Ja situāciju noteiks ekonomika, ir cerības uz straujāku kritumu.
Saspīlējums Rietumu un Irānas starpā un investoru gatavība uzņemties lielākus investīciju riskus gada sākumā noveda pie strauja naftas cenu pieauguma, kā rezultātā barels melnā zelta īslaicīgi maksāja pat 128 ASV dolārus, tomēr līdzīgi kā citiem ar baltiem diegiem šūtiem procesiem arī šim bija lemts izbeigties, vismaz ja raugāmies uz naftas cenu izmaiņām ekonomiskā kontekstā.
Arī situācija Persijas līča reģionā ir iztikusi bez konflikta eskalācijas, līdz ar to kontekstā ar lēno globālās ekonomikas izaugsmi melnā zelta cenas izaugsmes perspektīvas investoru prātos ātri noplaka, sekojot naftas kontraktu izpārdošanai. Vakar pēcpusdienā barels Brent naftas maksāja apmēram 105,5 ASV dolārus, kas ir apmēram par 12% mazāk nekā mēnesi iepriekš, savukārt salīdzinājumā ar aprīļa sākumu cena ir kritusies vairāk nekā par 14%.
A/s Hipo fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko lētāku naftu skaidro ar ar perspektīvu, ka pasaules ekonomikas pieauguma tempi tuvākajā nākotnē kritīsies vēl vairāk, līdz ar to arī pieprasījums pēc naftas samazināsies. Turklāt arī situācija ap Irānu pēdējā laikā nedaudz uzlabojusies - puses atkal piekritušas atgriezties pie sarunām. Tāpēc naftas cena samazinājās - vēl aprīļa sākumā Brent naftas barels maksāja 122 ASV dolārus, bet šobrīd naftas cena nokritusi līdz aptuveni 105 dolāriem.
Eksperts uzskata, ka Grieķijas, Spānijas un citu eirozonas perifērijas valstu problēmas nepārprotami varētu samazināt pieprasījumu pēc naftas. Viņaprāt, jautājums ir par to, kā turpmāk attīstīsies situācija eirozonā. Grieķijas varbūtējā izstāšanās nav vienīgais riska faktors eirozonai. Tikpat būtiska eirozonai ir Spānijas banku sistēmas nestabilitāte. «Pat Grieķijai neizstājoties no eirozonas, risku līmeņa pieaugums varētu būtiski iedragāt ekonomisko aktivitāti Eiropā. Perspektīva, ka no eirozonas varētu izstāties viena vai vairākas valstis pati par sevi liks sarukt tirdzniecībai eirozonā, novedīs pie naudas aizplūdes no problemātiskām valstīm uz eirozonas kodola valstīm. Ja šī perspektīva materializēsies, tas varētu izraisīt dziļu kritumu visu eirozonas valstu ekonomikā - tātad, arī pieprasījums pēc naftas samazināsies,» vērtē A. Marčenko. Tomēr, viņaprāt, ne mazāk svarīgs faktors ir arī izaugsmes tempu kritums lielākajās attīstības valstīs.