Japānas fondu tirgus indekss Nikkei 225 var uzkāpt līdz 10 000 punktu jau šonedēļ, atsaucoties uz Tachibana Securities tehnisko analīzi, raksta Bloomberg.

Šis līmenis ir par 4,5% augstāks nekā 9,572,49, kas bija Nikkei 225 vērtība pirmdien slegšanas brīdī. Indekss ir noslēdzies virs 25 dienu vidējā mainīgā jau deviņas dienas pēc kārtas, palīdzot indeksam sākt augšupeju. Kompāniju peļņas rādītāju uzlabošanās ceļ akciju cenas, un Nikkei varētu būt ceļā uz 10 tūkstošu punktu atzīmi, uzskata eksperti. Pedējoreiz šāds līmenis bija 22. jūnijā.

Aptuveni puse no kompānijām, kuras ietilpst Nikkei 225 un kas ir iesniegušas atskaites par ceturkšņa ieņēmumiem kopš 12. jūlija, ir parsniegušas analītiķu prognozes, bet 24% nav sasniegušas prognozētos rezultātus, liecina Bloomberg apkopotie dati.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Pērnā gada janvāra beigās Japānas vērtspapīru tirgus bija otrs straujāk augošākais attīstīto valstu akciju tirgus indekss, atpaliekot vien no Portugāles akciju tirgus izaugsmes, taču tagad situācija ir pilnīgi pretēja, raksta Bloomberg.

Patlaban Nikkei 225 Stock Average piedzīvo straujāko kritumu starp šiem indeksiem, pagājušajā mēnesī sarūkot par 8,5%, savukārt kopš 30. decembrī sasniegtās augstākās atzīmes līdz šodienai tas samazinājies par 14%.

Zaudējumiem Tokijā bija sniega bumbas efekts laikā, kad investori izņēma 2,9 triljonus dolāru no akciju tirgiem visā pasaulē, valdot bažām par Ķīnas izaugsmes bremzēšanos un ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma samazināt monetārās stimulēšanas programmas apjomus.

Japānas jena pērn zaudējusi 18% no savas vērtības, taču patlaban ir sākusi augt, kas potenciāli var mazināt kompāniju peļņu, norāda Coutts & Co eksperti. Savukārt Sumitomo Mitsui Asset Management Co. Analītiķi paredz, ka tirdzniecības nodokļa palielināšana aprīlī bremzēs patērētāju tēriņus.

Tokijas akciju biržas indekss Nikkei 225 otrdien pārtraucis ilgāko izaugsmes periodu kopš 1988. gada februāra saistībā ar Japānas jenas vērtības kāpumu un investoru vēlmi gūt peļņu no akciju cenu pieauguma.

Tokijas biržas indekss Nikkei 225 tirdzniecības sesijas noslēgumā samazinājās par 26,68 punktiem jeb 0,13% - līdz 20 543,19 punktiem.

Līdz otrdienai indekss kāpumu bija reģistrējis 12 tirdzniecības sesijas pēc kārtas, reģistrējot ilgāko izaugsmes periodu pēdējo vairāk nekā 25 gadu laikā.

Tikmēr Topix indekss otrdien samazinājies par 4,35 punktiem jeb 0,26%, tirdzniecību noslēdzot pie 1674,21 punkta atzīmes.

Analītiķi norāda, ka šis kritums nav nekāds pārsteigums, jo investori izvēlējušies gūt peļņu no šī ilgstošā akciju cenu pieauguma.

Tāpat akciju cenu kritums skaidrojams ar jenas vērtības palielināšanos attiecībā pret ASV dolāru.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

#Atgādinājums, ka akciju tirgū aktuālā cenu aina var mainīties ļoti strauji.

Pašas janvāra beigas un februāra sākums pasaules finanšu tirgos visai pēkšņi atnesis mierīgo laiku beigas, kas pēc ilgāka pārtraukuma «beidzot» atgādinājis, ka tajos situācija var mainīties visai ātri.

