Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Šā gada 2. ceturksnī kopējais uzņēmēju noskaņojums joprojām nav sasniedzis optimisma slieksni – Citadele Index vērtība ir 48,07 punkti.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni uzņēmēja noskaņojuma indekss krities par 1,38 punktiem, liecina pētījums. Padziļināta analīze atklāj, ka pakalpojumu sniedzēju noskaņojumu padara optimistiskāku IT nozare, kas ir ar izteikti optimistisku noskaņojumu skatā uz nākotni.

Šā gada 2. ceturksnī vistuvāk optimisma slieksnim ir pakalpojumu sniedzēji, kuru Citadele Index vērtība sasniegusi 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ IT nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksporta smagsvaru trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš preses konferencē kopējo uzņēmēju diezgan pesimistisko noskaņojumu skaidroja ar emocionālā pacēluma kritumu, ko ietekmē sezonalitāte –, tuvojoties gada nogalei, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās. Turpretim IT nozares optimismam ir ekonomisks pamatojums: «Pieprasījums pēc IT produktiem un vietējo uzņēmēju spēja tos saražot, uzņēmējiem nākotnē ļauj skatīties cerīgi. Jau šobrīd IT, profesionālie un finanšu pakalpojumi kļuvuši par trešo lielo eksporta smagsvaru, kas veido būtisku pienesumu valsts ekonomikai. Tādējādi trīs galvenie eksporta vaļi šobrīd ir kokapstrāde, pārtika un apvienotais profesionālo pakalpojumu bloks, šogad pirmo reizi eksportā apsteidzot transporta nozari. Globālie sociālekonomiskie un politiskie procesi vedina domāt, ka turpmāk IT un finanšu pakalpojumi savu pienesumu eksportā tikai kāpinās un tuvākajos gados dažādu profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari Latvijā.»

Paaugstinātu Latvenergo elektroenerģijas tarifu akceptēšana ir bijusi nepamatota, tādēļ jāveic nekavējoša un padziļināta papildus izpēte, pieaicinot nozares speciālistus un sabiedrības pārstāvjus, secinājis tiesībsargs Juris Jansons, veicot pārbaudes lietu par AS Latvenergo elektroenerģijas tarifiem, ko rosināja Valsts prezidents.

Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, tiesībsargam, izpētot normatīvo aktu bāzi, nav radusies viennozīmīga skaidrība, kā veidojas elektroenerģijas gala tarifs.

Tarifos iekļaujamās izmaksas, to aprēķinu metodiku un noteikšanas kārtību nosaka tā pati institūcija, kas pārbauda uzņēmumu sagatavotos tarifu projektus - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pārbaudot iesniegto tarifu projektus, SPRK raugās, lai tiktu nodrošināta uzņēmējsabiedrību rentabilitāte, savukārt katrs uzņēmums savas rentabilitātes nodrošināšanai un paaugstināšanai centīsies palielināt izmaksas dažādās pozīcijās, piemēram, darba algas, plānotā peļņa u.c. SPRK nav pienākuma pārbaudīt, vai projektētie tarifi nav par augstu, ņemot vērā vidējos Latvijas iedzīvotāju ienākumus un salīdzināt tos ar citu Eiropas Kopienas valstu iedzīvotāju ienākumiem. No minētā izriet, ka SPRK nedarbojoties sabiedrības interesēs, domā tiesībsargs.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) šogad, veicot klātienes pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošo personu prakses vietās, 45% gadījumu konstatējis nopietnus pārkāpumus, aģentūra LETA uzzināja dienestā.

Kopumā dažāda rakstura pārkāpumi konstatēti 78% pārbaudīto vietu, taču 33% gadījumi tiem nav bijusi būtiska ietekme uz maksātnespējas procesu. Šādi rādītāji ir nedaudz zemāki nekā pērn, kad dažādi pārkāpumi konstatēti 81% gadījumu, taču būtiski pieaudzis nopietno pārkāpumu īpatsvars, kas 2019.gadā bija vien 29%.

Dienestā atzina, ka, neskatoties uz to, ka kopš reformām maksātspējas joma ir būtiski pilnveidojusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības mehānismus un kopumā 2020.gadā situācija ir uzlabojusies, tomēr pieaudzis to pārkāpumu apjoms, kam ir būtiska ietekme uz likumīgu un efektīvu maksātnespējas procesa norisi.

Maksātnespēju administratoru darbībā konstatēti tādi pārkāpumi kā līdzekļu nepamatota pārskaitīšana uz administratora kontu, kā arī nepamatota izmaksu segšana no parādnieka naudas līdzekļiem un ar kreditoriem nesaskaņota mantas pārdošana. Tāpat konstatēti pārkāpumi uzraugošo personu uzraudzības darbībā, kā arī tiesībaizsardzības institūciju darbībā saistībā ar apstākļiem, kas var būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Iespējamais 25 miljonu latu atalgojums Latvijas Krājbankas administratoram ir nepamatota izšķērdība, uzskata Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kurš vērsīsies Saeimā un Ministru kabinetā, ar aicinājumu veikt grozījumus Kredītiestāžu likuma 166. pantā, informē Rīgas dome.

