Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Ja esat izlēmuši nomainīt savu līdzšinējo spēkratu pret citu, risinājums ir divējāds – pirkt pilnīgi jaunu auto, vai arī iegādāties mazlietotu, taču tikpat labu un drošu automašīnu, saņemot pilnīgi visas tās pašas garantijas, kā pērkot jaunu.

Uzņēmums Autorepublika, kura pamatdarbība ir mazlietotu Volkswagen grupas automašīnu tirdzniecība un serviss, piedāvā otro variantu, kas turklāt cenas un automašīnu vecuma ziņā ir diezgan līdzvērtīgs pilnīgi jaunam auto. Kopš 2016. gada Autorepublika piedāvā visu pieprasītāko marku automašīnas – Volkswagen, Audi, BMW, Skoda, Seat, Volvo, Opel, Ford. Šobrīd tieši Autorepublikā klientiem ir iespēja iegādāties jebkuras minētās markas gadu vecu auto ar 45% atlaidi no jauna auto cenas ar noskrējienu līdz 15 000 kilometriem. Turklāt Autorepublikas piedāvājumā ir automašīnas pat ar ražotāja garantiju un bagātīgu aprīkojuma komplektāciju. Ja salonā neatradīsiet tieši sev vēlamo automašīnas modeli, uzņēmuma speciālisti nodrošinās izvēlētā auto piegādi no Vācijas 10 dienu laikā.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Šā gada pirmajos mēnešos Valsts policijā ir reģistrēti jau 98 auto zādzību gadījumi, kuros nozagtas automašīnas, kas nav vecākas par desmit gadiem. Liela daļa nozagto automašīnu ir aprīkotas ar tā saucamo Keyless Go sistēmu, kas ļauj iedarbināt auto motoru ar pogas palīdzību. Policija aicina šo auto īpašniekus parūpēties par papildu drošību.

2016. gada pirmajos trijos mēnešos Valsts policija ir uzsākusi 191 kriminālprocesu par automašīnu zādzībām, kas ir par astoņiem mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Lai arī fiksētais automašīnu zādzību skaits ir nedaudz samazinājies, tomēr citāda tendence ir vērojama attiecībā uz jaunākās paaudzes automašīnām.

Šī gada trijos mēnešos Valsts policija ir fiksējusi jau 98 auto zādzību gadījumus, kuros nozagtas 2006-2016. gada izlaiduma automašīnas. Visbiežāk ir zagtas BMW, Audi un Toyota markas automašīnas. Salīdzinājumam – pērn attiecīgajā laika posmā bija nozagtas 75 automašīnas, kuras nav vecākas par desmit gadiem.

2017. gadā ieviestie pasākumi, lai attīrītu auto tirdzniecību no krāpniekiem, devuši pirmos rezultātus, taču joprojām vairums auto tirgotāju – privātpersonu – atrodas melnajā zonā

Vienlaikus 2018. gadā tiks turpināts darbs nelegālo tirgotāju identificēšanai un sodīšanai, kā arī sabiedrības – potenciālo pircēju - informēšanai par riskiem, kādi var iestāties, iegādājoties auto ar fiktīviem dokumentiem. Šogad arī varētu tikt sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar prasībām auto pārdošanai.