Lielākie akciju tirgi jau gandrīz divus gadus bija iztikuši bez straujākas volatilitātes uzplūdiem, un varēja runāt par svārstību ziņā ļoti netipiski klusu periodu - akciju vērtības pakāpeniski gandrīz tikai ceļoja augstāk. Savukārt nu, piemēram, pagājušās piektdienas tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju tirgus cenu raksturojošais Standard&Poor’s 500 indekss saruka vairāk nekā par 2%, un visai strauji zemāk ceļoja arī daudzu citu pasaules svarīgāko akciju indeksu vērtības. Kopš savām 26. janvāra virsotnēm līdz šai pirmdienai S&P 500 indeksa vērtība bija sarukusi jau par 4%. Jānorāda, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība jau vairāk nekā 400 tirdzniecības sesijas no savām iepriekšējām augstienēm nav piedzīvojusi atkāpšanos par 5%, kas ir ilgākais šāds periods vēsturē. Par 5,3% tā atkāpās dažu tirdzniecības sesiju laikā 2016. gadā pēc britu Brexit balsojuma. Faktiski uzreiz pēc tam gan aizsākās straujš akciju cenu pieaugums, kur šie zaudējumi tika ātri ar uzviju atgūti. Tikmēr, piemēram, Ķīnas Shenzhen Composite vērtība kopš savām nesenajām augstienēm ir sarukusi gandrīz par 8%, Japānas Nikkei 225 – par 6% un vecā kontinenta akciju Stoxx Europe 600 – par 3,7%.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Japānas akciju tirgu raksturojošais Nikkei 225 indekss šo gadu noslēgs pie 9300 punktu atzīmes, kas ir par 3,4% zemāk nekā minētā indeksa vērtība pašreiz, liecina Reuters analītiķu aptauja.

Jāpiebilst, ka vairums analītiķu norādījuši, ka Japānas ekonomikai draud lēna atveseļošanās, turklāt situāciju pasliktināšot dārga Japānas jena. Tomēr uz nākamā gada Japānas akciju tirgus perspektīvām aptaujātie eksperti raugās samērā pozitīvi un prognozē, ka nākamā gada vidū Japānas Nikkei 225 indekss atradīsies pie 10350 punktu atzīmes.

Jāpiebilst, ka Japānas akciju tirgus pēdējo trīs dienu laikā piedzīvo izaugsmi pēc tam, kad Japānas valdība lēma veikt intervences valūtu tirgū ar mērķi samazināt savas valūtas cenu.

Otrdien Āzijas akciju tirgi piedzīvoja kāpumu, Japānas biržas indeksam Nikkei 225 pieaugot līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei.

Akciju tirgus pieaugumu veicināja Japānas jenas vērtības pavājināšanās, kas deva cerību eksportētājiem un kas veicināja Japānas kompāniju tirdzniecības apgrozījuma vērtības pieaugumu ārvalstīs, konvērtējot uz vietējo valūtu.

Tā, piemēram, Japānas trešā lielākā autoražotāja Nissan Motor akcijas cena pieauga par 6.1 %, jo 65 % no kompānijas ienākumiem tiek iegūti ārvalstīs. Savukārt Toyota, kas 31 % ienākumu gūst Ziemeļamerikā, akcijas cena pieauga par 2.2 %.

Nikkei 225 indekss pieauga par 1.9 % līdz 10 378 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš septembra beigām.

Akciju cenu kāpumu izraisīja Japānas Bankas vadītāja Masaki Širakava izteicieni, ka banka pastāvīgi turēšot procentu likmes tuvu nulles līmenim.

Šodienas Japānas akciju tirgus raksturojošais Nikkei 225 indekss saruka par 10,55%. Jāpiebilst, ka pēdējo divu dienu laikā Nikkei 225 indeksa vērtība ir sarukusi jau par vairāk nekā 16%, kas ir straujākais divu dienu kritums kopš 1987. gada.

Straujo akciju cenu kritumu izraidījuši jauni sprāzieni un ugunsgrēks Japānas zemestrīces bojātajā Fukušimas atomelektrostacijā. Tāpat arī Japānas premjerministrs izteicis bažas, ka pieaudzis risks, ka palielināsies radiācijas noplūde. Db.lv jau rakstīja, ka Japānas premjers aicinājis tos cilvēkus, kuri dzīvo 30 kilometru rādiusā ap atomelektrostaciju, uzturēties telpās, vai arī pēc iespējas ātrāk pamest iespējamo radiācijas piesārņoto reģionu. Jāpiebilst, ka radiācijas līmenis palielinājies arī Japānas galvaspilsētā Tokijā (tiesa gan, pagaidām vēl līdz veselībai nekaitīgiem līmeņiem).

Kopumā šobrīd Japānas presē daudz tiek kritizētas atbildīgās Japānas amatpersonas, jo par radiācijas noplūdi netiekot saņemts pietiekami daudz informācijas, raksta Reuters. Tāpat īsti nav skaidrs, vai esošo radiācijas noplūdi cietušajos reaktoros izdosies apstādināt un tā nepāraugs plaša mēroga kodolkatastrofā.

