Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kultūras un pasākumu nozare ierindojas starp tām, kas cietušas visvairāk. Papildus satraukumu un bažas rada arī neziņa par nākamo gadu.

Kamēr kultūras ministrs uzsver, ka nozare šoruden spēs izdzīvot, valsts atbalsts ir pirmais plāksteris, kas daļai uzņēmumu ļauj saglabāt savu darbību, bet tas ir tāds vienreizējs palīglīdzeklis, kas neglābs ilgtermiņā.

Pasākumu nozare nav 100% apstājusies

Pasākumu nozare noteikti nav pilnībā apturēta, jo ik pa laikam tiek organizēti dažādi pasākumi, protams, ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus. Mana uzņēmuma gadījumā pasākumu skaits ir samazinājies par aptuveni 80%. Lielāks uzsvars tiek likts uz korporatīvo segmentu, rīkojot pasākumus uzņēmumiem. Pašlaik klientiem tiek piedāvāti arī pasākumi tiešsaistē. Pirmā viļņa laikā liela daļa pasākumu, piemēram, festivāli tika pārcelti uz nākamo gadu, bet dažādu organizāciju ikgadējie pasākumi, kuros tiek apbalvoti labākie darbinieki, saliedēšanās pasākumi, konferences un semināri netika pārcelti, meklējot tiešsaistes risinājumus.

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Noteikumu projekts, kas ļaus valsts un pašvaldības iestādēm noteiktos gadījumos rīkot kolektīvus pasākumus, tiks virzīts skatīšanai valdībā, jo šodien tas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai veiktu budžeta izdevumu konsolidāciju ir jāveic arī normatīvās bāzes sakārtošanu, kas novērstu nelietderīgu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumu. Tādēļ Valsts kanceleja kopā ar valsts pārvaldes institūcijām ir sagatavojusi šo noteikumu projektu, kurš tiks nodots saskaņošanai ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, informē Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Kā ziņots, jau 2009. gadā tika izstrādāti līdzīgi noteikumi, tomēr tika lemts, ka ierobežoto finanšu resursu dēļ šāda regulējuma ieviešana ir jāatceļ.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Valsts kanceleja (VK) izstrādājusi jaunu kārtību, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts kanceleja tagad izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana, un tie pieteikti ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments norāda, ka kolektīvie pasākumi ir pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Jūrmalā tūristi uzturoties ilgāk nekā vidēji citur valstīs. Šā gada pirmajā pusgadā Jūrmalas naktsmītnēs kopumā nakšņojuši 53,79 tūkst. tūristu, kas ir par 12% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un par 15% vairāk nekā otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No kopējā ceļotāju skaita 32% ir tūristi no Latvijas, bet 68% – ārvalstu viesi. Valstī kopumā otrajā ceturksnī tūristu nakšņojumu skaits sasniedzis 909,6 tūkst., kas ir par 7% vairāk nekā pērn gada otrajā ceturksnī, bet Jūrmalā nakšņojumu skaits sasniedzis 115,6 tūkst., kas ir par 15,8% vairāk nekā laikā no aprīļa līdz jūnijam gadu iepriekš. Tūristi Jūrmalā vidēji uzkavējušies 3,5 naktis.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda, ka salīdzinājumā ar visā Latvija tūrisma mītnēs apkalpoto tūristu skaitu esot redzams, ka Jūrmalā apkalpoto tūristu un nakšņojumu skaits, kā arī viesu uzturēšanās ilgums palielinājies daudz vairāk nekā Latvijā kopumā. Pēc viņa domām, tas apliecinot to, ka arvien pieaugot veselības tūristu skaits, kuri kūrortpilsētā izmanto kūrortrehabilitācijas un spa pakalpojumus, kā arī uzņēmumiem pievilcīgs šķietot Jūrmalas piedāvājums darījumu tūrismā.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Finanšu ministrs Andris Vilks sola nepieļaut to, ka valsts pārvaldē tiek rīkotas balles. Viņš Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunkā uzsvēra, ka par šādu pasākumu rīkošanu nevar būt ne runas.

