Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Septembrī Liepājas ostā darbu uzsākusi SIA Ekers Stividors LP, kam Liepājas SEZ valde ir piešķīrusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu, informē Baltikums Bank.

Sākot no 1.oktobra, SIA Ekers Stividors LP uzsāks jauna investīciju plāna realizēšanu, pilnībā pārņemot līdzšinējai stividorkompānijai AS Liepājas osta LM piederošos aktīvus.

Kompānijas Ekers Stividors LP biznesa attīstība Liepājas ostā ir kļuvusi iespējama, pateicoties Baltikums Bank sniegtajam finansiālajam atbalstam - šī gada sākumā noslēgtajam kreditēšanas līgumam.

«Baltikums Bank izsniegtais kredīts ļauj mums iegādāties nepieciešamās tehniskās iekārtas, sakārtot infrastruktūru, lai veiksmīgi uzsāktu Liepājas ostā ienākošo kuģu apkalpošanu, pakāpeniski palielinot pārkrauto kravu apjomu un līdz 2022.gadam sasniedzot 2,5 miljonus tonnu gadā,» stāsta SIA Ekers Stividors LP valdes loceklis Gatis Svētiņš.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju Baltikums iegādājušies austrieši, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augošās starptautiskās prasības apdrošinātājiem un asā konkurence samazina vietējo kompāniju spējas darboties tirgū, tādēļ nākotnē var gaidīt turpmāku konsolidāciju apdrošināšanas nozarē.

Izvēršas Baltijā

Šonedēļ Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG paziņoja, ka iegādājusies Latvijas apdrošināšanas kompāniju AAS Baltikums. Darījums gan vēl nav noslēdzies, jo tas jāapstiprina uzraudzības iestādēm. Vienna Insurance Group AG Latvijas tirgū jau ir pārstāvēta – Austrijas uzņēmumam Latvijā pieder dzīvības apdrošināšanas kompānija Compensa Life un nedzīvības apdrošinātājs Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group. Vienna Insurance Group vadītājs Pīters Hāgens skaidro, ka pēdējo piecu gadu laikā kompānijas parakstīto prēmiju apjoms Baltijas tirgū ir audzis par aptuveni 30% gadā, un AAS Baltikums iegāde ļaus ievērojami palielināt savu klātbūtni šajā tirgū, iekļūstot lielāko apdrošināšanas kompāniju pieciniekā, ņemot vērā abu uzņēmumu parakstīto prēmiju apjomu. Kā liecina kompāniju sniegtie dati, AAS Baltikums tirgus daļa Latvijā patlaban ir 8%, un tā ir sestā lielākā apdrošināšanas kompānija, kā arī tai pieder filiāles Lietuvā un Igaunijā.

Šogad pirmajā ceturksnī lielāko Latvijas banku trijniekā pēc divu gadu pārtraukuma atgriezusies SEB banka, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Joprojām lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apmēra ir Swedbank - tās aktīvi 2017.gada marta beigās bija 5,107 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,9% jeb 208,094 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās.

Otras lielākās bankas Latvijā - ABLV Bank - aktīvi marta beigās bija 3,919 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada beigām ir par 1,1% jeb 41,328 miljoniem eiro vairāk, savukārt SEB bankas, kura pirmajā ceturksnī apsteigusi Rietumu banku, aktīvi bija 3,576 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 1,981 miljonu eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Rietumu bankas aktīvi 2017.gada 31.martā bija 3,52 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 73,515 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, bet Nordea Bank Latvijas filiāles aktīvi samazinājušies par 1,3% jeb 42,549 miljoniem eiro - līdz 3,178 miljardiem eiro.

Līdz ar Baltikums Bank valdes jauna pilnvaru termiņa apstiprināšanu 2015.gada 9.oktobrī ir notikušas izmaiņas tās sastāvā, informē Baltikums Bank pārstāve Ingrīda Šmite.

Valdes locekļa amatā ir iecelts bankas Klientu attiecību direktoru (CRD) pārvaldes un Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Mihails Kuzņecovs. Savukārt pēc ilggadēja darba Baltikums Bank valdē amatu atstāj bankas izpilddirektore (EO) Leonarda Višņevska, vienlaikus pārtraucot darbu arī bankā, lai turpinātu savu darbību akadēmiskajā laukā. Leonarda Višņevska ieņēma valdes locekles amatu no 2003.gada 25.aprīļa, savukārt bankā strādāja kopš 2002.gada 12.augusta.