«Problēmas lietotu auto tirgū nav jaunas, un tās ir zināmas jau daudzus gadus, taču valsts struktūrām – Valsts ieņēmumu dienestam, Ceļu satiksmes un drošības direkcijai, Patērētāju tiesību aizsardzības centram – apvienojot spēkus ar legālajiem nodokļus maksājošajiem auto tirgotājiem, ir izdevies atrisināt vairākus uzdevumus, taču vēl daļa gaida savu risinājumu,» situāciju analizē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Viņaprāt, lietotu un mazlietotu auto tirdzniecībā stils un metodes ir 90. gadu līmenī – pelēkas. «Ja iepriekš šis pelēkais bija balstīts uz auto «frankenšteinu» (no vairākiem auto salikti, attīti spidometru rādījumi) ievešanu un tirgošanu, tad pēdējo triju gadu laikā šīs izpausmes vairs nav ikdienas pasākumi, taču problēmas sagādā PVN krāpnieki, auto tirgošana ar viltotiem dokumentiem un faktiski arī nelegāla uzņēmējdarbība, nemaksājot nodokļus,» uz pašreizējo situāciju norāda A. Kulbergs. Viņaprāt, lielākā problēma ir faktā, ka to nedara viens vai divi grupējumi, bet teju vai visi, un tas pielīdzināms epidēmijai visas Latvijas mērogā. «Lai kaut ko šajā situācijā darītu, pie mums vērsās ne tikai asociācijas biedri, bet arī tie, kuri ir ārpus asociācijas, jo, normāli maksājot nodokļus, tirgū strādāt tikpat kā nav iespējams,» atceras A. Kulbergs. Viņaprāt, 2017. gadā jau varēja manīt pozitīvus rezultātus 2016. gada darbam ar normatīvu izmaiņām un aktīvajam nodokļu administrācijas darbam, lai apkarotu šo sērgu. «Problēmas sakne ir tas, ka cilvēki – pircēji – iesaistās šajā sistēmā un tādējādi to kultivē – pieprasījumu apmierina ar piedāvājumu,» stāsta A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka cilvēki (fiziskās personas) paši jūtas pārsteigti, ka, pērkot lietotu auto, būtu jāmaksā arī PVN 21% apmērā no summas, ja tie ir iegādāti pārdošanai Latvijā ar 0% PVN no ES dalībvalstīm.

Aprīlis Rīgas Motormuzejam (RMM) ir īpašs mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī īstenojās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs.

Ideja par seno spēkratu muzeju Latvijā dzima jau 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, kad neliela entuziastu grupa – Latvijas Antīko automobiļu klubs - iedibināja tam laikam vēl nebijušu kustību – seno spēkratu salidojumus un rallijus. Šie pasākumi pulcēja ne tikai seno spēkratu īpašniekus, bet arī skatītāju tūkstošus.

Muzeja ēka ir modernās arhitektūras piemineklis, tās fasādes daļa uzrunā kā stilizēta Rolls Royce markas automobiļa radiatora maska.

2016. gadā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas muzejs tika atvērts jaunā veidolā. Muzeja trijos stāvos izvietoti vairāk nekā simts automobiļi un motocikli, vairāki desmiti interaktīvo stendu, rotaļu zona bērniem, kafejnīca un konferenču zāle 200 personām.

Miniveni ir praktiski, ietilpīgi un komfortabli, kas padara tos par perfektiem ģimenes auto. Pēdējos gados miniveni ir atgriezušies modē, jo tie ir ļoti utilitāri auto – minivens būs parocīgs ilgākiem ceļojumiem ar auto, praktisks kravas pārvadāšanai, kā arī ērts kuplām ģimenēm ar daudz bērniem. Turpini lasīt rakstu, kurā noskaidrosim, kādi miniveni ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un laikapstākļiem!

Mercedes Benz Vito

Mercedes Vito ir viens no populārākajiem minivenu modeļiem, kas tiek ražots jau kopš 1996. gada. Šis Mercedes minivens ir pieejams ar dīzeļdzinēju, benzīna dzinēju vai elektromotoru, kā arī ar manuālo vai automātisko pārnesumkārbu. 2.2 l dīzelis ir populārākais variants, kas ir pietiekami jaudīgs, taču ekonomisks, patērējot 6.6 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Astoņvietīgais Mercedes Benz Vito ir perfekts ģimenes auto, savukārt izņemamās un pārvietojamās aizmugurējās sēdvietas padarīs šo minivenu piemērotu kempingam vai kravas pārvadājumiem.

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un to kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis teju septiņas reizes

Kamēr Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis par 17,48%, tam pērn sasniedzot 63,01 miljardu eiro, TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izdevies šajā pašā periodā apgrozījumu kāpināt par 592,04%. Strauji augusi arī to peļņa, kas kopš 2016. gada kāpusi par 737,38%, tai pēc nodokļu nomaksas 2018. gadā sasniedzot 57,54 milj. eiro. Lursoft dati rāda, ka TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi 2018. gadā nodarbinājuši 1803 darbiniekus – par 171,95% vairāk nekā 2016.gadā.

