Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Fiktīvo firmu dibināšanai šobrīd biežāk izmanto lētticīgus strādājošos, nevis bezpajumtniekus, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

«Situācijas, kad par uzņēmuma īpašnieku tiek norādīti bezpajumtnieki, kļūst arvien retākas. Šīs personas jau ir nonākušas iestāžu redzeslokā un, visticamāk, ir iekļautas riska sarakstos. Bet, protams, arī noziedzīgā pasaule attīstās. Tāpat jāņem vērā cilvēku lētticība. Ja agrāk tie paši bezpajumtnieki tika aktīvi izmantoti, tagad redzam, ka tiek izmantoti parasti cilvēki, kuri par salīdzinoši nelielu samaksu piekrīt parakstīt dokumentus, uzņemties juridiskās saistības, neapzinoties, ar ko viņi riskē,» sacīja Paidere.

Lai ar to cīnītos, ir jāuzlabo sabiedrības izpratne par to, ka nevar parakstīt visus dokumentus, ko liek priekšā.

Galvenā valsts notāre uzsvēra, ka valsts iestādes turpina strādāt, lai izskaustu fiktīvu firmu dibināšanu, taču vienlaikus piebilda, ka pēc personas izskata vien nepateiksi, vai tā ieplānojusi veikt noziedzīgas darbības.

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

#Valērija Maligina daļas uzņēmumos AS «Olainfarm» un SIA «Olmafarm» mantos viņa bērni.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina daļas uzņēmumos AS «Olainfarm» un SIA «Olmafarm» atbilstoši šodien nolasītajam testamentam vienādās daļās mantos viņa bērni, aģentūru LETA informēja «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Atbilstoši testamentam mantinieki turpmāko piecu gadu laikā nedrīkstēšot atsavināt vai dāvināt mantotās uzņēmumu daļas.

Kā norādīja Lapiņš, šodien nolasītais testaments vēl nav stājies spēkā. Četru mēnešu laikā to var apstrīdēt citi iespējamie mantinieki.

Zvērināta notāre Valda Vaivara, kura otrdien nolasīja Maligina testamentu, aģentūrai LETA sacīja, ka atbilstoši Civillikumam aizgājēja mantojums likumiski vienādās daļās pienākas neatraidāmajiem mantiniekiem - laulātajam un bērniem. Ja kādiem no neatraidāmajiem mantiniekiem aizgājējs testamentā nav neko atvēlējis, tad tiem ir tiesības pieprasīt neatņemamo daļu, kas ir puse no likumiskās daļas. Neatņemamo mantojuma daļu iespējams saņemt naudas izteiksmē.

#Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu.

Decembrī aizsaulē aizgājušā uzņēmēja Valērija Maligina atraitne Elīna Maligina nolēmusi izprasīt sev neatņemamo mantojuma daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Maliginas advokāts Mārtiņš Knipšis.

Viņš sacīja, ka otrdien nolasītajā AS «Olainfarm» vadītāja testamentā bija minētas uzņēmēja trīs meitas, no kurām divas ir pilngadīgas, bet uzņēmēja atraitne tajā netika minēta. Viņš uzsvēra, ka nolasītais testaments tika izveidots laikā, kad Maliginu pāris vēl nebija precējies. Tomēr, ņemot vērā, ka abus vienoja laulības saites, Maliginai kā aizgājēja sievai atbilstoši likumam ir tiesības pretendēt uz sev neatņemamo mantojuma daļu, uzsvēra Knipšis.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Konkursā uz Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra amatu uzvaru guvusi Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa, informē Valsts kancelejā.

Letiņa asociācijā aktīvi strādājusi pie informācijas apmaiņas risinājumiem starp valsts un privāto sektoru, kā arī negribēto un nevēlamo seku mazināšanas finanšu pakalpojumu pieejamībā. No 2018. līdz 2019.gadam Letiņa strādāja UR par ekspertu juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā. Konkursa uzvarētāja UR arī iepriekš ieņēmusi divus amatus - no 2013. līdz 2018.gadam bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece un 2013.gadā Juridiskās nodaļas juriskonsulte. Savukārt periodā no 2018. līdz 2020.gadam Letiņa strādāja Tieslietu ministrijā par juristi Komerctiesību nodaļā.

