Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Kosmētikas ražotājam Madara Cosmetics, kurš šogad plāno izteikt akciju publisko piedāvājumu, varētu sekot vēl kāds uzņēmums, pauda biržas Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Baltijā, tostarp arī Latvijā, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri plāno nākt uz biržu. Šogad maijā Lietuvā alternatīvajā tirgū First North akcijas sāka kotēt lauksaimniecības tehnikas uzņēmums East West Agro. Kā jau ziņots, Latvijā par ienākšanu biržā ir paziņojis kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics. Ir vairāki uzņēmumi, tomēr tas būs viņu ziņā, kad par to publiski paziņot. Arī Igaunijā ir ļoti liela varbūtība, ka vēl šogad biržā ienāks vismaz viens jauns uzņēmums. Turklāt šogad First North sertificēto konsultantu sarakstam pievienojās vēl četri jauni sertificētie konsultanti, kas sniegs pakalpojumus un konsultēs augošus uzņēmumus sagatavošanās procesā ceļā uz alternatīvo tirgu First North,» sacīja Aščuks.

Lai arī igauņu Tere atteiksies no privāto zīmolu ražošanas, Latvijā šāda tendence nav novērota. Tiesa gan, daļa ražotāju norāda, ka privāto preču zīmju produktu ražošana ekonomiski neesot īpaši izdevīga, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijas lielākā piena pārstrādes grupa Tere paziņojusi, ka pieņēmusi stratēģisku lēmumu pārtraukt ražot tā sauktos privātā zīmola piena produktus, taču Latvijā līdzīga tendence nav novērota. Db.lv jau vēstīja, ka Tere vadība norādījusi - katrs ražotājs vēlas izveidot, virzīt tirgū un reklamēt savus zīmolus, taču attiecībā uz privāto zīmolu nav ražotāja kā tāda, un zīmols pieder mazumtirgotājam. Turklāt iedzīvotāju domas par produktiem, kas ražoti sazin kur, esot atšķirīgas.

Divi lielākie Latvijas mazumtirgotāji norāda, ka Latvijā noteikti nav vērojama ražotāju atteikšanās no privāto zīmolu preču ražošanas. Kā skaidro Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš, uzņēmums ar līdzīgiem gadījumiem nav saskāries, jo «ražotāji gana labi novērtē, ka, ražojot privātos zīmolus, viņiem nav jāuzņemas nekādi mārketinga izdevumi, viņi saņem lielus stabilus pasūtījumus un nav jāraizējas par realizāciju».

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Dienas biznesa un biržas NASDAQ OMX Riga organizētajā vikorīnā pareizi uz visiem sarežģītajiem jautājumiem atbildēja 170 cilvēki, taču izlozes kārtā pie balvas iPad2 tika Anita Putniņa. Apsveicam!

Publicējam arī pareizās atbildes uz jautājumiem:

1) Kas ir NASDAQ OMX?

a) Pirmā elektroniskā birža pasaulē

b) Lielākā biržu grupa pasaulē

c) Biržu grupa, kurā tiek tirgotas NOKIA akcijas

d) Visas atbildes ir pareizas

2) Kurā gadā Latvijā biržā notika pirmā tirdzniecības sesija?

a) 1991

b) 1995

c) 1996

3) Kurā gadā Rīgas Fondu birža oficiāli nomainīja savu nosaukumu uz NASDAQ OMX Riga?

a) 1995

b) 2001

c) 2009

4) Kuru valstu biržas ietilpst vienotajā Baltijas vērtspapīru tirgū?

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Pēc iespaidīgā krituma ceturtdien, ASV fondu biržas uzsākušas jauno tirdzniecības dienu ar piesardzīgu optimismu, kuru izraisījušas ziņas par ASV bezdarba līmeņa samazināšanos.

Biržu indekss Dow Jones Industrial average tirdzniecības sesiju sāka ar 1,4% pieaugumu, S&P 500 ar 0,52% un Nasdaq Composite ar 1,08% pieaugumu.

Samazinājies arī Eiropas biržu indeksu kritums - Parīzes biržas indekss CAC 40 piektdienas pēcpusdienā pieauga par 1,12%, Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājis savu kritumu līdz 0,88%, bet Londonas FTSE 100 līdz 0,4%.

