Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju Baltikums iegādājušies austrieši, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augošās starptautiskās prasības apdrošinātājiem un asā konkurence samazina vietējo kompāniju spējas darboties tirgū, tādēļ nākotnē var gaidīt turpmāku konsolidāciju apdrošināšanas nozarē.

Izvēršas Baltijā

Šonedēļ Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG paziņoja, ka iegādājusies Latvijas apdrošināšanas kompāniju AAS Baltikums. Darījums gan vēl nav noslēdzies, jo tas jāapstiprina uzraudzības iestādēm. Vienna Insurance Group AG Latvijas tirgū jau ir pārstāvēta – Austrijas uzņēmumam Latvijā pieder dzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa Life un nedzīvības apdrošinātājs Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group. Vienna Insurance Group vadītājs Pīters Hāgens skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā kompānijas parakstīto prēmiju apjoms Baltijas tirgū ir audzis par aptuveni 30% gadā, un AAS Baltikums iegāde ļaus ievērojami palielināt savu klātbūtni šajā tirgū, iekļūstot lielāko apdrošināšanas kompāniju pieciniekā, ņemot vērā abu uzņēmumu parakstīto prēmiju apjomu. Kā liecina kompāniju sniegtie dati, AAS Baltikums tirgus daļa Latvijā patlaban ir 8%, un tā ir sestā lielākā apdrošināšanas kompānija, kā arī tai pieder filiāles Lietuvā un Igaunijā.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

AS Baltikums Bank valdes locekļa amatā ir iecelta risku direktore (CRO) Inga Preimane un drošības direktors (CSO) Ēriks Zaics, liecina bankas paziņojums.

Darbu valdē pārtraukusi Inga Mukāne, turpinot bankā pildīt atbilstības direktores amata (CCO) pienākumus.

Baltikums Bank valdes sastāva izmaiņas notiek, lai stiprinātu risku pārvaldīšanas un iekšējās kontroles jautājumus.

Valdes sastāvā darbu turpina tās priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs un valdes loceklis, Klientu attiecību direktoru (CRD) pārvaldes un Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Mihails Kuzņecovs.

Jaunieceltā valdes locekle Inga Preimane Baltikums Bank komandai ir pievienojusies 2014.gada februārī un ir uzraudzījusi bankas darbībai piemītošo risku kontroles funkciju. Ingai Preimanei ir divdesmit gadu pieredze banku nozarē, maģistra grāds ekonomikā.

Baltikums Bank veiks jaunu bankas subordinēto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā uz 7 gadiem ar 6% likmi gadā. Sākotnējais piedāvājums ilgs līdz 2017.gada 21.aprīlim, informē bankas pārstāve Ingrīda Šmite.

Tā būs jau devītā obligāciju emisija, kā arī vēsturiski apjomīgākā parāda vērtspapīru emisija, ko Baltikums Bank ir organizējusi savas darbības laikā. Iepriekšējā Baltikums Bank subordinēto obligāciju emisija 10 miljonu eiro apjomā tika izpirkta rekordīsā termiņā - 4 mēnešu laikā.

Iegādājoties obligācijas, investori diferencē savus ieguldījumus, vienlaikus saglabājot stabilu peļņu un likviditāti, kā arī nodrošinot iespēju patstāvīgi noteikt riska pakāpi, kas šobrīd ir īpaši nozīmīgs faktors, uzsver Baltikums Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs.

"BlueOrange Bank" mainījusi nosaukumu uz "BluOr Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Bankas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 21.martā.

"Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi uzsvērt bankas statusu un stiprināt bankas pozicionējumu gan Latvijas un Baltijas, gan citu valstu tirgos, vienādojot zīmolu un bankas juridisko nosaukumu. Bankas zīmola attīstība notiek, sekojot modernākajām pasaules tendencēm, kas virzās uz vienkāršību un lakonismu digitālajā vidē," skaidrots bankas publiskotajā informācijā.

Zīmola un bankas juridiskā nosaukuma maiņas dēļ klientiem un partneriem nav nepieciešams pārslēgt spēkā esošos līgumus.

Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka šobrīd Latvijas, Baltijas un Eiropas valstu klienti veido 98% no "BluOr Bank" klientiem.

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi Rietumu banka, nobīdot SEB banku uz ceturto vietu.

Rietumu bankas aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā - par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt SEB bankas aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir Swedbank. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa aikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

No Latvijā strādājošajām bankām pirmajā ceturksnī pelnošākās bankas bija Swedbank, ABLV Bank un Rietumu banka.

Swedbank strādāja ar 23,65 miljonu eiro peļņu, ABLV Bank ar 20,08 miljonu eiro peļņu, Rietumu banka ar 19,49 miljonu eiro peļņu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publicētā statistika.

SEB bankas peļņa pirmā ceturkšņa beigās - 9,39 miljoni eiro, bankas Citadele - 5,37 miljoni eiro, DNB bankas - 4,14 miljoni eiro, Norvik bankas - 2,9 miljoni eiro, PrivatBank - 2,55 miljoni eiro, Baltikums Bank - 2,47 miljoni eiro, Expobank - 2,42 miljoni eiro.

Latvijas Pasta bankas peļņa pirmajā ceturksnī - 1,14 miljoni eiro.

Reģionālā investīciju banka šogad trīs mēnešos nopelnījusi 978 700 eiro, Bank M2M Europe - 898 100 eiro, Rigensis Bank - 896 700 eiro, Danske Bank Latvijas filiāle - 785 300 eiro, Bigbank Latvijas filiāle - 488 300 eiro, Baltic International Bank - 305 900 eiro, Eesti Krediidipank Latvijas filiāle - 6700 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Vēsturiskais piecstāvu nams Jēkaba ielā 2 Vecrīgas centrā piedzīvo apjomīgu rekonstrukciju - pēc darbu pabeigšanas namā saimniekos tā jaunie īpašnieki Baltikums Bank, informē Baltic Communication Partners pārstāve Dace Plato. Nama atjaunošanā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni eiro. Iepriekš šajā namā atradās Latvijas Krājbanka.

