Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Uz Daugavpils šosejas Jēkabpils apkaimē likumsargi aizvadītajā nedēļā apturēja kravas automašīnu, kuras puspiekabē bija paslēpti apmēram 1000 kilogramu hašiša.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros šobrīd ir aizturētas divas personas, to vidū arī Latvijas valstspiederīgais.

Atsavinātās vielas vērtība nelegālajā tirgū varētu būt no 4,5 miljoniem eiro vairumtirdzniecībā līdz 15 miljoniem eiro mazumtirdzniecībā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šī krava, iespējams, bijusi paredzēta Austrumeiropas tirgum.

2021. gada 12. martā agrāk uzsākta kriminālprocesa ietvaros Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes likumsargi sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem uz autoceļa Rīga – Daugavpils Jēkabpils apkaimē apturēja kravas mašīnu ar puspiekabi, ar Lietuvas valsts numurzīmi.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē šī gada martā uzsākts kriminālprocess par sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - hašiša kontrabandu lielā apmērā, informē VID.

Veicot Krievijas pilsoņa vadīta transporta līdzekļa muitas kontroli, radās pamatotas aizdomas, ka transportlīdzeklī varētu tikt pārvadātas aizliegtas vielas. Automobilis tika novirzīts padziļinātai muitas kontrolei. Tas tika skenēts un to arī pārbaudīja VID kinologs ar narkotisko vielu meklēšanas darba suni.

Kontroles gaitā tika konstatēts, ka transportlīdzekļa aizmugurējā triecienabsorbējošajā iekārtā paslēpti 17 brikešu formas iepakojumi. Turpinot pārbaudi, tika atklāts, ka arī zem transportlīdzekļa vadītāja un pasažiera sēdekļa paslēpti vēl 63 brikešu formas iepakojumi.

Procesa ietvaros izņemtā viela tika nosūtīta uz VID Muitas laboratoriju ķīmiskās ekspertīzes veikšanai. Ekspertu atzinums apstiprināja aizdomas, ka transporta līdzeklī atrastā narkotiskā viela ir hašišs.

Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku grupējumu, kas nodarbojies ar ieroču un narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.

Grupējumā bijuši 23 cilvēki.

Noziedznieku bandas atklāšanā piedalījušies arī Polijas, Spānijas, Igaunijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Eiropols, tā bijusi lielākā šāda veida operācija Eiropā.

«Personas (..) nelikumīgi glabāja šaujamieročus un narkotiskās vielas, organizēja ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu,» žurnālistus informējis policijas ģenerālkomisārs Lins Pernavs.

Liela daļa aizturēto, ieskaitot 48 gadus veco grupējuma līderi, kas aizturēts Spānijā, ir Lietuvas pilsoņi.

Izmeklēšanas laikā veiktas 40 kratīšanas un atrasti aptuveni astoņi miljoni eiro skaidrā naudā, dimanti, zelta stieņi, dārglietas un grezni automobiļi, aptuveni četrarpus tonnas tādu narkotiku kā kokaīns vai hašišs, kā arī cigaretes.

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Nepadošos un domāšu, kā panākt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kas paredz VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu.

Finanšu ministre pauda izbrīnu, ka Saeimas deputāti mainījuši viedokli jautājumā, kuru atbalstīja Saeimas budžeta komisija. «Cerēju, ka Saeima būs konsekventa. Bet šīs dienas lēmums liecina, ka tiem, kas nevēlas pārmaiņas VID, ir liela ietekme,» piebilda Reizniece-Ozola.

Patlaban finanšu ministrei nav skaidrs, kā viņa rīkosies, ja Saeima priekšlikumu par VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu noraidīs arī galīgajā lasījumā, taču viņa ir apņēmusies nepadoties un izdomāt, kā panākt, lai abas VID institūcijas tomēr apvienotu. «Visu noteiks politiskā griba,» uzsvēra ministre.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas atklātā auto kontrabanda radījusi vairāk nekā 220 000 eiro zaudējumus, šodien žurnālistiem sacīja VID Muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Kriminālprocess šajā lietā tika sākts šī gada martā pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, taču darbs pie šīs lietas tika sākts pagājušā gada augustā. Zaudējumus radīja nenomaksātais pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.

