Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Bojāgājušo skaits Strasbūras teroraktā pieaudzis līdz pieciem, svētdien pavēstīja Francijas varasiestādes.

No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis, kurš Strasbūrā dzīvojis aptuveni 20 gadus, pavēstīja Parīzes prokuratūra.

Brīdī, kad noticis uzbrukumus, viņš kopā ar draugiem centies nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guvis nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kurš no dzīves aizgāja piektdien.

Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Uzbrukuma laikā terorists saucis «Allahu Akbar» («Dievs ir dižens»).

Terorists cilvēkos raidīja šāvienus, kā arī uzbruka ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Norvēģijā vadošās partijas rīkotajā jauniešu nometnē gājuši bojā 84 cilvēki - policista formā pārģērbies terorists atklāja uguni uz nomentes dalībniekiem. Uzbrukums jauniešu nometnei noticis dažas stundas pēc sprādziena valdības ēku rajonā Oslo. Galvaspilsētā notikušajā sprādzienā miruši septiņi cilvēki, vēsta pasaules plašsaziņas līdzekļi.

Vīrietis, kas uzsāka apšaudi uz nometnes jauniešiem, tika aizturēts Utoijas salā ārpus Oslo, uz kuras tika atklāta uguns pret pusaudžiem. Terorists ir bijis kāds 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis, un vietējie mediji viņu identificē kā Andersu Beringu Breiviku (Anders Behring Breivik). Policija šobrīd izmeklē, vai vīrietis, kas nogalinājis cilvēkus Utoijas salā, ir saistīts ar sprādzienu galvaspilsētas valdības ēku rajonā.

Aculiecinieks aprakstījis, ka garš, blonds vīrietis, kas pārģērbies policista formas tērpā, vispirms sasaucis nomentes dalībniekus sastāties ap viņu aplī un tad atklājis uguni pret jauniešiem. Nometnes dalībnieki centušies meklēt patvērumu tuvumā esošajā ūdens tilpnē vai mežā, vēsta BBC. Mirušie jaunieši ir bijuši 14 līdz 19 gadus veci, aculiecinieks pavēstījis ziņu aģentūrai Reuters.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Sprādzienā, kas iepriekšējās dienas vakarā tika sarīkots Mančestras arēnā, noslepkavoti 22 cilvēki, starp kuriem ir arī bērni, otrdien preses konferencē paziņojis Mančestras aglomerācijas policijas galvenais konstebls Ians Hopkinss.

Vēl 59 cilvēki guvuši nopietnākus ievainojumus. Hopkins pavēstīja, ka, pēc policijas domām, uzbrukumu dziedātājas Arianas Grandes koncerta laikā sarīkojis terorists pašnāvnieks. Policija šobrīd pārbauda, vai uzbrucējs, kas pats gājis bojā sprādzienā, ir rīkojies viens pats.

Hopkinss piebilda, ka terorists, domājams, izmantojis pašizgatavotu spridzekli, taču sīkākas ziņas par uzbrucēju viņš nesniedza. Vienlaikus policijas priekšnieks aicināja cilvēkus atturēties no baumu izplatīšanas par slepkavas iespējamo identitāti.

Kā ziņots, sprādziens notika pirmdien plkst.22.35 (otrdien plkst.0.35 pēc Latvijas laika), kad Mančestras arēnā tobrīd notiekošais Grandes koncerts jau beidzās, un arēna savā tīmekļa vietnē vēsta, ka eksplozija notikusi ārpus koncertzāles, apmeklētājiem dodoties mājup.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.

Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.

Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tirdzniecības attīstībai starp Latviju un Norvēģiju ir potenciāls, pirmdien Norvēģijas-Latvijas biznesa forumā Gūtās mācības un nākotnes scenāriji teica Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelviks.

Angelviks sacīja, ka abas valstis ir partneri, kas dala kopīgu vēsturi un intereses.

