#Vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Atlaides šokolādes un riekstu krēmam «Nutella» izraisījušas kautiņus Francijas lielveikalos, pircējiem sacenšoties par iespēju iegādāties šo produktu.

Haotiskas ainas nofilmētas vairākos «Intermarche» lielveikalos, kur «Nutella» krēmam 950 gramu iepakojumā cena samazināta no 4,70 eiro līdz 1,41 eiro. Atlaides piemērotas miljonam burciņu.

Vienā no tviterī publiskotajiem video redzams, kā pircēji grūstās un kliedz, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk «Nutella» burku.

Laikraksts «Le Parisien» ziņo, ka vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Uzņēmums «Ferrero», kas ražo «Nutella», nosodīja notikušo un distancējās no «Intermarche» ķēdes.

Viljams Salice, kurš palīdzēja radīt plašu popularitāti ieguvušās šokolādes olas, miris 83 gadu vecumā, vēsta thelocal.it.

Pēc insulta viņš ārstējies slimnīcā Itālijas pilsētā Pāvijā.

Ferrero pārtikas grupai V. Salice pievienojās 1960. gadā un kļuva par bosa Mišela Ferrero «labo roku». M. Ferrero aizsaulē devās jau 2015. gadā.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņi meklēja veidus, kā cīnīties ar Lieldienu olu sezonālo raksturu un rast pielietojumu šokolādes olu ražošanas formām, kuras varēja izmantot tikai reizi gadā.

SIA Aguz pieteikusi sevi Latvijas tirgū ar dažādu riekstu sviestiem, kurus pagaidām ražo mazā apjomā, nemērķējot uz lielveikalu plauktiem

Esot bērna kopšanas atvaļinājumā ar trešo mazuli, Evita Roze sapratusi, ka vairs nevēlas atgriezties darbā birojā, kur iepriekš viņa pildījusi tirdzniecības vadītājas pienākumus. «Pārtikas tirdzniecības jomā strādāju 15 gadus, bet tikai tagad man radās vēlme veidot savu uzņēmumu. Man tas bija liels solis, taču palīdzēja gadu gaitā uzkrātā pieredze, kā arī iegūtie kontakti. Nodibināju kopuzņēmumu ar Ģiedri Janču (Giedrius Jančius) no Lietuvas. Viņš savā uzņēmumā UAB Nutvila divus gadus ražo dažādu riekstu sviestus,» stāsta SIA Aguz tirdzniecības direktore, prokūriste Evita Roze. Idejas par produktu garšu tiek ģenerētas ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā. Reizi mēnesī abu valstu uzņēmumu vadības komanda sapulcējas, lai domātu par jaunu produktu ražošanu, garšu kombinācijām, kuras izmēģināt. Taujāta, kādēļ tika izvēlēts zīmola nosaukums Aguz, viņa teic, ka šis vārds ebreju valodā nozīmē «rieksts».

Atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas. Tāds ir galvenais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) secinājums, salīdzinot pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Veicot pārtikas produktu salīdzinošās pārbaudes t.s. «dubulto standartu» programmas ietvaros, PVD pārbaudīja 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs dzīvnieku barības paraugus.

«Salīdzinot produktu marķējumu, atklājās, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas izejvielas – dārgākas un lētākas, tomēr laboratoriski testējot šos produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju saturā, konstatētas nav. Tāpat laboratoriski netika konstatēts, ka produktu sastāvs atšķirtos no to marķējuma,» norāda dienestā.

Piemēram, Beļģijā iegādātās «Nutella Ferrero B ready» vafeļu kakao krēma sastāvā sūkalu pulvera nav, kamēr Latvijā iegādātajā produktā sūkalu pulveris ir pievienots. Līdzīga atšķirība novērojama, salīdzinot Vācijā un Latvijā iegādātos «TUC» krekerus ar bekona garšu. Tomēr piesātināto un nepiesātināto taukskābju saturs «TUC» cepumos abos gadījumos ir vienāds.

Itālijas kompānija Ferrero, kas ražo visā pasaulē pazīstamo šokolādes krēmu Nutella, pirmdien paziņoja, ka ir iegādājies Beļģijas uzņēmumu Delacre, tādējādi paplašinot darbību arī uz cepumu tirgu.

