Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Cilvēks vai organizācija, kas sevi sauc par Ceturtās atmodas tautas partiju (4ATA) sola publiskot informāciju par atalgojumu uzņēmumā a/s Rīgas siltums.

Publiskajā vidē jau nopludināti dati par algām kadā uzņēmumā X, kas, iespējams, ir Rīgas satiksme. Bet piektdien sociālajā tīklā Twitter persona, kas sevi sauc par Neo un apgalvo, ka ir 4ATA pārstāvis, paziņojis, ka «rīt publicēsim Rīgas Siltuma datus. Izskatās ciniski - 2009-03 visiem algas nogrieztas ~40%, bet lielie izmaksā sev prēmijas ar 5 cipariem».

Lēmumu publiskot šādu informāciju šis cilvēks pamato ar to, ka «augšā ministri jau redz mistiskus algu fondus, nevis konkrētas traģēdijas vai nekaunību. Pie tam ne jau visās iestādēs ir problēmas».

Kā raksta diena.lv, Rīgas satiksme (RS) neapstiprina, ka atalgojuma saraksts, ko internetā publicējis 4ATA pārstāvis un kurā redzamas visai lielas summas, būtu šī pašvaldības uzņēmuma algu saraksts. Šā iemesla dēļ Rīgas satiksme arī neplāno vērties ar prasību pret valsti vai pret VID par informācijas nopludināšanu.

Cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi papildinātus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algu sarakstus, minot arī trīs lielāko algu saņēmēju vārdus, ziņo BNS.

Internetā publiskotie algu saraksti attiecas uz laika periodu kopš 2005.gada septembra.

Jaunajā publiskoto datu versijā kā trīs lielāko bruto ienākumu saņēmēji ir identificēti pašreizējā FKTK vadītāja Irēna Kūrmane, bijušais komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un pašreizējais FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis. Informācija par pārējo amatpersonu atalgojumu ir publicēta anonīmi.

Datu papildinājums publiskots ar piebildi, ka tiek gaidīta vēl viena FKTK preses konference pirmdien.

«Ja 4ATA dati ir pareizi, tad rodas pamatots jautājums - vai var ticēt cilvēkam lielās lietās, ja viņš melo mazās? Un kas vēl tiek slēpts? » interneta vietnē Twitter raksta 4ATA pārstāvis Neo.

Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) publiskojusi Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojumu. 4ATA publiskotā informāciju par atalgojumu LB ir no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim.

2007.gada septembrī lielākais atalgojums centrālajā bankā bija 9930 lati, ko saņēma vārdā nenosaukta Persona 2, kas darbu bankā beidza tā paša gada decembrī ar atalgojumu 15.2 tūkstoši Ls.

LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags saņēma 6000 latu, bet bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 5560 latus. Jau 2007.gada novembrī LB darbiniekiem atalgojums pieaudzis būtiski - Rimšēvičs novembrī jau saņēma 22 240 latus, bet decembrī - 16 680 latus. Savukārt 2008. gada sākumā algas sarukušas, janvārī lielākā bija Raivo Vanagam – 11.67 tūkstoši Ls un Reinim Jakovļevam – 10.79 tūkstoši Ls.

Uzņēmums strādā konkurences apstākļos, kas ietekmē gan darbinieku sniegumu, gan personāla mainību, saistībā ar darbinieku algu publiskošanu internetā, skaidro Latvenergo.

Kompānijas Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda, ka pērn Latvenergo koncerna personāla izmaksas samazinātas par 17%, savukārt valdes atalgojums sarucis par 50 – 60%.

«Uzņēmums lepojas, ka tajā strādā daudz speciālistu, kas konkurē ne vien Latvijas, bet arī Eiropas Savienības darba tirgū,» atbildē medijiem raksta A.Siksnis.

Viņš atgādina, ka Latvenergo koncerns nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. 2008.gadā tā neto apgrozījums bija 475 milj.Ls, bet aktīvu vērtība - 1,68 mljrd. Ls.

Valdes atalgojumu nosaka Ministru kabineta noteikumi, un saskaņā ar tiem 2008. gadā un 2009.gada pirmajā ceturksnī valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem atalgojums bija attiecīgi 6000 latu un 5400 latu mēnesī, bet, sākot ar 2009.gada 1.maiju, - attiecīgi 2820 lati un 2540 latu mēnesī.

Saeimas izdevumi atalgojumam 14 mēnešu laikā - no 2008.gada septembra līdz 2009.gada novembrim - samazinājušies par 29%, savukārt Valsts prezidenta kancelejā atalgojums 2009.gada nogalē bija 2007.gada vasaras līmenī. Tā liecina aktīvistu grupas, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), ceturtdien publiskotā informācija.