Jau vēstīts, ka pasaules biržu indeksi ceturtdien piedzīvoja apjomīgu kritumu, kas atbalsojās visā pasaulē – ievērojami samazinājās biržu indeksi ASV, Eiropā, Āzijā un pat Dienvidāfrikā. Indeksu kritums bija lielākais pēdējo divu gada laikā un lika runāt par finanšu krīzes atgriešanos.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

ASV biržu indeksi trešdien kritās, atsākoties bažām par tirdzniecības karu, bet Eiropas biržu indeksi pieauga.

Tirdzniecības sesijas sākumā ASV biržu indeksi bija palielinājušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Baltais nams neradīs jaunu mehānismu Ķīnas investīciju kontrolēšanai, bet paļausies uz Kongresā izstrādātiem pasākumiem stingrākas uzraudzības nodrošināšanai.

Ap tirdzniecības dienas vidu ASV biržu indeksi sāka samazināties un noslēdza sesiju ar pārliecinošu kritumu.

Analītiķi norādīja uz Baltā nama ekonomiskā padomnieka Lerija Kadlova brīdinājumu, ka vēl tiek apsvērta stingrāka rīcība pret Ķīnu.

«Prezidents ir neapmierināts ar viņu (Ķīnas) atbildi uz tirdzniecības sarunām, tāpēc viņš izvirzīja papildu tarifu iespējamību. Bumba ir viņu pusē,» Kadlovs teica reportieriem.

Lietuvas valdība pirmdien nolēma apvienot enerģijas resursu biržu Baltpool un dabasgāzes biržu GetBaltic vienotā biržā, lai tas palīdzētu piesaistīt reģionālos partnerus piedalīties valsts gāzes tirgū.

Lietuvas Enerģētikas ministrijas preses pārstāvis Mants Dubausks aģentūrai BNS sacīja, ka GetBaltic un Baltpool apvienošanas mērķis ir radīt vienotu tirdzniecības sistēmu.

«Tas palīdzēs nodrošināt efektīvāku biržu pārvaldi, valsts kontroli un efektīvāku līdzekļu izmantojumu, un tas radīs ievērojamu ietaupījumu, jo būs vienots centrs, kas balstīts uz vienas pieturas iepirkšanās principu,» viņš paskaidroja.

Pašlaik Baltpool koncentrējas uz biodegvielas tirdzniecību, bet GetBaltic notiek aktīva gāzes tirdzniecība.

Lēmumus par abu biržu apvienošanu pieņem Enerģētikas ministrija un Finanšu ministrija, kas kontrolē lielāko daļu kompāniju, kurām pieder abu biržu akcijas.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Biržu indeksi pirmdien kāpa ASV, palielinoties investoru optimismam par tirdzniecības sarunām, bet Eiropā tie samazinājās, ko daļēji noteica eiro vērtības pieaugums.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» palielinājās par 2,8%, pārtraucot pēdējās divās tirdzniecības sesijās pieredzēto kritumu, ko bija veicinājis Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa paziņojums par tarifu noteikšanu importam no Ķīnas.

Analītiķus iedrošināja ASV medijos rakstītais, ka Vašingtona un Pekina risina sarunas, un Savienotās Valstis izvirzījušas Ķīnai konkrētas prasības, kas varētu palīdzēt atrisināt konfliktu.

Investori cenšas secināt, cik lielā mērā Trampa retorika ir «kaulēšanās taktika», norādīja «Ventura Wealth Management» analītiķis Toms Kehils.

«Sarunas aiz kulisēm tirgiem nāk par labu,» viņš piebilda.

Pagājušajā nedēļā piedzīvoties akciju cenu kritums atspoguļoja «bažas par eskalāciju plaša mēroga tirdzniecības karā», pavēstīja ekonomiskās izpētes firma «Oxford Economics».

Britu mārciņas vērtība trešdien svārstījās, sākumā pieaugot pēc Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas solījuma atkāpties, ja parlaments atbalstīs viņas Brexit vienošanos, bet vēlāk samazinoties, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi kritās.

Meja sarunās ar deputātiem apsolīja atkāpties, tiklīdz tiks apstiprināta Brexit vienošanās, bet nenosauca demisijas datumu. Uzreiz pēc šī solījuma pieauga britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro, bet tā vēlāk kritās, jo Mejas plāns izskatījās nedrošs.

Volstrītas biržu indeksi kritās pēc satraukuma par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Investori apsvēra, cik nopietni uztvert ASV 10 gadu obligāciju ienesīguma kraso kritumu, kas tradicionāli ir ekonomikas vājuma pazīme vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums trešdien kritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada decembra.