Pēc divu dienu dramatiska krituma, kura laikā Japānas akciju tirgus raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība samazinājās par vairāk nekā 16%, valsts fondu tirgus atkal spējis uzrādīt pieaugumu.

Turklāt jāsaka, ka pieaugums bijis samērā straujš un Nikkei 225 indeksa vērtība trešdien palielinājās par 5,68% (Japānas tirdzniecības sesija jau ir slēgta). Reuters raksta, ka šodien Japānas akciju tirgū esot bijusi novērojama vairāku ārvalstu institucionālo investoru interese, kas domā, ka kritums Japānas akciju tirgū esot bijis pārspīlēts. Tiesa gan, tirgū noskaņojums paliek nervozs, jo Fukušimas atomelektrostacijā (AES) situācija paliek saspringta.

«Finanšu tirgus dalībnieki it kā saprot to, ka Japānas uzņēmumu akcijas pēdējo dienu laikā ir «pārpārdotas», tomēr neskaidrība par radiācijas noplūdi un Fukušimas AES stabilitāti investorus dara nervozus,» skaidro Daiwa Securities Capital Markets analītiķis Kazuhiro Takahaši.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Japānas Nikkei 225 akciju indekss līdz nākamā gada februārim var pieaugt par 20%, liecina Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co tehniskā analīze.

Šogad indekss samazinājies par 9,6%. Tomēr tas varētu uzkāpt līdz 11 408 punktiem, kas ir tirdzniecības sesijas laikā sasniegtā gada augstākā atzīme, kuru tas sasniedza 5. aprīlī, raksta Bloomberg.

„Dienu pēc dienas mēs redzam arvien vairāk pazīmju, ka indekss ir sasniedzis savu zemāko punktu,” norādījis Mitsubishi UFJ Morgan Stanley Securities Co galvenais tehniskais stratēģis Naohiko Mijata. „Ir ļoti iespējams, ka Nikkei sāks testēt aprīlī sasniegtos augstumus.”

Indekss kopš pērnā gada martā sasniegtā zemākā līmeņa līdz šā gada augstākajam līmenim pieauga par 62%. Savukārt 1. septembrī tas sasniedza gada zemāko atzīmi – 8796,45 punktus.

Pirmdien Eiropas un Āzijas akciju tirgus indeksi saruka, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas.

Stoxx Europe 600 saruka par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 samazinājās par 0,1%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,2%, bet pēc tam atguvās un spēja pakāpties par 0,18%.

Ar straujāku kritumu pirmdienas tirdzniecības sesiju noslēdza Āzijas akciju tirgus indeksi. Tā, piemēram, Japānas Nikkei 225 zaudēja 2,4% no savas vērtības, bet Shanghai Composite Index dienu noslēdza pie zemākās atzīmes kopš augusta.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori uzrādījuši vājināšanās pazīmes, raksta MarketWatch.

Četrās aptaujās, no kurām divas veikusi valdība, bet divas – HSBC Holdings Plc, iepirkumu menedžeru indeksi pagājušajā mēnesī sarukuši, kas noticis pirmo reizi kopš aprīļa. HSBC Services PMI samazinājās no 52,5 punktiem novembrī līdz 50,9 punktiem decembrī.

Otrdien pasaules akciju tirgi piedzīvoja būtisku kritumu, turpinoties bažām par eirozonas valstu parādu problēmām.

Sākoties tirdzniecībai Eiropas akciju tirgos, indeksi nokrita par vairākiem procentiem. Tā DJ Stoxx 600 saruka par 2,87%, Londonas FTSE 100 un Vācijas DAX piedzīvoja 2,77% kritumu, Francijas CAC 40 – 3,25% kritumu. Tāpat par 3,98% samazinājies Spānijas IBEX 35 Index, bet Šveices tirgus indekss nokritis par 2,11%.

Būtisku kritumu piedzīvojis arī Krievijas RTS indekss, samazinoties par 5%, bet MMVB nokritis par 4,48%.

Kritums Eiropas akciju tirgos seko pēc Āzijas biržu indeksu samazinājuma, ko veicināja paziņojums par Ziemeļkorejas izsludināto militāro trauksmi. Japānas Nikkei 225 saruka par 3,06%, Honkongas Hang Seng – par 2,91%, bet Shanghai Composite – par 1,9%.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ASV dolāra vērtība ir pieaugusi un Āzijā vērojams akciju cenu kāpums kopš ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par Osama bin Ladena nāvi, vēsta BBC.