Podiņš sacīja, ka pagaidām lietā figurē 28 automašīnas, bet esot skaidrs, ka to ir daudz vairāk. Kopējais skaits tiks noskaidrots izmeklēšanas laikā.

«Automašīnas iebraukušas no Krievijas ar Krievijas numuriem un Krievijas tehnisko pasi. Latvijā automašīnām izsniegtas pagaidu numurzīmes uz vienu mēnesi, tikmēr šajā laikā noformēta it kā šo automašīnu pirkšana no fiktīvas Vācijas firmas,» stāstīja Podiņš.

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Kontrabandas cigarešu iznīcināšanu jau vairākus gadus atkritumu poligonā Getliņi veic Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki.

Valsts policijā (VP) biznesa portālam db.lv norāda, ka nelegālās akcīzes preces iedzīvotāju vidū aizvien ir aktuālas. Diemžēl, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums.

2016.gadā VP izņēma vairāk nekā 62 miljonus nelegālo cigarešu, 2017. gadā - vairāk nekā 49 miljonus, 2018. gadā - vairāk nekā 55 miljonus, bet šā gada pirmajos trīs mēnešos izņemtais nelegālo cigarešu apjoms tuvojas 3 miljoniem.

Nelegālo cigarešu atsavināšanu veic arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas kontrole. Pēc VID sniegtās informācijas, 2017. gadā Muitas kontrole atsavinājusi gandrīz 75 miljonus kontrabandas cigarešu, bet 2018. gadā - gandrīz 94 miljonus cigarešu.

VP informē, ka pērn atklātas un likvidētas vairākas nelegālo tabakas izstrādājumu ražošanas vietas.

2024.gada martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Atbilstoši VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes speciālistu secinājumiem, noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta taksometru pakalpojumu jomā. Veicot virkni operatīvo un izmeklēšanas darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi no 2022.gada sākuma līdz 2023.gada beigām izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 221 eiro apmērā.

Kā norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Taksometru nozare ir atzīta par vienu no nozarēm, kurā Latvijā ir augsti nodokļu nenomaksas riski un nodokļu tiesību neievērošana. Attiecīgi tā ir viena no prioritārajām nozarēm valstī, kas tiek pētīta un kurai pievērsta uzmanība papildus Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ietvertajiem pasākumiem, un tajā skaitā tiek īstenoti nodokļu morāles paaugstināšanas motivējošie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai."

Saistībā ar Muitas policijas atklāto ekskluzīvo automašīnu kontrabandas shēmu pratināti trīs Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki, vēsta Latvijas Televīzija (LTV).

Nekāds drošības līdzeklis šīm personām nav piemērots.

CSDD pārstāvis Jānis Aizpors LTV apstiprināja, ka darbiniekiem ir bijušas pārrunas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem. Tās bijušas par auto reģistrācijas procesu, un varēja notikt, arī nevedot darbiniekus uz nopratināšanu, pauda Aizpors.

Pētot situāciju no savas puses, CSDD secinājis, ka minētās automašīnas ievestas nevis no Krievijas, bet no Eiropas Savienības. Direkcijas ieskatā reģistrācijas procesā viss noticis atbilstoši likumdošanai.

Mūziķis tiek izsaukts uz KNAB, lai viņu nopratinātu par patriotiskas dziesmiņas sacerēšanu, bet bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs par iespējamu maksātnespējas administratoru shēmu zināšanu un nekā nedarīšanu nopratināts netiek. Vai «T-krekla» uzvilkšana, proti, brīva savas politiskās pārliecības paušana ir tas, kas satrauc KNAB darbiniekus, bet maksātnespējas mafijas reketa shēmu piesegšana un iespējama līdzdalība tajās nesatrauc?

Taisnība Jutai Strīķei, ka šādam KNAB nav jēgas. Interesanti, ka Strīķe, kas nesen vēl aicināja demonstrācijās, lai aizstāvētu «KNAB neatkarību», tagad aicina to likvidēt, apvienojot ar Drošības policiju un SAB un izveidojot vienu lielu iestādi. Vai varētu būt tā, ka KNAB ir pārvērties par vārda brīvības ierobežošanas un politisko pretinieku iebiedēšanas rīku? Bet vai arī Strīķes laikā tāds tas nebija? Kas tagad vainas?