Likums patreizējā redakcijā paredz Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmēru, nosakot, ka administratora atlīdzība gadījumā, ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, sastāda 15% no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10% no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Eiropas Komisijas (EK) vērsusies tiesā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu "AstraZeneca" par Covid-19 vakcīnu piegāžu līguma pārkāpumiem, pirmdien pavēstīja EK pārstāvis sakariem ar presi Stefans De Kērsmākers.

EK sākusi tiesāšanās procesu piektdien, jo nav ievēroti daži līguma nosacījumi, norādīja EK pārstāvis.

Turklāt "uzņēmums nav spējis piedāvāt uzticamu stratēģiju, lai garantētu laicīgas devu piegādes", žurnālistiem Briselē sacīja De Kērsmākers.

"Mēs gribam gūt pārliecību, ka ātri tiks piegādāts pietiekošs devu skaits, kāds Eiropas pilsoņiem pienākas un kas ir ticis apsolīts uz līguma pamata," viņš piebilda.

Šo soli atbalsta 27 Eiropas Savienības (ES) valstis, norādīja EK pārstāvis.

"Komisija piektdien uzsāka tiesāšanos pret uzņēmumu "AstraZeneca", jo ir pārkāpta vienošanās par avansa pirkumu," sacīja De Kērsmākers, norādot, ka prasība iesniegta 27 dalībvalstu vārdā.

Lielāko Rīgas tirdzniecības centru vadītāji un pārstāvji atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA) vadītāja, ekonomikas ministra un Saeimas deputātiem norādot, ka veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta un ekonomiski nepamatota ideja.

LTA augusta sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimenēm.

Vēstules autori - SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA MKEE valdes locekle un direktore Iveta Lāce (Spice un Spice Home), SIA Linstow Center Management biznesa attīstības un iznomāšanas direktors Mārcis Budļevskis (Origo, Galerija Centrs, Alfa, Mols, Dole), tirdzniecības centra Domina direktore Dina Bunce, kā arī CBRE direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa (Riga Plaza un Galleria Riga) – šo LTA iniciatīvu vērtē kā pārspīlētu un ekonomiski nepamatotu.

Lai gan mudinājumi pilnveidot publisko iepirkumu procesu Latvijā izskanējuši daudzkārt, tomēr nesen valdības apstiprinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz depozīta ieviešanu iepirkumu rezultātu vai nolikumu pārsūdzības gadījumā, nav uzņemti ar nedalītu sajūsmu. Pret grozījumiem iebilst Valsts kontrole. Savukārt uzņēmēju vidū nav vienota viedokļa par ieceri ieviest depozītu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Depozīta sistēma paredz, ka personai, kura vēlas iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par iepirkumu, kura līgumcena ir, sākot no pieciem miljoniem eiro, samaksāt depozītu 0,05% apmērā no līgumcenas. Maksimālā depozīta summa būtu noteikta līdz 7000 eiro. Iemaksāto summu atmaksātu pilnībā, ja sūdzību IUB atzītu par pamatotu vai daļēji pamatotu.

Grozījumu izstrādes darba grupa, kuru vada Valsts kancelejas direktores vietnieks Ivars Mēkons, uzskata, ka depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas. Pašlaik saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes teikto tiek pārsūdzēti apmēram 11% no visiem iepirkumiem, par kuriem sludināts konkurss, turklāt vismaz katra otrā sūdzība izrādās nepamatota. Tieši par šo konstatējumu ir vislielākie strīdi. I. Mēkons uzsver, ja katra otrā sūdzība ir nepamatota, kaut kas jādara lietas labā, respektīvi, jācenšas samazināt pārsūdzību skaitu. Savukārt Valsts kontrole, gluži otrādi, uzsver, ja faktiski katra otrā sūdzība ir pamatota, tad nevar ieviest tādus instrumentus, kas ierobežotu tiesības pārsūdzēt iepirkumu rezultātus.

Nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dekriminalizācija atsaitēšot Finanšu policijas rokas un tā nākamgad daudz vairāk laika veltīs naudas «atmazgātāju», nodokļu izkrāpēju un nemaksātāju ķeršanai, informē Dienas bizness.

Šādu apņemšanos Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktors Kaspars Čerņickis pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Līdz šim daudz policijas enerģijas tika tērēts, lai tiktu galā ar lietām, kas ierosinātas pēc Krimināllikuma 214.panta, kas paredzēja kriminālatbildību par nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu un maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Līdz ar 2011.gadu šis pārkāpums būs sodāms administratīvā kārtā.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

2015. gada pirmie trīs mēneši ir trešais ceturksnis pēc kārtas, kad Latvijas uzņēmēju noskaņojums ir pesimistisks, un Citadele Index vērtība ir mazāka par 50 punktiem – 2015. gada pirmajā ceturksnī tā ir 48,65 punkti. Uzņēmēju noskaņojumu ietekmē lēnā Latvijas ekonomikas izaugsme.