Naftas cenas ir noslīdējušas par vairāk nekā vienu procentu, un kritušās ir arī zelta cenas.

O. Bin Ladena nāve varētu būt palielinājusi ASV iedzīvotāju drošību, norāda analītiķi. Tomēr viņi norāda arī uz to, ka tas ir par maz, lai būtiski samazinātu risku ilgtermiņā. «Tirgus reaģēs uz pacilāto sajūtu, kas šobrīd valda, tomēr ziņa par O. bin Ladena nāvi būtiski neietekmēs situāciju enerģijas nozarē, kā arī neradīs būtiskas izmaiņas cīņā ar islāma radikāļiem,» norāda Čips Henlons (Chip Hanlon), Delta Global Advisors pārstāvis.

Japānas akciju tirgu raksturojošā Nikkei 225 indeksa vērtība ir pieaugusi līdz līmenim, kas tam bija pirms zemestrīces un cunami. Daudzi akciju tirgi, ieskaitot Ķīnu, Honkongu, Singapūru, Malaiziju un Taizemi, šodien ir slēgti, tādēļ reaģēs uz ziņām par O. bin Ladena nāvi otrdien.

Šīs nedēļas beigās naftas cena pakāpusies, un Ziemeļjūras jēlnaftas cena atkal atgriezusies virs zīmīgās 100 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Pamatā naftas cenai kāpt palīdzējušas spekulācijas, ka pasaules vadošas centrālās bankas atkal ļausies jauniem monetārajiem stimuliem. Sevišķi pieaugušas spekulācijas, ka pie dolāru drukāšanas atgriezīsies ASV Federālo rezervju sistēma.

Tāpat nedaudz pieaugušas cerības, ka Eiropa varētu tuvākajā laikā likt priekšā kādus konkrētākus priekšlikumus, kā Spānijai palīdzēt atrisināt valsts banku krīzi.

Līdz ar pieaugošo riska apetīti optimisms valdīja arī lielākajās pasaules biržās. Šodien Vācijas DAX, Francijas CAC 40 un Apvienotās Karalistes FTSE 100 indeksu vērtības palielinājās attiecīgi par 1,3%, 1,1% un 1,5%.

Piektdien Eiropas akciju tirgus indeksi pieauga pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvis paziņoja, ka centrālā banka vēl kādu laiku turpinās saglabāt zemu procentu likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat indeksiem palīdzēja Japānas ražošanas apjomu dati, kas pārspēja prognozes.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 0,4%. Lielbritānijas FTSE 100 palielinājās par 0,2%, Vācijas DAX 30 – par 0,3%, bet Francijas CAC 40 – par 0,2%.

Labie dati veicināja arī Āzijas akciju tirgus indeksu pieaugumu - Japānas Topix palielinājās par 3,2%, Nikkei 225 – par 3,51%, bet MSCI Asia Pacific Index pakāpās par 2%.

Jaunākie dati liecina, ka Japānas ekonomiskā situācija maijā uzlabojusies, jo ražošanas apjomi maijā pieauga par 2%, salīdzinot ar aprīli, kas ir lielākais kāpums kopš 2011. gada decembra, tāpat par 1,5% maijā augušas mazumtirdzniecības cenas.

Pirmais pusgads pasaules akciju tirgos ir noslēdzies pozitīvi, piemēram MSCI World indeksam pieaugot par 7% šajā laika periodā, saka Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Tomēr viņš atzīmē, ka pusgada otrā puse nebija tik sekmīga kā gada sākums. «Akciju tirgi praktiski bez atelpas turpināja kāpumu līdz maija otrajai pusei, kad arī lielākā daļa akciju indeksu sasniedza pusgada vai pat savas visu laiku augstākās vērtības, » saka J. Jankovskis. Tomēr pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju Sistēmas vadītājs Bens Bernanke deva signālus par iespējamo monetāro stimulēšanas pasākumu ierobežošanu, riska apetīte akciju tirgos ievērojami saruka un bija vērojams akciju cenu kritums.

