Pērn KitKat pārdošanas apjomi visā pasaulē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru, savukārt Nestlé saldumu kopējie pārdošanas apjomi sasniedza 8 miljardus ASV dolāru, informē uzņēmums.

Euromonitor International dati liecina, ka Japānas saldumu tirgus vērtība ir 5 miljardi ASV dolāru, un tas ir lielākais Āzijā, kā arī populārākais KitKat tirgus. Kitkat pērn šajā tirgū uzrādīja gandrīz 9% izaugsmi, pārsniedzot Nestlé kopējo saldumu pieaugumu, kas 2018. gadā veidoja 3%. Nestle pēdējo divdesmit gadu laikā Japānā izstrādājusi KitKat šokolādes sortimentu ar 350 dažādām garšām. Katru gadu Japānas tirgū tiek ieviesti vidēji 20-30 jaunu šokolādes tāfelīšu veidi, un šobrīd Japānā pieejami pat desmit matcha KitKat šokolādes veidi.

Šomēnes Nestle plānojusi Eiropā sākt tirgot zaļās šokolādes tāfelītes KitKat matcha ar zaļās tējas garšu, kas Japānā jau zināmas 15 gadus. Šokolāde ir izgatavota no zaļās tējas pulvera, kas tiek importēts no Japānas un Ķīnas un piešķir šokolādei zaļu krāsu. Šokolādi, kuras galvenās sastāvdaļas ir matcha, kakao sviests un baltā šokolāde, ražos Nestlé rūpnīcā Hamburgā.

Ukraina ceturtdien Šveices pārtikas un dzērienu ražotāju "Nestle" nodēvēja par "kara atbalstītāju", ņemot vērā uzņēmuma darbības turpināšanu Krievijā.

Pēc Krievijas pilna apmēra karadarbības sākšanas Ukrainā pērnā gada februārī no Krievijas tirgus aizgājuši simtiem Rietumu uzņēmumu, un Ukraina nav vairījusies publiski kritizēt tos, kas darbību šajā valstī joprojām turpina.

"Neskatoties uz Krievijas agresiju, "Nestle" turpina darbību Krievijā, agresoram piegādā preces un paplašina savu ražošanas bāzi Krievijā," ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra.

Atbildot uz ziņu aģentūras AFP lūgumu komentēt, "Nestle" vien norādīja uz iepriekš publiskoto paziņojumu, kurā uzņēmums vēstījis, ka tas ievērojami samazinājis savu savu darbību Krievijā.

Uzņēmums skaidro, ka Krievijā atcēlis visas turpmākās investīcijas, apturējis reklamēšanu un pilnībā ievēro visās piemērojamās starptautiskās sankcijas.

Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.

Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.

Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".

"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.

Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.

"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.

Pārtikas ražošanas uzņēmums Nestle SA paziņojis, ka šogad Eiropā un ASV sāks tirgot uz sojas proteīniem balstītus burgerus, raksta Bloomberg.

Nestle veģetārais burgers jau šomēnes tiks piedāvāts Eiropā ar zīmolu Garden Gourmet. Pirmās valstis, kurās to varēs iegādāties, būs Vācija, Nīderlande un Zviedrija.

Savukārt ASV ar zīmolu Sweet Earth produkts tiks laists tirdzniecībā tuvāk gada nogalei.

Patērētājiem, aizvien vairāk samazinot gaļas patēriņu, pārtikas ražotāji steidz radīt jaunus produktus, lai spētu konkurēt tirgū, raksta Bloomberg. Nestle paziņojums seko dažas dienas vēlāk pēc tam, kad Burger King paziņoja par veģetāriešu burgera piedāvāšanu tirgum.

Nestle jaunais produkts radīts no kviešiem, biešu, burkānu un paprikas ekstraktiem, lai tas izskatītos pēc gaļas burgera.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Šveices ražotājs Nestle piekritis par 2,3 miljardiem eiro pārdot savu ASV saldumu ražošanas biznesu Itālijas saldumu ražotājam Ferrero, vēsta ārvalstu mediji.

Līdz ar to Ferrero kļūs par trešo lielāko saldumu ražotāju ASV tirgū. Darījumu plānots pabeigt līdz marta beigām.

Db.lv jau rakstīja ka Nestle plāno fokusēties tādām kategorijām kā kafija un mājdzīvnieku barība. Kaut arī Šveices kompānija virzās veselīgākas pārtikas virzienā, tā turpina ražot saldumus, saldējumu un globālos konditorejas izstrādājumus. Šīs produktu kategorijas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40 procentus no kopējā pārdošanas apjoma.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs "Nestle" pirmdien paziņoja, ka atvērs jaunu ražotni kara skartajā Ukrainā, investējot desmitiem miljonu eiro.

Uzņēmumam pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā bija trīs ražotnes.

"Nestle" norāda, ka 40 miljoni franku (40,6 miljoni eiro) tiks investēti rūpnīcā Smolihivā, valsts rietumos.

Mērķis ir palielināt nūdeļu ēdienu ražošanu Ukrainā, kā arī uzņēmums vēlas palīdzēt atbalstīt valsts ekonomikas izaugsmi.

