SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Noslēdzies VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātais iepirkums par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Konkursā uzvarējusi SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

Pabeigta tilta pār Laucesi rekonstrukcija autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 163,4. kilometrā Daugavpils novadā pie Lietuvas robežas, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Projektu izstrādāja SIA Inženieru birojs Kurbada tilti, būvdarbus veica a/s Panevežio keliai, to līgumcena bija 1,28 miljoni eiro (ar PVN), līdzekļi tilta pārbūvei tika piešķirti no valsts budžeta.

Rekonstrukcijas gaitā tilts tika nojaukts un ar visām pieejām un krasta nostiprinājumiem uzbūvēts no jauna. Satiksme tikmēr tika organizēta pa pagaidu tiltu. Tilts pār Laucesi bija uzbūvēts 1958. gadā un kopš tā laika remontu nebija piedzīvojis.

Ir pabeigti darbi arī uz tilta pār Līgupi valsts vietējā autoceļa Rucava–Pape (V1221) 0,40. kilometrā. Valsts budžeta tiltu atjaunošanas programmas ietvaros tiltam ir izbūvēta jauna brauktuve, atjaunota hidroizolācija un dzelzsbetona konstrukciju aizsargkārta, nostiprināti tilta konusi un atjaunotas drošības barjeras. Darbus veica SIA Katleri, to izmaksas bija 0,15 miljoni eiro (ar PVN). Tilts pār Līgupi būvēts 1983. gadā.

Radošā telpa Ligate Rucavā – visretāk apdzīvotajā novadā Latvijā – ir apliecinājums tam, ka nomale nav šķērslis komercdarbībai

Lai arī pakalpojumu jomā parasti veiksme tiek saistīta ar potenciālā tirgus lielumu un pirktspēju, rucavniece Līga Ate pirms gada riskēja patstāvīgi atvērt rokdarbu veikalu, kas šovasar tika apvienots ar kafejnīcu. Ligatē tiek organizētas arī dažādas meistarklases. Ņemot vērā, ka šis ir ceturtais mazākais novads Latvijā un atrodas mežainajā Lietuvas pierobežā, turklāt novada centrs nav jūras pusē, kas ir tūristu iecienīta, bet «iekšzemē», netrūka arī skeptiķu. Tomēr šovasar nācies uz nepilnu slodzi pieņemt vēl vienu darbinieci, lai iegūtu kaut pāris stundu brīva laika, atzīst Līga. Lai gan vasara Lejaskurzemē ir vēsa, rosība Ligates telpās un āra kafejnīcā nav norimusi ne brīdi. Jaunā uzņēmēja ir gatava spert nākamo soli – mainīt juridisko statusu, no pašnodarbinātās kļūstot par individuālo komersanti, lai varētu paplašināt sortimentu.

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Ceļu būvniecības uzņēmums AS Kauno tiltai iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kurā apstrīdēti VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātā konkursa par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju rezultāti, liecina informācija IUB.

AS Kauno tiltai sūdzību IUB izskatīs 7. aprīlī.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu.

Konkursā uzvarēja SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Sākušies ceļa seguma atjaunošanas un pastiprināšanas darbi uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai (21,85.-45,02.km), informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Šonedēļ tur sākas arī vecā asfalta seguma frēzēšana un caurteku uzstādīšana. Sakarā ar būvdarbiem šajā posmā ir noteikti ātruma ierobežojumi, un vismaz divos posmos satiksmi regulēs luksofori. Autovadītājiem jārēķinās, ka būvdarbu posma šķērsošana var prasīt papildu pusstundu.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Binders. Būvdarbi turpināsies līdz pat 2016. gada rudenim, un to izmaksas ir 15,1 miljons eiro ar PVN.

Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegts reģistrācijas pieteikums aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Rucavas baltais sviests, informē Zemkopības ministrija.

Produkts Rucavas baltais sviests ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Rucavas baltā sviesta senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā.

Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests.

Lai samazinātu gaisa piesārņojuma riskus pilsētās, jāmaina saimniekošanas metodes, jāattīsta bezizmešu sabiedriskais transports un alternatīvo transportlīdzekļu infrastruktūra'.

Šogad, īsi pēc Lieldienām, sausuma, vēja, ugunsgrēku un citu faktoru dēļ daudzviet Eiropā, tostarp arī Latvijā, ievērojami pasliktinājās gaisa kvalitāte. Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008. gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) operatīvie dati. Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu (PM10) vidējais daudzums 18. aprīlī sasniedza aptuveni 170 mikro- gramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā. Savukārt novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija 18. aprīlī pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014. gada. Tomēr pārāk lielam satraukumam nav pamata, jo pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu un ziedputekšņu koncentrācija gaisā un sausos pavasaros, kāds ir šogad, gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

SIA Ziegler Rucava pagājušajā piektdienā svinīgi atklāja jauno kūdras ražošanas cehu. Šis ir otrais uzņēmuma cehs Rucavas novadā, tajā pastāvīgu darbu rod septiņi novada vīri, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Visi esam vietējie, tepat no Rucavas, Dunikas. Pat kaķis Muris mums vietējais, lai gan viņu izmeta no lietuviešu fūres, bet, kad jau sākām barot, tad kļuva par rucavnieku. Tagad savu algu godam atstrādā, peles ķerot,» stāstījis ceha darba vadītājs Ronalds Bļinovs.

Jaunā ceha būvniecībai, kūdras preses iegādei uzņēmums investējis 300 tūkstošus eiro pašu līdzekļu, Kursas Laikam atklājis uzņēmuma direktors Raimonds Pētersons.

Šobrīd uzņēmuma apsaimniekošanā ir 700 hektāru kūdras purva, kurā vidēji ir 2,5 metrus biezs kūdras slānis. Gadā no purva noņem maksimāli 7 centimetrus kūdras.

Šonedēļ dažādu veidu būvdarbi notiek 75 posmos uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem visā valstī, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Lielākie darbi Latgalē ir seguma atjaunošana un pastiprināšana:

- trijos posmos autoceļā Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12): no Viļāniem līdz Rēzeknei (72,78.-83,00., 83,00.-96,60. km), kopējās izmaksas 16,1 miljons eiro; no Rēzeknes Ludzas virzienā (106,00.-114,34. km), kopējās izmaksas 7 miljoni eiro; autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Špoģiem līdz Daugavpilij (113,12.-134,70. km), kopējās izmaksas ir 15,4 miljoni eiro. Kopumā Latgalē darbi uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem notiek 14 posmos.

Lai arī joprojām saglabājas liels finansējuma deficīts, tomēr pēdējo gadu laikā finansējums valsts ceļiem lai arī nedaudz, bet pieaug, tāpēc pieaug arī dažāda veida darbu apjoms, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ja 2012. gadā dažāda veida darbi (arī uzturēšanas ietvaros) notika uz 772 km, tad 2013. gadā - uz 841 km, 2014. gadā - uz 987 km, 2015. gadā - uz 1187 km un šogad tie plānoti uz 1200 km.

Kopumā autoceļiem šogad būs pieejami 368,7 milj. eiro, no kuriem valsts budžets kapitālieguldījumiem būs 84 milj. eiro, valsts budžets ikdienas uzturēšanai 62 milj. eiro, ES prognozētais finansējums 173,7 milj. eiro, bet dotācija pašvaldību ceļiem - 49 milj. eiro.

Lielākie šogad plānotie būvniecības darbi būs uz autoceļa Liepāja - Lietuvas rob. (Rucava) (A11) šosejas, autoceļa Krievijas rob.(Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas rob. (Medumi) (A13), Valmieras šosejas (A3), Ventspils (A10) šosejas un autoceļiem Cēsis - Vecpiebalga - Madona (P30) Vecumnieki - Nereta - Subate (P73).

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Trešdienas rītā sniegs un putenis apgrūtina braukšanu visā valsts teritorijā, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistīta 117 ziemas dienesta tehnikas vienība.

Uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināta ir braukšana uz Tallinas šosejas, uz Vidzemes šosejas no Rīgas līdz Veclaicenei, uz Valmieras šosejas no Murjāņiem līdz Valkai, visā Rīgas apvedceļa posmā, kā arī uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ilūkstei.

Tāpat ir apgrūtināti braukšanas apstākļi uz Bauskas šosejas no Rīgas līdz Dzimtmisai, uz Jelgavas šosejas no Rīgas līdz Meitenei, uz Liepājas šosejas no Rīgas līdz Anneniekiem un no Blīdenes līdz Liepājai, uz Ventspils šosejas no Rīgas līdz Ventspilij, autoceļa Liepāja-Lietuvas robežas (Rucava) visā posmā, autoceļa Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robežas (Terehova) visā posmā, un arī uz autoceļa Krievijas robežas (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) posmā no Špoģiem līdz Grebņevai.

VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinājusi konkursu par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma segas rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Konkursā tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, un pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz 10. oktobrim. Paredzamā līgumcena ir 10,56 miljoni eiro.

Iepirkums tiek veikts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķi Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

Darbi uzvarētājam būs jāveic 330 dienu laikā.

Valsts autoceļu tīklā vairākos būvobjektos ir atsākti remontdarbi un turpinās bedru masveida remonts, tāpēc VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autovadītājus rēķināties ar satiksmes ierobežojumiem un garāku ceļā pavadīto laiku.

Šodien sākas būvdarbi Valmieras šosejas (A3) posmā no Rubenes, ieskaitot Valmieras apvedceļu, līdz tiltam pār Mellupi Strenču virzienā. Jau šodien satiksmi tur sāks regulēt viens luksoforu posms, to skaits šīs nedēļas laikā var pieaugt līdz trim.

Būvdarbi turpinās uz Liepājas šosejas (A9) pār Lielupes tiltu, satiksme tur tiek regulēta ar luksoforiem, bet divos citos posmos - ar luksoforiem vai satiksmes regulētājiem. Darbi atsākti arī Tallinas šosejas (A1) posmā no Salacgrīvas līdz Ainažiem.

Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību VAS Latvijas Valsts ceļi konkursā par par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma segas rekonstrukciju, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniedzis SIA Matthai Latvija un tā tiks izskatīta 28. oktobrī.

Konkursu VAS Latvijas Valsts ceļi izsludināja augusta beigās, un nolikumā teikts, ka konkursā tiks izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu, pretendentiem savi piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 10. oktobrim. Paredzamā līgumcena ir 10,56 miljoni eiro.

Iepirkums tiek veikts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķi Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

Darbi uzvarētājam būs jāveic 330 dienu laikā.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.