«Tauta tagad ir satrakojusies un ierēdņiem, kas par to runāja, vispār nevajadzēja pieļaut, lai būtu pamats šādām diskusijām,» bilda A.Vilks. Ministrs atzīmēja nevar aptvert, ka šajos ekonomiskajos apstākļos šāds jautājums vispār parādījies dienaskārtībā. Tā esot bezatbildība.

DB jau rakstīja, ka Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts, kas ļauj valsts un pašvaldības iestādēm noteiktos gadījumos rīkot kolektīvus pasākumus.

2009. gadā tika izstrādāti līdzīgi noteikumi, tomēr tika lemts, ka ierobežoto finanšu resursu dēļ šāda regulējuma ieviešana ir jāatceļ.

Noteikumu projektā kolektīvie pasākumi definēti kā pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Eiropas Komisija secinājusi, ka vairāki pasākumi, ko Latvija īstenojusi saistībā ar aviosabiedrības airBaltic pārstrukturēšanu 2011. un 2012. gadā, bija saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija konstatējusi, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kopš 2008. gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011. gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija 2012. gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Komisija izvērtēja aizdevumu 16 miljonu latu (aptuveni 22,65 miljonu eiro) apmērā, ko Latvija piešķīra 2011. gada oktobrī, turklāt 2011. gada decembrī tika ievērojami samazināta aizdevuma procentu likme. Komisija konstatēja, ka šo aizdevumu sniedza valsts kopā ar aizdevumu no uzņēmuma BAS, kas tolaik bija airBaltic galvenais privātais akcionārs, proporcionāli to attiecīgajai līdzdalībai. Komisija izskatīja Latvijas un BAS veikto bezkupona obligāciju iegādi, ko airBaltic emitēja 2010. gadā,

Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz Lieldienām izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot virkni stingru ierobežojošu pasākumu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja amatpersonas.

Ārkārtējā situācija ir spēkā no lēmuma pieņemšanas brīža līdz šī gada 14.aprīlim ar mērķi šajā laikā ierobežot Covid-19 izplatību.

Veselības ministrija (VM) noteikta par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Ārkārtējās situācijas laikā valsts un pašvaldību iestādēm uzdots izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti.

Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, vecākiem 13.martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu.

No kopējā ārvalstu tūristu skaita Latvijā, divas trešdaļas (64,3%) veido Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu tūristi. Otra lielākā tūristu plūsma ir no postpadomju valstīm. Lielākā tūristu daļa (apmēram 70%) ir vecuma grupā no 26 līdz 59 gadiem.

To atklāj Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) sadarbībā ar Latvijas augstskolām un tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūru Latvijas fakti veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti.

ES dalībvalstu tūristu vidū 20,1% bija no tuvākajām kaimiņzemēm – 13,8% viesu nāca no Lietuvas, bet 6,2% no Igaunijas. Ziemeļvalstu tūristi veidojuši 10,3%. Visvairāk pārstāvēta bija Zviedrija (4,9%), Somija (3,6%), un Norvēģija (1,3%).

Rietumeiropas valstu iedzīvotāju vidū kā biežākie Latvijas apmeklētāji izceļas vācu tūristi (13,7%), bet otra biežāk sastapto Rietumeiropas tūristu mītnes zeme bija Lielbritānija (5,1%).

Savukārt 27.1% aptaujas dalībnieku mītnes zeme ir kāda no bijušajām PSRS republikām, kur dominējošo vietu ieņem tūristi no Krievijas, kas kopumā veidoja būtiskāko vienas valsts tūristu kopu – 23.3%.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Rietumu sankciju ietekmē pērn sagruvusi Krievijas tūrisma nozare, ceturtdien secinājusi Krievijas Tūrisma operatoru asociācija.

