Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, Latvijas Pasts uzsācis pasta tīkla vērienīgāko tehnoloģiskās modernizācijas projektu pēdējos gados

Projekts paredz visās pasta nodaļās ieviest mūsdienīgu kases sistēmu, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Uzņēmums paredz, ka jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāko aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kases sistēmu maiņas process uzsākts šā gada oktobrī un attieksies uz visām vairāk nekā 400 pasta nodaļām, kopumā ar jauno sistēmu plānojot aprīkot 600 darbavietu. Paredzams, ka šis modernizācijas projekts tiks pabeigts 2019. gada pirmajos mēnešos, paralēli instalējot arī jaunākās paaudzes maksājumu karšu termināļus un paraksta ierīces. Pie jauno tehnoloģiju projekta uzņēmuma vadība sāka strādāt jau 2016. gada otrajā pusē, taču sekoja izmaiņas normatīvajā regulējumā un tehniskās specifikācijas nācās pārstrādāt, kā rezultātā ieilga arī iepirkuma process. «Kases sistēmu modernizācijas process normatīvā regulējuma izmaiņu rezultātā nevirzījās tik ātri, kā tas bija ieplānots no mūsu puses, sākot realizācijas pirmo kārtu. Taču šobrīd izveidojies komplekss projekts, kas pilnībā atbilst valsts noteiktajām prasībām un vienlaikus papildināts gan ar jaunākās paaudzes banku karšu termināļiem, gan digitālā paraksta ierīcēm reģistrēto sūtījumu saņemšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes loceklis Kristaps Krūmiņš. Jaunās kases sistēmas atbilst aktuālākajam normatīvo aktu regulējumam, to veiktspēja ir aptuveni četras reizes ātrāka nekā līdz šim Latvijas Pasta nodaļās lietotajām sistēmām, kā arī kases sistēmās izmantotas jaunākās operētājsistēmas un antivīrusu versijas. Līdzšinējās kases sistēmas uzņēmumā ekspluatētas kopš 2005. gada un uzskatāmas par novecojušām visās to izpausmēs.

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Gada nogale tradicionāli ir noslogotākais periods pasta uzņēmumiem visā pasaulē, jo sūtījumu apjoms pieaug vairākkārt. Tuvojoties intensīvajam darba posmam, Latvijas Pasts novembrī paplašina to pasta nodaļu skaitu, kur piesaistīti papildu darbinieki sūtījumu izsniegšanai un izveidotas t.s. ātrās kases, informē Latvijas Pasta Sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone.

No 1.novembra ātrās kases darbosies 30 lielākajās un apmeklētākajās pasta nodaļās Rīgā un Zemgalē, savukārt no 15.novembra vēl deviņās nodaļās Kurzemē, Latgalē un Vidzemē. Savukārt 20 pasta nodaļām pagarināts darba laiks sestdienās.

No 1.novembra ātrās kases darbojas 30 Rīgas, Pierīgas, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils un Ogres pasta nodaļās, savukārt, sākot ar 15.novembri, tās būs atvērtas arī Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Gulbenē, Liepājā, Madonā, Rēzeknē un Valmierā, sūtījumu ātrāku izsniegšanu nodrošinot kopumā 39 pasta nodaļās. Patlaban plānots, ka ātrās kases strādās līdz gada beigām, bet nepieciešamības gadījumā to darbības termiņš tiks pagarināts.

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Strauji pieaugot pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksām, samazinoties klātienes klientu skaitam un uzņēmumam optimizējot iekšējos procesus, Latvijas Pasts pieņēmis lēmumu līdz 2023.gada sākumam reorganizēt pasta centra Sakta, pārtraucot pakalpojumu sniegšanu tās telpās.

Pasta pakalpojumu ērta saņemšana līdzšinējiem Saktas klientiem tiks nodrošināta trīs citās tuvējās pasta nodaļās, bet darbiniekiem – piedāvāts darbs citās Rīgas pasta nodaļās.

Pasta centrs Sakta ir viena no četrām Rīgas vēsturiskā centra pasta nodaļām, kas visas atrodas tuvu cita citai nelielā attālumā. Pēdējo trīs gadu laikā klientu plūsma Saktā sarukusi par 70% – to veicinājusi gan iedzīvotāju paradumu maiņa, gan iespēja virkni pakalpojumi izmantot attālināti, būtiski samazinoties nepieciešamībai apmeklēt pasta nodaļu klātienē. Vienlaikus straujā inflācija un energoresursu cenu pieaugums ievērojami palielinājis pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksas, paaugstinot tās vairākkārt, turklāt divstāvīgā, 281 m2 plašā pasta centra telpu plānojums neļauj visu telpu platību efektīvi izmantot klientu apkalpošanai.