Eksperts bilst, ka arī otrais pusgads ir iesācies visai nepārliecinoši. Ja skatās atsevišķus reģionus vai valstis, tad pozitīvā nozīmē noteikti var izcelt Japānas akciju tirgu, kur to raksturojošais indekss Nikkei 225 pusgada laikā pieauga par 31%. Japānas akciju tirgus veiksmīgais sniegums ir saistāms ne tikai ar Japānas jaunā premjerministra un centrālās bankas centieniem apturēt divas desmitgades ilgušo deflāciju un stagnāciju, bet arī Japānas uzņēmumu veiksmīgajiem darbības rezultātiem un peļņas kāpumu, uzsver J. Jankovskis.

Ceturtdien Eiropas un Āzijas akciju tirgi piedzīvoja kritumu.

Vērtspapīru tirgus indeksi saruka pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka Ķīnas ražošanas sektors ir krities straujāk nekā gaidīts un ASV Federālo Rezervju sistēma savā janvāra sanāksmē pieņēma lēmumu turpināt bremzēt aktīvu iepirkumu programmu.

Rezultātā reģionu raksturojošais Stoxx Europe 600 saruka par 0,4%, Francijas CAC 40 – par 0,4%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,3%, bet Vācijas DAX 30 - par 0,3%.

Kritums bija vērojams arī Āzijas akciju tirgos, tādējādi janvārī reģionā pagaidām piedzīvots lielākais mēneša kritums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

MSCI Asia Pacific indekss zaudēja 1,5% no savas vērtības. Janvārī indekss ir sarucis par 4,7%, jo investori patlaban izpārdod savus ieguldījumus jaunattīstības valstu tirgos, pievēršoties drošākiem aktīviem.

Trešdien Āzijas akciju cenas tuvojās rekordlīmenim, ko veicināja jauni rekordi ASV akciju tirgos un investoru optimisms saistībā ar uzņēmumu peļņas prognozēm un nodokļu reformu, raksta Bloomberg.

MSCI Asia Pacific Index pārkāpa 2007. gadā sasniegto robežu.

Otrdien visi lielākie ASV akciju tirgus indeksi sasniedza visu laiku augstāko līmeni, un Goldman Sachs Group paaugstināja tirgus prognozi nākamajam gadam, norādot, ka spēcīgāka ekonomikas izaugsme un nodokļu reforma uzlabos kompāniju ienākumus.

Japānas Topix palielinājās par 0,3%, bet Nikkei 225 – par 0,5%. Hang Seng Index pakāpās par 0,6%, bet MSCI Asia Pacific Index pieauga par 0,5%.

#1/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Piektdien Eiropas un Āzijas akciju tirgi jau trešo dienu pēc kārtas piedzīvoja kāpumu.

Eiropas akciju tirgu raksturojošais DJ Stoxx 600 palielinājās par 0,5% līdz 245,95 punktiem. Pēdējo trīs dienu laikā indekss ir pieaudzis par 5,9% pēc tam, kad 25. maijā nokrita līdz astoņu mēnešu zemākajai atzīmei. Tādējādi šīsnedēļas kopējais indeksa kāpums ir 3,7%.

Anglijas FTSE 100 piektdien pieaudzis par 0,72%, Vācijas DAX – par 0,61%, bet Francijas CAC 40 – par 0,51%.

ASV galvenie akciju indeksi vakar pieauga par aptuveni 3%.

MSCI Asia Pacific Index palielinājās par 1,4%, kāpjot jau trešo dienu pēc kārtas. Japānas Nikkei 225 piekdien pieaudzis par 1,28%, bet Honkongas Hang Seng Index – par 1,73%.

Zelta cena pirmdienas rītā ir sasniegusi jaunu rekordu - pirmo reizi vēsturē dārgmetāla cena pārsniegusi 1 700 ASV dolārus par Trojas unci.

Zelta cenas pieaugums tiek saistīts ar investoru vēlmi pasargāt savus līdzekļus pēc tam, kad Standard & Poor’s (S&P) samazināja ASV kredītreitingu.

Tikmēr analītiķi gaida tirgu reakciju uz S&P lēmumu par ASV kredītreitinga smazināšanu.

Pirmdien samazinājās Āzijas biržu indeksi – Japānas Nikkei 225 krita par 2,4%, Dienvidkorejas Kospi par 5%, Honkongas Hang Seng par 4% un Mumbajas Sensex par 3%, savukārt svētdien 7% kritumu piedzīvoja Izraēlas biržas indekss.

Tomēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums par to, ka tā sāks uzpirkt eirozonas valstu obligācijas ir uzlabojis noskaņojumu Eiropas biržās – pirmdienas rītā pieauga Londonas FTSE un Parīzes CAC indeksi, tomēr kritās Frankfurtes Dax.