Vai ir kas mainījies kopš 2016. gada, kad Pietiek.com rakstīja par VID un Finanšu policijas «īsto astoņkāji» un zīmēja shēmas ar Maiguru Strīķi augšgalā? Jā, šie cilvēki ir parotējuši, pamainījuši amatu nosaukumus, M.Strīķis, sasniedzot noteiktu vecumu, oficiāli ir devies dienesta pensijā, bet manis aptaujātie eksperti ir vienisprātis – šie cilvēki joprojām ietekmē daudz.

Valsts policija (VP) starptautiskās sadarbības rezultātā izņēmusi divas tonnas kokaīna, kas ir līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijā, informēja VP.

Veiksmīgas starptautiskās sadarbības rezultātā īstenota operācija kokaīna tranzīta apturēšanā, izņemot līdz šim lielāko kokaīna kravu Latvijā - vairāk nekā divas tonnas.

Ekvadoras laikraksts «El Comercio», atsaucoties uz šīs valsts policiju, ziņo, ka divās operācijas Latvijā un Klusajā okeānā izturētas apmēram trīs tonnas kokaīna hidrohlorīda un aizturētas sešas personas, kas tiek turētas aizdomās par narkotiku kontrabandu.

Latvijas operācijā 8.janvārī kādā lauku saimniecībā veikta operācija «TNT». Tajā aizturēti pieci Latvijas pilsoņi, pie kuriem atrasti 2199 «ķieģeļa» tipa iepakojumi, kuros esošā viela bijusi ekvivalenta vairāk nekā divām tonnām kokaīna hidrohlorīda. Narkotikas bijušas noslēptas no Ekvadoras eksportēto banānu kastēs.

Pagājušajā nedēļas nogalē Valsts policija rīkojusi vērienīgas kratīšanas ar mērķi apkarot nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū. Kratīšanu laikā atsavināts liels daudzums tabakas izstrādājumu un noziedzīgā ceļā iegūtu finanšu līdzekļu. Aizdomās par nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū likumsargi aizturēja 15 personas, no kurām desmit ir organizētu noziedzīgu grupu dalībnieki. Septiņām aizturētajām personām ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros joprojām turpinās aizdomās turēto aizturēšana, informē Valsts policija.

Mērķtiecīgi cīnoties ar nelegālo akcīzes preču apriti Rīgas Centrāltirgū, Valsts policija bija nonākusi pa pēdām organizētām grupām, kuru dalībnieki ir saistīti ar šo nelegālo rūpalu.

Sestdien, 4. novembrī, nolūkā tirgus teritorijā un aizdomās turēto organizēto grupu dalībnieku īpašumā esošajos objektos atrast un atsavināt nelikumīgus alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde organizēja vērienīgas kratīšanas, kurās iesaistījās arī Speciālo uzdevumu bataljons un Kinologu nodaļa ar narkotiku un tabakas izstrādājumu meklēšanā apmācītiem dienesta suņiem. Kratīšanās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kinologi ar dienesta suņiem, kas apmācīti naudas un tabakas izstrādājumu meklēšanā, kā arī Rīgas pašvaldības policija.

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, pieņēmis lēmumu izteikt aizrādījumu no amata atstādinātajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei par novēlotu finanšu ministra doto uzdevumu izpildi, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šogad pirmajā pusgadā sākusi 550 kriminālprocesus, bet no citām tiesībsargājošām iestādēm saņēmusi astoņus kriminālprocesus, liecina VID informācija.

Kriminālvajāšanas sākšanai pirmajā pusgadā Nodokļu un muitas policija ir nosūtījusi 123 kriminālprocesus.

2020.gada pirmajā ceturksnī tika sākti 335 kriminālprocesi, no citām tiesībsargājošām iestādēm saņemti trīs, bet kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīti 57 kriminālprocesi.