Darījuma summa netiek atklāta.

Līdz šim Lielbritānijas pārtikas grupai United Biscuits piederošais Delacre ļaus Itālijas kompānijai izplesties cepumu biznesā. United Biscuits kopš 2014.gada beigām pieder Turcijas kompānijai Yildiz.

Beļģijas kompānijas produktu klāstā ir cepumu trubiņas Russian Cigarettes, kraukšķīgie Delichoc un sviestainie Sprits.

Delacre paziņojumā norādīja, ka darījums uzliek par pienākumu Ferrero pārņemt visas esošās kompānijas ražotnes un saglabāt darbavietas.

Ferrero pasaulē pazīstams ar tādiem produktiem kā Nutella, Ferrero Rocher, Kinder Eggs un Tic Tac.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu kaulēšanās, cenšoties panākt vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, lai izvestu bloku no Covid-19 radītās krīzes, ievilkusies līdz pirmdienas rīta stundām.

Par spīti emocijām, kas mutuļojušas sēžu zālē, vienošanos par 750 miljardu eiro lielo fondu Eiropas tautsaimniecības izvešanai no pandēmijas radītās lejupslīdes līdz šim tā arī nav izdevies panākt.

Vakariņu laikā svētdienas vakarā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, cenšoties pārliecināt tā dēvēto taupīgo četrinieku - Nīderlandi, Zviedriju, Austriju un Dāniju, kam pieslējusies arī Somija, izteicis jaunu kompromisa piedāvājumu par līdzekļu proporcionālo sadali starp aizdevumiem un grantiem.

Viņš ieteicis grantu daļu samazināt no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 400 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 350 miljardus, nevis 250.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ceturtdien "stingri atrunāja" eiropiešus no nevajadzīgas ceļošanas un brīdināja, ka dažu dienu laikā var tikt noteikti stingrāki ierobežojumi ceļojumiem, ja centieni iegrožot jaunā koronavīrusa izplatīšanos izrādīsies neveiksmīgi.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica šo brīdinājumu pēc četras stundas ilga video samita ar ES valstu valdību vadītājiem, kurā galvenokārt tika apspriesta reakcija uz pandēmijas otro vilni.

Problēmas nopietnību palielināja bailes par lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos, kas var strauji kāpināt inficēšanās tempus un izraisīt slimnīcu pārslodzi, kas jau notiek bijušajā ES dalībvalstī Lielbritānijā.

"Vajadzētu stingri atrunāt no visiem nebūtiskiem ceļojumiem gan valsts robežās, gan, protams, pāri robežām," mediju konferencē sacīja fon der Leiena.

"Iespējams, būs nepieciešams pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu nebūtiskus ceļojumus, un mēs uz to orientējamies," sacīja Mišels.

Eiropas Savienībai (ES) jābūt gatavai uzņemt jaunas Austrumeiropas un Balkānu dalībvalstis līdz 2030.gadam, pirmdien sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Lai mēs būtu ticami, es uzskatu, ka mums ir jārunā par laiku un mājasdarbu," Slovēnijā Bledas stratēģiskajā forumā sacīja Eiropadomes prezidents.

"Gatavojot ES nākamo stratēģisko darba kārtību, mums pašiem ir jānosaka skaidrs mērķis. Es uzskatu, ka mums līdz 2030.gadam abās pusēs jābūt gataviem paplašināšanai," norādīja Mišels.

"Tas ir ambiciozi, bet nepieciešami. Tas apliecina, ka mēs esam nopietni," viņš skaidroja.

Rietumbalkānu valstis ceļu uz pievienošanos ES sāka pirms vairāk nekā 20 gadiem, atgādināja Eiropadomes prezidents.

Mišels atbalstīja Vācijas kanclera Olafa Šolca viedokli, ka Eiropai jāpilda solījumi, ko Brisele devusi kandidātvalstīm.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien mudināja Eiropas Parlamentu (EP) atbalstīt tautsaimniecības atlabšanas paketi, kas tika izstrādāta smagās sarunās Eiropas Savienības (ES) samitā, norādot, ka tai vēriena un mērķu ziņā nav līdzinieku.

Līdz ar ES ilgtermiņa budžetu kopējais stimulēšanas pasākumu apjoms sasniegs 1,8 triljonus eiro, sacīja Mišels.