2022.gadā Krieviju apmeklēja tikai 200 100 ārzemju tūristi, kas ir par 96,1% mazāk nekā gados pirms pandēmijas.

"Iemesli ir skaidri: slēgtās debesis starp Krieviju un lielāko daļu Eiropas valstu, kā arī neiespējamība Krievijā izmantot ārvalstīs izdotās "Visa" un "Mastercard" kartes," norādīja asociācija.

Lielākā daļa Eiropas slēdza savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām dažas dienas pēc tam, kad Krievija 2022.gada februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.

Krievijas nacionālā lidsabiedrība "Aeroflot" no 2022.gada marta pārtrauca visus ārvalstu reisus, bet pēcāk pakāpeniski atjaunoja lidojumus uz valstīm, kurus Maskava uzskata par draudzīgām.

Tūrismu negatīvi ietekmēja arī Ķīnas stingrie ierobežojumi cīņā ar Covid-19.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Šī gada jūnijā aprit gads kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) saskaņā ar jauno nozaru pieeju nodokļu administrēšanā kā vienu no prioritārajām nozarēm nodokļu saistību izpildes sakārtošanai un pārkāpumu novēršanai noteica automobiļu apkopes un remonta nozari, informē VID.

Neraugoties uz to, ka šobrīd aktīvais VID uzraudzības un kontroles pasākumu periods automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumiem šīs pieejas ietvaros ir noslēdzies, VID īsteno attālinātu nozares uzņēmumu monitoringu un iespējamo pārkāpumu gadījumā tiek veikti kontroles pasākumi un piemēroti administratīvie sodi.

VID šobrīd īstenotais automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu monitorings liecina, ka ir arī tādi nozares komersanti, kuri pēc sākotnēji uzrādītajiem pozitīvajiem rezultātiem un nodokļu saistību izpildes disciplīnas uzlabošanās tomēr pēc laika atgriežas pie negodprātīgas komercdarbības prakses. Par to liecina atkārtoti nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi automobiļu apkopes un remonta nozares uzņēmumu saimnieciskajā darbībā.

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Šā gada 10. martā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs parakstīja līgumu ar Lietuvas Republikas valdību par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, informē Ekonomikas ministrija.

Šis starptautiskais divpusējais līgums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republika vai Lietuvas Republika sniedz atbalstu viena otrai gadījumā, ja kādā no valstīm ir iestājusies ārkārtas situācija dabasgāzes jomā. No Lietuvas Republikas valdības puses minēto līgumu parakstīja Lietuvas Republikas enerģētikas ministrs Dainius Kreivys.

"Šajos bezprecedenta apstākļos, kad ikdienas pienākumos arvien vairāk parādās jauni izaicinājumi, tai skaitā enerģētikas jomā, reģionālā sadarbība Baltijas valstu starpā kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem, arvien vairāk nostiprinot savstarpējā atbalsta sniegšanas mehānismus," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kritiskais brīdis, tostarp Baltijas valstu, tautsaimniecībās un bankās var iestāties, kad tiks pārtraukti pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi, intervijāatzina Eiropas Cen rālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

Viņa atgādināja, ka jau pandēmijas sākumā tika ieviesti daudzi atbalsta pasākumi.

"Ļoti būtiskas bija darba vietu saglabāšanas shēmas - tās ļāva nosargāt darba vietas 10 miljoniem cilvēku, novēršot strauju bezdarba līmeņa pieaugumu. Vēl viens svarīgs komponents bija atbalsts uzņēmumiem, kura mērķis bija novērst maksātnespēju starp uzņēmumiem, kas būtu dzīvotspējīgi normālos apstākļos. Tos var uzskatīt par vissvarīgākajiem pasākumiem, un tie darbojās ļoti labi, īpaši apvienojumā ar monetārās politikas pasākumiem, kas nodrošināja ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valdībām, tādējādi pastiprinot fiskālās politikas reakciju," uzsvēra Šnābele.