Potenciālā UR galvenā valsts notāre Latvijas Universitātē ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Letiņa ieguvusi arī starptautisku sertifikāciju naudas atmazgāšanas novēršanas un starptautisko sankciju jomā, regulāri pilnveidojusi savas zināšanas, apmeklējusi dažādus kursus, kā arī gatavojusi publikācijas interešu pārstāvības jautājumos, krāpšanu novēršanā, sankciju piemērošanā, jaunāko tehnoloģiju izmantošanā, publiskās - privātās partnerības jomā.

Veicot grozījumus Komerclikumā, ir daļēji novērstas darbības, kas saistītas ar uzņēmuma nelikumīgu pārņemšanu, šorīt LTV raidījumā Rīta Panorāma teica Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa atgādināja, ka 2013.gada 2.maijā tika pieņemts likumprojekts Grozījumi Komerclikumā, ar kuru bija paredzēts ieviest antireiderisma noteikumus, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Likumā tika noteikts, ka līdz 2013.gada 30.jūnijam komercreģistrā reģistrētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) atbilstoši Komerclikuma grozījumiem jāsastāda aktuālais dalībnieku reģistrs un ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.jūnijam jāiesniedz komercreģistra iestādei.

21.maijā Saeimā apstiprinātie Komerclikuma grozījumi paredz mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem saistībā ar tā dēvētajiem antireiderisma grozījumiem, kas paredz izmaiņas dalībnieku reģistrā, nosakot, ka SIA līdz 2015.gada 30.jūnijam Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dalībnieku reģistra pirmais nodalījums. Šī prasība noteiktajā termiņā paliek saistoša visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam. SIA, kurās ir viens dalībnieks, dalībnieku reģistra nodalījumu iesniedz vienlaikus ar citām izmaiņām, kas skar daļu pāreju vai izmaiņas pamatkapitālā. Līdz ar to viena dalībnieka SIA nav speciāli jādodas uz Uzņēmumu reģistru tikai tāpēc, lai iesniegtu pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu - to varēs izdarīt vienlaikus ar citām izmaiņām.

Mantojuma apliecību neizsniegšana aizvadītā gada decembrī mirušā uzņēmēja, lielākā AS «Olainfarm» akcionāra Valērija Maligina mantiniekiem neietekmēs šā gada jūnijā plānotās uzņēmuma akcionāru sapulces norisi, norāda «Olainfarm» pārstāvis, valdes loceklis Salvis Lapiņš.

Viņš skaidroja, ka Maligina mantojumu, tostarp viņam piederošo «Olainfarm» kontrolpaketi turpina pārraudzīt par mantojuma aizgādni ieceltā uzņēmēja vecākā meita Irina Maligina. Viņš sacīja, ka neatkarīgi no tā, vai mantojums tiek apstrīdēts, vai mantiniekiem netiek izsniegtas mantojuma apliecības, Maligina turpina saglabāt tiesības akcionāru sapulcē rīkoties un pieņemt lēmumus tāpat kā to iepriekš darīja viņas tēvs.

«Ja ir spēkā esošs aizgādnis, ja mantojums nav sadalīts un arī tiek apstrīdēts, tad [aizgādnim] saglabājas tās pašas funkcijas, kādas dzīves laikā bija Maligina kungam un (..) akcionāru sapulce ir lemtspējīga,» atzīmēja Lapiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums akcionāru sapulci katru gadu rīko aptuveni vienā un tajā pašā laikā, līdz ar to arī šogad to paredzēts rīkot jūnijā.

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Uzņēmumu reģistrs (UR) likvidējis 413 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), par kurām noteiktajā termiņā netika atklāti patiesie īpašnieki, trešdien žurnālistus informēja UR valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem laika periodā no 2017.gada decembra līdz šā gada novembrim bija pienākums atklāt patiesos labuma guvējus. Kopumā patiesos labuma guvējus atklāja 83% juridisko personu, bet no SIA tādu bija 97%.