2019.gadā kopumā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka 1234 kriminālprocesus, bet no citām tiesībsargājošajām iestādēm saņēma 22 kriminālprocesus. Kriminālvajāšanas sākšanai 2019.gadā Finanšu policija nosūtīja 251 kriminālprocesu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija, veicot kratīšanu kāda uzņēmuma teritorijā Salaspilī, atklājusi lielu daudzumu nelegāli glabāta šķidruma, iespējams, spirtu.

Apsekojot kādu uzņēmumu Salaspils novadā, VID Muitas policija pamanīja aizdomīgu kravas automašīnas SCANIA, taču autovadītāja atrašanās vieta nebija zināma. Tika pieprasīta un operatīvi saņemta tiesas atļauja veikt divas kratīšanas – uzņēmumam piederošajā kravas automašīnā SCANIA un automašīnas vadītāja dzīvesvietā.

Pārbaudot kravas auto, VID Muitas policijas darbinieki konstatēja, ka kravas nodalījumā atrodas astoņas 1000 litru tvertnes, kas piepildītas, visticamāk, ar spirtu.

Veicot kratīšanu kravas automašīnas vadītāja dzīvesvietā, tika atrastas un izņemtas sešas 1 litra tilpuma Captain Morgan pudeles ar brūnas krāsas šķidrumu bez akcīzes markām, 12 pudeles ar degvīnu Finlandia bez akcīzes markām, kā arī divpadsmit 1 litra tilpuma pudeles Bell’s bez akcīzes markām; kopumā 30 litri ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija kādā akcīzes preču noliktavā Mārupē un pārstrādes uzņēmumā Rīgā atklājusi 5,2 tonnas kafijas ar viltotām Nestle un Nescafe akcīzes zīmēm, kā arī kafijas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Noziedznieki viltoto kafiju bija paredzējuši realizēt Eiropas Savienības tirgū.

Noliktavā Mārupē Muitas policija konstatēja 21 kafijas paleti, kas marķēta ar NESCAFE GOLD BLEND etiķetēm un izvietota uz kartona paliktņiem ar uzrakstiem Nestle un Nescafe. Tāpat noliktavā atradās 1260 bundžas NESCAFE GOLD BLEND kafijas 500 gramu iepakojumos, kā arī 6048 bundžas tās pašas kafijas 750 g iepakojumos. Kā minētās preces nosūtītājs tika norādīts kāds kafijas pārstrādes uzņēmums Rīgā, savukārt kā saņēmējs - kāds Lietuvas uzņēmums.

Uz aizdomu pamata par nelikumīgu preču zīmes izmantošanu tika sākta lietvedība par administratīvo pārkāpumu. Tās ietvaros visa konstatētā prece tika izņemta un nodota glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija Babītes novadā atklājusi nelegālu cigarešu ražotni.

Kratīšana tika veikta kriminālprocesa ietvaros, kas bija uzsākts pēc ilgāku laiku veikta operatīvo pasākumu kopuma. Kratīšanā tika atklāta pilnībā iekārtota cigarešu ražotne. Cigarešu ražošana notika angārā, kura būvniecība nav bijusi iepriekš saskaņota. Ēkā bija izveidotas noliktavas telpas, ražošanas telpa, kurā atradās ražošanas iekārta, kā arī bija izbūvēts sanitārais mezgls un atpūtas telpa. Ražotnē bija ierīkota arī signalizācija, kas brīdināja par nepiederošu personu tuvošanos, tāpat bija izveidota rezerves izeja, pa kuru strādnieki varētu ēku pamest nepamanīti. VID Muitas policijai, uzsākot kratīšanu, izdevās strādniekus pārsteigt tieši nelegālās ražošanas procesa laikā.

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar PVN izkrāpšanu, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā, informē VID.

Kratīšanu laikā atrasta un izņemta ne tikai skaidra nauda, kriptovalūta, datori un grāmatvedības dokumenti, bet arī narkotiskās vielas un gāzes pistoles.

Atbilstoši VID speciālistu secinājumiem noziedzīgais grupējums īstenoja nodokļu izkrāpšanas shēmu un tā tika realizēta koka palešu tirdzniecības jomā. Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka shēmā iesaistītie uzņēmumi 2020.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Shēmas "klienti" (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.