Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Pagājušajā nedēļā naftas cena pasaules tirgū pieauga līdz augstākajam līmenim oktobrī saistībā ar spekulācijām, ka Izraēla varētu uzbrukt Irānas naftas atradnēm.

Šonedēļ jēlnaftas cena pasaules tirgū ir samazinājusies par 5-6%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Riski, kas ietekmētu naftas piegādi, mazinās, un tuvākajās nedēļās tas var ietekmēt arī degvielas cenas Latvijā.

Konflikts starp Izraēlu un Irānu ir saglabājis naftas cenu svārstības pasaules tirgū. ASV prezidenta Džo Baidena paziņojums, ka tiek apspriesta iespēja Izraēlai uzbrukt Irānas naftas atradnēm, paaugstināja naftas cenas līdz augstākajam līmenim oktobrī.

"ASV mediji ziņo, ka Izraēlas premjerministrs ir vienojies ar Balto namu neuzbrukt Irānas naftas atradnēm vai kodolobjektiem. Rezultātā naftas cena ātri nokritās līdz 74-75 ASV dolāriem par barelu, cenai mazinoties vidēji par 5-6%," stāsta Circle K degvielas kategorijas vadītājs Latvijā Gatis Titovs.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Jau kādu laiku pasaulē uguņo enerģijas cena, kas Eiropu pietuvinājis šādai krīzei. Ar lielu interesi tika gaidīta kārtējā Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairāku lielu naftas ieguvēju, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamātā Krievijas), sanāksme.

“OPEC+” veidojuma pārstāvji šīs nedēļas sākumā apstiprināja plānus no novembra savu kopējo naftas ieguvi dienā palielināt par 400 tūkst. bareliem. Naftas cena, ja vērtē Ziemeļjūras Brent jēlnaftas vērtības izmaiņu, pēc šī lēmuma palēcās par 3% līdz augstākajam līmenim trīs gados un pietuvojās jau 82 ASV dolāriem par barelu.

Acīmredzami izejvielu tirgus dalībnieki, šķiet, tomēr bija cerējuši uz vairāk šādiem tirgū ieplūstošajiem bareliem. Piemēram, Bloomberg raksta, ka ticis cerēts, ka OPEC naftas ieguves slūžās pavērs par 800 tūkst. bareliem dienā (tātad – divreiz plašāk).

Katrā ziņā šī ziema enerģijas piegāžu ziņā var izvērsties visai saspringta. Pasaulē lielākais naftas ieguvējs Saudi Aramco rēķinājis, ka globālais gāzes deficīts šajā ziemā dienā nozīmēs papildu 500 tūkst. barelu pieprasījumu pēc jēlnaftas.

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām. ASV dolāra vērtība pieauga.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 90 ASV dolārus par barelu, kas šogad notika pirmoreiz.

Degvielas cenas var turpināt kāpt 

Ņemot vērā Saūda Arābijas naftas ieguves samazinājumu, tiek prognozēts, ka degvielas cenas...

Saūda Arābijas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma un kam bija jābeidzas septembra beigās, būs spēkā līdz decembra beigām, pavēstīja Saūda Arābijas Enerģētikas ministrija. Arī Krievijas naftas eksporta apmēra samazinājums par 300 000 bareliem dienā pagarināts līdz gada beigām, norādīja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Augstākas naftas cenas veicināja ar naftu saistīto ASV uzņēmumu "Chevron" un "Devon Energy" akciju cenu palielināšanos, tomēr vairumā rūpniecības nozaru akciju cenas samazinājās un Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4%.

Naftas cenu palielināšanās ir izraisījušas bažas, ka tā varētu kaitēt pieprasījumam, sevišķi augstu procentlikmju apstākļos.

Tirgus analītiķis Maikls Hjūsons atzīmēja, ka augstākas naftas cenas sarežģīs centrālo banku centienus pazemināt inflāciju.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 34 641,97 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,4% līdz 4496,83 punktiem, savukārt "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 14 020,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,2% līdz 7437,93 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,3% līdz 15 771,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 7254,72 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,3% līdz 86,69 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,2% līdz 90,04 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par 2,6% līdz 34,45 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,0796 līdz 1,0726 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2625 līdz 1,2565 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,47 līdz 147,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 85,50 līdz 85,34 pensiem par eiro.