TOP 100 ir uzņēmumi no 30 pašvaldībām. Protams, vislielākajā skaitā pārstāvēta Rīga – ar 58 uzņēmumiem. Galvaspilsētā reģistrēts arī saraksta līderis – SIA AlphaLane. Automašīnu ilgtermiņa nomas, autoparku vadības pakalpojumu sniedzējs, kā arī mazlietotu automašīnu tirgotājs savu apgrozījumu kopš 2016. gada kāpinājis par 2869,16%, pērn sasniedzot 4,83 milj. eiro, bet peļņu – 197,73 tūkst. eiro. Tas nodarbināja sešus darbiniekus, un, lai turpinātu augt, nozīmīgs solis būs jaunu darbinieku piesaiste un esošā darbaspēka kvalifikācijas celšana, gada pārskatā atzinusi uzņēmuma vadība. Auto nomas pakalpojumu sniedzējs iecerējis apgūt arī Baltijas tirgu.

Automašīnu Toyota dīleris Latvijā WESS Motors Toyota jūnijā pārdevis 174 jaunas Toyota automašīnas, kas ir par 87% jeb 81 spēkratu vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Tas ir rekordliels jaunu pārdoto auto skaits viena mēneša ietvaros pēdējo divu gadu laikā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos Wess Motors Toyota pārdeva 673 jaunu Toyota automobiļu, kas ir par 182 auto vairāk nekā pērn. Neskatoties uz kopējā auto tirgus kritumu par 1% šī gada pirmajos sešos mēnešos, Wess Motors Toyota ir izdevies audzēt pārdošanas apjomus par 37%, kas veido 7,0% tirgus daļu no kopējā auto tirgus Latvijā.

«Pozitīvi, ka šogad aktīvāks kļuvis privātais sektors, pieprasījums audzis par 37,8% salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem pieciem mēnešiem. Tas liecina par to, ka iedzīvotāji jūtas stabili un ir gatavi veikt lielākus pirkumus,» pirmā pusgada rādītājus pozitīvi vērtē AS WESS izpilddirektors Aleksejs Radionovs.

Šī gada deviņos mēnešos «WESS Motors Toyota» pārdošanas apjoms audzis par gandrīz 32%, palielinot tirgus daļu līdz vairāk kā 7% no kopējā auto tirgus Latvijā. Kopš šī gada sākuma «WESS Motors Toyota» pārdevis 1005 jaunus «Toyota» auto, no tiem viena trešā daļa jeb 305 ir hibrīdauto. Kopumā hibrīdauto pārdošanas apjomi «WESS Motors Toyota» auto salonos ir dubultojušies - pārdodot par 153 hibrīdauto vairāk nekā tajā pašā laika periodā pērn, informē kompānijā.

Par gandrīz 9% audzis arī mazlietoto automobiļu pārdošanas apjoms - šī gada pirmajos deviņos mēnešos «WESS Motors Toyota» pārdevis 391 mazlietotu auto.

«Neskatoties uz kopējā auto tirgus gauso attīstības tempu, «WESS Motors Toyota» ir kāpinājis pārdošanas apjomu par 32%. Šī gada rādītāji jau šobrīd pārsniedz iepriekšējā gada pārdošanas rezultātus visa gada griezumā. Pozitīvi vērtējam, ka šogad būtiski pieaudzis privātpersonu segments - par 48%, kas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi veikt arī lielākus pirkumus. Turklāt tiek prognozēts, ka šī izaugsme turpināsies arī nākamgad,» pārdošanas rezultātus komentē «WESS» izpilddirektors Aleksejs Radionovs.

#Latvijā sarūk ar gāzi darbināmo auto skaits.