"Šis brīdis, esmu pārliecināts, Eiropas vēsturē ir izšķirošs. Mēs rīkojāmies ātri un operatīvi," runājot EP Briselē, norādīja Eiropadomes prezidents.

"Šī atbilde ir masīva, salīdzinot ar ekonomikas lielumu. Eiropas atbilde ir lielāka nekā ASV vai Ķīnas," viņš teica.

Latvijai no ES atjaunošanas fonda pieciem miljardiem lielākā daļa pieejama nākamajos divos gados 

Latvijai no Eiropas Savienības (ES) atjaunošanas fondā iezīmētajiem pieciem miljardiem eiro lielākā...

Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena EP deputātiem atzina, ka līdzās stimulēšanas programmai ilgtermiņa plānā paredzētā ES budžeta samazināšana ir nepatīkama.

"Jā, mēs spējām izvairīties no lielāka samazinājuma, kā to vēlējās dažas dalībvalstis, bet šis daudzgadu finanšu ietvars ir kā zāles, kuras norīt ir grūti. Un es zinu, ka šī asambleja jūtas tieši tā," EP sacīja Leiena, runājot pa ES ilgtermiņa budžeta projektu.

Tomēr, viņa uzsvēra, ka šajā brīdī "mums ir jāsper solis atpakaļ un jāparaugās, no kurienes mēs nākam", konkrēti uz aptuveni 70 miljardus eiro lielo budžeta "caurumu", kas radies līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES.

"Labā ziņa ir tā, ka mēs esam spējuši aizpildīt teju visu šo "caurumu". Tas nozīmē, ka katrai valstij ir jāmaksā vairāk," viņa sacīja.

Sagaidāms, ka EP balsos par ES 1074 miljardu eiro budžetu 2021.-2027.gadam līdz šā gada beigām.

Tomēr tam nav jābalso par 750 miljardu eiro pēcpandēmijas atgūšanās plānu, kaut gan tas ir cieši saistīts ar ES budžetu.

ES līderi panāca vienošanos intensīvās sarunās, kurās Nīderlande un Austrija pauda stingru opozīciju, tāpēc ekonomikas atlabšanas fonda grantu daļa tika samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.

"Debates, ko mēs tagad uzsākam, patiesībā ir par nozīmi un virzienu, kādu mēs šim Eiropas projektam vēlamies piešķirt nākamajos gados," sacīja Mišels.

"Būtībā mēs esam atjaunojuši Eiropas laulību solījumus uz 30 gadiem, mēs esam apstiprinājuši Eiropas vienotību."

Jau stundu pēc Eiropas Savienības (ES) samita sākuma visu 27 dalībvalstu līderi ceturtdien panākuši vienošanos par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainai, pavēstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.

"Mums ir vienošanās," sociālās saziņas vietnē "X" paziņoja Mišels, piebilstot, ka visas 27 dalībvalstis piekritušas atvēlēt Ukrainai papildu palīdzību 50 miljardu eiro apmērā no ES budžeta līdzekļiem.

"Tas nodrošina stabilu, ilgtermiņa un prognozējamu finansējumu Ukrainai," norādījis Mišels.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns decembrī uzlika veto ES atbalstam Kijivai 50 miljardu eiro apmērā, taču šoreiz īpaši sasauktā ES samitā visām bloka valstīm izdevās panākt vienošanos.

Saskaņā ar vienošanos ES līderi katru gadu rīkos debates par Ukrainai paredzēto līdzekļu izmantošanu. 50 miljardi eiro paredzēti nākamajiem četriem gadiem.

Vienošanās paredz, ka "vajadzības gadījumā pēc diviem gadiem Eiropadome aicinās Komisiju iesniegt priekšlikumu par finansējuma pārskatīšanu".

Paplašinot sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pirmdienas vakarā samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Vienošanās aizliegt eksportēt Krievijas naftu uz ES. Tas tieši attiecas uz vairāk nekā divām trešdaļām importa no Krievijas, atņemot milzīgu finansējuma avotu tās kara mašīnai. Maksimāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu," tviterī ierakstījis Mišels.