«Pircēji parādījās sesijas otrās daļas laikā,» sacīja «50 Park Investment» analītiķis Adams Sarhans, kurš uzskata tirgus satraukumu par obligāciju ienesīgumu par pārmērīgu.

Valdo preču zīmes un SIA Voldemārs īpašnieks, Latvijas uzņēmējs Valdemārs Vaļkūns šonedēļ oficiāli sācis pildīt Lietuvas pierobežas novada Biržu mēra pienākumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

V. Vaļkūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

V. Vaļkūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, taču 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko. 1993.gadā V. Vaļkūns izveidoja uzņēmumu Voldemārs. Sākotnēji V. Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā V. Vaļkūns tika ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008. līdz 2012.gadam V. Vaļkūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Ceturtdienas pēcpusdienā turpinājās Eiropas biržu indeksu kritumu, savukārt, ASV biržu indeksi auga. Apstājās naftas cenu kritumus un nedaudz samazinājās zelta cena, bet dolārs pieauga attiecībā pret eiro.

Eiropas biržu indeksi 28. jūlija pēcpusdienā turpināja kritumu ceturto dienu pēc kārtas - Frankfurtes biržas indekss DAX par 1,45% līdz 7 147,70 punktiem, Londonas FTSE 100 par 0,37% līdz 5 834,80 punktiem un Parīzes CAC 40 par 1.08%, sasniedzot 3 693,92 punktus.

Neskatoties uz bažām par draudošu ASV maksātnespēju, valsts biržu indeksi izrāda pieaugumu. ASV biržu indekss Dow Jones industrial average ceturtdienas pēcpusdienā palielinājies par 0,06%, Standard & Poor's 500 par 0,07% un Nasdaq par 0,18%.

Par 0,5% samazinājusies arī eiro vērtība – viens eiro maksāja 1,4291 dolārus, salīdzinot ar ceturtdienas rītu, kad eiro maksāja 1,4391 dolārus. Dolāra vērtība pieaugusi arī pret Japānas jenu, sasniedzot 78,5300 jenas par vienu dolāru.

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.

Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.

ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.

Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

#ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga, peļņas tīkotājiem uzpērkot akcijas Volstrītā un apturot kritumu, kas bija radījis paniku investoru vidū.

Vadošie Eiropas biržu indeksi tomēr saruka.

«Noskaņojums tirgū ir atvieglojums,» sacīja «FTN Financial» galvenais ekonomists Kriss Lovs, piebilstot, ka indeksa «Dow Jones Industrial Average» straujais kritums pirmdien vēl kādu laiku netiks aizmirsts.

«Tas man atgādina pazīstamos dziļā okeāna jūrniekus. Viņiem tas patīk, tomēr viņi arī to respektē un bīstas,» teica Lovs.

Iepriekšējās divās tirdzniecības sesijās piedzīvotais indeksu kritums ASV akciju tirgos bija atgriezis nestabilitāti, kas gandrīz vispār nebija novērojama 2017.gadā un šī gada pirmajās nedēļās, kurās biržu indeksi pieauga īpaši strauji, valdot optimismam par Savienoto Valstu Kongresa decembrī pieņemto un prezidenta Donalda Trampa parakstīto nodokļu reformu.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

ASV biržu indeksi pirmdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, uzlabojoties investoru noskaņojumam, bet Eiropas biržu indeksi nedaudz kritās, ko noteica akciju izpārdošana.

Kāpumu Volstrītā noteica investoru atvieglojums pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja piektdien paustās piesardzīgās pieejas tālākai procentlikmju celšanai.

Daži analītiķi šo kāpumu izskaidroja arī ar optimismu par tirdzniecības sarunu atjaunošanos starp vidēja līmeņa ASV un Ķīnas amatpersonām.

ASV akciju cenas decembrī lielākoties bija kritušās, pastāvot bažām par tirdzniecības kariem, FRS procentlikmēm un globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

«Šķiet, ka investoru noskaņojums vai psiholoģija vienkārši kļuva pārāk negatīvi,» sacīja «Cresset Wealth Advisors» analītiķis Džeks Ablins.

«Tagad ziņas nav tik sliktas, kā cilvēki bija baidījušies. Ja mēs spēsim vēl nedaudz turpināt šo kāpumu, tad peļņas (rādītāju publicēšanas) sezona būtu tiešām ļoti labvēlīgas ziņas investoriem.»