Latvijā sarūk ar gāzi darbināmo auto skaits, tomēr tirgotāji šo degvielas veida pieejamību negrasās samazināt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos trīs gados pieprasījums kopējā auto gāzes tirgū samazinās. 2015. gadā auto gāzes apjoms mazumtirdzniecībā bija faktiski nemainīgs (+0,5%), bet 2016. gadā pieprasījums saruka, un 2017. gadā tas jau ir samazinājies par 6,2%. Visā tirgū gāzes uzpildes apjoms no kopējā mazumtirdzniecības apjoma ir samazinājies no aptuveni 10% 2015. gadā līdz aptuveni 8% 2017. gadā,» stāsta SIA Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Pēc G. Titova domām, auto gāzes pieprasījuma sarukuma iemesls varētu būt uzņēmumu autoparku pāriešana no auto gāzes uz dīzeļdegvielas dzinēju automašīnām. CSDD dati liecina, ka Latvijā vidējais automašīnu vecums, kuras aprīkotas ar gāzi, ir 17 gadi, un tās, visticamāk, sāk nolietoties. Savukārt no jauna Latvijā reģistrētās automašīnas, tostarp lietotās, lielākoties ir aprīkotas ar dīzeļdegvielas dzinēju. Auto gāze ir pieejama aptuveni pusē no visām Circle K stacijām jeb 43 pilna servisa stacijās. Par spīti tam, ka nozarē notiek pretējais, Circle K pēdējos gados ir palielinājis staciju skaitu, kur pieejama auto gāze. Kopš pagājušā gada šis degvielas veids ir pieejams arī līdzšinējā stacijā Rēzeknē un no jauna uzbūvētajā stacijā Tīnūžos.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

«KIA», «Peugeot» un «Cadillac» markas automašīnu tirgotāja SIA «Forum Auto» apgrozījums 2017.gadā bija 30,816 miljoni eiro, kas bija par 27% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 7,1% un bija 206 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas.

Autotirgotājs 2017.gadā pārdeva 1488 jaunas un 239 lietotas automašīnas, kas ir attiecīgi par 222 jaunām un 11 lietotām mašīnām vairāk nekā SIA «Forum Auto» pārdeva 2016.gadā.

Uzņēmums 2017.gada pārskatā norāda, ka pērn turpināja izdevumu samazināšanu un veica procesu sakārtošanu. Tas pagājušajā gadā pievērsis lielāku uzmanību pārdošanas izmaksām un peļņai, kā arī servisa kvalitātes kontrolei. Liela uzmanība arī vērsta uz dažādu iepirkumu konkursiem un klientu apmierinātību, kā rezultātā panākts peļņas pieaugums, klientu lojalitāte SIA «Forum Auto» un tā pārstāvetajām automašīnu markām.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

2015. gadā Latvijā pirmo reizi ir reģistrēti 48853 lietoti auto, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Auto asociācijas dati.

Vēl vairāk – gada II pusē ir novērojams stabils samazinājums par 5% vidēji. «Ir skaidrs, ka kaut kas notiek, tam ir kaut kādi iemesli un tie visticamāk ir vairāki. Pirmkārt, ņemot vērā, ka ir samazinājies 5-7 gadu segments, bet nav būtiski pieauguši blakus segmenti varam secināt, ka vismaz daļa šīs auditorijas, ir atradusi iespējas un iegādājusies jaunu automobili. Tas ir ļoti ticami, sevišķi ņemot vērā ļoti atraktīvus un pastāvīgus piedāvājumus jaunu automobiļi tirgū. Otrkārt, no Latvijas turpina aizbraukt iedzīvotāji un tas noteikti atstāj iespaidu arī uz auto patēriņu. Treškārt, VID sadarbībā ar CSDD un Auto Asociāciju ir veikusi ievērojamu darbu krāpniecisku darījumu identificēšanā un izskaušanā lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā. Darbs ir tikai pašā sākumā, ir lietas, kas ir jau izdarītas un ir vairākas labas iestrādes, kas tiks virzītas 2016. gadā. Ar to visu gribu teikt, ka noteikti ir sācis samazināties arī krāpniecisko darījumu apjoms. Ceturtkārt, es ticu, ka mūsu patērētājs ir kļuvis gudrāks un daudz mazāk uzraujas uz nezināmas izcelsmes un zemas kvalitātes auto,» komentē Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Lai efektīvāk cīnītos ar nodokļu apiešanas shēmu jeb tā dēvētajiem «pievienotās vērtības nodokļa (PVN) karuseļiem» auto tirdzniecībā, ir nepieciešams panākt, lai ar dažādu sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus, uzskata Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors.