Tādējādi UR lēmis likvidēt 413 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas patiesos labuma guvējus.

Paidere skaidroja, ka augsta riska SIA lielākoties ir tādas, kuru īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs.

Tāpat viņa atzina, ka situācija ar augsta riska SIA Latvijā ir atrisināta.

"Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā caurredzamu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem. Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu jeb 91 000 SIA informācija par patiesajiem labuma guvējiem UR jau bija iesniegta un bija iespējams to reģistrēt uz noklusējuma pamata," stāstīja Paidere.

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā, informē UR.

Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās - ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū."

Šā gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, nosakot šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, informē Uzņēmumu reģistrs.

Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt 1 šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata.

Patlaban Uzņēmumu reģistrs (UR) strādā pie tā, lai jau 2015.gadā varētu atteikties no reģistrācijas piekritības konkrētam reģionam, stāsta 30.jūlijā valdības ieceltā UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa skaidroja, ka patlaban ir absurda situācija - ja uzņēmums ir reģistrēts, piemēram, Daugavpilī, bet vēlāk tas pārceļas uz Rīgu, tad uzņēmuma reģistrācijas lieta paliek Daugavpilī un uzņēmējam komunikācija ir jāveic ar Daugavpils UR nodaļu.

«Vēlamies šo piekritību noņemt, lai dokumentus varētu iesniegt jebkurā nodaļā, bet tas ir jautājums par arhīva digitalizāciju un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Patlaban šos risinājumus izstrādājam un paredzams, ka no reģistrācijas piekritības varētu atteikties 2015.gadā,» informēja Paidere.

Vaicāta par prioritātēm, stājoties galvenās valsts notāres amatā, Paidere stāstīja, ka viena no prioritātēm būs pakalpojumu uzlabošana.

Lielā komercnovietnē Zviedrijā, Monsteras reģionā, kurā tiek audzētas aptuveni 1.3 miljoni dējējvistu, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Uzliesmojuma dēļ Zviedrijas kompetentā iestāde veic slimības apkarošanas pasākumus, tostarp mājputnu likvidēšanu.

Janvāra sākumā augsti patogēnā putnu gripa tika konstatēta arī Lietuvā. PVD atkāroti aicina Latvijas mājputnu turētājus izvērtēt iespēju nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturoties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lai pasargātu mājputnus no dažādām saslimšanām, ikdienā ir jāievēro stingri biodrošības pasākumi, mājputnu barošanu un dzirdināšanu organizējot mītnē vai norobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu barībai un pakaišiem, kā arī nedrīkst pieļaut nepiederošu personu piekļūšanu mājputnu turēšanās vietām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis sociālo kampaņu, izvietojot plakātus Latvijas pilsētās un lidostā, aicinot ziņot par koruptīviem darījumiem un neklusēt, informē KNAB pārstāve Laura Dūša.

Šodien, 1. jūnijā, kampaņas atklāšanas pasākumā Rīgas Juridiskajā augstskolā KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sacīja, ka kopumā socioloģiskā aptauja rāda pozitīvu tendenci, jo palielinās to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka korupcijas līmenis Latvijā mazinās. «Kas ir nepieciešamais, lai šis līmenis būtu vēl mazāks? Galvenais, lai tas būtu morāli nepieņemami, kauns dot kukuli,» uzsvēra KNAB priekšnieks. Statistika liecina, ka morāli nepieņemama kukuļa došana ir 38% iedzīvotāju. Aptauja liecina, ka par korupciju ziņotu apmēram puse iedzīvotāju.

Sociālās kampaņas Nepieļauj! mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību korupcijas problemātikai, kad lēmumi tiek pieņemti un spriesti prettiesisku labumu un kukuļu devēju interesēs, nevis taisnības vārdā, kā arī aicināt informēt KNAB, sastopoties ar korupcijas gadījumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.