Pēc viņa sacītā, Latvija un Norvēģija ir biznesam draudzīgas valstis, ka dala arī vienas un tās pašas vērtības - smagu darbu, dotā vārda turēšanu un citas vērtības, kuras ir labs pamats biznesa attīstībai.

Viņš arī atzīmēja, ka Norvēģijas kompānijām ir interese investēt Latvijā. Tāpat pastāv potenciāls plašākai tirdzniecībai starp abām valstīm.

Norvēģijas Tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības ministrijas valsts sekretārs teica, ka spēja kooperēties ar citām valstīm Ziemeļu un Baltijas valstīm ir svarīga. Viens no svarīgākajiem abu valstu uzdevumiem ir atbalsts Eiropas Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, kam nepieciešami stabili investīciju priekšnoteikumi.

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Ar egles iedegšanu Liepājas ostas 64. piestātnē par savas darbības uzsākšanu Liepājā paziņojis uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Pašlaik uzņēmums piedāvā kravu uzglabāšanu pakalpojumus atklātā tipa kravu laukumos ostas piestātnēs Nr. 64., 65., 73., 74., 75. un 76. un slēgtās noliktavās gandrīz 3000 m2 platībā, bet 2022. gadā plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumu ražošanu zivjaudzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.

Norvēģijas uzņēmums “Norpartners” specializējies stikla šķiedras elementu ražošanā un montāžā, kuram līdz šim bija piecas ražotnes Saldū. Norvēģijas kapitāla uzņēmuma NORPARTNERS meitas uzņēmums SIA “Norplast” 2021.gada vasarā iegādājās LSEZ AS "Piemare" kapitāldaļas un nomainīja nosaukumu uz “Norplast Piemare” LSEZ AS.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina Latvijas zinātniskās institūcijas iesniegt projektus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas Pētniecība un Stipendijas aktivitātē Pētniecība. Aktivitātē pieejams finansējums 4 435 556 eiro apmērā, lai veicinātu sadarbību zinātnē starp Latviju un Norvēģiju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pētniecības aktivitāte vērsta uz divpusējās sadarbības stiprināšanu starp Latvijas un Norvēģijas pētniecības iestādēm, tādējādi veicinot iestāžu ilgtermiņa sadarbību, kā arī to kapacitātes un kompetenču attīstību. Projekta ietvaros ir obligāta partnerība ar vismaz vienu institūciju no Norvēģijas.

Projektiem pieejams finansējums 4 435 556 eiro apmērā, ko veido Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums (3 992 000 eiro) un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums (443 556 eiro). Viena projekta minimālais finansējums ir 60 000 eiro, savukārt maksimālais - 1 milj. eiro. Projektus var īstenot līdz 2017. gada 30. aprīlim.

Projektu var iesniegt tikai Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts vai augstskola, kas atbilst konkursa nosacījumiem. Projektiem jāatbilst šādām tematiskām jomām:

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izraudzīts Norvēģijas centrālās bankas prezidenta amatam, piektdien paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija.

Tā norādīja, ka Stoltenbergs Norvēģijas Bankas prezidenta amatā stāsies laikā "ap 1.decembri" pēc tam, kad būs beidzies viņa amata termiņš Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretāra postenī.

Pašreizējais Norvēģijas Bankas prezidents Eisteins Ulsens, kurš ir 70 gadus vecs, nolēmis doties pensijā. Viņš valsts centrālo banku vada kopš 2011.gada 1.janvāra un ir amatā jau otro pilnvaru termiņu. Norvēģijas Bankas prezidenta amata termiņš ir seši gadi.

Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014.gada, un viņa amata termiņš beigsies 1.oktobrī.

Decembrī viņš pavēstīja, ka novembrī ar viņu sazinājās Norvēģijas Finanšu ministrijas pārstāvji un lūdza apsvērt kandidēšanu uz centrālās bankas vadītāja amatu.