Valdes sastāvā darbu turpina tās priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs un valdes locekle, atbilstības direktore (CCO) Inga Mukāne.

"BlueOrange Bank" mainījusi nosaukumu uz "BluOr Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Bankas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 21.martā.

"Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi uzsvērt bankas statusu un stiprināt bankas pozicionējumu gan Latvijas un Baltijas, gan citu valstu tirgos, vienādojot zīmolu un bankas juridisko nosaukumu. Bankas zīmola attīstība notiek, sekojot modernākajām pasaules tendencēm, kas virzās uz vienkāršību un lakonismu digitālajā vidē," skaidrots bankas publiskotajā informācijā.

Zīmola un bankas juridiskā nosaukuma maiņas dēļ klientiem un partneriem nav nepieciešams pārslēgt spēkā esošos līgumus.

Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka šobrīd Latvijas, Baltijas un Eiropas valstu klienti veido 98% no "BluOr Bank" klientiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – turpmāk FIB) konstatējusi, ka trīs Latvijas bankas – AS Baltikums Bank, AS Privatbank un AS Reģionālā investīciju banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Uzziņai:

Bankām piemērotā soda nauda, kas jāieskaita valsts budžetā:

AS Baltikums Bank 35 575 EUR*

AS Privatbank 35 575 EUR*

AS Reģionālā investīciju banka 570 364 EUR (Izteikts brīdinājums par NILLTFN atbildīgajām personām.)

*Atbilstoši darījumu periodam (2011.-2014. gads) un tolaik spēkā esošajām Kredītiestāžu likuma normām maksimālais soda naudas apmērs par NILLTFN likuma pārkāpumiem var būt 142 300 EUR. Nosakot soda naudas apmēru, FKTK ir ņēmusi vērā pārkāpumu skaitu un apmēru.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem. Vairākos gadījumos laika posmā no 2009. līdz 2015. gadam daži no minēto banku klientiem, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jaunais Baltikums Bank zīmols turpmāk būs BlueOrange, informē bankas pārstāvji.

Baltikums Bank galvenais izpilddirektors (CEO) Dmitrijs Latiševs skaidro, ka banka plāno palielināt pakalpojumu klāstu, piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus, apgūt jaunus tirgus un stiprināt pozīcijas Latvijā.

Bankas juridiskais nosaukums pagaidām netiks mainīts.

Banka ir dibināta 2001. gadā. Bankā strādā vairāk nekā 300 darbinieku.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, šā gada trešā ceturkšņa beigās AS Baltikums Bank bija 9.lielākā banka Latvijā, vērtējot pēc aktīvu apjoma. Bankas peļņa sasniedza 3,607 miljonus eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai seko Rietumu banka, ABLV Bank un SEB banka, savukārt zaudējumi bija divām bankām - Eesti Krediidipank Latvijas filiālei un PrivatBank, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

2017.gada pirmajos trijos mēnešos Swedbank peļņa bija 24,192 miljoni eiro, kas ir par 0,05% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 23,1% no kopējās banku sektora peļņas.

Vienlaikus Rietumu bankas peļņa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 15,431 miljons eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā pirms gada, un veidoja 14,7% no kopējās banku sektora peļņas, ABLV Bank nopelnījusi 14,761 miljonu eiro, kas ir par 31,4% mazāk, un veidoja 14,1% no kopējās banku sektora peļņas, bet SEB bankas peļņa bija 14,53 miljoni eiro, kas ir par 81,4% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī, un veidoja 13,9% no kopējās banku sektora peļņas.

Pārējo Latvijas banku peļņa šogad pirmajā ceturksnī nepārsniedza desmit miljonus eiro.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijas bankas turpina pievienoties jaunajam nozares pašregulācijas dokumentam Banku sociālā harta – par brīvprātīgu pievienošanos ir paziņojušas Baltikums Bank, Eesti Krediidipank, Meridian Trade Bank un Trasta Komercbanka, informē Latvijas Komercbanku asociācijā.

Tādējādi kopumā jau desmit bankas ir pievienojušās nozares pašregulācijas dokumentam, iepriekš to jau bija izdarījušas SEB banka, Baltic Interational Bank, Swedbank, Nordea banka, banka Citadele un ABLV Bank.