Vislielākās algas Valsts prezidenta kancelejā maksātas 2007.gada oktobrī un 2008.gada oktobrī. Piemēram, 2007.gada oktobrī Valsts prezidenta kancelejā strādāja 90 cilvēki, kuru vidējais bruto atalgojums bija 1835,40 lati.

2009.gada decembrī trīs darbinieki ir bijuši labāk atalgoti par Valsts prezidentu Valdi Zatleru: viņš saņēma 2228,28 latus, bet Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs - 2810,76 latus, kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols - 2630 latus un prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa - 2237,44 latus. Savukārt Saeimā 2008.gada septembrī atalgojumu saņēma 648 cilvēki, tai skaitā deputāti, vidējais bruto atalgojums bija 996,19 lati, bet kopējie izdevumi atalgojumam - 645 534 lati. 2008.gada novembrī Saeimā atalgojumu saņēma 660 cilvēki, vidējais atalgojums bija 919,34 lati, kopējie izdevumi atalgojumam - 606 767 lati. 2009.gada novembrī parlamentā atalgojumu saņēma 596 cilvēki, vidējais atalgojums bija 766,31 lats, kopējie izdevumi atalgojumam - 456 720 lati.

Pagājušā gadā lielākais vidējais bruto atalgojums darbiniekiem bijis Aizkraukles bankā, bet vislabāk apmaksāta bijusi UniCreditBank vadība, – par to īpašakā sadaļā «Finanses» raksta žurnāls LD/DB, kas izpētījis 21 bankas un Latvijas Bankas 2009. gada auditētos finanšu pārskatus.

Otrs augstākais vidējais atalgojums komercbanku vidū mēnesī – 1,35 tūkst. Ls – bijis UniCreditBank, trešais – Reģionālajā Investīciju bankā – 1,3 tūkst. Ls. Latvijas Bankā vidēji mēnesī darbinieka bruto atalgojums pērn bijis 1,6 tūkst. Ls – par 13% mazāks nekā 2008. gadā.

LD/DB apkopotā informācija liecina, ka no kopumā 22 bankām vidējais atalgojums samazinājies 13 bankās, bet darbinieku skaits sarucis 15 bankās.

Savukārt lielākais mēneša atalgojums banku valdes un padomes locekļiem pagājušā gadā bijis UnitCredit Bank – virs 12 tūkstošiem latu mēnesī. LD/DB raksta, ka vēl 2008. gadā vismaz piecās bankās valdes un padomes locekļa vidējais atalgojums (alga, prēmijas) mēnesī pārsniedza 10 tūkst. Ls, bet 2009. gadā tādas bija vien pāris. Būtiskākais vidējā atalgojuma samazinājums skāris valstij piederošās Parex bankas valdi un padomi – salīdzinot ar 2008. gadu, atalgojums samazinājies par vairāk nekā 60% līdz vidēji 6,2 tūkst. Ls mēnesī. Valdes un padomes locekļu atalgojums ievērojami samazinājies arī Trasta komercbankā un Rietumu bankā.

Latvijas Autoceļu direkcijas un Latvijas Valsts ceļu piecu darbinieku vidējais atalgojums (bruto alga) pēdējos gados bijis lielāks par 3 tūkst. Ls, tādus datus Twitter publicējusi persona, kura sevi sauc par Neo no organizācijas 4ATA.

Savukārt 14 Latvijas Autoceļu direkcijas un Latvijas Valsts ceļu darbinieku vidējais bruto atalgojums pēdējos gados ir pārsniedzis 2 tūkst. Ls, bet 167 darbinieku vidējā bruto alga bijiusi virs tūkst. Ls.

2003.gada aprīlī Latvijas Autoceļu direkcijā un Latvijas Valsts ceļos strādāja 221 darbinieku, kuru vidējie ienākumi bija 456,7 Ls. Savukārt pērnā gada decembrī kopējais darbinieku skaits bija 325, kuru vidējie ienākumi bija 959,8 Ls.

Latvijas Autoceļu direkcijas un Latvijas Valsts ceļu darbinieku bruto atalgojums sniegts par laika posmu no 2005.gada decembra līdz pagājušā gada nogalei, kā arī divas ailes par 2003.gada aprīli un maiju.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Internetā publiskoti a/s Latvenergo darbinieku ienākumu dati, kas liecina, ka vidējā darba samaksa «uz rokas» pērnā gada nogalē bija 863 lati.

Persona, kas sevi sauc par Neo un sakās pārstāvam organizāciju Ceturtās tautas atmodas armiju (4ATA), sociālajā tīklā Twitter publiskojusi kāda uzņēmuma darbinieku atalgojuma datus par laika posmu no 2008. gada sākuma līdz pērnā gada novembrim. Publiskotājs norādījis, ka šī informācija atspoguļo Latvenergo strādājošo bruto darba samaksu.