Salīdzinot ar 2014. gada pēdējo ceturksni, Citadele Index vērtība ir mainījusies nenozīmīgi – pieaugusi par 0,14 punktiem – un arvien liecina par uzņēmēju pesimistisko noskaņojumu, jo indeksa vērtība nepārsniedz 50 punktu robežu.

Nākotnē uzņēmēji tomēr raugās optimistiski, un Citadele Index nākotnes indeksa vērtība šī gada pirmajā ceturksnī ir 52,31 punkts. Tagadnes indeksa vērtība ir 44,99 punkti. Tagadnes indekss atspoguļo uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai, bet nākotnes indekss - prognozes tuvākajiem sešiem mēnešiem.

Analizējot 2015. gada pirmā ceturkš ņa indeksa vērtību dažādās uzņēmumu grupās, vērojams, ka 50 punktu robežu tā pārsniedz jeb optimistisks noskaņojums ir tikai lielākajos uzņēmumos (pēc darbinieku skaita un apgrozījuma) un uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pieauga, investoriem neņemot vērā vājus ASV ekonomikas datus optimismā par Covid-19 terapiju un vakcīnām.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor"s 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz pacēlās virs 12 000 punktu atzīmes. ASV akciju cenas kāpa, pateicoties investoru "bailēm palaist garām" tālākus kāpumus investoru optimisma apstākļos.

Eiropā Londonas, Parīzes un Franfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%. "Globālās akciju [cenas] ir pieaugušas pēc stabilas noskaņojuma uzlabošanās Volstrītā un citur pēdējo nedēļu laikā, samazinoties mirstībai no Covid-19, palēninoties jaunu gadījumu skaita pieaugumam ASV, un valdot cerībām, ka drīz tiks apstiprināta efektīva vakcīna," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Optimisms par valsts ekonomikas un savas ģimenes materiālo stāvokli pamazām pieaug iedzīvotāju vidū, kuri ir 35 līdz 44 gadus veci. Īpaši raksturīgs optimistiskāks skatījums ir Rīgā, Vidzemē un Kurzemē, noskaidrots jaunākajā DnB NORD Latvijas barometrā.

Vērtējot respondentu uzskatus par pašreizējo ekonomikas stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējā barometra datiem, novērotas 35 līdz 44 gadus vecu iedzīvotāju vidū – mēneša laikā šis indekss mainījies uz augšu par septiņiem procentpunktiem, proti, no -72 līdz -65. Savukārt otrs straujākais indeksa kāpums novērots 18 līdz 24 vecu respondentu vidū: no -59 līdz -56.

Savukārt vislielākais negatīvisma pieaugums vērojams vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem. Mēneša laikā par sešiem procentpunktiem pieaudzis to iedzīvotāju skaits attiecīgajā vecuma grupā, kuri pašreizējo ekonomisko situāciju uzskata par sliktu.

Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar "Swedbank" veiktās aptaujas datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus.

Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies. “Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Kredītiem likmes ir būtisks faktors, bet nav pats būtiskākais. Tirgū iepriekš tika dempingots ar likmēm, jo pārdošanas potenciāls bija zems, vieglāk bija pārdot zemo likmi, jo tad nevajag smadzenes, savu viedokli intervijā DB pauž Nordea bankas pirms dažiem mēnešiem jaunievēlētais valdes loceklis un bankas korporatīvo darījumu departamenta jaunais vadītājs Jānis Buks.

«Pārdošu pa 0,1% zemāk, nevis mēģināt argumentēt, kāpēc vajadzētu maksāt 0,3% vairāk, nekā viņam. Lai profesionāli argumentētu, vajag zināšanas, bet, ja nav, tad vienīgais, ko pārdod, ir likme. Nordea nav lētākā banka un nebūs,» atzina Buks.

Kādas likmes bija iepriekšējos pāris gados un kā būs turpmāk?

Pērn likmes bija augstākas, kas ir loģiski, jo bija pieaudzis valsts risks, kas jāiekļauj izcenojumā.

Šobrīd neredzu pamatu tam, ka likmēm vajadzētu samazināties, jo tās ir adekvātas. Tas, kas bija pirms krīzes, bija neadekvāts izcenojums šim tirgum, riskam šajā tirgū. Normāli būtu, ja pašreizējās likmes būtu nedaudz augstākas, riskam jābūt iecenotam, jo nav mums diemžēl Zviedrijas vai Norvēģijas risks un ar to ir jārēķinās. Vēl par kritērijiem runājot, kredīta izsniegšana atkarīga arī no tā, cik intensīvas attiecības klientam ir ar banku. To mēs esam skaidri definējuši. Ja gribi aizņemties 2 miljonus, tad nāc pie mums ar visu biznesu, sāc saviem darbiniekiem algas pārskaitīt caur Nordea banku, caur mums sāc laist apgrozījumus. Kādreiz tas nebija tik strikts nosacījums.