Banku sociālā hartas mērķis ir attīstīt Latvijā uzticamu, atbildīgu un ilgtspējīgu banku sistēmu, kas radītu priekšnoteikumus sabalansētai gan banku, gan to klientu finanšu pārvaldībai un labklājības izaugsmei ilgtermiņā.

Harta kā nozares vadlīnijas attiecas uz visiem LKA biedriem un tiks apstiprinātas LKA biedru sapulcē 2016. gada sākumā. Taču bankas var jau iepriekš individuāli pievienoties pašregulācijas dokumentam, tā īpaši uzsverot sociāli atbildīgas prakses nozīmi savā darbībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 99 komercķīlas, bet 114 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 220,39 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 152,46 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 67,93 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi SIA Rīgas enerģija, SIA Venture Capital un SIA MP Holdings – 13,65 miljonu eiro vērtībā. To ņēmusi Nordea Bank AB.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Optometrijas centrs – 6,5 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmis

SCA BPM Mezzanine Fund SICAV-SIF.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devis uzņēmums OU Mangelbert – 4 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS Baltikums Bank.

SIA Rēzeknes Gaļas kombināts reģistrējis divas jaunas komercķīlas, liecina Lursoft Klientu portfeļa monitorings.

Šā gada 4. augustā Rēzeknes Gaļas kombināts par labu AS Baltikums Bank ieķīlājis 20 mehāniskos transportlīdzekļus, kā arī visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Jānorāda, ka abu komercķīlu kopējā vērtība ir seši miljoni eiro.

Rēzeknes Gaļas Kombināta neto apgrozījums 2014. gadā sasniedza 31,691 miljonu eiro. Gaļas pārstrādes uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas aizvadītajā gadā bija 1,44 miljoni eiro. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs aizvadītajā gadā samazinājās līdz 14,57. Rēzeknes Gaļas kombināts pērn nodokļos nomaksāja 2,865 miljonus eiro.

Rēzeknes Gaļas kombināts, kas 2014. gadā spēja nodrošināt 410 darbavietas, ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā.

Latvijas TOP 15 ģimenes biznesi, kas iesaistīja atvases kopīgā darbā, pērn attīstījās pārsteidzoši strauji, sasniedzot vidējo izaugsmi 25% apmērā, liecina Forbes Latvija ģimenes biznesu reitings.

TOP 15 pašmāju ģimenes biznesi sasniedza kopējo apgrozījumu 860 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik valsts budžets veselībai un kultūrai kopā. Forbes norāda, ka šādi rezultāti arī mudina viņus biznesu attīstīt, maksāt nodokļus un nepārdot biznesu ārzemniekiem. Puse reitingā pārstāvēto uzņēmumu darbojas Latvijai tradicionālās nozarēs – ražošanā un celtniecībā.

Nemainīgi reitinga līderi ir Paškausku ģimene, kas izveidojusi otru lielāko vietējam kapitālam piederošo biznesu Latvijā, apgrozot vairāk nekā 270 miljonus eiro lauksaimniecībā – trešdaļu no reitinga ģimenes biznesu kopējiem ienākumiem. Lursoft dati liecina, ka Paškausku ģimenei pieder a/s Agrolats holding. Viņi no reitinga ģimenēm arī spējuši iesaistīt biznesā visvairāk ģimenes locekļu, turklāt jau trīs paaudzēs. Katrs atbildot par savu biznesa daļu, Paškauski jau lielāko daļu apgrozījuma nodrošina ārpus Latvijas – Ukrainā, Krievijā un Marokā.

AS Lauma International, kurai pieder LSEZ Lauma Fabrics SIA, ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu Felina, informē uzņēmumā. Darījuma summa netiek atklāta.

1885. gadā dibinātā Felina ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem Felina un Conturelle. Felina grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. AS Lauma International iegādājusies 100% Felina International AG akciju no privātā kapitāla fonda palero.

AS Lauma International ir tekstilmateriālu, mežģīņu un citu sieviešu apakšveļas šūšanai paredzētu materiālu vadošā Eiropas ražotāja LSEZ Lauma Fabrics SIA mātes uzņēmums. Lauma Fabrics pieder ražotnes Latvijā un Vācijā. Uzņēmums izgatavo un tirgo arī medicīnas tekstilpreces ar zīmolu Lauma Medical. AS Lauma International īpašnieki ir Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa) un Džons Bonfīlds (John Bonfield).