Patlaban skatam daļēji ir atsegta atjaunotā greznā nama fasāde, bet iekšdarbi vēl rit pilnā sparā. Restaurēti tiek nama logi, atsevišķu ārējo darbu pabeigšanai nepieciešams vasaras siltums. Projekta galvenā arhitekte Marina Mihailova atzīmē, ka ir izdevies ēkas fasādei atdot tās sākotnējo krāsojumu – baložzilpelēko toni, kas labi saskanēs ar līdzās esošo apjomu – atjaunojamo jauno Saeimas ēku un vienlaikus izcels fasādes dekoratīvos elementus.

Iekšdarbi ēkā turpināsies vēl līdz nākamā gada pavasarim. Uz būvdarbu apjomīgumu norāda tas, ka pirmo reizi ēkas pastāvēšanas laikā notiek tās pamatu pastiprināšana, kas ir īpaši svarīgi Vecrīgas vēsturiskajā centrā. Vienlaikus ar būvniecību tiek veikta arī arheoloģiskā uzraudzība, kā rezultātā, iespējams, tiks paplašinātas zināšanas par šīs ēkas vēsturi.

Jaunais Baltikums Bank zīmols turpmāk būs BlueOrange, informē bankas pārstāvji.

Baltikums Bank galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs skaidro, ka banka plāno palielināt pakalpojumu klāstu, piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, apgūt jaunus tirgus un stiprināt pozīcijas Latvijā.

Bankas juridiskais nosaukums pagaidām netiks mainīts.

Banka ir dibināta 2001. gadā. Bankā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, šā gada trešā ceturkšņa beigās AS Baltikums Bank bija 9.lielākā banka Latvijā, vērtējot pēc aktīvu apjoma. Bankas peļņa sasniedza 3,607 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijas bankas turpina pievienoties jaunajam nozares pašregulācijas dokumentam Banku sociālā harta – par brīvprātīgu pievienošanos ir paziņojušas Baltikums Bank, Eesti Krediidipank, Meridian Trade Bank un Trasta Komercbanka, informē Latvijas Komercbanku asociācijā.

Tādējādi kopumā jau desmit bankas ir pievienojušās nozares pašregulācijas dokumentam, iepriekš to jau bija izdarījušas SEB banka, Baltic Interational Bank, Swedbank, Nordea banka, banka Citadele un ABLV Bank.

Banku sociālā hartas mērķis ir attīstīt Latvijā uzticamu, atbildīgu un ilgtspējīgu banku sistēmu, kas radītu priekšnoteikumus sabalansētai gan banku, gan to klientu finanšu pārvaldībai un labklājības izaugsmei ilgtermiņā.

Harta kā nozares vadlīnijas attiecas uz visiem LKA biedriem un tiks apstiprinātas LKA biedru sapulcē 2016. gada sākumā. Taču bankas var jau iepriekš individuāli pievienoties pašregulācijas dokumentam, tā īpaši uzsverot sociāli atbildīgas prakses nozīmi savā darbībā.

No šā gada 1. janvāra līdz 31. martam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) kopā saņemtas 43 kredītiestāžu klientu sūdzības, informē FKTK.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 38 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, četrās sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Savukārt, izskatot vienā sūdzībā minēto, konstatēts trūkums kredītiestādes iekšējās kontroles sistēmā.

Saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 99 komercķīlas, bet 114 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 220,39 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 152,46 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,93 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi SIA Rīgas enerģija, SIA Venture Capital un SIA MP Holdings – 13,65 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Optometrijas centrs – 6,5 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmis

SCA BPM Mezzanine Fund SICAV-SIF.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devis uzņēmums OU Mangelbert – 4 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS Baltikums Bank.

Ministru kabinets 8. augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām.

«Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta – kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai,» komentē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:

Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 75 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 209,1 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 143,4 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,7 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi SIA GS Stividoring – 1,022 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi SIA Swedbank Līzings.

Otru lielāko komercķīlu devusi kompānija Good Imports/Exports L.P. Ķīlas ņēmēja bijusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Scandinavian Innovation Group – 600 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SEB banka.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Datortehnikas vairumtirdzniecības specifika pieprasa nozīmīgu apgrozāmo līdzekļu pieejamību, it īpaši «karstajās sezonās», komentējot Elko grupas veiksmīgi noslēgto obligāciju emisiju, kuras rezultātā piesaistīti astoņi miljoni eiro, sacīja uzņēmuma direktors Svens Dinsdorfs.

Kā norādīja Dinsdorfs, ir grūti nosaukt konkrētu mērķi piesaistītā finansējuma izlietojumam, jo kopumā biznesa specifika pieprasa nozīmīgu apgrozāmo līdzekļu pieejamību, it īpaši pārdošanas karstākajās sezonās. «Uzņēmuma turpmākie attīstības plāni un virzieni paliek iepriekšējie - aktīvi turpinām stiprināt Elko kompetenci un pozīcijas risinājumu tirgū, piedāvājot gan savas zināšanas un pieredzi dažādu tehnoloģisko risinājumu iegādē un ieviešanā, gan turpinot paplašināt produktu portfeli.»

Noslēdzies AS Elko grupa obligāciju piedāvājums investoriem - tā laikā emitētas obligācijas astoņu miljonu eiro apmērā.