Norvēģijas finanšu instrumenta programmā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā" atklāta konkursa rezultātā atbalstu saņēmuši 19 projekti, piesaistot no 223 līdz pat 599 tūkstošiem eiro, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA administrētajā programmā atbalstu saņēmušie uzņēmumi ieviesīs ražošanā jaunus produktus, automatizēs ražošanas procesus kā arī veiks pētnieciskos darbus sadarbībā ar Norvēgijas un Latvijas zinātniekiem.

"Šī ir viena no retajām programmām, kurā bija iespējams piesaistīt līdzfinansējumu arī ražošanas iekārtām, tādēļ konkurence par finansējumu bija augsta. Kopumā atklātā konkursā pieteicās vairāk 63 uzņēmumi. 18 no 19, atbalstu saņēmušajiem, uzņēmumiem izdevies piesaistīt arī partnerus no Norvēģijas, kas ļaus attīstīt jaunas kompetences un īstenot sadarbības projektus arī nākotnē. Latvijas eksporta struktūrā augsto tehnoloģiju produkcija sasniegusi jau 20% un uzņēmumu lielā interese par jauno tehnoloģiju ieviešanu liecina, ka šī sadaļa turpinās kāpt," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ministru kabinetā apstiprināti Norvēģijas grantu programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi" divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu īstenošanas noteikumi.

Šīs programmas īstenošanu nodrošina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvu mērķis ir pilnveidot sadarbību un uzlabot savstarpējās zināšanas un izpratni starp Latviju un Norvēģiju zaļo inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības jomās.

LIAA Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis uzsver, ka divpusējās sadarbības fonds ir laba iespēja, kā uzrunāt potenciālos sadarbības partnerus Norvēģijā. "Ar fonda atbalstu plānojam organizēt Latvijas uzņēmēju vizītes uz Norvēģiju, lai veicinātu dažādu kopprojektu attīstību starp Latvijas un Norvēģijas uzņēmējiem, kas ir viens no Norvēģijas grantu programmas mērķiem. Uzņēmējiem, kuri izrādīs interesi par šāda veida sadarbību, būs iespēja no fonda segt vizīšu izmaksas," tā J.Ločmelis.

Pārņemt varu valstī un ieviest «vilkaču» diktatūru. Patiesībā tāds plāns tika prezentēts pagājušajā nedēļā, kad JKP nosauca tai vēlamo iespējamās Jāņa Bordāna valdības sastāvu.

Tajā bija acīmredzams, ka JKP pretendē pārņemt drošības iestādes un tiesībsargājošo bloku – premjers un iekšlietu ministrs, KNAB, policija un pretenzijas uz vienas lielas drošības iestādes veidošanu. Priekšvēlēšanu solījums, ka bijušais KNAB operatīvās daļas vadītājs Juris Jurašs uzņemsies Labklājības ministra amatu, izrādījies blefs, kas, protams, jau iepriekš bija skaidrs. Pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kāpēc Strīķes un Juraša partijai ir vajadzīga VARAM. Taču atcerēsimies, ka Vides un reģionālās attīstības ministram ir tiesības pieprasīt pašvaldību vadītāju demisiju.

Iesēdināt Lembergu un atlaist Ušakovu - šķiet, nekas cits Jāņa Bordāna bīdītājus premjera amatā neinteresē. Jo parasti premjera partija sev izvēlas arī finanšu ministra amatu. Tāds komplekts ir loģisks, jo viens no pašiem galvenajiem valdības darba instrumentiem ir valsts budžets, bet viens no galvenajiem darbiem – valsts budžeta veidošana. Strīķes un Juraša partijai acīmredzot ir svarīgas citas prioritātes un citi darba instrumenti. Rīgas domē JKP opozīcija tā arī neko no solītā nav panākusi. Tad pārņemsim VARAM un atlaidīsim Ušakovu - šķiet, tāds ir plāns, kamdēļ tik ļoti ir vajadzīgs VARAM amats Jaunajai konservatīvajai partijai.