Avoti diplomātiskajās aprindās ziņu aģentūrai DPA teica, ka līdz gada beigām paredzēts pakāpeniski pārtraukt naftas importu no Krievijas ar tankkuģiem pa jūru.

Savukārt Vācija un Polija solījušas pakāpeniski atteikties no naftas importa pa cauruļvadiem.

"Tas līdz gada beigām faktiski pārtrauks apmēram 90% ES naftas importa no Krievijas," tviterī norādījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropas Savienība (ES) uz 30 dienām aizliegs nesvarīgus braucienus uz bloku no ES neietilpstošajām valstīm, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību, otrdien pēc ES līderu videokonferences paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Dalībvalstis "vienojušās ieviest iebraukšanas aizliegumu" ES un vienīgais izņēmums ierobežojumiem ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstu un Lielbritānijas pilsoņi, pavēstīja Merkele, piebilstot, ka ES koordinēs iestrēgušo ceļotāju repatriāciju.

"Mēs vienojāmies nostiprināt mūsu ārējās robežas, piemērojot koordinētu pagaidu ierobežojumu nesvarīgiem braucieniem uz ES," preses konferencē Briselē paziņoja Mišels.

Tikmēr Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc otrdienas vakarā notikušās videokonferences mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņoja, ka dalībvalstu līderi vienojušies par kopīgu pieeju robežšķērsošanas jautājumos - koordināciju un sadarbību ES pilsoņu tranzītā un repatriācijā no trešajām valstīm. "Vienotais tirgus, brīva cilvēku un preču kustība ir ES stūrakmens!" uzsver Kariņš.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Britu miljardieris Ričards Brensons svētdien devās savā pirmajā kosmosa lidojumā, kura laikā vairākas minūtes pavadīja bezsvara stāvoklī, bet pēc tam atgriezās uz Zemes.

Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity 22", kurā bija divi piloti un četri pasažieri, viņu vidū arī 70 gadus vecais Brensons, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā apmēram plkst. 17.40 pēc Latvijas laika.. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ starts notika vairāk nekā pusotru stundu pēc paredzētā laika.

Kad lidmašīna bija sasniegusi aptuveni 15 kilometru augstumu, no tās tika palaists kosmosa kuģis, kurš dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas un tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Pēc tam kosmosa kuģis sekmīgi atgriezās kosmodromā Ņūmeksikā. Nolaišanās notika apmēram plkst. 18.40 pēc Latvijas kaija.

Dzelzceļa stacijā Vācijā otrdien vīrietis ar nazi sadūris četrus cilvēkus, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem miris.

Uzbrucējs ir arestēts. Policija pieļauj, ka uzbrukums bijis «politiski motivēts», ziņoja mediji.

«Divi cilvēki ir smagi ievainoti, viens atrodas kritiskā stāvoklī,» pēc uzbrukuma Grafingā paziņoja Bavārijas zemes policijas preses pārstāvis. Vietējais laikraksts Merkur ziņo, ka viens uzbrukumā ievainotais miris. Sadurti 43, 55 un 58 gadus veci vīrieši, bet 50 gadus vecs vīrietis no ievainojumiem miris.

Vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņoja, ka vīrietis uzbrukuma laikā kliedzis Allahu akbar (Dievs ir dižens), bet varasiestādes to vēl nav apstiprinājušas, vien atzīstot, ka viņš izkliedzis «politiskus paziņojumus».

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji piektdienas rītā vienojās par sankcijām pret Baltkrievijas amatpersonām saistībā ar politisko krīzi šajā valstī, paziņoja diplomāti ES aprindās.

Vienošanās tika panākta, kad Kipra atsauca savu veto pēc ES paziņojuma, ka tā var nākotnē noteikt sankcijas pret Turciju.

Vienošanās dod iespēju noteikt ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu apmēram 40 Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma amatpersonām, kas ir atbildīgas par 9.augustā rīkoto prezidenta vēlēšanu falsifikāciju un pēcvēlēšanu protestu brutālu apspiešanu.

Pats Lukašenko nav iekļauts sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā, apstiprināja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Nē, Lukašenko nav pašreizējā sarakstā, bet mēs, protams, sekosim situācijai, sekosim notikumu attīstībai," sacīja Mišels pēc tikšanās ar ES līderiem.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.