DnB NORD Latvijas barometra 2010. gada marta aptaujas dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos sabiedriskā doma Latvijā turpinājusi uzlaboties - mēneša laikā kopējā noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu (no -47 līdz -46). Lai gan novērotais pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, tomēr tas vēl aizvien ir pieaugums. Tas apliecina, ka turpinās pēdējo sešu mēnešu laikā redzamā tendence pakāpeniski samazināties kopējam pesimisma līmenim sabiedrībā.
Raksturīgas ir mēneša laikā notikušās dažu DnB NORD Latvijas barometra apakšindeksu izmaiņas. Tās apliecina, ka dažādu faktoru ietekmē (pamatā tie ir masu saziņas līdzekļu vēstījumi un šo vēstījumu radītais kopējais fons) atsevišķi dati var mainīties arī šķietami iracionāli un neloģiski. Savukārt ilgākā laika posmā viss tomēr nostājas savās vietās.
Tā savā iepriekšējā komentārā biju norādījis uz šķietamo pretrunu starp straujo pesimisma samazināšanos iedzīvotāju izteiktajās nākotnes prognozēs un acīmredzamo pozitīvo ziņu trūkumu reālajos makroekonomiskajos skaitļos, kas dotu pamatu izteikt optimistiskas nākotnes prognozes. Nu DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka šis nepamatotais optimisma pieaugums iedzīvotāju prātos ir nedaudz atslābis – Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognožu indekss pēc straujā kāpuma ir samazinājies par diviem punktiem (no -9 līdz -11), bet ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognožu indekss vairs nav turpinājis pieaugumu un ir palicis pie -7 punktu vērtības.
Arī tie apakšindeksi, kas atspoguļo no iedzīvotāju skatu punkta objektīvāk novērtējamas lietas, 2010.gada martā ir samazinājušies: pasliktinājies gan pašreizējā ģimenes materiālā stāvokļa vērtējums (mēneša laikā indekss samazinājies no -29 līdz -33 punktiem), gan iespēju atrast labu darbu vērtējums (no -77 līdz -78 punktiem).
Taču, lai kā arī būtu ar atsevišķiem apakšindeksiem, kopumā noskaņojumi DnB NORD Latvijas barometrā vēl aizvien turpina uzlaboties – iedzīvotāji salīdzinoši atzinīgāk ir novērtējuši gan valdības darbu (ar to ir apmierināti jau 11%), gan pašreizējo ekonomikas stāvokli (to kā ļoti sliktu novērtē vairs tikai 51%), gan pašreizējā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virzienu (pasliktināšanos saskata vairs tikai 49%, bet uzlabošanos - jau 6% iedzīvotāju). Kā jau rakstīju iepriekš – esmu pārliecināts, ka pozitīvām izmaiņām vispirms ir jānotiek cilvēku prātos un tikai vēlāk mēs tās redzēsim materiālajā pasaulē. Diezin vai var notikt pretēji. Savukārt DnB NORD Latvijas barometra iedzīvotāju aptauju dati mums rāda, ka pozitīvās pārmaiņas cilvēku prātos lēnām turpinās.