Godinot 25 gadus kopš 1991.gada janvāra barikāžu notikumiem, no šodienas līdz pat rītdienai Doma laukumā notiek barikāžu rekonstrukcijas akcija, kuras laikā diennakti Doma laukumā degs ugunskuri, pie tiem dežūrēs brīvprātīgie, būs aplūkojama vēsturiskā barikāžu laika tehnika, uzstāsies pazīstamas mūzikas grupas un kolektīvi.

Barikāžu rekonstrukcijas akcijas laikā veselu diennakti pie ugunskuriem Doma laukumā pulcēsies un vēsturisko 1991.gada noskaņu centīsies restaurēt Jaunsardzes jaunieši, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti, brīvprātīgie un bijušie barikāžu dalībnieki, aģentūru LETA informēja biedrības I Did It pārstāve Madara Gruntmane.

Pasākuma laikā Doma laukumā varēs aplūkot vēsturisko smago tehniku, kas bija novietota Doma laukumā arī barikāžu laikā 1991.gadā. Būs aplūkojamas smagās automašīnas Kamaz, dažādu veidu traktori, Barikāžu muzeja autobuss Ikarus, kā arī speciālais transports.

Doma laukumā uzstāsies pazīstami mūziķu kolektīvi.

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Latvijas valdībai jāpieņem lēmums vērsties pret Norvēģijas Karalisti Starptautiskajā tiesā Hāgā, uzskata Eiropas krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

«Ņemot vērā faktu, ka Norvēģija turpina klaji ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas tai nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Bārenca jūrā, lai panāktu taisnīgu risinājumu Latvijas valdībai neatliek citas iespējas kā vērsties Starptautiskajā tiesā, uzskata Eiropas krabju zvejas associācija. Latvijas valdība lēmumus par tālakajiem soļiem gatavojas pieņemt š.g. 4.jūlija sēdē,» informē Šmits.

Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā uzsāka pilnīgā saderībā ar starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina gan saņemtās licenses, gan Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), gan pieņemtā ES regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un ES līmenī. «Kopš Latvijas flote ir uzsākusi zveju neviens starptautiskais līgums vai konvencija, kas regulētu sniega krabju zveju Barenca jūras starptautiskajos ūdeņos, nav grozīta, apturēta vai stājusies spēkā, citiem vārdiem – pastāv identisks tiesiskais ietvars. Nevar būt tā, ka šodien visi atzīst kāda tiesības, bet rīt, ievērojami pieaugot resursa vērtībai, atļaujās tās ignorēt, klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības. Šis ir nedraudzīgs solis no Norvēģijas puses uz kuru Latvijas valdībai ir adekvāti jāreaģē,» uzsver asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Patlaban Latvijai nav nekāda pamata aizliegt Norvēģijas lašu importu, līdzīgi kā to plāno darīt Krievijas Federācijas sanitārie dienesti, atzina Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Anna Joffe.

«Līdz šim ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā veiktajās laboratoriskā monitoringa pārbaudēs pārkāpumi, kas saistīti ar pārtikas riskiem, nav konstatēti. Līdz ar to Latvijai patlaban nav pamata aizliegt Norvēģijas lašu ievešanu,» sacīja Joffe.

Viņa arī norādīja, ka nepieciešamības gadījumā lēmumu par Norvēģijas lašu aizliegumu var pieņemt tikai Eiropas Komisija, jo Norvēģija ir Eiropas ekonomiskās zonas valsts.

Maskava plāno aizliegt Norvēģijas lašu importu, jo pārtikas kvalitātes sanitārie dienesti nonākuši pie jauna analītiska secinājuma, apgalvojot, ka Norvēģijas laši audzēšanas fermās netiekot uzturēti atbilstoši Krievijas produktu sanitārajiem standartiem, vēsta Reuters.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.