Viņš skaidroja, ka galvenā problēma, kas saistīta ar nodokļu nenomaksāšanu, nav saistīta ar auto reģistrēšanu, bet ar shēmu veidošanu pirms auto tiek reģistrēts Latvijā, kā arī ar to, ka tiek pārkāpti auto tirdzniecības noteikumi. Tāpēc būtu nepieciešams panākt, lai ar sludinājumu starpniecību nevarētu tirgot Latvijā nereģistrētus transportlīdzekļus.

«Neviens tirdzniecības portālos neiedomājas tirgot narkotikas. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī attiecībā uz nereģistrētu transportlīdzekļu tirdzniecību. Iespējams, ka nepieciešamas jauns regulējums tirdzniecībai interneta portālos. Šobrīd iegādāties transportlīdzekļus caur sludinājumu portāliem drīkst, taču aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem un iegādāties tikai Latvijā reģistrētus auto,» atzīmēja Aizpors.

Auto līzinga mogo neto peļņa 2017. gada pirmajos trīs mēnešos sasniegusi 1,1 miljons eiro un tas ir 122 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo 2016. gada periodu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Gada pirmajā ceturksnī uzņēmums ir turpinājis straujo attīstību un ir vērojams būtisks uzņēmuma finanšu rādītāju pieaugums.

Auto līzinga mogo apgrozījums sasniedza 3,1 miljonus eiro, kas ir 32% pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgi periodu.

Mogo peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas EBITDA bija 1,8 miljoni eiro, kas ir 55 % pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.

2017. gada 31. martā līzinga un nodrošināto aizdevumu portfeļa bruto vērtība sasniedza 28,1 miljonus eiro, sasniedzot 5% pieaugumu, salīdzinot ar 2016. gada 31. decembri.

Uzņēmums gada pirmajos mēnešos strādājis ar neto peļņas maržu 35%, kas ir 69% pieaugums, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 2,0 % liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2016. gadā IKP faktiskajās cenās bija 25,0 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 21,8 miljardi eiro. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,1 %. 2016. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, IKP pieauga par 2,2 % pēc sezonāli izlīdzinātiem un par 2,6 % pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

4. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,7 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010. gada cenās – 5,9 miljardi eiro. Apstrādes rūpniecībā 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu, pēc neizlīdzinātajiem datiem, pieaugums bija par 6%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums bija par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 16%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 9%, bet pārtikas produktu ražošanā - par 1%.

Pārliecinošu un vienlaikus pelnītu uzvaru konkursā Latvijas gada auto 2016 guva korejiešu mazauto Hyundai i20. Savukārt Lietuvas gada auto tituls ir nonācis Opel Astra rokā

Daudziem Hyundai i20 uzvara varētu šķist pārsteidzoša, bet tas drīzāk ir tikai tāpēc, ka Hyundai zīmols šo godpilno titulu izcīnījis pirmo reizi. Kā zināms, Hyundai&KIA alianses ražotie modeļi Eiropas tirgū šodien kā līdzīgs ar līdzīgu cīnās ar Eiropas un Japānas ražojumiem, un daudzās disciplīnās tie jau kļuvuši par paraugu citiem ražotājiem nevis otrādi. Svarīgi piebilst, ka Hyundai i20 uzvara demonstrē pragmatisku Latvijas žūrijas komisijas locekļu izvēli, priekšplānā izvirzot ekonomiskas klases auto, kas ir pa kabatai potenciāli lielākai Latvijas pircēju auditorijai, nevis jūsmojot par sapņu auto kategorijas rumakiem. Pie reizes jāatgādina, ka gan Latvijas, gan arī Lietuvas gada auto konkursā tika piešķirtas vairākas papildnominācijas – skaistākais, ekonomiskākais, sportiskākais, ģimeniskākais utt. balvas.

