resurss, kas pelnījis lielu uzmanību un novērtējumu. Tas ir neizmantots potenciāls, kura apgūšanā ir būtiska gan darba devēju, gan arī pašu darba ņēmēju aktīvāka iesaiste.

Mūsdienu darba tirgū būtiskas prasības joprojām ir amatam atbilstoša izglītība un kompetences, tomēr aizvien vairāk fokusā izvirzās arī cilvēka individuālās īpašības – emocionālais briedums, strādīgums, motivācija augt, attīstīties un apgūt jaunas iemaņas. Mazumtirdzniecībā, kur profesiju klāsts ir plašs, tikpat plašas ir arī darbinieku iespējas sniegt savu ieguldījumu neatkarīgi no iegūtās izglītības, dzīves un darba pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.

Šobrīd "Rimi Latvia" nodarbina 1958 cilvēku vecuma grupā 50+, turklāt no tiem vairāk nekā puse ir mūsu veikalu "sejas" – pārdevēji un pārdevēji-kasieri. Dažādu profesiju darbinieki šajā vecuma grupā ieņem arī citus amatus gan "Rimi" veikalos, gan birojā. Vai mēs esam gatavi piedāvāt aktuālās 250 vakances 50+ vecuma grupas kandidātiem? Vai esam gatavi, ka esošie darbinieki attīsta savu karjeru uzņēmuma ietvaros jebkurā vecumā? Jā, nešaubīgi, ja ir interese un motivācija apgūt konkrētajai vakancei nepieciešamās prasmes.

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai¹, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats» darina sup dēļus un jūnija sākumā plāno atvērt savu supošanas skolu.

Lai gan šis bizness ir sezonāls, tomēr liepājnieks novērojis, ka šogad pasūtījumu ir daudz vairāk nekā pērn. Šobrīd viņš saražojis jau aptuveni 13 sup dēļus - puse no tiem eksportēti, viens aizceļojis pat uz Kanādu.

A.Tints biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka viens sup dēlis top aptuveni trīs dienās un tas tiek ražots no stikla auduma un karbona. Dēļa darināšanā tiek izmantots infūzijas process un tas ir liels roku darbs.

Sup dēļa formas izgatavošana, pēc kuras tiek darināti visi dēļi, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. «Vai kāds ir gatavs to ieguldīt? Tā ir ļoti apņēmīga lieta, ja kāds vēlas izveidot sup dēli,» uzskata A.Tints.

Viņaprāt, Liepāja ir perfekta vieta, lai nodarbotos ar supošanu, tāpēc viņš līdztekus ražošanai vēlas attīstīt sup dēļu izīrēšanas biznesu. «Es pats esmu sportists, airētājs un novēroju, ka mans sporta veids lēnām izmirst, bet redzu, ka cits aug. Supošana ir diezgan līdzīga airēšanai, tāpēc nolēmu, ka to nepieciešams popularizēt arī Liepājā. Pērn novēroju, kāda ir cilvēku atsaucība un interese par to. Sapratu, ka man ir jāizveido supskola,» stāsta A.Tints, kurš pēc izglītības ir treneris.

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma.

Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.

Vēl tik nesen Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju, un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas. Ir pagājuši tikai daži gadi un mēs atkal nonākam līdzīgā situācijā. Arī šajā reizē aptiekām ir jāsakopo visi spēki un resursi, jo īpaši reģionos, lai palīdzētu cilvēkiem. Izklausās dramatiski. Jā, un šādā situācijā veselības ministra Hosama Abu Meri vadībā mēs esam nonākuši pusotra gada laikā, kas, nenoliedzami, ir rekordātrums.

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt arī 2020.gada pirmajā pusē, rāda "Global Property Guide" (GPG) indeksa dati. No Baltijas valstīm vismazākais nekustamā īpašuma cenu pieaugums gada pirmajā ceturksnī vērojams Latvijā, kur tas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija 0,83%.

Pandēmijas izraisītās situācijas dēļ nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā maijā saruka par 43%, un, vērtējot nekustamā īpašuma iegādes un īres cenu attiecību, Rīgā dzīvoklis šobrīd ir mazāk vērtīga investīcija nekā Viļņā un Tallinā, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gada pirmajā ceturksnī visstraujāk nekustamā īpašuma cenas augušas Lietuvā - vidēji par 5,52%. Līdzīga situācija bija vērojama arī Igaunijā, kur cenas pirmajā ceturksnī pieauga par 4,32%, bet visstabilākā situācija bija Latvijā, vidējām nekustamā īpašuma cenām pieaugot par 0,83%. Kopumā visstraujāk nekustamā īpašuma cenas saskaņā ar GPG indeksu gada sākumā augušas Portugālē (+16,37%), Vācijā (+12%) un Jaunzēlandē (+10,87%).

Šajā vasarā Ērgļu pusē atpūtniekiem būs iespēja izmantot laivas, kas izgatavotas no caurspīdīga materiāla, informē šī pakalpojuma sniedzējs Māris Olte.

LEADER projekta ietvaros pērnā gada jūlijā tika iegādātas 6 divvietīgas laivas, kas veidotas no caurspīdīga materiāla ar LED gaismas aprīkojumu, kas paredz iespēju tās lietot ne tikai dienā, bet arī nakts izbraucienos. Laivu materiāls ļaus vērot Latvijas ezeru zemūdens pasauli, izvērst tūres ar gidu par dabas norisēm zem ūdens un citām saistītām tematikām.

Pēc pieprasījuma tiks nodrošināta inventāra piegāde un izmantošana ne tikai pie bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas kompleksa esošajā Vecmuižas ezerā, bet arī citos Madonas novada fonda partnerības ezeros.

FOTO: Auklē piekto bērnu - Ērgļu dzelzceļa staciju  

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000...

Laivas uz Ērgļiem atceļojušas no ASV. Tās iegādātas, lai tūrisma piedāvājums būtu īpašs un atšķirīgs. "Ideja radās tāpēc, ka no Ērgļu stacijas netālu esošajam Vecmuižas ezeram "Latvijas Valsts meži" bija ierīkojuši atpūtas vietu un laipu, turklāt ezerā ir sekls, bet dzidrs ūdens. Labs veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību eitrofam - aizaugošam ezeram. Izglītošana kā pievienotā vērtība," stāsta M.Olte.

Viņš norāda, ka laivas oriģināli varētu būt paredzētas seklajām sālsūdens lagūnām. Par to liecina arī laivu LED apgaismojuma zilganais spektrs. Saldūdenim parasti ir siltākas krāsas gaismas.

Pakalpojuma galvenā mērķauditorija būs visi Latvijas iedzīvotāji, kas divatā nepārsniedz 200 kilogramus kopsvarā.

M.Olte norāda, ka šo laivu lielākie plusi ir iespēja pazaudēt robežsienu starp ūdeni un laivotāju. Ja izmanto papildgaismas - var labi vērot zivis un zemūdens pasauli. Iespēja izbaudīt Vecpiebalgas puses ūdensrozes ziedēšanas laikā sev burtiski apakšā.

Mīnuss - jālaivo bez apaviem, jo laivas unikālā pieredze slēpjas tās nesaskrāpēšanā, jābūt uzmanīgiem ekspluatācijā.

Pēc M.Oltes domām, laivas ir īpašas ar to, ka tās ļauj vizuāli saprast katru aira kustību, to, kā tā ietekmē pārvietošanos, kā arī Latvijā citur tādu nav.

Laivas būs pieejamas gan bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā, gan lielāka mēroga pasākumos, kad īsākā laika posmā ar tām var izbraukt vairākas reizes, kā arī mazākām cilvēku grupām, kad mierīgi var vakarēt laivās nakts vai dienas laikā. Šādām grupām Ērgļu dzelzceļa stacijas saimnieki piedāvā izbraucienus ar gidu, stāstījumu par to, ko var redzēt un, iespējams, varēs ieraudzīt.

"Domājam veidot piedāvājumu arī romantiskajiem pārīšiem, kāziniekiem. Šāds izbrauciens vienlīdz noderīgs būtu, īstenojot mičošanu vai kādu citu kāzu tradīciju. Varam jau arī "ieslēgt mūziku" pēc "Ezera skaņu" principa. Šādus unikālus notikumus gan plānojam savlaicīgi un pilnībā pielāgojot konkrētajam klientam," komentē M.Olte.

DB jau rakstīja, ka pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi.

Ar mērķi Rīgas brīvostu attīstīt par "gudrās" loģistikas centru ar augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un ražotnēm, tajā tiek pulcēti uzņēmumi, kas pasūtītājus visā pasaulē nodrošina ar augstas pievienotās vērības un augsto tehnoloģiju produktiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir SIA “Anytec Productions”, kas ostas teritorijā, Bolderājā, ražo pasaulē pieprasītas, premium klases alumīnija laivas. Uzņēmuma cehos katru gadu tiek saražots ap 250 laivu vienību. Lielākais noieta tirgus - Zviedrija un Skandināvijas valstis, bet Rīgā ražotās laivas var sastapt arī Panamā, Taizemē un citās valstīs. Pēdējos gados aizvien vairāk laivu tiek eksportēts uz Krieviju.

SIA “Anytec Productions” ražotnē top vairāku zīmolu laivas, taču galvenais uzsvars ir likts uz “Anytec” zīmola kuteriem. Lielākie un ekskluzīvākie modeļi ir 12 metrus gari un aprīkoti ar četriem 400 z/s motoriem. “Kvalitātes un veiktspējas ziņā šīs laivas var salīdzināt ar ekskluzīviem auto. Uzņēmuma “Anytec” mērķis ir tiekties uz pasaulē labāko alumīnija laivu ražošanu, ” saka SIA “Anytec Productions” ražošanas vadītājs Edmunds Krastiņš.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)¹. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu².