Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA) ir nosūtījusi vēstuli jaunās valdības veidotājiem - Ministru prezidenta kandidātam Krišjānim Kariņam un ekonomikas ministra kandidātam Didzim Šmitam -, aicinot uzlabot investīciju vidi nekustamo īpašumu jomā, informē NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Lai gan līdz ar vispārējo ekonomikas izaugsmi ir vērojamas atsevišķas pozitīvas tendences arī jauna nekustamā īpašuma attīstībā, joprojām saglabājas ievērojama Latvijas atpalicība no Lietuvas un Igaunijas būtiskākajos nekustamā īpašuma segmentos, norāda asociācijā.

Rīgā uz vienu iedzīvotāju ir divreiz mazāka biroju platība, nekā Tallinā, un ievērojami mazāka, nekā Viļņā. Pat īstenojot visus tos biroju projektus, kas patlaban Rīgā ir plānošanas vai celtniecības stadijā, saglabāsies tikpat ievērojama mūsu galvaspilsētas atpalicība biroju pieejamībā, jo kopš krīzes Lietuvā ir uzbūvēti 338 000 m2 jaunu biroju platību, Igaunijā - 316 000 m2 jaunu biroju platību, bet Latvijā - tikai 158 000 m2 jaunu biroju platību (Colliers dati). Ņemot vērā, ka biroju telpas pakalpojumu ekonomikā ir uzskatāmas par uzņēmējdarbības infrastruktūru, šāda Latvijas atpalicība atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz iespējām piesaisīt starptautiskus uzņēmumus un vietējo uzņēmumu izaugsmi.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Mārtiņš Vanags, kurš nekustamo īpašumu nozarē darbojas jau vairākus gadus, informē alianses pārstāvji.

Līdz ar jauno vadītāju nozarē gaidāmas pārmaiņas ar mērķi celt Latvijas nekustamā īpašuma nozares konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti.

Kā primāro jautājumu, kura risināšanā plāno iesaistīties alianse, M.Vanags izvirza Latvijas nekustamo īpašumu nozares konkurētspējas celšanu. «Vērtējot starptautiskos rādītājus, redzams, ka Latvija nekustamo īpašumu attīstības tirgū no citām valstīm ievērojami atpaliek, kaut arī tā ir viena no būtiskākajām nozarēm Latvijas ekonomikai. Apzinoties nozares potenciālu, valstij ir svarīgi veidot tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmētu investīciju veikšanu jaunos projektos. Jauns nekustamais īpašums nozīmē jaunas ražotnes, birojus, mājokļus, viesnīcas un tirdzniecības platības, kas rada investīcijas un darbavietas gan būvniecības fāzē, gan arī pēc tam – projekta ekspluatācijas laikā,» norāda M.Vanags.

Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020. gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē.

Pie šāda kopsaucēja nozares un ministriju pārstāvji nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā, informē alianses pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki konstruktīvas sarunas laikā bija vienisprātis, ka nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami. Dalībnieki vērsa uzmanību uz aktuālajiem izaicinājumiem investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstībai, teritorijas plānošanai un būvniecības procesam, kā arī analizēja nekustamā īpašuma un būvniecības nozares regulējumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās «Mājokļu galvojumu programmas» rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu, informē LANĪDA izpilddirektore Irina Sjarki.

LTRK, LKA, LANĪDA un NNĪAA ir sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā pamato nepieciešamību turpināt šo programmu.

Valsts attīstības finanšu institūcijas Altum dati liecina, ka līdz 2016. gada beigām šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts ļāva savu pirmo mājokli iegādāties 4106 ģimenēm. Tāpēc veiksmīgi uzsāktās programmas turpināšana un paplašināšana ir valstiski nozīmīga un arī nākamajos trīs gados dos jūtamu ieguldījumu, gan paplašinot ģimeņu iespējas iegādāties dzīvojamo platību, gan stimulējot būvniecību, nekustamo īpašumu nozari un radot vēl vienu stimulu valsts ekonomikas attīstībai.

Vēstules autori, raksturojot situāciju nekustamo īpašumu jomā, norāda, ka Latvija investīciju ziņā jauna dzīvojamā fonda attīstībā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas: Igaunijā 2016. gadā kopumā ir pabeigti 4732 jauni mājokļi (3221 dzīvoklis un 1511 mājas vienai vai divām ģimenēm). Lietuvā šis skaitlis pērn ir 12 703 (attiecīgi 5179 un 7524). Latvija šajā ziņā būtiski atpaliek – mūsu valstī pērn pabeigti kopā tikai 2200 jauni mājokļi (1066 dzīvokļi un 1134 mājas vienai vai divām ģimenēm). Tas nozīmē divreiz mazāku jauno mājokļu skaitu nekā Igaunijā un piecarpus reizes mazāku nekā Lietuvā.

Valsts nedrīkst šobrīd pārtraukt pirmā mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. Tāds rezultāts faktiski tiks panākts, piemērojot kredītņēmējiem papildu procentmaksājumu, uzskata Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Tā vietā valstij daudz izdevīgāk būtu novirzīt programmu, atbalstot tieši jauno mājokļu iegādi. Šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājs valstij maksā PVN likmi 21%. Turklāt šādā veidā tā mazinātu problēmas tuvējā nākotnē ar ēku renovāciju un dzīvojamā fonda atjaunošanu.

NNĪAA uzskata, ka procentmaksājuma piemērošana pirmā mājokļa atbalsta programmā ir pretrunā pašas programmas būtībai un idejai - veicināt mājokļa pieejamību jaunajām ģimenēm. To piemērojot, valsts nonāk pretrunā pati ar sevi, un rezultātā pati programma paliks neinteresanta jaunajām ģimenēm, kas izvēlējās šo programmu, īstenojot sapni par pirmo vai plašāku mājokli.

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

«Kopš vakardienas rīta eParaksts lapā nestrādā iespēja parakstīt PDF dokumentus. Vakar zvanīju uz atbalsta tālruni, teica, ka esot tehniskas problēmas, kas tiks atrisinātas līdz šodienas plkst. 10. Taču nestrādā arī patlaban,» savā Facebook profilā ziņo Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš aicina publisko sektoru, kas uztur e-parakstu, saņemties un strādāt ātrāk, jo līdzīgos gadījumos, piemēram,internetbankas šādu problēmu novēršot krietni ātrāk.

Portāls eParaksts apstiprinājis, ka šobrīd nav pieejama dokumentu parakstīšana PDF formātā, taču eParaksta lietotāji aicināti parakstīt PDF formāta dokumentus eDOC formātā. Pašlaik turpinoties darbs pie funkcionalitātes atjaunošanas.

M.Vanags gan norāda, ka eDOC formāts ir visai neērts, jo cilvēkiem, lai piekļūtu parakstītajam dokumentam, ir jādodas uz e-paraksta lapu, augšupjāielādē dokuments un tikai tad var piekļūt failam un to lejupielādēt. Atšķirībā no PDF, kuru atvērt ir ievērojami ērtāk.

Parakstot sadarbības memorandu starp Ekonomikas ministriju (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem, plānots reāli sakārtot jautājumus, kas skar nekustamā īpašuma jomu, un tādējādi tuvāko gadu laikā arī veicināt privāto investīciju piesaisti.

Tieši birokratizētais būvniecības un teritorijas plānojuma process esot viens no cēloņiem tam, ka privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā stagnējot. Piemēram, 2014. gadā tie bija 366 milj. eiro, 2015. gadā – 343 milj. eiro, bet pērn attiecīgi 361 milj. eiro. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzsver, ka līdz 2020. gadam, sadarbojoties visām pusēm, ir jāpanāk, ka investīciju apjoms dubultojas un sasniedz vismaz 600 milj. eiro. «Ir jāmeklē risinājumi un modelis, lai nozare attīstītos un skaitļi mainītos. Līdz ar to ir jāatrod veids, kā sadarboties ar nekustamā īpašuma nozari, jo investīciju apjoms tajā ir salīdzinoši liels. Pirmkārt, Latvijā ir jārada pievilcīga investīciju vide, tāpēc ir jārunā par saprātīgiem projektu attīstīšanas un būvprojekta saskaņošanas laikiem, lai var nonākt līdz pašam būvniecības procesam,» norāda ministrs.

Krīze līdz šim nav būtiski ietekmējusi iedzīvotāju vēlmi pirkt mājokļus, "Luminor Latvija" organizētajā vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" atzina eksperti.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags novērojis, ka pirms 2-3 nedēļām bija intereses kritums par dzīvokļu iegādi, bet pēdējās nedēļas laikā atkal interese ir atjaunojusies, jo arī bankas devušas signālu, ka kreditēšana turpinās.

Līdzīgi novērojumi ir arī "Luminor" ekonomistam Pēterim Strautiņam, kurš uzsver, ka jaunākie dati liecina, ka pagaidām vīruss nav krasi ietekmējis vēlmi pirkt mājokļus. Šogad vērojams kritums, bet tas ir neliels.

Nereti izskan prognozes, ka krīzes rezultātā mājokļu cenas varētu samazināties, bet ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik ilgi krīze ilgs, un šobrīd izskatās, ka veidojas relatīvi īsas, nevis garas krīzes scenāriji, sacīja "Luminor" ekonomists.

Nekustamā īpašuma tirgū jauno projektu jomā šogad turpināsies stagnācija, taču šo laiku attīstītāji cer izmantot lietderīgi, iesaistoties normatīvu pilnveidošanā

Tā intervijā DB saka jaunās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

(Fragments no intervijas.)

Kā kopumā vērtējat situāciju nekustamā īpašuma tirgū? Kāpēc?

Iedzīvotāju pirktspēja ir zema, tāpēc aktīvu mājokļu attīstību tuvākajā laikā diez vai varēsim sagaidīt, ja vien nebūs atbalsta no valsts. Piemēram, galvojumu programmā jauno ģimeņu atbalstam varētu noteikt, ka tas attiecas uz dzīvokļu iegādi jaunajos projektos. Šīs ēkas ir ilgtspējīgākas, energoefektīvākas. Tā varētu veicināt ekonomiku kopumā. Valstiskā līmenī ieguvums būtu lielāks, nekā galvojot vecu dzīvokļu iegādi. Runājot par birojiem, ja mēs būtu efektīvāki no būvniecības termiņu viedokļa, noteikti būtu iespējas. Pats esmu ticies ar ārvalstu investoriem, kuru bizness saistīts ar ASV un Krieviju, kuri nestabilās situācijas dēļ Krievijā vēlētos biroju pārcelt uz tās pierobežu, darbību pilnībā nepārtraucot.