Tehnoloģijas

Nelicencēto datorprogrammu vērtība Latvijā sasniedz 21 miljonu eiro

Žanete Hāka,26.06.2014

Jaunākais izdevums

Patlaban 53% no programmatūras, kas instalēta datoros Latvijā, nav atbilstoši licencēta, liecina jaunākais BSA Global Software Survey pētījums.

Kopējā pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība sasniedz 21 miljonu eiro.

BSA Global Software Survey katru otro gadu veic tehnoloģiju izpētes organizācija IDC, un šogad pētījumā iekļauti teju 22 tūkstoši privāto un uzņēmumu datoru lietotāju, kā arī vairāk nekā 2000 IT administratoru no 34 pasaules valstīm.

Visā pasaulē par galveno iemeslu, kādēļ nelietot pretlikumīgi iegūtu programmatūru, tiek minēta nepieciešamība izvairīties no drošības riskiem un vīrusiem. 64% lietotāju nelicencētu programmatūru saista ar neautorizētas pieejas datoriem risku, un vēl 59% norāda uz paaugstināto datu zaudēšanas iespēju.

IT administratori visā pasaulē pauž bažas par nelicencētu programmu negatīvo ietekmi, tomēr mazāk nekā puse var apgalvot, ka ir pārliecināti par programmatūras atbilstošu izcelsmi viņu pašu uzņēmumos.

Tikai 35% uzņēmumu visā pasaulē ir izstrādāta datorprogrammu lietošanas politika, kas paredz tikai licencētu programmu izmantošanu.

Valsts iestādes Latvijā aktīvi strādā pie autortiesību aizsardzības jautājumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. 2013. gadā Valsts kontrole (VK) veica programmatūras atbilstības auditu 14 pašvaldību iestādēs un atklāja, ka 18% no programmām ir bez nepieciešamajām

Kopējais nelicencētās programmatūras īpatsvars pasaulē pieaudzis no 42% 2011. gadā līdz 43 % 2013. gadā, lielākoties pirātisko programmu izplatības dēļ attīstības valstīs, kas ir augošs datoru lietotāju tirgus.

Pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība 2013. gadā tiek lēsta ap 62,7 miljardiem ASV dolāru.

Proporcionāli nelicencētas programmas visizplatītākās 2013. gadā ir Āzijā, kur to īpatsvars sasniedz 62% no kopējā programmu skaita, kas ir par 2% vairāk nekā 2011. gadā. Nelicencēto programmu vērtība sasniedz 21 miljardu ASV dolāru, liecina pētījums.

Centrālā un Austrumeiropa ieņem otro vietu ar 61% nelicencētu datorprogrammu instalāciju līmeni.

Eiropas Savienībā nelicencēto programmu īpatsvars kopš 2011. gada ir samazinājies par 2%, un šobrīd tas ir 31% ar kopējo komerciālo vērtību 13,5 miljardi ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Gan Bei kratīšanas lieta: Saeima atļauj veikt kratīšanu deputāta Potapkina dzīvesvietā

LETA,11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nolēma atļaut veikt kratīšanu parlamentārieša Sergeja Potapkina (S) dzīvesvietā.

Šo lēmuma projektu atbalstīja 86 deputāti, tostarp arī pats Potapkins. Neviens no deputātiem nebija pret un neviens balsojumā neatturējies. Savukārt divi parlamentārieši - Mārtiņš Bondars (LRA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās.

Potapkins jau iepriekš norādīja, ka neiebilst pret kratīšanu savā dzīvesvietā gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra un Finanšu policijas izmeklētāji uzskata to par nepieciešamu. Potapkins skaidro, ka viņa sieva Gaļina Karmača ir algots darbinieks uzņēmumā, nav tā valdes locekle, savukārt mazās kapitāldaļas viņai piešķirtas uzņēmuma motivācijas programmā. «Ja Finanšu policijai un prokuratūrai ir aizdomas, ka uzņēmums nav rīkojies godprātīgi, tad man nav nekāda pamata traucēt izmeklēšanai,» norāda deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru