Nelegālo narkotiku ielas cenas Eiropā pēdējos piecos gados ir kritušās, un pašlaik narkotikas Eiropā visdrīzāk ir tik lētas kā nekad - tā ceturtdien Briselē klajā nākušajā 2006. gada ziņojumā par situāciju narkotiku problēmu jomā Eiropā vēsta ES narkotiku aģentūra (EMCDDA).
Pie šāda secinājuma aģentūra ir nonākusi pēc narkotiku ielu cenu attīstības tendenču analīzes Eiropā piecu gadu (1999.-2004. g.) laikposmā, kuras rezultātā ir noskaidrojies, ka vairumā Eiropas valstu vidējās cenas lielākajai daļai narkotisko vielu ir samazinājušās, dažkārt pat gandrīz uz pusi. Šis ir pirmais šāda veida Eiropas līmeņa pētījums.
Eiropā kopumā šajā laikposmā ir kritušās kaņepju sveķu (19 %), kaņepju augu (12 %), kokaīna (22 %) un brūnā heroīna (45 %), kā arī amfetamīna (20 %) un ekstazī (47 %) cenas. Lai gūtu precīzāku priekšstatu par ,,īstajām'' cenām, visas cenas ir koriģētas, ievērojot inflāciju. Lai gan joprojām trūkst pietiekami plašu datu par narkotiku cenu attīstību ilgtermiņā, pieejamā informācija liek domāt, ka pēdējos desmit gados cenas kopumā varētu būt samazinājušās. Piemēram, fakti liecina, ka dažās valstīs ekstazī un kokaīns pašlaik maksā mazāk nekā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā.
EMCDDA informē, ka pašlaik pieejamā informācija neliecina par tiešu saistību starp narkotiku cenu samazināšanos un tajā pašā piecu gadu laikposmā novēroto svārstīgo vai pieaugošo narkotiku atsavināšanas tendenci. Pieejamā informācija neliecina arī par nepārprotamu saistību starp narkotiku cenām un narkotiku lietošanas kopējo izplatību. Tomēr publiskoto pārskatu var uzskatīt par drošu pamatu svarīgam turpmākajam aģentūras un ES dalībvalstu darbam ar mērķi labāk izprast Eiropas nelegālo narkotiku tirgus dinamiku un novērtēt piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas pasākumu ietekmi.
Neraugoties uz Eiropā kopumā vērojamo narkotiku cenu samazināšanās tendenci, ziņojumā atklājas ievērojamas valstu atšķirības. Ja lielākajā daļā valstu kaņepju sveķu parastā cena ir svārstījusies no 5 līdz 10 eiro par gramu, tad Portugālē tā ir bijusi tikai 2,3 eiro par gramu, savukārt Norvēģijā pārsniegusi 12 eiro par gramu.
Ievērojami atšķiras arī kokaīna cenas, svārstoties no 41 eiro par gramu Beļģijā līdz vairāk nekā 100 eiro par gramu Kiprā, Rumānijā un Norvēģijā. Tāpat ziņojumā ir minēts, ka vienas ekstazī tabletes cena Lietuvā un Polijā ir bijusi tikai 3 eiro, savukārt Grieķijā un Itālijā tā ir bijusi robežās no 15 līdz 25 eiro. Visizplatītākā heroīna veida, proti, brūnā Dienvidrietumāzijas heroīna cena arī ir bijusi diezgan dažāda - no 12 eiro par gramu Turcijā līdz 141 eiro par gramu Zviedrijā.
Komentējot šo situāciju, EMCDDA valdes priekšsēdētājs Marsels Reimens [Marcel Reimen] saka: ,,Cena ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas iespaido cilvēku izvēli par labu narkotikām, un pašlaik nevar runāt par nepārprotamu saistību starp kopējo lietošanas līmeni un narkotiku ielas cenām. Tomēr narkotiku faktisko cenu samazināšanās Eiropā nenoliedzami ir satraucoša parādība. Ja tā nozīmē, ka tie, kam ir nosliece uz narkotikām, pievērsīsies tām pastiprināti, mums nāksies rēķināties ar ievērojamām veselības aprūpes un sabiedrībai nodarītā kaitējuma mazināšanas papildus izmaksām''.
Pēdējos divos EMCDDA gada ziņojumos ir teikts, ka pēkšņu narkotiku izraisītu nāves gadījumu skaits no 2000. līdz 2001. gadam (6 %), no 2001. līdz 2002. gadam (13 %) un no 2002. līdz 2001. gadam (7 %) ir pastāvīgi samazinājies, un kā iespējamie šādas tendences iemesli ir minēta labāka ārstniecības un kaitējuma mazināšanas pasākumu pieejamība, kā arī problemātiskās narkotiku lietošanas izplatības samazināšanās. Šī nāves gadījumu skaita samazināšanās bija sākusies pēc 14 % pieauguma laikposmā no 1995. līdz 2000. gadam.
Taču šodien publiskotajā ziņojumā aģentūra brīdina par ,,satraucošiem faktiem'', kas liek domāt, ka kopš 2000. gada vērojamā ar narkotiku lietošanu saistīto nāves gadījumu skaita samazināšanās tendence draud apstāties (4). Par 2003. un 2004. gadu pieejamie dati liecina, ka paziņoto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis par 3 %.
,,Būtu pāragri secināt, ka šis nelielais pieaugums vēsta par ilgtermiņa pārmaiņām'', uzskata aģentūra, vienlaikus paužot satraukumu par lielāku vai mazāku reģistrēto nāves gadījumu skaita pieaugumu 13 valstīs no 19 ziņojumā aplūkotajām valstīm.
Eiropā katru gadu vidēji tiek konstatēti 7000 līdz 8000 ar narkotiku lietošanu saistīti nāves gadījumi. Jaunākie dati liecina, ka no visiem nāves gadījumiem par 40 gadiem jaunāku pieaugušo vidū šādu nāves gadījumu skaits ir bijis 3 %, lai gan Dānijā, Grieķijā, Luksemburgā, Maltā, Austrijā, Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā šis rādītājs pārsniedz 7 %. Šie (vismazākie) aplēstie skaitļi atspoguļo ar narkotiku, lielākoties opioīdu lietošanu, tieši saistītos nāves gadījumus, bet neaptver nāves gadījumus, kuru cēlonis ir negadījumi, vardarbība vai hroniskas slimības.
Lai gan sabiedrība pauž satraukumu par gados pavisam jaunu narkotiku lietotāju mirstību, patiesībā tipiskākie pārdozēšanas upuri Eiropā pašlaik ir aptuveni 35 gadus veci vīrieši. Turklāt par 45 gadiem jaunāku vīriešu, jo īpaši pilsētnieku vidū nāve narkotiku lietošanas rezultātā ir viens no galvenajiem mirstības cēloņiem. Ja Eiropā kopumā pārdozēšanas upuru vecums pieaug, tad dažās jaunajās ES dalībvalstīs un topošajās dalībvalstīs - Kiprā, Igaunijā, Latvijā, Slovākijā, Bulgārijā un Rumānijā - liels skaits pārdozēšanas upuru ir bijuši jaunāki par 25 gadiem, kas, domājams, liecina par gados jaunāku heroīna lietotāju kontingentu šajās valstīs.