Šā gada sešos mēnešos SEB banka piešķīrusi vairāk nekā 7500 aizdevumus par kopējo summu 313 miljoni eiro, kas ir par 63% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē SEB banka.

243 miljoni eiro jeb 78% no piešķirtā finansējuma saņēmuši uzņēmumi. Privātpersonām piešķirtā finansējuma apjoms SEB bankā šī gada pirmajos sešos mēnešos veido 70 miljonus eiro. Pirmā pusgada laikā maiju var uzskatīt par rekordu mēnesi, kad piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu kredītos sasniedza 11 miljonus mēnesī.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos SEB grupa Latvijā strādājusi ar 34 miljonu eiro peļņu, kopš gada sākuma palielinot kredītportfeli par 1%.

«Ja salīdzinām šī gada pirmo pusgadu ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, tad redzam, ka kreditēšanas ziņā pirmais pusgads bijis ļoti aktīvs - būtiski pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte - salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo pusi, privātpersonām izsniegtais finansējums pieaudzis par 151%, arī mazo un vidējo uzņēmumu aktivitāte ir palielinājusies – esam piešķīruši par 25% vairāk finansējumu nekā gadu iepriekš. Kopumā pirmajā pusgadā esam piešķīruši finansējumu par 63% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusē,» skaidro SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

#Pēc ilgiem gadiem vērojama arī līdera maiņa: pirmoreiz par populārāko jauniegādāto luksus auto Latvijā BMW modeļu X5, X6 un to variāciju vietā ir kļuvis cits SUV auto.

Ja 2016. gadā Latvijā no jauna reģistrēto un valstī palikušo jauno luksusa automašīnu skaits no 850 gadu iepriekš samazinājās līdz nepilniem septiņiem simtiem, tad pērn tas atkal ir pieaudzis gandrīz līdz tūkstotim, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Luksus auto tirgus ziedu laiki Latvijā bija 2007. gadā - pēdējā gadā pirms krīzes, kad tika iegādātas aptuveni 1700 luksus automašīnas – tātad par tūkstoti vairāk nekā pērn. Tad iecienītāko luksus automašīnu desmitniekā pirmo pozīciju pārliecinoši ieņēma BMW X5 ar kopumā 434 pirmoreiz reģistrētām 2005.-2007.gada izlaiduma automašīnām. Sekoja Audi Q7 ar 148, Porsche Cayenne ar 122 un Mercedes Benz S500 ar 81 auto.

Reprezentablās vieglās automašīnas, kas tiek reģistrētas kā komerctransports – kravas – auto, lai maksātu mazākus nodokļus, tiks pakļautas pamatīgam nodokļu pieaugumam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka valdībā ir panākta konceptuāla vienošanās, kas paredz ierobežot iespējas reģistrēt apvidus un citus vieglos auto, kuru vērtība pārsniedz 50 tūkst. eiro, kā komerctransportu (N1 klasē). «Šādas iespējas luksusa vieglo auto klasē ar nelielu pārbūvi piedāvā paši ražotāji,» norādīja ministre. Ideja ir vērsta uz to, lai ierobežotu izdevumu norakstīšanu un pievienotās vērtības priekšnodokļa atskaitījumus. To varētu īstenot ar grozījumiem likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu», paredzot, ka kravas auto ar trīs tonnu pilnu masu (un kura iegādes vērtība pārsniedz 50 tūkst. eiro), ja tie pārklasificēti no vieglā auto kategorijas, ir uzskatāms par vieglo auto ar visām no tā izrietošajām sekām nodokļu jomā. Pēc aptuvenām aplēsēm valsts, īstenojot šādu kārtību, varētu papildus iegūt vismaz ceturtdaļmiljonu eiro.