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

VAS «Latvijas Pasts» atvēris pirmo jaunas koncepcijas pasta nodaļu, kas ieguvusi ne vien jaunu vizuālo izskatu, bet arī izmaiņas apkalpošanā. Turpmāk Rīgas 10.pasta nodaļā klienti tiks apkalpoti pie stāvletes, bet pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai tiks izmantotas digitālās tehnoloģijas.

Pārmaiņu ieviešanā šajā nodaļā investēti aptuveni 80 000 eiro. Iepriekš pārmaiņas piedzīvoja arī Rīgas 84.pasta nodaļa, kas atrodas Purvciemā, un tā tika pārveidota par uzņēmuma mācību pasta nodaļu, kur jauno darbinieku apmācības notiek inovatīvā veidā – darba vidē pašā nodaļā.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns uzskata, ka daudz produktīvākas un ikdienas videi pietuvinātākas ir jauno darbinieku apmācības reāli strādājošā pasta nodaļā. Tāpēc pirmais solis uzņēmuma apkalpošanas kultūras maiņai bija 84.pasta nodaļas modernizācija, izveidojot to par jauno darbinieku apmācības vietu, bet turpinājums – jaunas koncepcijas iedzīvināšana Rīgas 10.pasta nodaļā pašā pilsētas centrā.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

VAS "Latvijas pasts" ir nolēmis apturēt plašo pasta nodaļu slēgšanas plānu, kas paredzēja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, apstiprināja pasta pārstāvji.

Kompānijā arī informēja, ka uzņēmums turpinās strādāt pie stratēģijas, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, kā arī strādās pie izvērtēšanas procesa, lai vienotos par optimālāko risinājumu - saglabāt visas pasta nodaļas vai saglabāt nodaļas tikai pilsētu centros un citiem variantiem.

Vienlaikus pasta pārstāvji uzsvēra, ka, apstādinot plānu par pasta nodaļu slēgšanu, šogad būs nepieciešams papildu finansējums apmēram 2,1 miljona eiro apmērā.

Savukārt lēmums par to, kuras pasta nodaļas tiks saglabātas un kādā daudzumā, vēl nav pieņemts, jo "Latvijas pastam" būs jāvienojas arī ar pašvaldībām, norādīja kompānijā.

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem 

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk...

Vienlaikus SM parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs tviterī vēsta, ka pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta. ""Latvijas Pastam" ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām," norāda SM pārstāvis.

Jau vēstīts ka "Latvijas pasts" šogad plānoja slēgt 105 no 176 pasta nodaļām. Tas tika pamatots ar pasta pakalpojumu sarūkošu pieprasījumu. Šādā situācijā uzturēt tik daudz pasta nodaļu neesot finansiāli izdevīgi.

Iepriekš kompānijā arī skaidroja, ka pasta nodaļu pastāvēšanai līdzšinējā formātā 2024.gadā nepieciešamais papildu finansējums būtu aptuveni 2,1 miljons eiro.

Tādējādi papildu 2,1 miljona eiro finansējuma aprēķins ietver darba samaksu darbiniekiem, komunālos maksājumus, telpu un zemes nomas maksu, informācijas tehnoloģiju (IT) un sakaru izmaksas, pārējās saimnieciskās izmaksas un citas tiešās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas izmaksas, norādīja kompānijā.

Savukārt šajā summā nav ietvertas transporta, modernizācijas, remontdarbu un citas netiešās izmaksas, kas kopējo summu vēl būtiski palielinātu, iepriekš uzsvēra pasta pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka Satiksmes ministrija uzdevusi "Latvijas pasta" padomei steidzamības kārtā iesniegt izvērtējumu par katras pasta nodaļas slēgšanas pamatotību. Uzdots apkopot iedzīvotāju un iesaistīto valsts, pašvaldību, nevaldības sektora un nozares darbiniekus pārstāvošo institūciju redzējumu par piedāvāto pasta nozares reformu. Tāpat prasīts apkopojums par katras pasta nodaļas pakalpojumu klāstu, katra pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un plānoto rīcību, lai nodrošinātu pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

"Latvijas pasts" līdz 2026.gada beigām apņēmies ieviest jaunu un ilgtspējīgu pasta nodaļu konceptu, lai tās būtu ērti un droši pieejamas ikvienam, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tostarp atsevišķas pasta nodaļas paredzēts slēgt, kas vietējos iedzīvotājos izraisījis satraukumu.

"Latvijas pasta" apgrozījums 2022.gadā bija 100,009 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2021.gadā, kā arī uzņēmums strādāja ar 2,21 miljona eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu iepriekš.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Kases aparātu reforma rit smagnēji, tomēr tās gaita ir daudz raitāka nekā pērn, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

VID norādīja, ka patlaban jau 49% no visām dienestā reģistrētajām ierīcēm un iekārtām ir nomainītas.

«VID no savas puses dara visu iespējamo, lai padarītu šo procesu vienkāršāku gan tiem uzņēmējiem, kuri jau ieguldījuši savus līdzekļus jauno kases aparātu iegādē, gan tiem, kuri to plāno izdarīt. Regulāri notiek aktīvas diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm. Lai vērtējumi būtu objektīvi, esam piesaistījuši arī neatkarīgu ekspertu,» uzsvēra iestādē.

Vienlaikus VID pauda gatavību skaidrot nianses, kā tiek interpretēti Ministru kabineta (MK) noteikumi, gadījumā, ja atsevišķiem uzņēmējiem rodas jautājumi vai viedoklis, kā atbilstoši tiem tiek īstenota kases aparātu sistēmas maiņa. «Reformas nepieciešamību ir noteicis augstais ēnu ekonomikas īpatsvars valstī, un, sastopoties ar grūtībām tās īstenošanas gaitā, ir būtiski nezaudēt šo fokusu. Ir svarīgi, lai ar jaunajiem kases aparātiem nevarētu krāpties,» pauda iestādē.

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Patlaban VAS "Latvijas pasts" ar Satiksmes ministriju (SM) apsver trīs stratēģiskos virzienus, kas iezīmētu turpmāko pasta nodaļu tīklu, skaidroja pasta pārstāvji.

Pastā informē, ka pirmais virziens nozīmētu turpināt darbu ar esošajām pasta nodaļām, saņemot valsts subsīdijas līdz četru miljonu eiro apmērā 2024.gadā.

Savukārt otrais variants paredz turpināt sākto pasta nodaļu tīkla optimizāciju, nodrošinot pasta un finanšu pakalpojumus pēc klienta pieprasījuma jeb "Pastnieks mājās". Šāds variants paredz gadu noslēgt ar 71 pasta nodaļu.

Trešajā variantā tiktu pārskatīts esošais pasta nodaļu skaits, kā arī īstenots gan pakalpojums "Pastnieks mājās", gan ieviesti citi alternatīvi risinājumi. Šis variants paredz "Latvijas pasta" un pašvaldību sadarbību, pakalpojumus daļēji nodrošinot, piemēram, ar valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru starpniecību. Pastā papildina, ka šis piedāvājums varētu būt optimālākais visām ieinteresētajām pusēm.

Pēc aptuveni divu gadu ilga darba Latvijas Pasts noslēdzis 1,8 miljonu eiro vērtu darījumu un no riska kapitāla fonda BaltCap iegādājies 61 pasta termināļa tīklu, kas līdz šim pazīstams ar Pasta stacijas zīmolu

«Tas ir zīmīgs solis, un arī mums negāja viegli. Bieži vien valsts akciju sabiedrībām pietrūkst gan riska, gan biznesa apetītes. Ja privāti uzņēmumi var parakstīt darījumus «uz salvetes kafejnīcā», mēs tā īsti nevarējām. Bija ļoti garš ceļš, lai mēs nonāktu līdz darījuma slēgšanai,» stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Līdz ar darījumu Latvijas Pasta vairāk nekā 400 pasta nodaļu, 1300 pastnieku un 100 kurjeru servisam, kā arī 50 Circle-K degvielas uzpildes staciju tīklam sūtījumu izsniegšanai jau drīzumā tiks pievienoti 26 pakomāti Rīgā un 35 pakomāti galvaspilsētas apkaimē un citās Latvijas pilsētās. Darījums ir daļa no Latvijas Pasta modernizācijas un nākotnes attīstības plānu realizācijas. Galvenais ieguvums, to noslēdzot, – Latvijas Pasts ir ieguvis vēl vienu pasta sūtījumu izsniegšanas veidu, kas pēdējos gados piedzīvojis strauju izaugsmi. Pēc M. Vilcāna domām, Latvijas Pasts kļūs par uzņēmumu ar visplašāko piegādes un izsniegšanas risinājumu piedāvājumu.