Publiskota informācija par 1615 darbinieku atalgojumiem, tiesa daļa no šiem cilvēkiem darba samaksu saņēmuši vienu vai divus mēnešus, tādēļ, visticamāk, nav bijuši uzņēmuma «štatā».

Db vēl nav izdevies saņemt Latvenergo apstiprinājumu par šo datu patiesumu.

No 13 000 līdz pat vairāk nekā 100 000 latu lielus ienākumus pērn guvuši valsts augstskolu rektori, liecina Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē atrodamā informācija. Salīdzinot ar 2010. gadu, dažu augstskolu vadītāju atalgojums pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem latu gadā, savukārt citiem – tikpat liels kritums, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta avīze.

Absolūts rekordists ienākumu ziņā starp rektoriem pērn bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadītājs Jānis Gardovskis – viņa ienākumi 2011. gadā kopumā sasniedza 105 000 latu, tas gan ir mazāk nekā 2010. gadā, kad rektora deklarācijā uzrādītie ienākumi bija 143 000 latu.

Kā galvenie pērnā gada ienākumu avoti ir alga par darbu RSU (67 377 lati, 2010. gadā – 71 500) un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (14 099 lati), kā arī 23 672 eiro liels honorārs no Pharm Olam Intarnational. Kopumā 2011. gadā RSU rektoram bijuši astoņi dažādi algoti amati. Savukārt Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš pērn pildīja 14 amatu pienākumus un ienākumos saņēmis 99 000 latu (2010. gadā nepilnus 72 000 latu). M. Auziņam lielākos ienākumus 2011. gadā veidoja atalgojums LU, kopumā sasniedzot 69 000 latu jeb gandrīz 5800 latu mēnesī. 2010. gadā no LU viņš saņēma gandrīz 70 000 latu.

Galvenais iemesls, kāpēc darbinieki aizietu no darba, ir lielāks atalgojums (66%). Turklāt darba ņēmēju gaidas attiecībā uz vēlamo samaksu divas reizes pārsniedz vidējo algu valstī. To atklāj pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums par darba tirgus tendencēm.

Vēlamā strādājošo vidējā mēnešalga uz rokas ir 1122 eiro. Savukārt vidējā alga valstī pēc 2015.gada CSP datiem bija apmēram 580 eiro uz rokas (818 eiro uz papīra). Visbiežāk nosauktais vēlamais vidējais atalgojums uz rokas ir 1000 eiro. Viens no trijiem darbiniekiem (34%) pēc nodokļu nomaksas uz rokas vēlētos saņemt vairāk nekā 1000 eiro.

Jāatzīmē, ka starp darbiniekiem, kurus pēc nodokļu nomaksas apmierinātu salīdzinoši zemāks atalgojums (līdz 600 eiro uz rokas), salīdzinoši biežāk ir sievietes, darbinieki ar pamata un vidējo izglītību, strādnieki un speciālisti, tirdzniecības nozarē strādājošie, darbinieki ar salīdzinoši zemāku patreizējo atalgojumu (līdz 500 EUR uz rokas), tie, kuri nedēļā strādā līdz 39 stundām, lauku reģionos un Latgalē strādājošie, kā arī mikro uzņēmumu darbinieki (1 – 9 darbinieki).

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.

Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Pērnā gada nogalē eirozonā un Eiropas Savienībā augstākais atalgojums bijis rūpniecības nozarē, savukārt Latvijā – pakalpojumu sektorā, liecina Eurostat dati.

Eirozonā rūpniecības sektora vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 31 eiro, biznesa ekonomikā – 28,6 eiro, pakalpojumu sektorā – 28 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 27,7 eiro, bet būvniecības sektorā – 24,5 eiro stundā.

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijuši 24,6 eiro, biznesa ekonomikā – 23,8 eiro, pakalpojumu sektorā – 23,9 eiro, nebiznesa sektora atalgojums – 23,2 eiro, bet būvniecības sektorā – 21 eiro stundā.

Latvijā pelnošākais bijis pakalpojumu sektors, kur vidējās stundas darbaspēka izmaksas bijušas 6,8 eiro. Biznesa ekonomikā atalgojums bijis vidēji 6,5 eiro stundā, bet rūpniecībā – 6,2 eiro. Nebiznesa sektorā atalgojums bijis 5,5 eiro stundā, bet būvniecībā – 5,9 eiro.

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Pagājušajā mācību gadā pedagogu algas pieauga 24 Eiropas valstīs, liecina Eiropas Komisijas Eurydice ziņojums Pedagogu un skolu direktoru atalgojums un piemaksas 2015/2016.

2015./2016.mācību gadā pedagogu atalgojuma pieaugums piedzīvots 24 Eiropas valstīs, tomēr pārsvarā tas noticis uz vispārējās algu izlīdzināšanas rēķina. 16 valstīs sektora darbiniekiem noteiktā alga palikusi nemainīga.

