Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.
Viņaprāt, situācijā, kad jau ir nākamās krīzes, ir pēdējais brīdi paraudzīties un novērtēt, ko Latvija pandēmijas apstākļos ir darījusi pareizi un atbilstoši un kurās pozīcijās ir novēloti un pat situācijai neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo to dēļ cilvēki nav apmeklējuši veselības aprūpes iestādes vai arī tajās viņiem palīdzību nav bijis iespējams sniegt.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija?
Pēdējie divi gadi Latvijā, Eiropā un visā pasaulē aizvadīti Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas apstākļos. Pēdējo triju mēnešu laikā Covid-19 pandēmija ir pazudusi no dienaskārtības svarīgāko jautājumu saraksta, tā vietā ir nākusi Krievijas invāzija Ukrainā, enerģētiskās krīzes problemātika, kā arī inflācijas spiediens uz tiem pašiem energoresursiem, pārtiku un valsts spējām palīdzēt mazākus ienākumus saņemošajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka drošības jautājumi tuvāko mēnešu laikā būs paši karstākie, taču pašlaik būtu īstais brīdis izvērtēt Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto lēmumu atbilstību situācijai.
Nenoliedzami, ka priekšvēlēšanu laiks nebūt nav tas labākais brīdis šāda izvērtējuma veikšanai, jo tādējādi dažādiem politiskajiem spēkiem var tikt radīta platforma sevis izrādīšanai un konkurentu noniecināšanai. Tieši tāpēc labākais risinājums būtu neatkarīgu ekspertu darba grupa, kurai nav kaut kādu aizvainojumu no politiskajiem spēkiem. Ekspertiem būtu jāizvērtē, kādas tad ir Covid-19 pandēmijas mācību stundas, kādus secinājumus var izdarīt par pieņemtajiem lēmumiem, to savlaicīgumu, atbilstību situācijai, vai varēja rīkoties kaut kā citādi un vai pareizie vadītāji, eksperti atbilstoši savai kompetencei pieņēma un rekomendēja valdībai pareizos risinājumus (lēmumus). Šāda analīze ir nepieciešama, lai saprastu, kur un kādas kļūdas tika pieļautas, vienlaikus atbildot uz jautājumu, kāpēc tādas bija.
Piemēram, visi labi atceras laikus, kad Covid-19 izplatības ierobežošanai veikaliem klātienē bija aizliegts pārdot zābakus, zeķes, sniega lāpstas, tāpat kādā brīdī bija liegts cilvēkiem doties pastaigā pa dabas takām. Bija laiks, kad no lidostas Rīga nevarēja nekur aizlidot un cilvēki no Latvijas izmantoja Viļņas un Kauņas lidostu piedāvātās iespējas. Tāpat Latvijā nevarēja rīkot korporatīvos pasākumus un arī sporta spēles, tādēļ tos Latvijas cilvēki īstenoja Lietuvā vai Igaunijā. Izvērtēšanas vērts ir arī jautājums attiecībā par vakcīnām, sākotnēji 2021. gada sākumā par to pieejamību, bet pašlaik par to, ko ar tām valstij darīt, ja tik daudz to ir pasūtīts, bet vakcīnām lēnām tuvojas to izmantošanas beigu termiņš. Svarīgs jautājums ir par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem Covid-19 laikā, kā dēļ cilvēkiem ir ielaistas kaites, kuru ārstēšana jau tagad maksās dārgāk, un piedevām gaidīšana rindā uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai procedūrām ir kļuvusi krietni garāka.
Visu interviju lasiet 31.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