#Praksē pierādījās, ka, pazūdot elektrībai, visa informācija no kases aparātiem pazuda.

Veicot vērienīgo kases aparātu reformu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbrāķējis 18 000 kases aparātus, kuru iegādei vai programmatūras nomaiņai uzņēmumi iztērējuši ap 5 miljoniem eiro. Lai VID konstatētās problēmas novērstu, nepieciešams pusmiljons eiro, taču šobrīd nav skaidrs, kurš par to maksās, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē uzņēmēju pārbaudēs atklājās, ka vairāki sertificētie un VID reģistrētie kases aparātu modeļi neatbilst noteikumiem un tajos joprojām iespējama iejaukšanās. Tagad pēc vairāku mēnešu skaidrošanās dienests no attiecīgā reģistra izslēdzis sešus Latvijas lielākā kases aparātu ražotāja CHD kases aparātu modeļus. Tie izrādījušies paši populārākie modeļi, līdz ar to par neatbilstošiem atzīti 18 000 kases aparātu.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Pēc rekonstrukcijas ir atvērta Rīgas 84.pasta nodaļa, kas ir pirmā «Latvijas Pasta» pakalpojumu sniegšanas vieta, kurā darbs tiek organizēts pēc mūsdienīgiem principiem, nodrošinot klientiem draudzīgāku vidi un apkalpošanu. Rīgas 84.pasta nodaļas rekonstrukcijas izmaksas veido nepilnus 30 000 eiro, biznesa informācijas portālu db.lv informēja VAS «Latvijas Pasts» Ārējo komunikāciju vadības daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Danielsone.

Rīgas 84.pasta nodaļa Ūnijas ielā 52 par pirmo jauna modeļa klientu apkalpošanas pasta pakalpojumu sniegšanas vietu tika izvēlēta, ņemot vērā tās atrašanās vietu un telpu izvietojumu. Turpmāk šajā nodaļā klientu apkalpošana tiks organizēta, izmantojot no līdzšinējās nodaļas atšķirīgus principus: pasta darbinieks sagaidīs klientu un sniegs nepieciešamo palīdzību, konsultējot, paskaidrojot, kā arī vajadzības gadījumā asistējot pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo dokumentu aizpildīšanā.

«Latvijas Pastā» skaidro, ka ieviešot mūsdienīgus principus klientu apkalpošanā, uzlabosies pakalpojumu sniegšanas ātrums, samazinoties laikam, ko apmeklētāji velta, komunicējot ar operatoru un veicot darbības, kas jaunajā modelī tiks paveiktas jau līdz apkalpošanai kasē. Jaunā modeļa pasta nodaļai būs arī īpaša funkcija Latvijas Pasta jauno darbinieku apmācībai reālajā vidē, ko īstenos mentoru uzraudzībā.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Latvijā kases aparātu reforma ir pāri pusei, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

«Reforma, pilnīgi noteikti, ir pāri pusei. Kases aparātus ir nomainījuši 50% uzņēmēju, kuriem tas bija jādara. Tas, kur reformā esam iebuksējuši, ir kases aparātu modeļi, kuriem tika konstatētas kļūdas un kuriem ir jāiziet atkārtota sertifikācija,» teica Pelēkā.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka kases aparātu ražotājs ir paudis gatavību uz sava rēķina uzņēmumiem nodrošināt atjaunotās kases aparātu versijas. «Nupat - šīs nedēļas sākumā - mēs tikāmies ar kases aparātu ražotāja pārstāvi, kurš apliecināja, ka ir novērstas visas kļūdas, uz kurām norādīja VID un kases aparāti ir atkārtoti iesniegti sertifikācijai,» sacīja Pelēkā.

Tāpat VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja norādīja, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošās organizācijas jau no reformas sākuma ir pārspīlējušas ar kases aparātu nomaiņu saistīto izmaksu apmērus. «Tas, ko redz VID, ir ārkārtīgi lielā pretestība no atsevišķu uzņēmējus pārstāvošo organizāciju puses, nevēlēšanos iedziļināties, nevēlēšanos saprast, turpināt populistiskas diskusijas par to, vai reforma ir vajadzīga, nav vajadzīga,» teica Pelēkā, piebilstot, ka uzņēmējiem ir jāpieņem jaunās tehnoloģijas.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.