Jaunā rūpnīca kopīgi ar jau esošo ražotni Torčinā kļūs par "Nestle" Eiropas reģionālo pārtikas un kulinārijas produktu ražošanas centru, kas nodarbinās 1500 cilvēkus.

ASV kafejnīcu gigants Starbucks otrdien atvēris jaunu lielformāta kafejnīcu Šanhajā, Ķīnā, kas esot 300 reižu lielāka kā jebkurš cits Starbucks, vēsta Business Insider.

Kafijas grauzdētavā ierīkoti trīs kafijas bāri, viens no tiem aptuveni 26 metrus garš. Tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 dzērieni, īpašu uzmanību pievēršot arī tējai.

Kafejnīcā ir īpašs piedāvājums gardēžiem, kā arī uz vietas gatavots ēdiens. 2016.gadā Starbucks uzsāka sadarbību ar Itālijas maizes ceptuvju tīklu Princi, piedāvājot svaigi ceptas maizītes, kruasānus un picas. Šanhajas grauzdētava izmēros krietni pārsniedz 2014.gadā Vašingtonā atklāto Seattle Roastery.

Pats Starbucks Šanhajas grauzdētavu dēvē par lielāko un skaistāko Starbucks kafejnīcu pasaulē. Uzņēmums informē, ka nākamo divu gadu laikā tiek plānots atvērt līdz pat 30 jaunas kafejnīcas, kas atradīsies Milānā, Ņujorkā, Tokijā un Čikāgā.

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

Kafijas tirdzniecības tīkls Starbucks paziņojis, ka Ķīnā nākamo gadu laikā plāno atvērt vēl aptuveni 3000 jaunas tirdzniecības vietas, raksta CNN Money.

Uzņēmums plāno gandrīz dubultot tās kafijas veikaliņu skaitu Ķīnā – no 3300 šobrīd līdz 6000 2022.gada beigās.

Tādējādi gadā Starbucks Ķīnā jāatver 600 jaunas tirdzniecības vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš plānotās 500 vietas gadā.

Starbucks iecerējis laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Ķīnā trīskāršot ienākumus un dubultot operatīvo peļņu.

«Starbucks veicina kafijas kultūras attīstību Ķīnā, un atalgojums par to būs veselīga, ilgtermiņa un pelnītspējīga izaugsme nākamajās desmitgadēs,» sacījis kompānijas vadītājs Kevins Džonsons.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Itāļu šokolādes ražotājs Ferrero SpA plāno iegādāties Šveices multinacionālā pārtikas un dzērienu uzņēmuma Nestle SA konfekšu biznesu ASV. Darījuma summa tiek lēsta 2,8 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo Bloomberg.

Vienošanās varētu tikt parakstīta jau svētdien. Uzņēmumam, kas ražo Butterfinger un Baby Ruth zīmola produktus, samazinās ienākumi.

Ferrero, kas parasti savus iegādes darījumus neafišē, plāno paplašināt savu produktu portfeli, ko veido Nutella krēms, Tic Tac saldumi un Ferrero Rocher šokolādes.

Nestle plāno fokusēties tādām kategorijām kā kafija un mājdzīvnieku barība. Kaut arī Šveices kompānija virzās veselīgākas pārtikas virzienā, tā turpina ražot saldumus, saldējumu un globālos konditorejas izstrādājumus. Šīs produktu kategorijas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40 procentus no kopējā pārdošanas apjoma.

Dati par ASV ražotājcenu samazināšanos otrdien veicināja kāpumu pasaules akciju biržās, jo tie vairoja cerības, ka Federālo rezervju sistēma (FRS) samazinās bāzes procentlikmi.

"Inflācijas tendencei ir pareizs virziens, un šodien bija labas ziņas," aģentūrai AFP sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Kehils.

"Tas liek domāt, ka FRS, visticamāk, samazinās likmi," viņš piebilda.

Šonedēļ galvenā uzmanība tiks pievērsta trešdien gaidāmajiem ASV patēriņa inflācijas datiem, kas varētu ietekmēt FRS monetārās politikas lēmumu pieņemšanu.

Otrdien investori saņēma nomierinošus datus, ka ražotājcenas ASV jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums nekā jūnijā, kad pieaugums bija 2,7%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotājcenas valstī jūlijā pieauga par 0,1%, kas seko 0,2% kāpumam jūnijā. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada griezumā ražotājcenas ASV jūlijā pieaugs par 2,3%, bet kāpums mēneša salīdzinājumā saskanējis ar prognozēm.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Patvērumu var sameklēt ātrās ēdināšanas gigantu vērtspapīros; to piedāvā arī farmācijas milži.

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami. Viens no šādiem sektoriem ir ātrās ēdināšanas restorānu kompānijas.Tām ekonomikai smagnējākos laikos mēdz klāties labāk, jo patērētāji mēģina cirpt savus tēriņus. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai dotos uz kādu dārgāku ēdināšanas iestādi, tie tomēr izvēlas, piemēram, apēst kādu burgeri vai picu. Tādējādi arī šiem uzņēmumiem tiek piedēvēts līdzīgs investoru aizsardzības statuss, kā tas ir Consume Staples un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.