Pedagogu atalgojums tikpat kā nebija mainījies Beļģijā, Francijā, Horvātijā, Luksemburgā, Polijā, Somijā, Ziemeļīrijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Latvijā.

Pēdējo septiņu gadu laikā minimālais pedagogu atalgojums palicis nemainīgs vai palielinājies vairumā Eiropas valstu. Vairāk nekā 15% palielinājums piedzīvots Beļģijas vāciski runājošajā daļā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Zviedrijā. Tomēr Maltā, Slovēnijā, Somijā, Lielbritānijā un Islandē atalgojums joprojām bijis zemāks par 2009.gadā fiksēto līmeni, turklāt Īrijā un Grieķijā atalgojuma līmenis kļuvis stipri zemāks, liecina ziņojums.

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Latviešiem, kuru vidējais atalgojums mēnesī ir 361 lats, lai nopirktu septiņus litrus dīzeļdegvielas, ar kuru var nobraukt 100 kilometrus, ir jāstrādā aptuveni trīsarpus stundas, liecina Baltijas transporta sludinājumu un tirdzniecības portāla Autoplius.lv auto tirgus ekspertu aprēķini.

Latvijas iedzīvotājiem, lai nopelnītu degvielas iegādei nepieciešamos līdzekļus, jāstrādā dažas minūtes mazāk nekā lietuviešiem. Lietuvā vidējais atalgojums ir mazāks nekā Latvijā – 352 lati, bet dīzeļdegviela ir nedaudz dārgāka – 0,9262 lati. Tikmēr kaimiņzemē Igaunijā, kur vidējais atalgojums sasniedz 541 latu, bet dīzeļdegviela ir tikai par aptuveni trim santīmiem dārgāka nekā Latvijā (0,9159 latu), autovadītājam, lai viņš varētu iegādāties 7 litrus degvielas, darbā vajadzētu pavadīt 2 stundas un 16 minūtes.

Baltijas valstīs ievērojami atšķiras arī benzīna cenas. Igauņi, kuri var priecāties par vislielāko vidējo atalgojumu, par litru A95 benzīna maksā mazāk nekā latvieši un lietuvieši (aptuveni par 6 santīmiem) - 0,8869 latu. Latvijā un Lietuvā cena par 1 litru benzīna ir apmēram 0,9567 latu.

Konkurētspējīgs atalgojums un plašās karjeras iespējas IT jomā ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās nav mīts, bet gan realitāte.

Turklāt IT nozare pieprasa profesionāļus ar augstāko izglītību un praktiskām iemaņām. 2020. gada programmētāju aptaujas dati apliecina – 83% IT nozares pārstāvju ir apmierināti ar savu darbu un nemeklē neko citu.

46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds

"Steka pārpilde" (no angļu val. "Stack Overflow") ir lielākā tiešsaistes kopiena, kas paredzēta topošiem un esošiem programmētājiem. Kopienas organizētajā aptaujā 2020. gadā piedalījās 65 000 respondenti, no tiem – 400 IT nozares pārstāvji no Latvijas. Aptauja atspoguļoja, ka 46,2% IT nozares profesionāļiem ir bakalaura grāds, bet 22,8% - maģistra grāds attiecīgajā jomā. Salīdzinot ar 2019. gadu, bakalauru skaits ir audzis par 0,9%, bet maģistru – par 0,1%. Nozare turpina pieprasīt zinošus un profesionālus speciālistus, turklāt augstākā izglītība sniedz papildus kompetences un sekmē konkurētspēju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības atalgojums nākamgad tiks samazināts aptuveni par 20 %.

Tā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis. Viņš skaidroja, ka FKTK atalgojums ir cieši saistīts un tiek pielīdzināts ar banku un apdrošinātāju vidējo atalgojumu.

J. Brazovskis Db atzina, ka šogad vidēji atalgojums, salīdzinot ar 2008. gadu, tika samazināts par 19 %, tādējādi nākamgad atalgojums būs vidēji par 30 % zemāks nekā bija 2008. gadā.

J. Brazovskis arī pauda cerību, ka FKTK atalgojums netiks iekļauts vienotajā valsts atalgojuma sistēmā.

Db jau rakstīja, ka FKTK priekšsēdētāja Irēnas Krūmanes mēneša atalgojums 2008.gadā, strādājot FKTK, bija 5380 lati (64.5 tūkstoši lati gadā), bet vēl par darbu Finanšu ministrijā Krūmane saņēma 24.6 tūkstošus latu gadā jeb vidēji 2051 latu mēnesī. Tātad kopumā vidēji mēnesī 2008.gadā Krūmane saņēma 7431 latu.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.