Ministru kabinets 8. augusta sēdē pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu 2,5 miljoni eiro apmērā Attīstības finanšu institūcijai Altum mājokļu galvojumu atbalsta programmas finansēšanai, kas nodrošinās programmas turpināšanu līdz šā gada beigām.

«Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas bijusi ļoti pieprasīta – kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Altum sniedzis 6 063 galvojumus gandrīz 41 miljona eiro apmērā. Šodien piešķirtais papildu finansējums ļaus vēl aptuveni 1530 ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar valsts atbalstu. Iedzīvotāju interese par programmu nemazinās, līdz ar to valdībai jārod risinājums programmas turpināšanai,» komentē Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:

Lai ģimenēm ar bērniem atvieglotu iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets 2014. gada 5. augustā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 75 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 209,1 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 143,4 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 65,7 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi SIA GS Stividoring – 1,022 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi SIA Swedbank Līzings.

Otru lielāko komercķīlu devusi kompānija Good Imports/Exports L.P. Ķīlas ņēmēja bijusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Scandinavian Innovation Group – 600 tūkstošu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmēja bijusi AS SEB banka.

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Zivju pārstrādātājam a/s Ventspils zivju konservu kombināts nodokļu parāda dēļ piektdien, 3.novembrī, reģistrēts nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. Šis ir vienīgais šobrīd uzņēmumam piemērotais nodrošinājums.

Lursoft izziņa liecina, ka šā gada 7.oktobrī a/s Ventspils zivju konservu kombināta nodokļu parāds sasniedza gandrīz 96 tūkstošus eiro. Uzņēmumam šobrīd ir divas aktuālas komercķīlas, kuras nodrošina tā saistības pret AS Baltikums Bank.

A/s Ventspils zivju konservu kombināts dibināts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2 835 127,40 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,267 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem 261 tūkstoša eiro apmērā. Tas nodarbināja 192 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 174 tūkstošus eiro.

Datortehnikas vairumtirdzniecības specifika pieprasa nozīmīgu apgrozāmo līdzekļu pieejamību, it īpaši «karstajās sezonās», komentējot Elko grupas veiksmīgi noslēgto obligāciju emisiju, kuras rezultātā piesaistīti astoņi miljoni eiro, sacīja uzņēmuma direktors Svens Dinsdorfs.

Kā norādīja Dinsdorfs, ir grūti nosaukt konkrētu mērķi piesaistītā finansējuma izlietojumam, jo kopumā biznesa specifika pieprasa nozīmīgu apgrozāmo līdzekļu pieejamību, it īpaši pārdošanas karstākajās sezonās. «Uzņēmuma turpmākie attīstības plāni un virzieni paliek iepriekšējie - aktīvi turpinām stiprināt Elko kompetenci un pozīcijas risinājumu tirgū, piedāvājot gan savas zināšanas un pieredzi dažādu tehnoloģisko risinājumu iegādē un ieviešanā, gan turpinot paplašināt produktu portfeli.»

Noslēdzies AS Elko grupa obligāciju piedāvājums investoriem - tā laikā emitētas obligācijas astoņu miljonu eiro apmērā.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums European Lingerie Group (ELG) šā gada jūnijā iegādājās vācu apakšveļas ražotāju un mazumtirgotāju Felina. Tieši šo darījumu Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas žūrija atzina par gada Baltijas darījumu ārvalstīs. Darījums bija netipisks Baltijas tirgum vairāku iemeslu dēļ un var sniegt pozitīvas mācības citiem reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Tieši mazie un vidējie uzņēmumi nereti saskaras ar finansējuma piesaistes grūtībām, īpaši starptautiski. Taču vienlaikus to izaugsmei un attīstībai ir izšķiroša loma ekonomikā, jo Baltijā tie veido nozīmīgu tautsaimniecības daļu un spēlē svarīgu lomu iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā.

Tātad - kā kļuva iespējams, ka par Felina, Vācijā 1885. gadā dibināta ražotāja, īpašniekiem kļuva Latvijā bāzēts uzņēmums? Kā notika šāds darījums, par kuru pavisam nesenā pagātnē visdrīzāk pat nevarējām iedomāties, un ko no tā varam mācīties?

Spējam attīstīties rietumu virzienā

Pirmkārt, ELG Felina iegādes darījums gājis pretrunā vēsturiskajam uzskatam un cilvēku gaidām - ja mazs vai vidējs uzņēmums no Baltijas mēģina ko darīt starptautiski, tad tas nepavisam nav vienkārši.